Janvāra lietainā dienā


Komentāri:

Inese* - 2011-01-18 23:13
Paldies:)
Stiprinamies kopā!!!! :)

Lai pozitīvā enerģija vairojas!!!


Inese* - 2011-01-19 19:41
Jā, šis laiks ir diezgan traumatisks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Vienīgi jāatceras, ka tas viss ir atbilstoši mūsu iekšējai enerģētikai. Ar veselu un noapaļotu enerģētiku var arī pa slidenu ledu iziet nenokrītos, savukārt, ja ir iekšējs piekusums, stress vai haoss, tad i uz līdzena ceļa varam izmežģīties.

Es to savā dzīvē esmu ļoti konkrēti novērojusi:)


Viss sākas ar sevis sakārtošanu. Sevis mīlēšanu un saskaņu ar dievišķo enerģiju.

Es pie katra klupiena zinu, ka tā ir man zīme, ka kaut kas vairs nav līdzsvarā;)
Un tad žigli ir jāpieņem mēri:)

Lai mums viss izdodas!!!



Inese* - 2011-01-19 21:45
Paldies Tev, par brīnišķīgo uzņemšanu!!!
Lai brīnišķīga un laimīga diena un visa nedēļa!!!


Inese* - 2011-01-21 22:40
Protams, ka tas, ka zinām kā viss notiek, mūs tagad neatbrīvos no pārbaudījumiem, mācībām un skolotājiem. Tad jau mums vairs nebūtu nozīmes ne dzīvot, ne augt. :)

Svārīgākais šai visā ir piefiksēt brīdi pirms "nolaižas rokas" un saprast, ka šī man ir kārtējā mācībstunda. Un ko izprast ko tieši man ir jāiemācās.

Un tad viss sakārtojas:)


Inese* - 2011-02-09 06:59
Paldies!
Esmu laimīga, ka Tava laimes terapija ir sākusies!

Uz tikšanos!



 Šodien ir lietus un dēļ tā ir tāda kā mistiska sajūta. Galu galā ir taču ziema un būtu drīzāk jābūt sniegam.

Bet ir romantiski tik un tā un sajūtas ir ļoti, ļoti labasJ

 

Mana šodienas saruna ar Tevi būs ne par ko. Vienkārši esmu pēc Tevis noilgojusies. Gribas man Tevi atkal sajust. Gribas man pašai atcerēties to fantastisko sajūtu, kad esmu pie datora, smaidu un runāju ar Tevi. Kā tad, kad rakstīju grāmatu. Kā tad, kad rakstīju visus iepriekšējos rakstus. Kā vienkārši sēžu un sarunājos ar Tevi. Tā ir mana harmonija. Tā ir mana laime. Kad to daru, jūtos kā meditējot.

 

Arī braucot uz semināriem un tiekoties klātienē es jūtos ļoti, ļoti labi. Arī vadot ikdienas konsultācijas. Tu jau zini, ka darot savu darbu, esmu pilnīgi laimīgaJ

 

Mums vienkārši šobrīd nesanāk tik bieži parunāt šeit, jo mans ikdienas darba režīms ir ļoti noslogots. Man vēl arvien ir tā, ka nevienu tikšanos neatsaku un nevienu semināru nenoraidu, lai gan nu jau sāk likties, ka drīz būs jāsāk paretināt izbraucienus un vairāk man pašai ir jābūt mājās. Šis ir tas brīdis, kad jāvar ieklausīties sevī un jāsaprot, ka ķermenis lūdz un tai pat laikā brīdina, ka vajadzīga atpūta.

 

Un te nu ir viens temats, par kuru varam parunāt –

Zinu, ka arī Tev ir kādreiz tā, ka pati jau esi piekususi un jau esi saņēmusi signālus, ka ir kaut kas jāmaina, ir jāatpūšas, ir jālīdzsvaro savas dzīves ritms, bet tai pat laikā esi ierauta dzīves, darbu un attiecību virpulī, un nesaproti kā to izdarīt. Kā to apstādināt.

Un tad ir jāuzmanās - ja teiksi, ka neko vairs negribi un ka visa ir par daudz, tad zini, Visums visu dzird un jūt- apstādinās visu un nekas vairs nenotiks. Pēc tam varēsim milzu enerģiju tērēt, lai to atkal visu iekustinātu.

Otra lieta – pārtērēt savu enerģiju arī nedrīkst, jo tad mūs apstādinās ar kādu notikumu vai slimību.

 

Kā atrast vidusceļu? Kur ņemt harmoniju?

 

Vienīgā iespēja ir visu laiku „turēt roku uz pulsa” un burtiski just – vai mana šodiena man sagādāja laimi un prieku, vai arī visu darīju pienākuma pēc. Ja ir otrais variants, tad zini – nākošais solis būs enerģijas pārtēriņš.

