Dari un redzi, ka sanāk!


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: DAINA ROZENBERGA

 Jau veselu nedēļu nēsāju un audzēju sevī teikumu, ko dzirdēju Inesītes vadītajā seminārā „Motivācija un iedvesma” – DARU UN REDZU, KA VARU! :)


Šo teikumu ieviešot savā ikdienā, saprotu, ka tā jau ir puse no uzvaras, iedrošinājums, pamudinājums, rodas interese.

Piefiksēju, ka es diezgan bieži nodomāju – cik skaisti auskari, es arī tādus varētu pamēģināt izveidot... Cik interesanti kāds izveidojis auduma ziedu, vai man arī tāds varētu sanākt... Cik laba recepte, jāpagatavo... Un tā rindām tādu pārdomu, BET, vai darbība seko? Ļoti retos gadījumos... Kāpēc? Jo sabīstos, nemēģinu, atrunājos utt.

Cilvēks bieži izvēlas pajūsmot par kāda cita veikumu varbūt pat uzlūkot ar „balto” skaudību, vēl padomā „ja es tā varētu”, bet reāli daudz ko nemaz nepamēģina... Vai esi domājusi par sevi, kāpēc tā? Es domāju, ļoti apzināti tieši šo pēdējo nedēļu.

Es atceros, ka bieži līksmoju, kā meitenes māk izgatavot skaistas auduma piespraudes, nemaz negrasījos tās iegādāties, jo ticēju, ka varu pati izgatavot, bet vai to darīju? Ļoti ilgi nē... Un tad atceros, kā devos uz audumu veikalu, iegādājos materiālus un izveidoju savu pirmo piespraudīti. Tā nebija perfekta, ne tuvu tāda, par kurām līksmoju, bet tā bija manis pašas roku darbs, kas apliecināja – daru un redzu, ka varu.

Ja Tu jau kādu laiku staigā ar domu, ka vēlies kaut ko izmēģināt – dziedāt, zīmēt, tapot, adīt, tamborēt, gleznot, bet tā arī neesi izdarījusi pirmo kustību, lai to darītu, es Tev no sirds iesaku – dari, izmēģini un tikai tad secini, kas ir tas, kāpēc turpināt, vai nē!

Iedomājies, ja cilvēki nemēģinātu neko darīt pirmo reizi, dēļ bailēm, ka kļūdīsies, pēc tam nemēģinātu otro reizi, jo pirmajā kļūdījušies, tad mēs joprojām dzīvotu alās, bez elektrības, bez spuldzītēm, kur nu vēl visas elektronikas... Ja Andrea Bočelli nemēģinātu dziedāt, vai Vija Vētra dejot – mums nebūtu iespēja baudīt, ko varam šodien...

Es nesaku, ka mums jāmēģina, ko darīt, ar mērķi gūt pasaules slavu. Vairāk lieku savu uzsvaru uz to, ka nepamēģinājusi Tu nevari zināt, vai Tev tas izdotos vai nē...

Vai saproti, cik ļoti svarīgs ir šis teikums – daru un redzu, ka varu? Tas stimulē izdarīt pirmo soli, tad otro, tad nākošo. Tas nenozīmē – darīšu tad, kad izpildīsies n-tie nosacījumi, kas apliecinās, ka varu.

Varbūt jau sen gribi rakstīt dzeju, bet sev esi izstāstījusi, ka neesi to mācījusies? Viss, kas Tev ir jādara – paņem pildspalvu rokā un raksti pirmo rindiņu, tad nākošo, tad jau dzejolim parādās otrais pants...Un re – izdevās – pats pirmais dzejolis Tavā mūžā! :)

Šo motivējošo teikumu vari izmantot it visās dzīves situācijās. Mums ikdienā ir kādas, lietas, darbiņi, kurus darām nelabprāt – lai vieglāk būtu uzsākt, sev vari pateikt – daru un redzu, ka varu! :) Vai arī, ir kāds liels projekts, kurš prasa daudz spēka un šķiet vilksies bezgalīgi... Atkal jau – ejot maziem solīšiem saredzi, ka izdarot vienu darbību, darāmo darbu apjoms sarūk – tātad, redzi, ka vari! :)

Lai mēs spētu savā dzīvē realizēt savus sapņus, mums ir jādara, ir jāsper pirmais solis, jāceļas pēc kritiena un atkal jāsper pirmais solis... Paskaties uz bērniņu, kurš mācās staigāt, viņš ceļas un krīt, dabū punus, bet turpina mēģināt... :) Nenodod savus sapņus, dēļ bailēm uzdrīkstēties! Nenodod savus sapņus dēļ sevis noniecināšanas. Notici, ka Tu esi tā, kas to spēs realizēt! Mēģini, tici sev! Un – DARI, lai redzētu, cik daudz Tev sanāk! :)
Komentāri (9)  |  2013-02-20 15:25  |  Skatīts: 3082x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibam - 2013-02-20 17:34
Bučiņas, Dainīt, pievienojos! Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt!

