Mīlēt nepieķeroties


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau ļoti ilgu laiku esmu meitenēm apsolījusi uzrakstīt kādu rakstu par greizsirdību. Un kaut kā atlieku un atlieku un šī tēma man neveras vaļā un neveras. Un tagad otras mājas lapas jautājumu/atbilžu sadaļā aizrunājāmies par šķiršanos un „mīlestības sāpēm” un nu šķiet, ka varu ar Tevi tagad par šo visu kopā parunāt.


Nu nav jau tā, ka esmu šo visu sen sapratusi un dzīvē izbaudījusi, lai tagad te tā gudri pastāstītu kā ir jābūt. Tieši man pašai ir ļoti grūti runāt par attiecībām un mīlestību bez pieķeršanās. Es pati un mana dzīves pieredze ir tieši vislielākais piemērs kā, pārāk pieķeroties attiecībām un idealizējot savu ģimeni, visu var zaudēt. Bet ja mēs mēģinām tagad parunāt un paanalizēt kas tur mūsos notiek, tad pēc manām domām ir tā, ka dzīves garumā mums ir tikai viens tāds īsti lielais uzdevums –iemācīties visas dzīves situācijas iziet ar mīlestību. Un jo labāk mums veicas un jo grūtākas un sarežģītākas situācijas mēs spējam uzņemt ar mīlestību, jo grūtākus šos pārbaudījumus mums dos.

Un tad tālāk jau ir mūsu pašu izvēle – vai paņemsim tos pretim vai nē. Ir cilvēki, kas uzreiz nocietinās un nobaidās no iespējamām sāpēm, tādēļ liedzot sev lielu un skaistu mīlestību. Un ir savukārt tādi, kas ir gatavi izdzīvot visu, kas tiks dots. Un tad – atkarībā no mūsu pašu enerģētikas tīrības, būs vai nu ļoti kaislīgas un trakas tās attiecības (ar greizsirdību, ar nodevību, ar neuzticību, ar lūgšanos, ar pierādīšanu, solīšanos utt.) vai arī sirds-skaidras un mierīgas – gaismu nesošas attiecības.

Ja esam Radžas enerģijā tuvu pie Tamaz –tad kaislību būs daudz un pašam cilvēkam tas patiks. Būtībā var teikt, ka tikai tad viņam tas liekas pa īstam. Šādam cilvēkam ir nepieciešams iziet visu šo „trakumu”, jo bez šīs pieredzes uz augšu netikt.

Un ja esam Radžas enerģijā tuvu pie Satvas, tad visticamāk, ka kaislība būs, bet tieši tik daudz, lai to iegrieztu pozitīvā radīšanā.

Un ja dzīvojam Satvas enerģijā – tad nekādu kaislību, greizsirdību un nodevību vairs nav. Tad ir sirdsskaidra enerģija visapkārt un kopā paliekam tīrāki un labāki.

Tātad pēc būtības viss ir atkarīgs no mūsu pašu attīstības un kurā savā attīstības periodā esam.
Ko nozīmē greizsirdība?

Greizsirdība ir pieķeršanās un atkarība no konkrēta cilvēka. Tā norāda par mīlestības trūkumu gan pašam pret sevi, gan pret otru cilvēku. Tā ir upura loma, kur cilvēks ir iejuties un tagad kā tirāns uzvedas pret otru vai trešo iesaistīto.

Krāpšana neveidojas uzreiz. Ja kāds krāpj, tad visticamāk, ka viņš meklē to, kas pietrūkst. Jautājums ir – kāpēc ir attiecības, kurās kaut kas pietrūkst. Varbūt tā ir sapratne, varbūt mīļums, varbūt romantika, varbūt kaislība. Es domāju, ka neviens cilvēks nekrāpj krāpšanas pēc. Ja tā dara, tad tas tik liecina, ka viņš vispār vēl attiecības nav izveidojis un vēl arvien meklē savu vietu un cilvēku. Savukārt, ja dzīvo pārī ilgstoši un tagad pēkšņi sāk krāpt, tad tas tik liecina, ka ļoti daudzas citas zīmes par pāra attiecībām jau ir palaistas garām. Gan jau pirms tam bija gan vēsums, gan kašķi, gan visas iespējas to attiecības sakārtot un piepildīt ar mīļumu. Bet ja tas netika izdarīts, tad tam ir kāds iemesls. Un dažreiz ir tā, ka paši labprāt gribam izbeigt attiecības, bet to izdarīt nav dūšas. Un tad nu zemapziņa nāk palīgā un caur mūsu izturēšanos otram ziņo, ka īstenībā šī ir finiša taisne. Un tad tas otrs sakrāpjas un nu tad rodas greizsirdība un privātīpašnieciskums, bet.....mīlestības jau te vairs nav. Un tad šausmīgi sāp. Bet īstenībā savā zemapziņā cilvēks pats uz to gāja un šo augoni audzēja. Un tagad nu, kad tas sprāgst, tad ir sāpes, kas pēc tam novedīs pie sadzīšanas.

