Kāpēc nepiepildās vēlēšanās, kāpēc „nestrādā” laimes terapija


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Man ļoti daudz cilvēku ir jautājuši – bet vai tiešām laimes terapija der visiem un var katra cilvēka dzīvi savest kārtībā. Vai visiem izdodas sakārtot veselību, izveidot attiecības, nodibināt ģimenes, dzīvot pārpilnībā utt.

Un man ir bijis jāatzīst, ka nē – ne visiem. Bet tiklīdz man jautā  - kādēļ ne? Vai arī - kuriem tad der un kuriem ne? Es nevarēju skaidri pateikt. Zināju, ka tam ar centību vai precīzu izpildīšanu nav nekāda sakara. Bija jādomā dziļāk.

Un šodien klausījos Lazarevu un pēkšņi kaut kā vai nu starp rindām vai varbūt pat pa tiešo saņēmu atbildi kāpēc ir cilvēki, kas saka, ka visu dara gandrīz kā pēc grāmatas, bet dzīve nesakārtojas. Es tik ilgi esmu par to domājusi – nu kāpēc man laimes teorijas strādā un patiešām es caur šo savu laimes stāvokli varu sakārtot jomu pa jomai, bet ir cilvēki, kas raud gaužas asaras, ka ne attiecības var sakārtot, ne naudu nopelnīt, ne savu misijas darbu atrast – nu nevar neko un viss. Un tad atskan jautājums - ko es daru nepareizi?

Un pēkšņi Lazarevs saka – ja cilvēks pārāk pieķeras laimīgai dzīvei un grib būt laimīgs laimīgas dzīves dēļ, tad viņš audzē savus instinktus un būtībā iet nolemtības ceļu.

Un te nu man saslēdzas ar Volša rakstīto, ja tu lūgšanā lūdz kaut ko konkrētu, tad vienīgais, ko tu vairo, ir savu gribēšanu. Tātad – atkal instinktus.

Un te tad nu ir arī atbilde uz manis ilgi domāto un izprātuļoto jautājumu – kāpēc man laimes terapija strādā un kāpēc kādam ne.

Laimes terapija strādā visiem tiem cilvēkiem (man arī), kam tas ir tikai kā instruments, lai vairotu mīlestību un lai tuvinātos Dievam. Tas ir tāpat kā ar naudu (par naudu vienmēr ir viskonkrētākie labākie piemēri, jo tā ir tāda „aptaustāma” lieta) – ja naudu uztver kā instrumentu, lai vairotu labo pasaulē, tad Lakšme būs un nauda nāks. Ja iekoncentrējas uz naudu – tad vai nu nauda būs īslaicīgi un nākotnē cietīs citas jomas, vai arī naudas nebūs.

Ar vēlēšanos ir tāpat. Ja cilvēks vēlas satikt savu īsto un vienīgo un veidot ģimeni un būt laimīgs sevis pēc (vai ģimenes pēc, vai otra cilvēka pēc, vai bērnu pēc) un, skarbi runājot, tiklīdz to visu dabū, tā par Dievu aizmirst – tad viņam šo mīlestību nedod un īsto un vienīgo satikt viņš nevar. Bet ja no Augšas ir redzams, ka cilvēks, satiekot otru, kļūs daudz mīlestības piepildītāks un pasaulei dos daudz vairāk laba, nekā dzīvojot viens pats – tad ir visas iespējas šo mīlestību sagaidīt.

Šo es varu apgalvot 100%. Ja es skatos uz savu un sava vīra dzīvi, tad varu pateikt, ka jā – mums vajadzēja satikties, lai kopā saņemtu tik milzīgu mīlestību, kas mūs abus kopā un katru atsevišķi padara par daudz labākiem, nekā mēs dzīvojām viens bez otra. Un lai arī es patiešām visu dzīvi esmu ticīga, tik ļoti saskaņā un saiknē ar Dievu kā tagad, es neesmu dzīvojusi nekad.