daina - 2013-02-20 18:27
Uzsākt ir viena lieta, bet turpināt uzsākto, noturēt aizrautību- tas ir visgrūtākais. Vismaz man.
No janvāra iesāku rakstīt savu laimes dienasgrāmatu ar lielu degsmi un aizrautību, ka viss notiek -kā jau viss jaunais, bet tagad arvien retāk paņemu to rokās un kaut ko ierakstu.
Arī par zobu "tīrīšanu" ar jūras sāli- kādu mēnesi to darīju regulāri, bet man tā mēle pēc tam vienmēr tāda jūtīga paliek un man tas apnika-šis diskomforts. Aizdomājos- vai tiešām tas ir labākais veids kā uzturēt zobus un smaganas veselas?!
Lai mums visām izdodas atrast tos labākos veidus, kā turpināt iesākto:)))


inese - 2013-02-21 00:21
Dainīt, paldies. Cik brīnīsķīgs rakstiņš.
Ak,..... un tā bildīte :)))

zanda - 2013-02-21 03:20
Es šo teikumu jau sen sevī esmu izjutusi, bet nezināju, kas ir tas iekšējais dzinulis, kas liek darboties. Tieši šis dzinulis - izdari, lai redzētu, ka tiešām vari!
Tā sākās viss, ar ko patreiz nodarbojos.

Paldies, ka vēlreiz atgādini!

Līguce MANA BRĪNIŠĶĀ DIENA :) - 2013-02-21 04:11
Dainīt, mīļš, mīļš paldies par rakstiņu un dziļo domu tajā :) personalizējot un attiecinot uz mani rakstiņš kā vienmēr, atkal tieši, tieši laikā :) eju, krītu, ceļos un atkal eju... (dažreiz jau pietrūkst ticības un pārliecības, ka viss izdosies)... tādēļ, paldies, ka Tu esi... un uzraksti šo atgādinājumu: DARU UN REDZU, KA VARU :)
Samīļoju Tevi :)

dainarozenberga - 2013-02-21 06:01
Paldies, mīļās meitenes! :))
Man pašai tiešām šis teikums palīdz izdarīt katru nākamo soli - ikvienā darbībā...
Daina, par to turpināšanu darīt un "neizlaišanos", paskatīšos vai jau nav kāds rakstiņš, vai arī apdomāšu, ko varu uzrakstīt no savas pieredzes... Es ik pa laikam uzkāpju uz šī grābekļa, bet tiklīdz to apzinos, tā, kā bieži smejos - "paņemu sevi aiz čupra" un turpinu darīt... Līdz vienā brīdī tas tik ļoti iesēžas apziņā, kā patīkamais un labais process, ka nemaz neienāk prātā doma neturpināt...
Piemēram, nu jau 2 gadus katru rītu eju aukstā dušā... Un laimē. Arī sāli katru rītu lieku zem mēles, bet man nav diskomforts...

Līgucī, mīļummīļš paldies Tev, ka tik skaisti saki PALDIES! Es samīļoju Tevi cieši un jau tagad priecājos par mūsu nākamo tikšanos, lai kad tā arī būtu! :)

Līguce MANA BRĪNIŠĶĀ DIENA :) - 2013-02-21 19:25
Paldies, Dainīt :)
Ik uz brīdi pārsteidz, cik ļoti brīžiem cilvēkiem neesot kopā, tie domā līdzīgas domas... jo tieši vakar, sailgojos pēc mūsu satikšānās :) un re, Tu arī uzraksti :)
Manī ir pārliecība, ka drīz tiksimies :) Lai Tev jauka šī baltā dieniņa :)

ince - 2013-02-22 02:09
Paldies, par rakstu!
Esmu parkapusi pirmajai nedroshibas sajutai un pashreiz baudu, ka jutos.
Jau dazus gadus mani bij sajuta, ka gribu pameginat, ka ir but svaigedajam. Beidzot shi sajuta nobrieda lidz ricibai. Shaja gaveni esmu svaigedajs. Jutos brinishkigi. Tik viegla sajuta.
Un ari pasapzina par vienu pakapienu pakapas, ka beidzot es tomer to sanemos izdarit.
Lai jauka dienina!

guga - 2013-02-22 06:04
Burviigs rakstins!Izlasiju un sanemos un izdariiju,ko biju atlikusi vai vienkarsi baidiijos,ja nu nesanak(svariigas saruna) Sanaca!!! Labprat izlasitu kaut ko par "panesanu sevis aiz cupras"


Atpakaļ