Vēlreiz par mērķiem jeb „kas lācītim vēderā”


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gatavoju atbildes uz cālis.lv iesūtītajiem jautājumiem par vizualizēšanu un nākotnes veidošanu, un līdz ar to nevilšus aizdomājos kāda ir tā atšķirība, kad apzināti uzstādām mērķus, vizualizējam un stādam nākotnes plānus, un kad esam gatavi to visu palaist un ļauties Augstāko spēku vadībai.

Un nonācu līdz dažādām pārdomām, par kurām ar Tevi gribu padalīties.

Likumu un likumsakarību izpratne nosaka, ka mūsu nākotnes notikumi sākotnēji rodas smalkajā plānā, kas cieši saistīts ar mūsu zemapziņas informāciju un mūsu domām, un pēc tam materializējas dzīvē. Tātad –vienalga vai mēs vizualizējam vai to nedarām, uzrakstam mērķus vai neuzrakstām, nākotne rodas saistībā ar mūsu domām un to, kā mēs tās vadām. (tātad ir jābūt pārliecinātam par savu domu virzību)

Ja cilvēks uzraksta mērķus un veido vizualizācijas kolāžas, tas viņam palīdz fokusēt domas un enerģētiku konkrētā virzienā un palīdz periodā, kad varbūt viņa enerģētika ir bijusi pārāk izkaisīta, jeb varbūt domas bijušas pārāk saistītas ar apkārtējo notikumu ietekmi. Tomēr, mērķu formulējumi un kolāžas tik un tā nebūs stiprākas par zemapziņas informāciju. Tā ir lēnām jāsakārto.

Lai vieglāk būtu saprast, paņemsim konkrētu piemēru – sieviete grib iepazīties ar savu īsto un vienīgo, iemīlēties, dibināt ģimeni un būt laimīga. Viņa godīgi saraksta šā gada mērķus un uztaisa vizualizācijas karti, bet iekšēji tās bailes, neticība un šaubas ir tik lielas, ka ir spēcīgākas, par jebkuriem uzrakstītajiem mērķiem.

Cita versija būtu, ja caur šiem mērķiem un caur attieksmes maiņu, viņa sakārtotu savu zemapziņu līdz tam, ka ticētu mērķu sasniegšanai. Lai šo ticību iegūtu tiešām ir jāsajūt, ka n-tie mērķi ir sasniegti un ka šis viss tiešām darbojas pēc „konkrētas shēmas”

Cits piemērs -  cilvēks ir iekļuvis parādu un kredītu jūga, un nu saraksta mērķus, ka ir finansiāli neatkarīgs, kā pelna 100 000 gadā un uztaisa vizualizācijas kolāžu, kas to apstiprina. Bet nākošā dienā atnāk paziņojums no bankas, pēc tam no kredīt piedzinējiem, pēc tam no privātiem aizdevējiem un pēc tam vēl kašķis ar ģimeni un ikdienas trūkums – un uzrakstītie mērķi un kolāža nepiepildās.

Kāpēc?

Tāpēc, ka apziņas un zemapziņas informācija ir stiprāka par uzrakstītiem mērķiem un kolāžu.

Ar mērķus rakstīšanu vien un kolāžas uztaisīšanu vien ir pa maz.

Ir jāmainās enerģētikai, ir jāmainās domāšanai, ir jāizmainās attieksmei un ir jāiegūst ticība un pārliecība, ka patiešām viss, ko es gribu un ceru sakārtot un iegūt, ir iespējams.

Lai mērķi piepildītos, lai tos būtu iespējams sasniegt, ir vairāki priekšnoteikumi. Un pirmais no tiem ir, ka zemapziņas informācija sakrīt vai ir ļoti tuvu šiem mērķiem. Ka ticība (ka tā būs) ir tieši tikpat liela kā mērķi. Ka sevī burtiski sajūti, ka esi jau šos mērķus sasniedzis. Ka jūties, tā it kā jau viss būtu noticis.

