Pašapziņa un nauda


Komentārs:

marmelade - 2012-09-19 17:09
Izlasīju vairākus Jūsu rakstus un šodien pieņēmu lēmumu,ka rakstīšu atlūgumu darbā. Tas vairs sen man nesagādā nekādu prieku, jo mēs darbinieki esam padarīti par mašīnām,kuriem ar katru mēnesi ir jāveic lielāks darba apjoms. Plus visam esmu pamatīgi sagandējusi veselību neatgriezeniski. Man mugura jau deformējas un kādreiz ļoti asā redze ir kļuvusi miglaina. Mugurkaula deformācijas dēļ brīvdienas pavadu ar smagām galvassāpēm. Tikko mēnesi gulēju uz gultas un ārstējos,bet atgriežoties darbā pēc nepilna pusmēneša mans veselības stāvoklis ir tur,kur tas bija pirms ārstēšanās. Man nav ne jausmas cik liels būs mans bezdarbnieka pabalsts un cik ātri atradīšu jaunu darbu mazā pilsētā,kā es izdzīvošu,jo man mājā ir vesels lērums dzīvnieku kas jābaro + vīrs bezdarbnieks,bet turpinot šo darbu es sevi sagrauju gan morāli,gan fiziski. Un tagad,kad esmu šo lēmumu stingri pieņēmusi manīir parādījusies viegluma sajūta. mani vairs nebiedē nākotne un iekšeji jūtu,ka šis lēmums ir vajadzīgais pagrieziens manā dzīvē. Es beidzot sajutos kā cilvēks,kurš pats pieņem lēmumus un pats atbild par sevi :) Es sajutos brīva. Paldies Inese! Kad būs iespēja noteikti apmeklēšu Jūsu seminārus!


sadaļa: DARBS, NAUDA UN BIZNESS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šobrīd rakstu grāmatu un tieši nodaļu par pašapziņu. Acīmredzot, ka tāpēc man šī tēma arī dzīvē šobrīd aktuāla un tāpēc pastiprināti dzirdu visu, ko par to runā. Un vakar lektoru seminārā Kristīne mums pateica kādā citā treniņā dzirdētu atziņu, kas man tagad neiziet no prāta. Man šķiet, ka šis varētu palīdzēt visiem tiem, kam grūtāk pieņemt naudu kā atalgojumu savam devumam.

Un tā atziņa ir pilnīgi pretēja tam, kā līdz šim uz to skatījāmies.

Tātad līdz šim domājām tā, ka cilvēkam būtu jāceļ sava pašapziņa, jāapzinās sava darba vērtība un sevis paša vērtība, un tad viņš būtu gatavs nosaukt to summu, par kuru tad dara savu darbu un ar prieku saņemtu šo labo atalgojumu.

Bet vakar Kristīne izteica pilnīgi pretēju apgalvojumu – ka tas ir augstprātības un lepnības jautājums. Kāpēc gan tu domā, ka tev patīk dot, bet kādam citam jābūt tam, kurš tikai saņem neko nedodot pretim. Atļauj taču dot tam otram arī. Un pieņem to.

Un tad es tālāk domāju, ka patiešām - cilvēkam taču patīk būt devējam (un viņš dod savu mīlestību, savu enerģiju, savu darbu, savu palīdzību) un jūtas tik ļoti labi un vērtīgi savās acīs. Mēs taču zinām teicienu „saimnieks ir devējs, ņēmējs ir kalps”. Un nu no šī izriet, ka ja reiz tu izvēlies dot un neņem neko pretim, tu gribi otru nostādīt kalpa lomā. Tātad ņēmēja lomā. Tātad uzkundzēties. Tad te darbojas nevis enerģijas apmaiņa un mēs ar pašcieņu un pašapziņu viens otram dodam kādu daļu savas enerģijas (kas var izpausties darba, pakalpojuma, preces un samaksas ziņā), bet gan dodam un tas otrs ....grib negrib... lai paliek parādā. Vai arī ir spiests domāt kā viņš tagad varētu tev atdarīt. Tātad šai brīdī tā ir tāda savas vērtības celšana pāri citiem.

