Pašattīstība un pāra attiecības


Komentāri:

inese - 2012-09-08 17:01
Droši vien, ka nav jau tāda pareizā varianta. Tur kaut kā mēģina tā, un tad atkal tā un tad uztausta to savu variantu, kas tieši jūsu attiecībās labi der:))

Mums pašos sākumos viss sākās tiešām ar runāšanos. Mēs gatavojāmies precēties un es toreiz ļoti gribēju, lai tas ir baznīcā. Un tad kaut kā sanāca par un ap to visu runāt. Līdz aizrunājāmies, ka Dievs ir visur.
Un tad kādā reizē, kad vīram stāstīju savu pasaules uzskatu, viņš jautāja - kapēc mēs tā nedzīvojam un kapēc tu to nestāsti arī citiem. Un......tā soli pa solim viss lēnām sāka ieviesties mūsu dzīvē, radās Pavasara studija un es sāku rakstīt pirmo grāmatu, kuru kā pirmais izlasīja mans vīrs.

Laimes terapija ir ļoti saistīta ar reālo dzīvi. Viss ir dzīves piemēros un situācijās pamatots. Tādēļ tad, kad gribam par to visu runāt, tad faktiski nekāda moralizēšana vai iepazīstināšana ar Visuma likumiem nemaz nav vajadzīga. Mēs vienkārši varam runāt par dzīvi un ikdienas situācijām:)


inese - 2012-09-08 23:53
:)) jā, tas ir tas, kas mani pirmsākumos ļoti pārsteidza - ka Visuma kārtību vīrietis izprot bez īpašas mācīšanās un lasīšanas. Viņi vienkārši zina.

Tomēr gluži tāpat kā mums - ar zināšanām vien jau nekas dzīvē nemainās.
Svarīgi, lai to, ko zinām - ieviešam savās dzīvēs:)



sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai esi kādreiz domājusi cik būtiski, lai pāra attiecībās mēs viens otram palīdzētu augt un pilnveidoties. Lai attiecības nebūtu gremdējošas un savažojošas. Lai katrs varam būt vislabākā savā būtībā, kādā vien spējam būt.

Man kādreiz meitenes ir jautājušas – kā varam atšķirt, ka viņš ir īstais un vienīgais, ka šīs ir mūsu īstās attiecības un īstā mīlestība. Un tad man tur ir tikai viena atbilde – paskaties uz sevi un pajautā sev „vai es sev patīku, kāda esmu šajās attiecībās”. Un ja jā, tad visticamāk, ka arī otram Tev blakus ir labi. Ja nē – tad jāanalizē tālāk kāpēc nē.

Visbiežāk ir neapmierinājums par to, ka paši neattīstāmies un neaugam, ka radošās enerģijas ir pa maz gan sevī, gan attiecībās un enerģija sāk rūgt. Pašas nesaprotam kāpēc, bet kaut kas nav. Un tad šķiet, ka tas otrs nav riktīgs un tad šķiet, ka ar pašām kaut kas nav kārtībā. Un svārstiņš lēnām, bet nenovēršami sāk griezties negatīvā virzienā. Ja ir šāds fons attiecībām, tad uzsākot strauji kādā jomā attīstīt savu personību, varam saskarties ar ļoti lielu neapmierinātību no vīra puses (jo attiecību sarūgušo enerģiju pamaisot, tā saburbuļo vēl vairāk).

Cits variants varētu būt, ka viens no partneriem ir ārkārtīgi centīgs un kādā jomā ļoti attīstās. Piemēram, vīrs taisa karjeru un viņam labi viss izdodas. Viņš labi pelna, labi kotējas sabiedrībā, bet sieva tai laikā ir mājās un varbūt, ka viņai ir garlaicīgi varbūt, ka viņa neaug varbūt, ka viņa nesaprot ar ko nodarboties, vai arī ir ļoti piekususi ar mājas darbiem un bērnu audzināšanu. Arī šeit var būt ļoti lielas nesaskaņas, jo attīstība nenotiek abiem. Viens ļoti grib un dara, otram neko no tā visa nevajag. Veidojas arvien lielāka distance un neapmierinātība vienam ar otru.

Vēl cits variants, kur vīrs varbūt attīsta biznesa jomu un materiālo domāšanu, sieva garīgo un dvēselisko. Ja katrs to deķīti vilks uz savu pusi, tur ar var būt attiecību sablīvējums.