Šim brīnišķīgi noder laimes terapija un viss, ko mēs šeit darām. Ja esi laimīgs un mīlestības piepildīts, ja esi pārliecināts, ka esi visu bagātību, mīlestības, veselības un vislabākās nākotnes vērts, tad iegūsti brīnišķīgu platformu, lai tas viss materializētos un realizētos dzīvē.

Un tieši tad, kad iegūsti šo sajūtu un patiešām sāc saprast, ka Dievam tavā dzīvē viss ir iespējams, un tad, kad atceries stāstu par egli (no Dainas raksta), ka Dievam no augšas viss labāk redzams, tad pēkšņi saproti, ka vari tos mērķus nerakstīt un vizualizācijas netaisīt.

Un tu tik un tā zini, kurp ej. Un tu tik un tā zini, ka Augstākie spēki tevi vada. Un tu pilnībā paļaujies, jo zini, ka tava zemapziņa ir sakārtota un tajā nav graujošu baiļu. Vai arī ja ir, tad tu zini, ko darīt un kā no tām tikt vaļā. Tevī ir miers un paļāvība un bezgalīga vēlēšanās darīt labu sev un Dievam par godu. Un darīt to vislabākajā iespējamā veidā – ja iespējams, tad caur savu misijas darbu, ja vēl ne, tad caur misijas apziņu par katru darbu, ko dari.

Un šai periodā saproti, ka jebkura mērķa uzstādīšana tevi bremzē, jo tu varbūt nesaskati pietiekoši tālu. Tu varbūt sevi ierobežo tikai uz šo mērķi, bet Dievam mērķi tavā dzīvē ir daudz tālāk. Un tad tu saproti, ka vari katru dienu no sirds darīt savu darbu un atbildīgi un ar mīlestību dzīvot savu dzīvi un vērot cik daudz laba ar tevi notiek.

Kāpēc?

Tādēļ, ka arī šobrīd tu esi fokusējis savu apziņu, domas un enerģētiku konkrētā virzienā – virzienā uz Augšu un uz Iekšu. Tu visu laiku esi saistīts gan ar savu dvēseli gan ar Dievu. Un kamēr vien šo saikni nepazaudē, tikmēr skaidri vari sajust, kā Augstākie spēki tevi vada. Un tu vienkārši Viņiem netraucē. Tu ļaujies un vēro, tu esi laimīgs, jo izdari daudz vairāk kā būtu iedomājies darīt. Ar tevi notiek notikumi, kurus tu pat nebūtu iedomājies lūgt.

Reiz Lazarevs kādā lekcijā teica – īstā lūgšana ir bez vārdiem. Tā ir tikai bezgalīgas pateicības un mīlestības vibrācija.

Bet ja šī saikne kaut kad pazūd, tad atkal jāsāk ar savu spēku pārbaudi un uzticēšanos sev un savai varēšanai – ir jāuzstāda mērķi, jākoncentrē enerģija, jāveido attiecības ar Dievu un viss aiziet pa apli. Vai pa spirāli. Tas jau atkal atkarīgs no mūsu augšanas (un brīžam krišanas atpakaļ).

No austrumu enerģijas skaidrojumiem tas saistīts ar Tamaz , Radžass un Satvu. Lai izkļūtu no Tamaz – ir jāiziet caur Radžass (mērķu uzstādīšana un sasniegšana) un tad var piekļūt Satva enerģijai. Par to jau esam runājuši citā rakstā.

Es novēlu Tev jebkurā no šiem posmiem sajust saikni ar sevi (savu dvēseli un īsteno būtību) un Dievu un ticēt virzībai, kurp ej.

Ar mīlestību,

Inese

Komentāri (174)  |  2012-01-22 22:31  |  Skatīts: 16206x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Inese* - 2012-02-26 17:02
Jā, par to ļaušanos varētu runāt vēl un vēl.

Bet...tas ir kā braukt ar riteni - to nevar iemācīties teorētiski. Ir vienkārši vienā brīdī jāsajūt līdzsvars un spēja noturēties...un baudīt kā viss iet uz priekšu :)

kravica - 2012-06-18 03:50
Labvakar!