Tātad būtība ir cik egoistiski vai cik savtīgi mēs lūdzam vai kaut ko gribam savā dzīvē mainīt. Ja izmaiņas notiek tādēļ, ka Tu tiecies pie Dieva, dari labu un viss, kas Tev tiek dots, atkal tiek ieguldīts šai pašā virzienā, lai tuvinātos Dievam – jebkura garīgā prakse (joga, laimes terapija, Reiki, kristietība, .....) būs labas izmaiņas nesoša. Ja šo visu gribēsi izmantot savam labumam un manipulēt ar zināšanām, lai dabūtu egoistisku laimi (te nu es tā skarbi pateicu, bet varbūt tieši tā skan gana precīzi) – laimes terapija „nestrādā”, īsto un vienīgo satikt neizdodas un bagātāks ar netopi.

Tātad būtība ir tajā – vai dara to Dieva vārdā un lai tuvinātos Dievam vai nē. Vai Tava dvēsele top tīrāka un pilna dievišķas mīlestības, vai nē.

Tie mērķi, kuri mūs rezultātā no Dieva atrauj – tie mūsu dvēselei nav vajadzīgi un mūsu zemapziņa mūs sargās un neļaus tiem mūsu dzīvē piepildīties.

Interesanti, ka Lazarevs stāstīja par badošanos: reiz viens cilvēks pabadojies un viņam viss sāka dzīvē veikties – sakārtojās attiecības, radās veiksme, sāka pelnīties nauda. Nu – viss labi. Nākošreiz viņš badojas jau ar konkrētu mērķi – lai dzīvē sakārtotu attiecības, veiksmi un naudu – un ....... piedzīvoja pilnīgu krahu. Kāpēc? Tādēļ, ka pirmajā gadījumā viņš caur atsacīšanos bija tuvinājies Dievam, otrajā gadījumā caur gribēšanu audzējis piesaisti instinktiem.

Lūk – tieši tāpat ir ar jebkuru no mūsu tehnikām. Kamēr to darām, lai vairotu sevī dievišķu mīlestību – viss būs labi. Kad sākam to darīt lai vairāk nopelnītu vai kļūtu veiksmīgāki – būs apgrieztais rezultāts.

Novēlu Tev vairot sevī dievišķu mīlestību un būt laimīgai un, protams, sakārtot savu dzīvi jomu pa jomai! Jo pa lielam tas nozīmē - iemīlēt savu dzīvi, kura Tev ir, un tad novērot pārmaiņas, ko mīlestība tajā ienes.

Ar ļoti lielu mīlestību,

Inese

Komentāri (77)  |  2012-02-02 01:13  |  Skatīts: 10139x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baiba* - 2012-02-02 06:39
Jā, piekrītu Tev Inese, xxx mani noteikti skolo te caur šo mājas lapu. Vai es pati skolojos caur Tevi. Pievienojos- paldies, ka esi! Nu gan man laiks uz čuču muižu! Saldus sapņus visām! :)

Anna* - 2012-02-02 06:42
Paldies par šo rakstiņu, te atradu atbildes uz jautājumiem, kuri bija agrāk ieinteresējuši

Klinta* - 2012-02-02 08:47
Sodien zinás Krievijas Pareizticígás baznícas patriahs teica-lúdziet un jús tiksiet sadzirdéti... Tagad aizdomájos,ka cilvéki jau gadsimtiem ilgi lúdz Dievu..Tikai kapéc gan gandríz nekad netiek atbildéts uz músu lúgsanám? Lasot pédéjos Ineses rakstus, tiek runáts par lúgsanu.Pilnígi piekrítu visam tam,ko Inese raksta. Un tomér- ká tad bút? Lúgt vai nelúgt? Un ja lúgt tad ká tiesi? Un vai lúgsanai visár jábút várdos izteiktai? Un ko darít ar skaisti sarakstítám citu vai pasu lúgsanám? Vai tás radítájs uzklausa un atbild uz tám?
Manuprát,viss atkarígs no tá,ko saprotam zem várda lúgsana. Katrs lúdz savádák.Viens lúdz egoistisku tieksmju vadíts, bet otrs altruistisku nodomu vadíts. Kura lúgsana tad tiks uzklausíta un uz kuru Radítájs atbildés? Un kapéc tá un ne savádák?
Kádél més gandríz vienmér lúdzam-dod,dod,dod? Vai sáda veida lúgsana nelídzinás kukulosanai? Kádél més nevérsamies pie Radítája no visas sirds dzilumiem ar izteiktu lúgumu palídzét mums pasiem sevi izmainít un izmainít tá,lai sajustu to,ka viss dabojas tikai un vienígi músu-cilvéku labá(pat sí globálá méroga kríze darbojas tikai un vienígi músu labá). Ka it viss,ko cilvékam sútíjis Dievs,tiek daríts cilvéka pasa labá,lai cilvéks attístítos,izdarítu secinájumus par notiekoso. Lai pats cilvéks sajustu vélmi pacelties un sasniegt Radítáju. Mums jálúdz tas,ko vélas Radítájs. Tikai sádas vélésanás piepildás.
Pilnígi piekrítu,ka cilvékam ,lai paceltos, ir jápárvar savi instinkti (egosims). Tikai párvarot savu egoismu (kas starp citu,ir músos pasa Radítája ielikts), més spéjam pietuvináties Vinam. Seit bútiski ir nepárprast- Radítájs atbildés uz lúgsanu un dos arí naudu. Un vispár, materiálás vértíbas ir nepieciesamas tikai tádá apjomá,lai palídzétu mums pacelties un pietuvináties Radítájam.