Nu īstenībā, jo par šo tēmu vairāk domāju (un gatavojot otrdienas semināru man vienkārši šī tēma ir jāatver un jāizanalizē), jo vairāk iedziļinos, saprotu, cik šis ir jūtīgs jautājums un cik elastīgām jābūt attiecībām, lai veiksmīgi varētu kopā augt.

Tiklīdz esam ir nolēmušas kādā jomā attīstīties, mums patiešām tas jāskatās kontekstā ar otru cilvēku un ar mūsu attiecībām, jo no šī brīža mēs vairs nebūsim tādas, kādu viņš mūs iepazina, aprecēja un ar kuru kopā ir dzīvojis varbūt gadiem. Un attiecības arī mainās. Mums ir jābūt pārliecinātām, ka viņam arī šīs mūsu izmaiņas ir saprotamas, pieņemamas un patiešām patīk. Ja jūtam, ka patīk – viss ļoti labi. Ja ne, tad mums pie tā ir jāpiestrādā. Ir jāatrod veids, kā ieinteresēt un izstāstīt otram savus nodomus, sapņus un vīzijas tā, lai viņš varētu paplašināt apziņu, ieinteresēties un pieņemt mūsu izvēlēto virzienu. Lai arī viņam tas iepatīkas. Lai viņš sāk uzskatīt to arī par savējo. Un tas ir vienalga vai šeit runājam par laimes terapiju, kalnos kāpšanu, profesionālo attīstību, komandējumiem vai ko citu. Abiem jājūt, ka caur šo jauno nodarbi, ceļu, vai dzīves posmu, mūsu attiecības un mēs katrs šajās attiecībās esam ieguvēji un devēji reizē.

Ja jūtam, ka viņam tiešām patīk un viņš akceptē un piekrīt visam, ko esam nolēmušas mainīt, tad pastāv vēl daži riski, par kuriem ir vērts aizdomāties. Un viens no šādiem riskiem ir pārāk aizrauties ar savu attīstību un attiecībām vairs nepievērst pietiekoši lielu uzmanību. Cits risks ir kļūt pārāk perfektām un gaidīt, lai otrs arī tāds kļūst. Un šai brīdī ir jābūt ļoti uzmanīgām un jāatceras, ka ne jau visa mūsu ģimene sāka šo attīstības virzienu. Tās bijām tikai mēs pašas. Un nevajag no otra prasīt, lai viņš būtu sapratis tieši to pašu, ko mēs, un lai darītu tieši to pašu, ko mēs.

Man pašai šai sakarā ir ārkārtīgi laimējies, jo no pirmā brīža, kad sāku savu straujo attīstību, darbojoties Pavasara studijā, rakstot grāmatas un pirms tam patiešām to visu ieviešot savā dzīvē, vīrs mani atbalstīja it visā, ko daru. Un tomēr šodien par visu šo domājot, varu tikai iedomāties cik viņam nav viegli, jo, lai arī tie ir mūsu kopējie lēmumi un lai arī viņš visā piedalās, ko es jaunu esmu uzzinājusi un izdomājusi, tomēr ir jāatzīst, ka temps ir milzīgs un lai to izturētu ir jābūt ļoti lielai pārliecībai abiem, ka šis ir mūsu ceļš gan kopā, gan katram individuāli.

Ja abi partneri iet kopējā virzienā, tad ir ievērojami vieglāk, mīļāk un patīkamāk. Pirmkārt jau –kopā jaukāk. Var visu pārrunāt, var kopā to baudīt, var palīdzēt tad, kad vienam uznāk pagurums. Un šai gadījumā ir labi, ja līderi mainās lomām. Lai nav tā, ka viens visu laiku skrien pa priekšu un motivē, iedvesmo un saka, ka viss izdosies, bet otrs tikai tā lēnītēm velkas nopakaļus. Labi ir ja, vienu brīdi viens iedvesmo, bet otru brīdi otrs.

Mums ar vīru tā ir kalnā kāpjot. Ja es esmu iedvesmas pilna sākumā un patiešām radu vieglumu visā iešanā apmēram ¾ no distances, tad pēdējais etaps man vienmēr ir grūts un vīrs man savukārt atdod burtiski visu enerģiju, lai es vispār tiktu līdz galam.