Vēl saistībā ar naudu un pašapziņu varētu būt problēmas tiem cilvēkiem, kas ir ļoti garīgi un naudu uzskata par pārāk prastu, lai pret savu garīgumu un mīlestības enerģiju, saņemtu to pretim. Un te nu sākas tas par ko savās grāmatās brīdina Lazarevs –ka garīgums var kļūt kā pamats augstprātībai un iedomībai, ja sāc pārāk to idealizēt un citus, kas nav tik garīgi, vērtēt zemāk. Te nu atkal aiziet grāvī pašapziņas līdzsvars, jo augstprātība (kas mākslīgi balstās uz garīgumu) rada lepnību un iedomību. Un tad nu tas var izpausties visādi – gan tā, ka nauda ir pa prastu, lai ar to maksātu par manu ārkārtīgi vērtīgo sniegumu, vai arī, ka lai tik kāds nepadomā, ka es te kaut ko daru naudas pēc (jo es taču esmu ļoti garīgs un nauda mani neinteresē ;))) ), vai arī lai man pašam nerodas sajūta, ka to daru atlīdzības vai paldies dēļ. Es taču esmu tik labs un daru to no sirds un man neko pretim nevajag utt. ;) Tātad mēs nonākam līdz tam, ka es nevis neesmu tā vērts, lai man maksātu labu naudu par manu darbu (šis komplekss ar vienai daļai cilvēku piemīt), bet gan es esmu par labu, lai ņemtu naudu vai atlīdzību par to, ko daru. Tātad no viena grāvja otrā. Un, lūk, šī jau ir augstprātība, kur tad cilvēks pats ir izvēlējies.

Atceries, mēs jau atkal te runājam tikai par pašapziņas līdzsvarošanu. Nav labi iekļūt ne vienā ne otrā grāvī.

Reiz ar vienu no jaunā praktiskā biznesa veidošanas kursa dalībniecēm runājām par altruismu un kādēļ tas ir labi vai ne tik labi. Un kuros brīžos jā un kuros vairs nē. Aizrunājāmies līdz tam, ka viņa man saka – es strādāju ļoti daudz un palīdzu sabiedrībā zināmiem cilvēkiem viņu darbā, bet brīžiem esmu situācijā, ka man pašai nav par ko savus elektrības vai telefona rēķinus nomaksāt. Lūk – kas pa daudz, tas pa skādi. Nu nevaram mēs visu sevi atdot citiem. Ne bērniem, ne radiem, ne citiem labiem cilvēkiem. Ir labi palīdzēt. Ir labi dot. Bet pirmkārt jau cieni, ka otrs arī var dot. Un ja starp bērniem un vecākiem tā ir šī brīnišķīgā tuvības, atbalsta un mīlestības jūtu enerģija, tad diez vai ar sadarbības partneriem būtu jābūt tāpat. Un tāpēc jau reiz tika izdomāta nauda kā enerģijas apmaiņas līdzeklis. Tātad viens cilvēks ir patērējis enerģiju un nopelnījis naudu, lai savukārt tad, kad tu viņa labā patērē enerģiju, no rēķinātos ar Tevi ar šo naudu. Tas ir tāds enerģijas apmaiņas veids, kas ārkārtīgi atvieglo dzīvi, ja paši visu nesarežģījam.

Nu, piemēram, es pēdējā laikā tik ļoti daudz cilvēkiem palīdzu, ka es patiešām nevaru iedomāties kā mēs tagad varētu apmainīt enerģiju bez naudas palīdzības. Kā es varētu savu enerģiju iemainīt pret tik ļoti daudzu citu cilvēku enerģiju. Taču nekā. Katram ir sava profesija un spējas, ko viņš varētu man dot pretim, bet visticamāk, ka man šajā brīdī  nevajag tik ļoti daudz šuvēju, ārstu, frizieru, grāmatvežu, juristu, dārznieku, pārdevēju utt. pakalpojumus, cik daudz man ik dienas pretim ir cilvēku. Mēs varam mainīt kaut ko līdzvērtīgu – tātad vienu profesionālu pakalpojumu pret otru vai arī lietot šo starp līdzekli –naudu.