Ai, īstenībā šo visu var tā pārrunāt tikai tā teorētiski, jo katrs gadījums ir īpašs. Ir karmiskas attiecības un šie gadījumi sāpēs daudz dziļāk un vairāk. Ir ne tik cieši šie karmiskie mezgli un tad tas būs vieglāk. Bet laikam, ka svarīgi ir saprast cik katram no mums pašam šī joma ir sakārtota vai nav. Un ja nav, tad to kārtot. Un atkal jāatceras – ka, protams, jāsāk no sevis. Ar otra dzīvi un paradumiem, mēs neko nevaram izdarīt. Mēs varam mainīt tikai sevi.

Uz kuru pusi mainīt? 
Uz mīlestību : )
 
Ar mīļumu, Inese
Komentāri (13)  |  2013-02-13 19:30  |  Skatīts: 4686x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
inese - 2013-02-13 19:36
Es te ieklikšķināšu rakstiņu par Tamaz, Radžas un Satvu. Ja nu kādam šitie ir svešvārdi, tad reku mēs par to runājām: http://pavasarastudija.lv/2771-par-tamaz-radzass-satva/

estere - 2013-02-13 20:21
Inesīt, Tu esi tik superīga!! :)) Paldies par to,ko dari!!

ince - 2013-02-14 02:36
Atradu ko skaistu- gribu padalities.

Reiz mazs zēns jautāja mātei- "Māmiņ, kādēļ Tu raudi?" "Jo es esmu Sieviete"- atbildēja viņa. "Es nesaprotu"- teica zēns. "Tu nekad to nesapratīsi", atbildēja māte, apskaujot dēlu. Tad zēns jautāja tēvam- "Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?" "Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien"- klusi atbildēja tēvs. Pagāja laiks... zēns izauga... par vīrieti. Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-"Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?"Un Dievs atbildēja- Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu! Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt, Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes, Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties. Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,° Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi, Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām. Un visbeidzot... Es devu viņai asaras... un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams. Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā,frizūrā vai augumā, Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība!

inese - 2013-02-14 05:47
ak,Estere un Ince, paldies!

Un stāsts ir tik ļoti skaists.

ince - 2013-02-15 05:14
Viss, kas saistas ar attiecibam un milestibu ir manas dzives lielais klupsanas akmens. Nu nesanak man attiecibas. Es vienmer censhos, bet katru reizi kludos........

Un taisniba ir apgalvojumam, ka vienreiz neizpildot liktena uzlikto uzdevumu, nakosha reize uzdevums bus grutaks. Ta nu es "peros" ar savam nepareizi izveidotajam attiecibam. Grutak un grutak. Pashreizejas jau ir pamatiga dilema- Mes abi loti milam musu delinu, bet apsoluti nemilam viens otru. Un man ir pamatigas bailes kludities. Ar sirdi gribu skirties no shi cilveka, bet apzinoties, ka shis mans lemums sapinas delu, nelauj man to izdarit. Pagaidam esmu ieslegusi gaidishanas rezimu. Censhos saprast un sakartot sevi, isti nesaprotot man ir vai nav attiecibas. Mes dzivojam ka kaimini jau cetrus gadus. Durvis ir vala, bet prom vinsh neiet. Durvis ir vala, bet es neeju, jo baidos kludities.