Ir labi, ja sevi pazīstam un zinām savas stiprās un vājā puses un savukārt otra stiprās un vājās puses. Ja es zinu, ka esmu sprintere un īsiem periodiem varu saņemties uz gandrīz jebkuru darbu vai distanci, ja zinu, ka manī ir pārpārēm iedvesmas un spēju būt motivātors gan sev, gan citiem, tad tieši tikpat es apzinos savu vājumu uz ilgnoturīgu spēku patēriņu. Man vienkārši pietrūkst izturības. To gan kompensēju ar gribasspēku, bet kā zinām no populāriem piemēriem, arī tas ne vienmēr noved pie laba rezultāta. Un tādēļ ir labi, ka ir uz ko balstīties. Un tā ir gan dzīvē, gan konkrētos darbos.

Es novēlu Tev būt līdzsvarā un vienmērīgā attīstībā kopā ar savu cilvēku. Lai Tava un viņa attīstība jūs kopā dara stiprākus.

Un ja Tevi interesē par šo parunāt klātienē, tad otrdien seminārā mēs šo tēmu pārrunāsim.

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (5)  |  2012-09-07 20:51  |  Skatīts: 5585x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
jannat - 2012-09-08 05:42
man tikai jautaajums, kaa pareizaak, sieviskiigi gudraaak nodot viirietim Visuma likumu informaaciju???, jo ja es ko uzzinu un praktizeeju, tad gribas ar to padaliities savam miiljotajam cilveekam, bet negribu to dariit ar baigo staastiisanu un moralizeesanu...

inese - 2012-09-08 17:01
Droši vien, ka nav jau tāda pareizā varianta. Tur kaut kā mēģina tā, un tad atkal tā un tad uztausta to savu variantu, kas tieši jūsu attiecībās labi der:))

Mums pašos sākumos viss sākās tiešām ar runāšanos. Mēs gatavojāmies precēties un es toreiz ļoti gribēju, lai tas ir baznīcā. Un tad kaut kā sanāca par un ap to visu runāt. Līdz aizrunājāmies, ka Dievs ir visur.
Un tad kādā reizē, kad vīram stāstīju savu pasaules uzskatu, viņš jautāja - kapēc mēs tā nedzīvojam un kapēc tu to nestāsti arī citiem. Un......tā soli pa solim viss lēnām sāka ieviesties mūsu dzīvē, radās Pavasara studija un es sāku rakstīt pirmo grāmatu, kuru kā pirmais izlasīja mans vīrs.

Laimes terapija ir ļoti saistīta ar reālo dzīvi. Viss ir dzīves piemēros un situācijās pamatots. Tādēļ tad, kad gribam par to visu runāt, tad faktiski nekāda moralizēšana vai iepazīstināšana ar Visuma likumiem nemaz nav vajadzīga. Mēs vienkārši varam runāt par dzīvi un ikdienas situācijām:)

ilonas - 2012-09-08 21:01
Sāksim ar to, ka vīrieši daudzas lietas zina. Viņiem daudz kas no tā šūpulī ielikts (protams, pastāv iespēja, ka es idealizēju savu vīrieti...).

Bet ar šo informāciju es dalos ar vīrieti tad, kad sanāk runāt par dažādām tēmām, tiek meklēti risinājumi un tad uz problēmām var skatīeties no Visuma likumiem. Tad tie ieteikumi ir īsti vietā. Tādejādi varu palīdzēt it kā ar skatu no malas. Un tā vienreiz, pēc kāda laika otreiz, un kaut kad kaut kad jau arī pats pajautā.
Galvenais jau nav pastāstīt par šiem likumiem, pat patiesi palīdzēt un atbalstīt. Man tas šķiet vissvarīgākais.


inese - 2012-09-08 23:53
:)) jā, tas ir tas, kas mani pirmsākumos ļoti pārsteidza - ka Visuma kārtību vīrietis izprot bez īpašas mācīšanās un lasīšanas. Viņi vienkārši zina.

Tomēr gluži tāpat kā mums - ar zināšanām vien jau nekas dzīvē nemainās.
Svarīgi, lai to, ko zinām - ieviešam savās dzīvēs:)

illva - 2012-09-09 05:09
Paldies par jauko rakstiņu....man ir ko aizdomāties.....kādās stadijās esmu bijusi....kā ir šobrīd.....:)
Samīļojiens:)



Atpakaļ