Inese* - 2012-02-02 15:47
Klintai-
ja jautājums ir - lūgt vai nelūgt, tad atbilde skaidra - lūgt:)
Tikai mums latviešu valodā vārds "lūgt" saistās ar kaut kā prasīšanu un nevis došanu. Man šķiet, ka tur tad bieži vien rodas tas pārpratums.

Jautājums vai lūgšanai būtu'jābūt vārdos? - tas ir svarīgi tikai cilvēkam. Cilvēkam vieglāk noturēt pašam savas domas un enerģētiku tad, kad viņš kaut ko konkrēti saka, nevis tad, kad esam tīrā pateicībā un vienkārši nododamies kontaktam ar Dievu.
Mēs daudz runājam par meditāciju un lūgšanu. Tas būtībā ir viens un tas pats. Tikai mūsu (rietumu, Latvijas) cilvēki nav pieraduši meditēt un nav šo sajūtu sevī izkopuši.
Faktiski jau arī lūgšanas netiek praktizētas. (ja neskaita brīžus, kad totāli neiet un kad dikti vajag ko izprasīt). Tas viss mums vēl lēnām ir jāsaprot un jāievieš savās dzīvēs.

Savā pirmajā grāmatā par to vairāk rakstīt nevarēju, lai cilvēkos neizsauktu noliegumu. Bet tagad, pēc diviem gadiem, jau par Dieva klātbūtni, lūgšanām un meditācijām runājam daudz vairāk. Gandrīz katrā rakstā un pilnīgi noteikti katrā seminārā un konsultācijā :)

Inese* - 2012-02-02 16:17
Baibiņ, vai Tu zini kas bija pirmais - vista vai ola?
(šis ir joks par Bībeles un radīšanas tēmu)

Un atbilde ir, ka Dievs radīja dzīvniekus un putnus (nevis viņu olas).

Jauku visiem dienu!
Šodien esmu ārpus mājas un pie datora nebūsu.
Lai jums te labi iet:)))

Baiba* - 2012-02-02 16:27
Tā jau ir - Dievs bija visa iesākumā :)

Vaira* - 2012-02-02 17:31
Prieks pievienoties šīm sarunām,runājot par jauniešiem-neko nevajag uzspiest,bet netīšām nolikt to,par ko interesējies pats,kādreiz kāda tēma šjā sakarā par garīgo spēku un Ziemassvētkos uzdāvinātas grāmatas...kuras redzu lasa.Tā ir mana pieredze,jo viņi redz manu prieku un pateicību Dievam ikdienā.Pateicoties Inesītes mājaslapai un semināriem,mēs augam soli pa solītim,es to iesāku vēl pirms,bet šis ir devis Laimes sajūtu ikdienā,arī mūsu sarunas palīdz izprast dziļāk,kas esam un ko vēlamies.Priecājos,jo mani 4 dēli ir pieņēmuši to domu,ka tikai no viņa paša viss atkarīgs,ka viņiem viss ir dots.Vēl lielāks prieks,ka zinu mūsu mājas grāmatas ceļo pie citiem jauniešiem,šī jaunā paaudze zin vairāk par mums,tas,kas mums jāmācās,viņiem tikai jāatkārto....Paldies mīļās visām,man patiešām Laimes sajūta krūtīs,un smaids nezūdošs...

av* - 2012-02-02 17:32
Es šajā savas dzīves posmā vienkārši runāju ar Dievu un paļaujos uz viņu.Lūdzu vienkārši būt man blakus un tas strādā un viss notiek .Ļaujoties viss sāk sakārtoties pats no sevis.