Ir jāvar notvert to mirkli, kad pirmo reizi pazuda prieks. Kad pirmo reizi, darot savu darbu, dēļ piekusuma pazuda laimes sajūta.

Un ja šo brīdi notver, tad momentā pieņem lēmumu ko mainīt. Atrod laiku pastaigāt svaigā gaisā. Atrod laiku pārnest apziņu no notikumiem uz globālo skatījumu. Atrod laiku izgulēties, pasportot, izvingroties vai ieiet kontrast-dušā;)

Jo pie pirmajām pazīmēm visu mainīt ir ļoti viegli. Pie pirmajām sajūtām mums vēl ir gana daudz spēka. Savukārt, ja ļausies piekusumam nedēļu vai divas, tad pēkšņi būs tā, ka hroniskas slimības, depresija vai iekšējs īgnums būs kļuvis stiprāks un mainīt to visu jau tad ir krietni grūtāk.

 

Laimes terapijā mēs visu darām viegli. Lai būtu viegli – nedrīkst ielaist.

 

Es šobrīd esmu pie tā brīža, kad sajutu – ir kaut kas drusku jāpamaina. Arī man ir bijusi pa lielu slodze.

Notvēru šo brīdi un žigli mainu. Tagad rakstu Tev – un kā jau teicu, tas man ir kā meditācija un es saņemu papildus enerģiju un spēku dēļ tā. Tūlīt, neskatoties uz lietaino laiku, iesim ar Džekiju uz jūru staigāt. Pēc tam ar prieku uztaisīšu ģimenei pusdienas un tad braukšu uz semināru.

Manā dzīvē būs atgriezies mans ierastais ritms un laimes sajūta.

 

Un to es novēlu arī Tev!

Notver šo brīdi. Ieklausies sevī. Ja laimes nav, tad ko maini. Ja ir, tad baudi. Tad viss ir kārtībā.

Tā ir mūsu īstenā sajūta un esības forma.

 

Samīļojiens!
Lai Tev brīnišķīga diena!!!

Komentāri (13)  |  2011-01-18 21:40  |  Skatīts: 3812x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baibiņa...* - 2011-01-18 22:05

Inesīte!...tik ļoti gaidīju no Tevis jaunu rakstiņu! :)
...un,jasaka,esi atkal jau trāpījusi 100iekā ar šo sarunu! Kā sajutusi...
Un,nu esmu saņēmusi atkal jau daudz atbildes un iedvesmas....
Jauki! paldies :)
Ir jauki sajust Tavus īpašos uzmundinājumus!!!!

Samīļojiens un lai Tev enerģija un spēks tikai vairojas un vairojas.....



Inese* - 2011-01-18 23:13
Paldies:)
Stiprinamies kopā!!!! :)

Lai pozitīvā enerģija vairojas!!!

dominica - 2011-01-19 03:56
Jā, Inesīt, kā naglai uz galvas... Bet varu teikt, ka pašlaik es ļoti mīlu visu to lavīnu, kas ar mani notiek, ir aizpildīts katrs vakars nedēļā, visu laiku esmu tādā īpašā ritmā-braucu, mācu, esmu mājās... Man patīk un pieņemu to, ka tā tam arī jānotiek, bet paldies par rakstu, tas arī noteikti nāk pašā laikā, lai es tomēr atcerētos sevī ieklausīties.

Vēlu laimi un mīlestību! :))

Gunita* - 2011-01-19 04:16
Loti gaidiju kadu Tavu rakstinu.Beidzot...paldies...un viela pardomam...Lai nepazud meditacijas bridis ar mums.
Samilojiens

Rūgtā vērmele* - 2011-01-19 04:24
Lietus janvārī... Romantisks,jā,skaists,jā. Man arī patīk.Bet,kad ,ejot uz darbu pa peļķu klātu slidotavai vienlīdzīgu ledu,gāzies,krīti,celies,izvārties pa ūdeni tumsā,un atkal krīti,līdz atsit pirms vairākiem gadiem jau traumēto astes kaulu... Un no darba nākot,atkal baidies,lai nenokristu uz tā paša -nu jau sāpošā(un varbūt iekaisušā) astes kaula-un apzinies-rīt būs jāiet atkal...?(par slapjo ziemas mēteli nieks,par piesmeltajiem zābakiem - pasmaidu!)
Starp citu-pa ceļu gāju steigšus,tas tiesa,brīžiem pavisam lēni-bet nemainīgi-skaitot Dievam lūgšanas... Pēc pirmajiem kritieniem sevi norāju,ka par maz uzticējos -jau jau lūdzu-man tas tiks izpildīts-un tai pašā brīdī - sāpīgais satricinājums uz astes kaula.... Tagad nevaru pat pasēdēt...?

