Mūsu pirts klubiņš


  Šoreiz gribu jums izstāstīt par ārkārtīgi jauku tradīciju, kuru biju jau gandrīz zaudējusi, bet nu tā atgriezusies manā dzīvē.

Gadu gadiem es regulāri esmu gājusi uz pirti. Īstu lauku pirti, kurā karsējas uz lāvas, peras ar bērzu, liepu vai ozollapu slotām un mērcējas ledainā baseinā. Īstenībā vairāk tas ir bijis kā mans individuālais iknedēļas rituāls. Bet tad, vairākus gadus atpakaļ, dēļ dzīves vietas maiņas, es pēkšņi paliku bez savas ierastās pirts un nu sāku raudzīties pēc iespējas kā šo savu vēlmi realizēt jau jaunos apstākļos.

Toreiz viena darba kolēģe izstāstīja, ka viņām ir izveidojies mazs sieviešu pirts klubiņš, kur faktiski vienīgais, kas saista visas grupas dalībnieces ir tikai pirts.

No sākuma domāju – tas nav tas, ko es gribētu. Diez vai man patiks rēķināties ar „sieviešu sarunām” un grupas kādiem ierastiem rituāliem. Es taču gribu tikai pērties.

Bet tagad varu teikt, ka tas bija kas fantastisks. Tā bija kā iknedēļas pozitīvās motivācijas deva, kurā tiešām varēja attīrīties gan fiziski, gan garīgi.

Tajā grupā bija sievietes, kas ieņem augstus amatus un studente, kas tikko sāk domāt par karjeru, mājsaimniece ar maziem bērniem, un kundzes, kurām ir jau mazbērni. Un labākais tas, ka nav svarīgi, ko tu ikdienā dari. Šeit visas esam tādēļ, lai ietu pirtī, lai harmonizētu savas domas, lai norūdītu ķermeni, lai atpūstos un stiprinātos vienlaikus.

 

Pāris gadus atpakaļ, kaut kā neviļus mūsu grupa izjuka. Īsti vairs neatceros, vai konkrētā pirts vairs nepiedāvāja mums izdevīgus laikus, vai arī mēs katra kļuvām pārāk aizņemtas. Bet tagad ir atkal dzīve apgriezusi vienu riņķi, un mēs esam sazvanījušās un iezīmējušas datumu, lai atjaunotu tradīciju.

Esmu ļoti priecīga un domāju, ka šajos apstākļos, kad iet kā iet, kad domas brīžiem tiešām jāiegrožo, lai neļautu tām aiziet kopējā negatīvā plūdumā, lai sevi uzmundrinātu un atjaunotu gan fizisko, gan garīgo enerģiju, mūsu pirts klubiņš iegūs atkal savu agrāko nozīmi. Būs kur sasildīties tiešām reāli aukstajā ziemas periodā. Būs rūdījums, lai pārvarētu grūtības. Būs garantēta „atbalsta grupa”, kas sapratīs un no lieka neko nejautās. Būs sievišķīgi jaukas sarunas gan par sadzīves lietām, gan dvēseliskām tēmām. Būs tējas rituāli un berzēšanās kafijas biezumos. Atkal viss būs.

 

Un it kā jau mēs katra esam stipras. Un it kā sen zinām kā tikt galā ar ikdienas radītām situācijām. Un tomēr – cik ļoti patīkami ir zināt, ja nu gadījumā gribēsies ar kādu kopā kaut padzert tēju, vai pasēdēt uz pirts lāvas, tad šāda iespēja būs katru nedēļu.

Kāds iet uz vingrošanu, kāds dejo, kāds spēlē basketbolu vai slēpo, kāds iet uz pirti, kāds dara visu ko pa bišķiņam. Bet pats svarīgākais, ka dara.

Un šad tad ir sajūta, ka prāts sakārtojas tieši no tā, ka ir šie iknedēļas pasākumi, kuros darām ikdienišķas lietas neatkarīgi no tā vai ārā sals vai svelme, uzplaukums vai krīze, esam vieni vai ar kādu kopā dzīves bēdīgākajā vai skaistākajā periodā.

 

Es novēlu jums arī atrast kādu savu nodarbi, ko darīt regulāri kopā ar cilvēkiem, kuriem arī tieši tas patīk.

Savukārt, ja esat atraduši, tad nepazaudēt (kā man tas reiz bija gadījies)J

Komentāri (2)  |  2010-01-29 14:07  |  Skatīts: 4405x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Kaspars* - 2011-09-07 08:00
Vertigs raksts, uzladeja. Paldies !

Inese* - 2011-09-07 16:48
O, paldies, Kaspar, ka izcēli šo rakstu.
Pēc datuma spriežot tam jau drīz būs divi gadi.

Īstenībā kādu dienu vajadzēs pāršķirstīt sen rakstītos rakstus - ir interesanti paskatīties ar ko mēs šeit sākām savas sarunas:)


Atpakaļ