Un varbūt arī Tev ir vieglāk sākt izprast šo samērā jūtīgo naudas un pašapziņas jautājumu, ja iedomājies šo došanas – ņemšanas un pretim došanas principu. Ka nevis padarīt otru par kalpu, bet ļaut arī otram būt savas dzīves saimniekam un lai viņam ir tieši tādas pašas iespējas kā Tev. Ka neviens šais saimnieku pozīcijās vairs nav augstāks vai zemāks. Ka neviens nevienam nav parādā. Labdarība, altruisms, palīdzē&ˇana, samaksas nepieņemšana un nespēja paprasīt samaksu par savu darbu (pat domās ne) – tie visi ir ļoti jūtīgi jautājumi, kurus ir vērts pašam ar sevi izdiskutēt un nolīdzsvarot. Šie visi ir cieņas un pašapziņas jautājumi. Un vienmēr atceries cik grūti Tev pašai būtu pieņemt palīdzību, ja nespētu neko dot pretim. Iedomājies? Kā ir? Grūti? Viegli? Lūk, tad šo sajūtu atceries brīžos, kad nonāksi atkal šais situācijās.

Līdzsvars ir enerģijas apmaiņa. Protams, ka ne vienmēr tai jābūt naudai. Nauda ir vienkārši viens no enerģijas apmaiņas veidiem. Mūsdienās ļoti svarīgs.

Un atceries, ka neviens jau Tev tagad no malas nepateiks kā tam būtu jābūt. Šīs manas pārdomas ir tikai kā jauna iespēja Tev par šo tēmu padomāt, ja gadījumā šai lauciņā Tavā dzīvē kaut kas buksē. Ja viss ir kārtībā, tad tas ir brīnišķīgi. Tad samīļoju Tevi un dodos atkal rakstīt tālāk grāmatuJ

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (19)  |  2012-06-04 20:39  |  Skatīts: 7185x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
iedvesma - 2012-06-04 23:09
Piemērs iz dzīves attiecībā uz naudu un par paveikto darbu.

Dzīvojot ārzemēs, ir ļoti svarīgi, ka uztur kontaktus ar "savējiem" - latviešiem. Un tad nu ir tā, ka ja prasa viens otra palīdzību, tad ir liels prieks, ka ir attiecīgās zināšanas, spējas izdarīt darbiņu ko cilvēks ir palūdzis un uzticējis. Uzdevums neprasa pārmērīgu laika patēriņu un nav ekstra sarežģīts, jo zinātājam tas šķiet pašsaprotami un nezinātājam tā ir tumša bilde. Un tad, kad darbs paveikts, notiek norēķināšanās. Kad cilvēks maksā pilnu summu, tad ir vēlma paņemt tikai simboliku samaksu. Un tad ir tas brīdis, kad it kā vairāk tiek vērtēts tas, ka taču savējais un nebija grūti izpalīdzēt un gribas ar smaidu pateikt, prieks, ka varēju palīdzēt. Bet no otras puses ir nesapratne - kā? Tu taču strādāji? Veltīji savu laiku, zināšanas? Kā tas ir, ka Tev nevajag naudu par paveikto un tad atskan frāze - kas Tu muļķis, ka par brīvu strādā????

Un tad ir brīdis, kad ar apzināto nodomu gribējās izplaīdzēt, bet beigās pateiktais to visu tik ļoti sabojā, ka beigās domāju, kas izdarīts nepareizi, vai mana doma nebija gana laba un kā nākamā reizē būtu pareizāk. Nav tā, ka nenovērtēju savas spējas, bet man tajā brīdī vairāk ir aktuāls izpalīdzēt un tādējādi arī pašai iegūt sajūtu, ka kādam esmu noderīga un labums ir abpusējs.

baibam - 2012-06-05 01:09
Paldies, Inesīt, par skaistiem iedvesmojošiem rakstiem, tāda sajūta, ka Tev ir kaut kāds radošais rakstīšanas vilnis, iespējams, tas saistīts ar Tavu grāmatu, ko pašlaik radi, un es to patiesi izbaudu! :)

inese - 2012-06-05 04:24
Jā, Baibiņ, tas ir dēļ grāmatas. Šo periodu staigāju kā apgarota. Dikti man patīk šis laiks. Radīšanas laiks, kad raksti un grāmatas teksti burtiski nāk un es varu tikai spēt tos pierakstīt:)


ilonas - 2012-06-05 06:14
kaut kāda raksta komentāros Inese savulaik rakstīja, ka naudu ir jāgrib nopelnīt. Un šis raksts ļauj mums papētīt, kāpēc dažkārt to negribam. Paši pat to neapzinoties.

inese - 2012-06-05 20:39
Jā. Man pat šķiet, ka to jau grāmatā rakstīju- ka naudu būtu labi gribēt nopelnīt un zināt, ka ar to var darīt pasauli labāku.
Ir jāzin priekš kam nauda ir vajadzīga. Kapēc, lai Visums tieši tev, tev vai tev dotu naudu. Ko tu ar to darīsi?