Lai jums jaukas attiecibas un miluma pilna Valentina diena!

estere - 2013-02-15 05:31
Ince, dēliņš ir pietiekami liels iemesls, lai censtos no visas, visas sirds saglābt ģimeni. Es pati nāku no šķirtas ģimenes, kur mamma aprecējās otrreiz un tas patiešām ir ļoti sāpīgi bērniem, īpaši, ja tētis mīļš, bet bērniem jāpaliek ar mammu, kas arī ir mīļa. Es ticu, ka ja jūs abi viens otru izvēlējāties pirms gadiem, tad Tavs vīrs nav nepatīkams cilvēks. Vienkārši ir apdzisusi kaisle, bet mīlestība nav kaisle. Mīlestība ir izvēle. Tu izvēlies mīlēt savu vīru. Mēģini vairāk raudzīties uz viņa labajām rakstura īpašībām, skaties uz viņu cauri mīlestības brilēm, piestrādā pie sava attiecību dārziņa - kop to un laisti. Mīlestība dod pirmā. Mīlestība negaida, ka tai dos. Mīlestība rīkojas pirmā un negaida neko atpakaļ.Tu dzīvo mīlestībā. Tevī ir tā mīlestība, kas spējīga dot. Egoisms ir ņēmējs. Bet Tu neesi egoiste. Es Tev ieteiktu nodzīvot vēl vienu gadu kopā un no visas sirds cenšoties iemīlēt savu vīru no jauna, lūgt Dievu, lai Viņš palīdz un, ja pēc gada nav pilnīgi nekādas izmaiņas, tad pieņemt kādu konkrētu lēmumu, jo protams, dzīvot kopā ar svešinieku arī nav nekāda laimīgā dzīve. Varbūt es Tev te visu nepareizi saku, bet tas ir tas, ko es darītu. Patiesībā Bībelē ir tik daudz skaistas vietas par mīlestību, ko ir vērts palasīt. Tas iedrošina un dod spēku. Lai Tev izdodas.

ince - 2013-02-15 05:54
Estere.Milsh paldies par atbildi.

Ja pa visam atklati, tad visa shi situacija bij mana vieglpratiba un kluda. Pirms seshiem gadiem izshkiros ar viru. Sajutos vientuli. Un pec laicina atlavu sev "vieglaas" attiecibas ar sho virieti. Bet laikam jau Dieva likumiem uz sho manu "vieglumu" bij citi plani. Paliku stavokli. Nu nespeju es uztaisit abortu........ Biju gatava bernu audzinat viena. Bet vins teica, ka palidzeshot. Bet no ta briza vinsh saka mani uztvert ka berna mati. Un tikai.

Es redzu, cik loti vinsh mil bernu. Ka mainas vina bals tonis, acu skatiens, kad vini sarunajas. Ir pat bijushi brizi, kad piekeru sevi pie greizsirdigam domam.
Es zinu, ka vienalga kads butu mans lemums, kadam bus sapigi. Palikdama ar vinu kopa, es grauju sevi. Izraudamas un aiziedama es nodaritu pari viniem.......

estere - 2013-02-15 06:07
Paldies Dievam, ka neuztaisīji abortu. Bērni ir dāvana katram vecākam. Varbūt ir vērts izrunāties ar vīru (draugu), ko viņš par to visu domā. Tu esi mīlestības nesēja. Un kā Inesīte saka, izej caur visām situācijām ar mīlestību. Padomā, kā šajā situācijā rīkotos mīlestība? Bēgtu? Dusmotos? Sevi grauztu? Nē, mīlestība mīlētu. Aizbēgt ir vieglākais ceļš. Un greizsirdība nav mīlestība. Bībelē ir rakstīts: mīlestība ir lēnprātīga, pacietīga, laipna, tā neskauž, nelielās, nav uzpūtīhga, nav greizsirdīga, neizturas piedauzīgi, neizturas ļauni, nemeklē savu labumu. Šis ir Tavs eksāmens, kas jānoliek. Un pārbaudījumi nekad netiek uzlikti lielāki, kā tos varam panest. Ticu, ka Tev VISS izdosies. :)))