Maija* - 2012-02-02 22:44
Iedomājos, kā tad ar Kristus atstāto Lūgšanu - jums būs tā lūgt: Mūsu Tēvs debesīs... dienišķo maizi dodi mums šodien .. Šajā Paraugā ir reāli izteikti lūgumi, te nav tikai pateicība.. Un citā vietā Bībelē - ja mēs saviem bērniem mākam dot labas dāvanas, vai tad Jūsu Tēvs debesīs nedos vēl vairāk, ja jūs Viņu lūgsiet.. (citēju pēc atmiņas). Pieļauju, ka Dievam tieši dzīva sirds saruna ir vissvarīgākā un dārgākā saskarsme ar mums, ka nav tikai tā, ka darbojas shēma, kurā labāk nelūgt, bet pateikties, kas jau tad nostrādā zināmajā kosmiskajā mehānismā kā realizācija ar garantiju (un to sauc par noslēpumu, ka paši būsiet kā Dievi un radīsiet, ko gribēsiet). Mācamies tālāk :)

xxx* - 2012-02-03 01:22
Ineses,
Es neesmu no tām, kas slavina :), es saku to ko tai mirklī jūtu un domāju.

Baibiņ,
Par Gandiju, par vecmāmiņu un līdzīgām dzīvēm ir grūti tā konkrēti spriest.
Mēs balstāmies uz citu cilvēku izstrādātajām, pārbaudītajām metodēm, ja sāp tas, tad ir tas, ja notiek tas tad ir tas.
Es nepārvaldu kādu no diognostikas metodēm, lai konkrēti teiktu, ka ts ir tā.
Tam varētu būt dažādi iemesli
- karmas atstrādāšana, pats kādā no iepriekšējām dzīvēm esi atņēmis kādam dzīvību.
- kāds no dzimtas, kādam ir nodarījis pāri. Pēcnācēji atstrādā.
šie divi punkti varētu būt saistīti, pats sastrādājis un izvēlas piedzimt ģimenē , kurā nāk pa dzimtas līniju nedarbu atstrādāšana
-ja mūsos nav pretenziju pret apkārtējiem, bet ir pretenzijas pret sevi, tā arī ir neapzināta nāves vēlēšana, kaut vai sev, arī tas var izsaukt uzbrukumu uz sevi.
- tas ka reizēm aiziet spēcīgi līderi, reizēm gadās tā ka viņi savu misiju šeit jau ir izpildījuši un viņiem vienkārši ir jāaiziet,
-reizēm, ar savu nāvi viņi dod vēl lielāku ieguldījumi apkārtējo attīstībā, kā ja būtu palikuši dzīvi. Tā ir augstākā mērā ziedošanās Dievišķajam.


xxx* - 2012-02-03 01:22
Mana anomimitāte ir ļoti nosacīta. No sākuma šeit rakstiju ar savu vārdu, bet tad pamanīju ka esam vairākas, ei nu skaidro, ka es neesmu tā bet cita. Automātiski ieliku xxx, tā lai acīs nekrīt ( ai blondās smadzenes :)), rezultāts tāds, ka galīgi nepamanāma esmu :D. Tas jau man nāk no dzimšanas, rudi mati, kas nu galīgi neizceļas uz apkārtējo fona, kaut kad jau rakstīju ka klasē domāju ka esmu pelēkā pele, bet pēc gadiem runājoties ar klases biedriem izrādijās pavisam otrādi :), spīniece, klases aizstāve ut.t., tā arī tagad pavisam necili xxx. ..... cilvēks domā Dievs dara.