Aptuveni pusgadu lasu Jūsu visu diskusijas par dažādām tēmām. Nu beidzot esmu piereģistrējusies. Ir tā, ka pedējā laikā ūdens mutē smeļas, deļ izjūtām, deļ neapmierinātibas un diskomforta sajūtas savā dzīvē. Ja pieslēdzu prātu, tad secinu, ka man viss ir, ta īsti nav par ko gauzties, bet emocijas kliedz savu - viss ir slikti. Nekad iepriekš nebiju aizdomājusies, ka manām domām ir spēks, ka ir pozitīva domāšana un daudzas citas interesantas lietas. Man nav viegli, šobrīd. Esmu sākusi apmeklēt psihoterapeitu, lai tiktu galā ar sevi un ir pirmie sasniegumi - man ir milzīgs prieks, ka esmu nonākusi līdz šādai informācijai. Un pats interesantākais, ka mani tas viss ļoti interesē. Darba gan vēl ļoti daudz, lai iemācītos saprast sevi un tad lai sevi iemīlētu un beigu beigās, lai sakārtotu savu dzīvi. Nesaprotu pagaidām, kā gūt apmierinājumu ar to, kas man ir??? Palīdziet...

inese - 2012-06-18 05:47
Sākotnēji ir vienkārši vairāk jāpievērš uzmanība tam, kas patīk, nekā tam, kas nepatīk.
Ir jāmēģina noķert laimes mirkļus un tiem vairāk pievērst uzmanību.

Dzīvē aug tas, ko audzējam.
Jo vairāk domājam par skaisto - skaistais vairosies.
Jo vairāk par laimi, baudu un gandarījumu - vairosies tas.

Gadās tā, ka cilvēks tik ļoti centrējas uz apkārtējiem notikumiem, ka dzīvot ar baudu vienkārši neatliek ne laika, ne spēka.
Droši vien, ka jāsāk izlikt savādāki uzsvari un jāpamaina attieksme pret notiekošo:)

ilonas - 2012-06-18 06:25
Nu ar laimes terapiju ir tāpat kā ar nepadarītiem darbiem. Ja reāli nedarīsi, labāk nepaliks.

Nu tās emocijas ir jāaizstāj ar kaut kādu afirmāciju. Jāskaita nepārtraukti - kaut ar mērķi, lai galva atpūšas no tām negatīvajām emocijām. Tas radīs spēkus, jo pusi sava spēka tērējam nejēdzīgām domām.


Otrs, kas man palīdzēja, visus darbus veikt tā, kā tie būtu man paši mīļākie uzdevumi. Šajā lapā daudz runā par cilvēka dzīves misiju, bet palielam jau mēs nezinām, kas mums vislabāk patiktu, kamēr to darbu neesam atraduši. Tāpēc es uzskatu, ka, ja gribi baudīt dzīvi, tad jau tagad ar šo mirkli katru darbu - sākot no atkritumu iznešanas, skriešanas, trauku mazgāšanas beidzot ar daudz lielākiem darbiem, jādara tā, it kā tas būtu tavs dzīves mērķis. Šis ir tas, kas man palīdz dzīvot tagadnē tā pa īstam.


Un bieži neapmierināti ar savu dzīvi esam, jo daudzas lietas darām nevis šim mirklim un nebaudām to, ko darām, jo darām nākotnei. Mēs skolā mācījāmies nevis tāpēc, ka mums patīk mācīties, bet lai kļūtu lielāki un gudrāki, mēs skrienam nevis tāpēc, ka patīk, bet, lai būtu slaidas, mēs mācāmies angļu valodu nevis tāpēc, ka patīk apgūt valodas, bet lai dabūtu labāku darbu.