kristine - 2013-02-15 23:24
Ince, es arī piekrītu Esterei, ka ir jāizdara viss, ko Tu vari, lai savu ģimeni saglābtu. Ja jau Dievs Jūs ar vīru caur bērnu ir savedis kopā, tad kaut kam tas ir bijis vajadzīgs. Tāpēc piekrītu, ka vispirms ir jālūdz Dievam padoms, palīdzība, jālūdz piedošana vīram, bērnam un arī jāpiedod sev pašai. Jāiegūst sirdī miers, tad var pieņemt kādu lēmumu. No savas pieredzes, es pati esmu aizgājusi no sava vīra un tam bija diezgan nepatīkamas sekas, ļoti ilgus gadus mocījos ar vainas sajūtu par savu nodarījumu un tikai daudzus mēnešus lūdzot Dievam piedošanu, piedošanu savam vīram un piedodot sev, es ieguvu mieru un spēju atlaist savu vainas sajūtu. Tāpēc tagad saku, pirms spert tādu soli, kā šķiršanās, kad iesaistīts ir bērns, ļoti nopieni tas jāapdomā un pirms tam jāveic gan garīgi, gan fiziski sevis attīrīšanas rituāli. Lai tev Dievs palīdz, Ince, pieņemt pašu labāko lēmumu, kas labvēlīgs gan Tev, gan apkārtējiem. Lai Tev viss izdodas. Lai Tava sirds pildīta ar mīlestību un mieru!!!

illva - 2013-02-17 05:13
ince.....brīnišķīgs bija Tavs lēmums...par bērniņu....un tagad Tev ir iespēja burtiski savām acīm redzēt...kāds brīnumains smaids iezogas Tava vīra sejā...raugoties uz šo bērniņu...mīlot viņu....patiesībā...viņš Tev atspoguļo savu mīlestību arī pret Tevi....jo bērniņš ir radies Jūsu mīlestības vislielākā kulminācijā.....Kā Tu pati raksti.....sajuties vientuļi....un Tu viņu atradi...Tu raksti vieglas attiecībās...Tā vien šķiet, ka līdz pieņēmi šķirties ir bijušas grūtības, kas Tevī radijušas smagumu....un re!!!!...tikai vieglumā ir rezultāts...šķiet Tev arī tagad ir jāiegūst vieglums, lai pa īstam saprastu, ko jūtipret šo cilvēku cilvēku....jo citādi Tu esi attiecībās ne jau ar to, ka Tev jāiet prom...un,ka visiembūs grūti....bet ar greizsirdību, kas ir graujoša.
Ar patiesu cieņu Ilva.

illva - 2013-02-17 05:50
Mīlēt nepieķeroties...es pati...esmu visspilgtākais piemērs...kā mīlēt pieķeroties...un iekļūst atkarības slazdā....tik grūti izkļūstot no šā slazda...tik viegli raujoties atpakaļ šajā slazdā...tik daudz enerģētikas tērējot...tik daudz prātu tērējot.....un tik brīnumainās sajūtās iekāpjot, līdz ko izdodās kaut mazumiņš...kaut minimilimetriņš...sevī mainīt mīlēt nepieķeroties...tās ir brīnumainas sajūtas....un tās patiesi spārno...sāķu atgūt savu dzīves garšu...un iepazīt savas vajadzības....tik interesanti....tik nepierasti....un tik skaisti....bet!!!!...tik ļoti vēl ko man mainīt savā attīstībā)))

ince - 2013-02-17 08:34
Meitenes, mils paldies par komentariem.

Es censhos. Macos but laimiga. Sakartot savas domas un beidzot justies laimigai. Un liels paldies Inesei par shis Laimes terapijas majas lapas izveidi. Tieshi pedejos divos meneshos, kopsh sheit esmu, dzivot ir kluvis daudz vieglak.
Pashreiz censhos izdzivot katru dienu. Un vakara sarakstu visas labas lietas, kuras diena notikushas. Tas palidz uz katru dienu paskatities kaa uz patiesu vertibu.
Es jau rakstiju, ka pashrez attiecibas esmu ieslegusi "gaidishanas rezimu". Es tiesham gribu piepildit sho situaciju ar milestibu. Bet lidz tam ir garigi jaizaug man pashai.

funcabs - 2013-09-02 23:26
Pašreizējā dzīves momentā šis jautājums man ir pat pārāk aktuāls.. Ļoti iedvesmojošs un pat nomierinošs teksts..
Paldies :)


Atpakaļ