Kate* - 2012-02-03 03:11
Lasu šos brīnišķīgos rakstus un priecājos par jums visiem, kam jau izdodas dzīvot saskaņā ar Laimes terapiju. Taču nezinu kāpēc, man notiek pilnīgi pretēji. No rīta ar gaišām domām pieceļos, dodos uz darbu, šķiet ka viss tik labi izdosies un tieši tajā dienā atgadās kādas neparedzētas problēmas, sarežģījumi utml., taču tad, kad satraucos par kaut ko, beigās viss tieši notiek bez aizķeršanās. To atceros jau kopš bērnības un arī mana mamma vienmēr ir teikusi, ka viņai tā esot. Nespēju pati rast tam skaidrojumu.

Baiba* - 2012-02-03 03:50
Paldies, xxx par skaidrojumu. Tā vien šķiet, ka Tu šajos garīgajos jautājumos esi pamatīgi iedziļinājusies. Vai arī Tev tas ir dabas dots. Vai arī abi :)

Baiba* - 2012-02-03 03:51
Es gribēju teikt- Dieva dots. Bet Dievs un daba - jebkurā gadījumā ir vienoti.

xxx* - 2012-02-03 04:01
es nezinu Baibu, kā ir patiesībā. Nav tā ka es īpaši iedziļinos, viņas vienkārši ieplūst manī.
Jūs te runājat par skolotāju, bet es saku, tāda kāda esmu es šobrīd es nevaru būt laba skolotāja . Man reizēm uzpeld doma, ka iespējams iepriekšējās dzīvēs esmu bijusi skolotāja, vai kas līdzīgs, bet lepnība mani ir pārņēmusi, esmu pazaudējusi Dievišķo saikni, mīlestības saikni. šajā dzīvē es to atstrādāju, caur pazemību, caur pieņemšanu, atceroties ceļu pie mīlestības un Radītāja.
Es nezinu, Baibu, kāda ir patiesība, es tikai eju savu ceļu kuru man ļauj iet.

Solvita* - 2012-02-03 06:53
Maijai...

Tavs jautājums ir tik dabisks, jo arī man līdzīgi reiz tāds bija..tāpēc atbildē izmantošu
Svēto Rakstu Ceļvedi, kur par lūgšanu ir teikts:

Lūgšana ir godbjīga saruna ar Dievu, caur kuru cilvēks izsaka pateicību un lūdz pēc svētībām. Lūgšanas tiek adresētas mūsu Debesu Tēvam.Lūgšanas var tikt izteiktas skaļi, gan klusībā. Cilvēka domas arī var būt lūgšana, ja tās vērstas pie Dieva. Arī dziesma ar būt lūgšana. Lūgšanas mērķis nav izmanīt Dieva gribu, bet nodrošināt mums svētības , kuras Dievs ir gatavs mums dāvāt, bet kuras mums jālūdz , lai tās iegūtu.
Dažas lūgšanas paliek neatbildētas, tāpēc ,ka tās nekādā veidā nepārstāv Kristus vēlēšanos, bet tā vietā nāk no cilvēka savtības.

Jēkaba vēstule 4:3 teikts: ''Jūs lūdzat un nedabūjat,tāpēc, ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.''
Patiesi, ja lūdzam Dievam ko netasnīgu , tas pārvērtīsies par mūsu nosodījumu.
Lūdzam to, kas ir taisnīgi , un ko tādejādi Dievs var mums to dāvāt.
Tas Kungs uzklausa taisno lūgšanas. Salamana Pamācības 15:29. ir teikts : Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem , bet Taisno lūgšanas Viņš uzklausa.

Lūgt. Vaicāt, izjautāt vai lūgt Dievu pēc kādas īpašas žēlastības.
Jēkaba vēstulē 1 nodaļā :5 pantā ir teikts:
''Ja kādam no jums pietrūks gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams , un viņam taps dots.''
Dievs dāvā jums visu , kas ir tasnīgs un ko jūs prasāt ticībā.

Parasti savu lūgšanu sāku ar pateicību. Jautājums ,cik bieži atceramies Dievu lūgt ? Vai tas notiek katru dienu, t.i., regulāri vai tikai tad, kad jūtamies ne tik labi? Vai lūdzamies reizēs, kad jūtamies lieliski vai tad lūgšana neizpaliek? vai tiešām tikai prasām žēlastību? Ta tas jau izklausās pēc patērētāja, kam tikai kaut ko vajag un vajag, bet pats no sevis nav gatavs dot...
Kā ir ar godbijīgu pateicību Devam par katru nodzīvoto mirkli ?