Bet dzīve māca, ka svarīgs ir process nevis rezultāts. Process ir tā dzīve, kas ar mīlestību jānodzīvo.



kravica - 2012-06-19 03:21
Paldies par ieteikumiem, bet kā lai iemācos priecāties par niekiem un ikdienišķām lietām? Man nepārtraukti pa galvu jaucas domas par to, ko vēlos, nevis par to, kas man ir. Un vēl man ir liela problēma, saistībā ar finansēm. Kā lai sevi uzmundrinu un priecājos par to, ka man makā ir tikai 2Ls un man nepietiek naudas vakariņām, nerunāju jau par dzīvokļa kredītu un komunālo rēķinu parādu. Saprotu, kamēr sūdzēšos par slikto finansiālo stāvokli, nekas neuzlabosies, bet kā lai domāju pozitīvas domas, ja pusdienas bērniem jāvāra no cirvja kāta??? Dodiet padomu!!! Varbūt ir kādas gatavas un iedarbīgas afirmācijas???

Anita Buzjuka - 2012-06-19 04:46
Afirmācijas neko nelīdzēs, ja tās vienkārši skandina. Jo sliktāk iet, jo lielāks potenciāls ir mainīt savu dzīvi. Parunājies ar sevi, ar savu Dvēseli no visas sirds, sajūti, ko tā vēlas.........
Piedod par pamācošām frāzēm, tas nav viegli, kad bērniem nav ko dot ēst.
Man sarežģītās dzīves situācijās ļoti ir palīdzējušas lūgšanas, bet tām ir jābūt patiesām un no visas sirds. Palūdz atbalstu Dievam, Augstākiem spēkiem, lai Tev palīdz šajā situācijā saskatīt īsteno tavas dzīves ceļu, esi patiesa, palūdz no visas sirds, tā, kā tu to jūti, ar saviem vārdiem, nav nepieciešamas standarta lūgšanas, tavējās būs iedarbīgākas.
Tu esi vienīgā, kas var izmainīt tavu dzīvi! Ļaujies pārmaiņām! Lai Tev izdodas!



ilonas - 2012-06-19 06:31
savulaik kāds cilvēks pateica domu, ka Visums tev krauj virsū pārbaudījumus tik ilgi kamēr, Tu tam nepasaki - pietiek! Bet tā no sirds. Kaut kāju pie zemes piesitot. Jo, ja tu tēlo varoni un saki, kaut domās: es esmu varena, es visu varu, neatzīstot Dieva un Visuma, dzīves pārspēku, tad tev nāk pārbaudījumi pēc pārbaudījuma. Kamēr tu nelūdz palīdzību Dievam. Bet nevis čīkstot, bet tā, ar domu, ka nu visam jau ir robeža.

Vajag sevi mīlēt un arī Visumam pateikt: Pietiek! Ar taisnu stāju un paceltu galvu atzīt, ka vairāk nevaru. Ja Tu sevi mīli, tad arī Visum tevi vairāk mīl.

kravica - 2012-06-20 02:04
Paldies, Ilona!! Ar savu komentāru devi vielu pārdomām... Tiešām esmu no tām, kas daudz pārcietušas un izcīnījušas daudzas cīņas ar dzīvi. Un nepārtraukti sev skandinu - esmu stipra, es visu izturēšu, neviens pārbaudījums man nav šķērslis utt. Patiesībā man tiešām vairs nav spēka, gribas atpūsties un baudīt mierīgu dzīvi:) Milzīgs paldies par šo atziņu!!!

ilonas - 2012-06-20 05:22
Tagad vakarā aizdomājos, ko darīt dzīves situācijā, kad liekas, ka neko nevari izmainīt.
Apmēram 8 mēnešus atpakaļ manā dzīvē sāka kārtīgi brukt mana karjera un, protams, finansu joma. Vēl decembrī es strādāju, bet es par to algu nesaņēmu. Man bija vairākas idejas, kā situāciju uzlabot, bet viss, ko es darīju, neizdevās. Tā bija mana ārējā pasaule.

Es kaut kur biju lasījusi, ka, problēmas, kas radītas vienā apziņas līmenī, nevar izlabot. Jāmaina apziņa, radīsies risinājumi. Kaut kā tā doma bija mani dziļi aizķērusi.