Tā naudas pelnīšanas tēma ir ļoti interesanta, kad to sāk saprast un sāk uz to skatīties kā uz pašam savu enerģijas plūsmu un spēku.

inesep - 2012-08-18 06:10
Es sodien pirmo reizi atradu so maajas lapu, jo mekleeju rakstus par naudas energiju. Loti interesanti raksti! Liek nopietni padomaat par lietaam.
Bet sakaraa ar naudu un pasapzinu - man ir radusies taada stipri neerta situaacija. Gribu paliidzeet mammai ar naudu, jo vinai ir diezgan gruuti savilkt galus kopaa. Bet, man skiet, ka vinai ir gruuti to pienemt no manis, juutas neerti, kaa paraadniece. Biezi naakaas prastiit, ja, piemeram, vajag naudu jaunai velas masiinai vai kam citam neparedzeetam. Skiet, ka so deveeja-neemeeja attieciibu deel mums ir pasaliktinaajusaas attieciibas emocionaalaa zinaa. Es reizeem pat saaku justies vainiiga, ka man ir vairaak un es vinu nostaadu taadaa situaacijaa, reizeem skiet, ka tas ir it kaa mans pienaakums dot, un pats sliktaakais ir, ka man skiet, ka vina pat sagaida, ka es dosu, bet pienemt pasai gruuti. Stipri diivainas sajuutas tas izraisa. Mums ir loti gruuti runaat par naudu, lai neviena no mums nejustos neerti, vainiigi vai luudzeeja lomaa. Un es negribu justies nekaadaa zinaa paaraaka. Mees visu muuzu esam bijusi diezgan nabagi, bet man, paldies Dievam, dziivee ir izdevies ieguut vairaak naudas. Varbuut taapeec mums nav nekaadas pasapzinas saistiibaa ar naudu, taas dosanu un nemsanu.
Buutu interesanti uzzinaat, ko juus par so situaaciju vareetu pateikt! Kaa man riikoties, ko teikt un kaa justies, lai nerastos sii neertaa situaacija un taadaa veidaa nedariitu paari ne sev ne mammai.
Liels paldies jau ieprieks! :)


inese - 2012-08-18 06:44
Apkārtējie cilvēki (tai skaitā mamma) ir mūsu iekšējās pasaules spogulis. Kamēr pašai būs neērti, tikmēr mamma jutīsies neērt un tā izturēsies.
Pietiktu pašai šo jautājumu sevī sakārtot, ka mamma arī justos kārtībā.

inesep - 2012-08-18 07:21
Jaa, taa jau ir. Vai Juus varetu, luudzu, pateikt, kur mekleet informaaciju, kaa sakaartot sevii so naudas jautaajumu? Kaa jau rakstiiju, par jums veel neko nezinu, jo tikai sodien nejausi uzduuros juusu maajas lapai, taapeec arii veel nezinu, kaadaa veidaa juus maacat cilveekus risinaat sevii probleemas.
Paldies! :)

pasadoble - 2012-08-18 17:47
jā, šis jautājums ir ni tiem , kuru var "rakt" dziļi un plaši.....
man bieži ir tā - kad daru kaut ko prieka pēc, lai palīdzētu vai dāvinātu, viss sanāk skaisti, bet līdzko ir pasūtījums par naudu - liekas ka nekas prātīgs nesanāk.....netieku vaļā no domas, ka, ja cilvēks par to maksā - visam jābūt nevainojami, bet dāvātam zirgam, tā teikt, zobos neskatās....

inese - 2012-08-18 19:27
man pašai attiecības ar naudu palīdzēja skārtot Valērija Siņeļņikova grāmata "Ceļš uz bagātību". Pēc tam, kad pati jau jutos šai jomā labi, tad uzrakstīju savā grāmatā "Ieelpo laimi un mīlestību" nodaļu par naudu un bagātību. Tagad vadu seminārus par šo tēmu.