Ilona* - 2012-02-03 15:36
man arī dzīvē ir līdzīgi kā Katei: ja uztraucos, tad izdodas, ja neuztraucos, tad nenotiek. Kāpēc tā?

Inese* - 2012-02-03 18:26
Tas var būt saistīts ar vīrišķo enerģiju.
Ja ir pierasts dzīvot caur vīrišķiem paņēmieniem (un vīrietis iet caur situācijām ar spēku. Viņam adrenalīns mērenās devās ir virzoši).

Kad atgriežas sievišķā enerģijā un vairo to, tad tieši ļaušanās nes vislabākos rezultātus. (Sievietēm tas noteikti nes lielākus rezultātus, kā kontrolēšana, plānošana un sasniegšana ar prātu).

Ilona* - 2012-02-03 18:34
bet vai tas nevar būt saistīts, ko Lazarevs minēja par konkrētas enerģijas virzīšanu mērķa sasniegšanai bez garīgās izaugsmes. ka ar šo uztraukuma, domu spēku enerģiju paņemam no kādas citas jomas un novirzai mums aktuālajai?

cita Maija* - 2012-02-03 18:36
Paldies, Solvita, it kā zināmas lietas, bet ir labi to atgādināt, jo es arī biju piemirsusi, ka Dievam jāpasakās arī tad, kad iet labi vai vismaz nedaudz labāk nekā tajā izmisuma brīdī, kad par Viņu atceros. Saki, lūdzu, kur var dabūt šādu Svēto rakstu ceļvedi?

Solvita* - 2012-02-03 18:53
Paldies, cita Maija, par jautājumu un interesi.
Ir tā, ka pašai man tā ir dāvināta no draudzes, kurā esmu, tāpēc par tās iegādi nemācēšu plašāk komentēt.

Saskumusii* - 2012-02-03 21:57
nu luuk, pirms kaadam minuuteem 20 mana laimes terapija "nestraaja".tagad ir tik skumji un nozeela un gribaas prasiit piedosanu savam viram. Viiram sestdien tiek plaanots pasaakums ar klases biedriem, bet mums paslaik gimene februara meenesii ir taa gruutaak ar naudu. tad nu es vinam saku, ka situacija ir taad un taada un buutu labi, ja vins neietu. Nee, vins loti gribot. Un es sadusmojos.Vins palika beediigs, ka es vinu nesaprotu.Protams, izdzivosim arii tad, ja vins aizies, bet es piemeram saja siutuacija neietu un vairak domaatu par gimeni. Varbuut es paaraak kontroleeju so situaciju un gribu lai notiek pa manam praatam? Kaa buut? Kaa Juus dariitu sajaa situaacijaa? Paldies.

Baiba* - 2012-02-03 22:58
Jā, cik interesanti, xxx, ka šīs zināšanas ieplūst Tevī. Labs un atvērts uztveres kanāls. Man pašai šķiet, ka reizēm man šis kanāls ir atvērts- tas notiek tā saucamie "insaiti" vairāki vienā nedēļā. Bet tad atkal šaubu periods- varbūt tie visi ir tikai cilvēka prāta konstrukti, lai izskaidrotu, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek (nu, piem. Lazareva mācība). Bet tas jau laikam nav svarīgi, vai tā ir patiesība vai nav. Galvenais, ka strādā un dzīvot palīdz.

Brigita* - 2012-02-03 23:00
Saskumusii - katram jau ir sava situācija:) Bet man šķiet, ka Tu pati atbildēji - par to kontrolēšanu, lai viss notiek pēc Tava prāta:) Tiklīdz Tu šo situāciju palaistu un no tīras sirds ļautu vīram darīt kā viņš vēlas un Tu viņu atbalstītu - vīrs nekur negribētu vairs iet vai arī tikai kopā ar Tevi:)
Starp citu tā ir "globāla" sievu problēma - arī manējā:), bet ja sāk saprast kur visam 'kājas"aug ( tas ir no manis:)), tad var pamzām visu vērst par labu!

No sirds vēlu, lai Tev izdodas:)

????* - 2012-02-03 23:12
nez, kas nostrādāja vairāk - naudas trūkums vai bijušās klasesbiedrenes????



Lapa | [1] 2 [3] [4] |

Atpakaļ