Tāpēc es kaut stundu dienā strādāju ar sevi. Vispirms es sāku piedod sev, ka sevi nemīlu. Tad piedevu dusmām. Tad skaitīju afirmācijas un analizēju savu emociju reakciju uz tām. Tad sāku iet aukstā dušā. Apmēram pēc pāris mēnešiem es dabūju darbu. Bet piedošanas es lūdzu vēl joprojām. Jo no tā, kas sakrājies pa gadiem, nav nemaz tik viegli atbrīvoties. Bet ar katru mēnesi man pasaule šķiet labāka, dzīve vieglāka. Neatkarīgi no tā, ka visas finansu problēmas neesmu atrisinājusi.

Vēl es noskaidroju, ka cilvēkam ap 30 gadu vecuma, dzīve liek atrast avu īsto dzīves misiju.Un ja esi nepareizā profesijas lauciņā, tad viss sāk brukt. Toties es atklāju sev jaunus talantus.

Vārdu sakot, ja Jums ir problēmas, tad vissvarīgākais darbs, ir darbs ar sevi. Jo darot šo darbu Jums būs iespēja atklāt kaut ko brīnišķīgu. Bet darbs gan nav viegls un ātrs, bet ļoti skaists.

inese - 2012-06-20 06:14
:)) tātad mēs nonākam līdz tam cik vērtīgas ir šīs problēmsituācijas, jo tieši tādēļ mēs izdarām šo smago un nepateicīgo darbu karmisko mezglu atrisināšanā:)
Es arī šodien atklāju vienu savu jomu, pateicoties kurai vispār esmu nogājusi visu savu attīstības ceļu. Un tikai šodien varu skaidri šo jomu palaist, jo nu jau iešu savu ceļu tik un tā.

kravica - 2012-06-20 21:39
Man ir 33. Kaut kā dīvaini...šķiet, ka pēc dzimšanas dienas viss manā dzīvē mainījās, bet drīzāk manā galvā mainījās. Neapmierinātība, stress, pārgurums, veselības problēmas , kā arī uzradās pilnīga nepatika pret savu darbu. Un tā nejaukā sajūta,zinu, ka gribu kaut ko citu, bet nezinu ko. Vienu dienu šķiet, ka esmu sapratusi, ko gribu, bet nākamajā dienā atkal sāku šaubīties. Pagaidām jūtos tik pazudusi, tik nedroša. Izmisums no tā, ka ar mani tā ir noticis. Un nevaru saprast, vai tā būs visu dzīvi, vai manā dzīvē tomēr kaut kas mainīsies. Tagad daudz lasu, daudz domāju, mēģinu domāt pozitīvi, bet pagaidām liekas, ka nedaudz uzķepurojos uz augšu pa klints malu.....un tad vienā brīdī atkal atkrītu atpakaļ aizā. Gribu justies mierīgi un labi.

kravica - 2012-06-20 21:41
Nekad neesmu saskārusies ar meditāciju. Ko tā dod? Vai jebkurš cilvēks var meditēt, vai tikai izredzētie? Vēl dzirdēju, ka tie cilvēki, kas meditē, ir izlēmīgāki. Vai tā ir?

inese - 2012-06-20 23:42
:))) nav tādu izredzēto.

Meditācija palīdz izveidot saikni ar Visumu (ar Augstākiem spēkiem) un dabūt centru sevī.

Man patīk Ragaciema Agneses teiktais - ka meditācijas laikā mēs esam kā dators, kas pieslēdzas internetam.
Ja meditē un internetam nepieslēdzas, tad tā nav meditācija.
Tātad jēga ir pieslēgties.
Meditācija to palīdz izdarīt.
Un ar laiku cilvēks iemācās visu laiku būt pieslēgumā.