iedvesma - 2011-01-19 17:45
Jā, es arī gaidīju ko jaunu. Un - paldies Inesei! :)

Es arī skrēju vienā skriešanā līdz brīdim, kad izdomāju, ka vēlos ievilkt elpu un paņemt 2 nedēļas atvaļinājumu. Kad to izdomāju, tad bija daudz sniegs un puteņoja - katru dienu. Un šobr'd, kad sākas atvaļinājums līst un pēdējās pirms atvaļinājuma dienās satraumēju tā kāju, ka tagad varu šļūkāt tikai čībās un platos gumijas zābakos.
Tagad kā vēl nekad - katra diena mierīga, bez nekādas steigas, bez ziemas priekiem - ar vienkāršu ziemas lietu aiz loga un karstu tēju un šokolādi - katru dienu! Taču - jūtos labi, jo beidzot ir miers! :)

Visām - mīļumu un gaišumu - katru dienu! :)

Inese* - 2011-01-19 19:41
Jā, šis laiks ir diezgan traumatisks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Vienīgi jāatceras, ka tas viss ir atbilstoši mūsu iekšējai enerģētikai. Ar veselu un noapaļotu enerģētiku var arī pa slidenu ledu iziet nenokrītos, savukārt, ja ir iekšējs piekusums, stress vai haoss, tad i uz līdzena ceļa varam izmežģīties.

Es to savā dzīvē esmu ļoti konkrēti novērojusi:)


Viss sākas ar sevis sakārtošanu. Sevis mīlēšanu un saskaņu ar dievišķo enerģiju.

Es pie katra klupiena zinu, ka tā ir man zīme, ka kaut kas vairs nav līdzsvarā;)
Un tad žigli ir jāpieņem mēri:)

Lai mums viss izdodas!!!



Ramona* - 2011-01-19 21:21
Paldies, Inesīt, par jauko semināru vakar, Jelgavā! TU tiešām ienesi sirdī pavasari, kaut apkārt vēl ledus un sniegs!
Lai veiksmīga un svētīta šī dieniņa!

Inese* - 2011-01-19 21:45
Paldies Tev, par brīnišķīgo uzņemšanu!!!
Lai brīnišķīga un laimīga diena un visa nedēļa!!!

debespuse* - 2011-01-21 20:03
Labdien,
Esmu izlasījusi gan garāmatu, gan rakstus, viss ir tik ļoti skaisti, līdz brīdim, kad notiek kaut kādas ķibeles, protams ir jāsaņemas un uz priekšu, bet ne vienmēr ir tā, ka viss lasītais izslīd no atmiņas un rokas nolaižas ko darīt. Bet paldies par uzmundrinājumiem. Lai jums veicas

Inese* - 2011-01-21 22:40
Protams, ka tas, ka zinām kā viss notiek, mūs tagad neatbrīvos no pārbaudījumiem, mācībām un skolotājiem. Tad jau mums vairs nebūtu nozīmes ne dzīvot, ne augt. :)

Svārīgākais šai visā ir piefiksēt brīdi pirms "nolaižas rokas" un saprast, ka šī man ir kārtējā mācībstunda. Un ko izprast ko tieši man ir jāiemācās.

Un tad viss sakārtojas:)

Indra no Kuldīgas* - 2011-02-09 00:14
Paldies par jauku ievadsemināru Kuldīgā :)
Cik patīkami ir noskatīties uz starojošām sieviešu acīm, kuras alkst pārmaiņas savā dzīvē :) Arī šodien līst, lietus ir stiprs vējšs, taču ir tik labi.... :) Ir romantiski, tieši šādās dienās domas raisās... Raisās par laimes terapiju un savām sajūtām. GAidu nākamo tikšanos! LAbrpat ar Tevi papaļāpātu vairāk.... Man tas atvēršānās posms tāds ilgāks, lai arī esmu sabiedriska, atvērta un atraktīva persona, taču pielaist sev un ielaist sevī ir tā pagrūtāk.
TAČU, es šodien sāku savu laimes terapiju, par ko man pašai milzīgs prieks :) Tieši šodien es izvēlos būt laimīga par visiem 100% procentiem :) Kā to ātrāk sasniegt es uzzināšu Tavos semināros, vai ne???
LAi Tev burvīgs vakars pēc burvīgas dienas , kad atkal tik skaisti līst lietus :))

Inese* - 2011-02-09 06:59
Paldies!
Esmu laimīga, ka Tava laimes terapija ir sākusies!

Uz tikšanos!


Atpakaļ