Man visvieglāk uztvert naudu ir tad, ja par to domāju kā par taustāmu enerģijas apmaiņu.
Tātad, ja es ļoti mīlu mammu un gribu viņai palīdzēt - tad dodu gan mīlestību, gan uzmanību, gan savu klātbūtni un kopābūšanu, gan naudu, gan pirkumus un tas viss ir kaut kā līdzvērtīgi. Nauda no tā visa ārā nelec.
Dot mīlestību, uzmanību, ieinteresētību nemaz nav vieglāk kā naudu.
Un nav arī grūtāk.

Vienkārši ir jāsāk apzināti trenēt došanu un darīt to neuzbāzīgi un smalki (sajust vai otram tas vispār der un ir patīkami). Arī ar pārlieku uzmanību var nomocīt, arī ar kopābūšanu, un arī ar naudu.
Šķiet, ka šis vispār ir jautājums par attiecībām:)))

Savukārt par to, ko Pasadoble raksta - ka ja maksā, tad jābūt perfekti.
Tas ir jautājums par atbildību.
Ja atbildība ir tādā līmenī, ka dari sev un Dievam par godu, tad vienmēr izdarīsi vislabākajā kvalitātē, kādā uz šo brīdi vari.

Piemēram, samaksas ziņā ir atšķirība vai es vadu semināru diviem cilvēkiem vai divdesmit, bet kvalitātes ziņā manam darbam atšķirības nebūs. Kā arī nebūs atšķirības, ja man neviens no viņiem vispār nemaksātu.
Ja es vadu semināru (vai daru jebko citu) tad es to daru vislabāk kā vien varu.

Piemēram, šobrīd esmu pludmalē kafejnīcā un man šeit neviens neko nemaksā. Bet es no sirds daru visu, ko varu palīdzēt. Un ja man maksātu, tad es neizdarītu labāk, tādēļ, ka jau tagad daru vislabāk kā varu:)))

kad sāc dzīvot atbildīgi pret sevi un Dievu, tad ar naudu tevi vairs uzlabot nevar;)))

pasadoble - 2012-08-19 00:46
arī man kvalitāte jau neatšķiras - sajūtas atšķiras.....


inesep - 2012-08-19 01:57
Liels paldies! Graamatu noteikti atradiisu un izlasiisu!
Es nekad nevareetu iedomaaties, ka naudu var uztvert liidzveertiigi ar miilestiibu un citaam juutaam. Interesanti! Man loti patiik Juusu naudas apziimeejums kaa taustaama energijas apmaina. Tas kaut kaa lauj vieglaak uztvert naudu. :)
Paldies!

saulgrieze - 2012-08-19 20:48
Pasadoble! Vai tiešām nauda ir kas tik īpašs, kā dēļ būtu jāsāk tiesāt savs garadarbs... Laikam jau es arī dažkārt ieslīdu tai pat grāvī, un pateicoties Tavam rakstītajām apjautu, ka mēdzu idealizēt naudu (uztraucos par tās trūkumu, knapinos, lai nepietrūktu, neprotu brīvi prasīt to, kas man pienākas) un tieši tamdēļ tā izslīd caur pirkstiem, zūd, vai pat neatnāk pietiekošā daudzumā... Piekrītu Inesei, ka tā tomēr ir augstprātības pazīme (tieši vai noniecinājuma formā), ka es te esmu tāda lepna un visiem varu dāvāt...bet man no jums neko nevajag... Vai arī otra galējība, ka tas, ko dodu nekas jau nav, vai pat man nekā tāda nav, kas man būtu ko dot..., un nekas jau man nepienākas. Dievs mums ir dāvājis tik daudz!!! Tātad mums arī ir tik daudz ko dot!!! Mana svētdienas atziņa - zelta vidusceļš tomēr mīt līdzsvarā - es ar sirdsprieku dāsni dodu jums, iedvesmas un talantu radīto, un ar pateicību saņemu to, kas man nepieciešams, tai skaitā maiņas līdzekli - naudu :)))

zanda - 2012-08-20 19:07
Bet ko darīt radošo profesiju pārstāvjiem, kuriem iesākumā viss praktiski ir barteris, tīri, lai būtu atpazīstamība? Patreiz strādāju algotu darbu, protams, prieks par to, ka darbs ir. Bet - lai sasniegtu savu mērķi, jāvelta laiks "bezmaksas" pakalpojumiem. Šeit iet runa par sava "portfolio" veidošanu, kas aizņem tomēr laiku, enerģiju. Itkā enerģijas apmaiņa ir, bet kā lai aktivizē radošā cilvēka naudas ieplūšanas enerģiju.

inese - 2012-08-21 06:10
Tad sākumā vienkārši dara, dara un dara visu savai atpazīstamībai.
Man bija tāpat.
Es diendienā rakstīju šajā lapā, bet nevien nelasīja, jo man nebija atpazīstamības.
Un tad lēnām tas viss izauga.

Galvenais ir nepārtraukt darīt pirms izaug.

ilonas - 2012-08-22 22:31
Šodien sastapos ar savu iekšējo sajūtu, ka par māju, lielākiem ienākumiem domāju nevis tagatnē, bet tieši nākotnē. Un tā savus padsmit gadus. Tā uzreiz pat nezinu, kā no šīs attieksmes atbrīvoties.

Un svarīgi ir šis arī biznesu uzsākot - patiesi gribēt ar to nopelnīt naudu. Tā, lai bizness nepaliek arī vaļasprieka līmenī - ne darba apjoma ziņā, bet tieši ienākumu ziņā. Jo Visums jau piepilda visas mūsu vēlēšanās.

ilonas - 2012-08-22 22:31
Šodien sastapos ar savu iekšējo sajūtu, ka par māju, lielākiem ienākumiem domāju nevis tagatnē, bet tieši nākotnē. Un tā savus padsmit gadus. Tā uzreiz pat nezinu, kā no šīs attieksmes atbrīvoties.

Un svarīgi ir šis arī biznesu uzsākot - patiesi gribēt ar to nopelnīt naudu. Tā, lai bizness nepaliek arī vaļasprieka līmenī - ne darba apjoma ziņā, bet tieši ienākumu ziņā. Jo Visums jau piepilda visas mūsu vēlēšanās.

marmelade - 2012-09-19 17:09
Izlasīju vairākus Jūsu rakstus un šodien pieņēmu lēmumu,ka rakstīšu atlūgumu darbā. Tas vairs sen man nesagādā nekādu prieku, jo mēs darbinieki esam padarīti par mašīnām,kuriem ar katru mēnesi ir jāveic lielāks darba apjoms. Plus visam esmu pamatīgi sagandējusi veselību neatgriezeniski. Man mugura jau deformējas un kādreiz ļoti asā redze ir kļuvusi miglaina. Mugurkaula deformācijas dēļ brīvdienas pavadu ar smagām galvassāpēm. Tikko mēnesi gulēju uz gultas un ārstējos,bet atgriežoties darbā pēc nepilna pusmēneša mans veselības stāvoklis ir tur,kur tas bija pirms ārstēšanās. Man nav ne jausmas cik liels būs mans bezdarbnieka pabalsts un cik ātri atradīšu jaunu darbu mazā pilsētā,kā es izdzīvošu,jo man mājā ir vesels lērums dzīvnieku kas jābaro + vīrs bezdarbnieks,bet turpinot šo darbu es sevi sagrauju gan morāli,gan fiziski. Un tagad,kad esmu šo lēmumu stingri pieņēmusi manīir parādījusies viegluma sajūta. mani vairs nebiedē nākotne un iekšeji jūtu,ka šis lēmums ir vajadzīgais pagrieziens manā dzīvē. Es beidzot sajutos kā cilvēks,kurš pats pieņem lēmumus un pats atbild par sevi :) Es sajutos brīva. Paldies Inese! Kad būs iespēja noteikti apmeklēšu Jūsu seminārus!

inese - 2012-09-19 17:40
Ir labi dzīvot ar viegluma sajūtu. Ir labi sajusties brīvai un būt pašai sev savā dzīvē saimniecei.
Lai izdodas sakārtot veselību un atrast savu patieso nodarbošanos, kas nesīs prieku, laimi, gandarījumu un naudu:)


Atpakaļ