Un protams, tad tie cilvēki, kas šo kanālu ir izveidojuši (jeb attīrījuši, jeb palielinājuši) ir gan izlēmīgāki, gan stabilāki, gan veselāki, gan laimīgāki utt.

maara - 2012-12-07 16:37
Jautājums varbūt mazliet bērnišķīgs, bet tomēr - man tas ir aktuāli šajā brīdī...
Daudz kur esmu lasījusi, ka vajag uzrakstīt uz lapas slikto - vai sevī, vai savā dzīvē, nu to, ko gribam, lai aiziet no mūsu dzīves. Un tad to lapu atdot ugunij - tā viss tur uzrakstītais tiek tā kā aiznests prom. Tas nu būtu skaidri un vienkārši - esmu darījusi.
Bet otrs ieteikums ir - rakstīt uz lapas savas vēlmes, tā kā afirmāciju veidā. Ka tas vēl vairāk palīdz sakoncentrēties uz to vēlamo. Taču - kur pēc tam tās lapiņas likt??? Kādu laiku glabāju un viss. Bet nu šobrīd mana dzīve grozās tā, ka īsti man nav neviena privāta un citiem nepieejama stūrīša. Patiešām negribētos, ka kaut ko tik privātu, kā manas vēlmes, kāds nejauši atrod un izlasa. Bet ko ar viņam darīt? Dedzināt nedrīkst, jo dedzināšanas rituāls sanāk tā kā iznīcināšanas rituāls. Varbūt kādai ir kāda pieredze vai kaut kur izlasīta informācija?
Ar mīļumu jums visām! :)

baibam - 2012-12-07 16:50
Maara- varbūt ir vērts šīs vēlmes uzzīmēt vai izveidot kolāžu attēlu veidā kādā burtnīcā, kladē vai zīmēšanas albumā, lai var laiku pa laikam atvērt, papriecāties... Vai uzzīmēt simbolu veidā- tad atšifrējumu Tu zināsi tikai pati :)
Par dedzināšanu- domāju, tas atkarīgs ar kādu pavadošo domu Tu to dari. Piemēram, ja kremē cilvēku un pelnus izkaisa vējā vai aprok dārzā, man tas nesaistās ar iznīcināšanu, bet ar pārveidošanos no vienas formas otrā, savienošanos atpakaļ ar zemi. (bet tur no droši vien katram būs savas asociācijas).
Var piemēram, tik pat labi saplēst lapiņu sīkos gabaliņos un palaist pa vējam, ar domu, ka aiznesīs enģeļiem vai augstākiem spēkiem. Šeit viss būs atkarīgs no Tavas ticības un domas.

maara - 2012-12-07 17:29
Baibam! Mīļš, mīļš paldies par atbildi! :) Jā, man bija ienākusi prātā tā doma par saplēšanu sīkos gabaliņos, bet ļoti gribējās, lai kāds vēl to apstiprina. Tu to izdarīji. Paldies!!! Un paldies Tev par to būtiskāko piebildi - ar kādu domu tas tiks darīts...
Jauku Tev dienu un skaistu Ziemsvētku gaidīšanas laiku! :))

baibam - 2012-12-07 21:29
Paldies, mīļā!
Burvīgs brīdis man aiz loga- snieg, apsnidzis bērzs, lidinās zīlītes un trin knābīšus. Novēlu visiem ieraudzīt un sajust brīnumus ik brīdi šai brīnumu gaidīšanas laikā!

amelija - 2012-12-08 00:54
Man šķiet, ka nav gan tā, ka var dedzināt tikai to, kas 'slikts". Zinu, ka ir pat tāda metode, kad 49 dienas pēc kārtas 49x uzraksta savu vēlmi un sadedzina. Piepildās, starp citu :) Tikai esiet ļoti uzmanīgi ar vēlmes formulējumu!!! :)

Laura _Laura - 2012-12-09 23:07
maara, bet var taču uzrakstīt vēlmes un ielikt rokas somiņā, diez vai tur kāds rakņāsies:)

selena - 2012-12-12 22:32
Lai arī esmu šeit pievienojusies nesen, man tomēr gribējās padalīties savā pieredzē, varbūt kādam noderēs. Es savā dzīvē nepraktizēju mērķu sastādīšanu, vizualizācijas kartes utt., izņemot vienu reizi. Tas bija pirms daudziem gadiem, kad kaut kur nejauši biju lasījusi apmēram tā: "Visums ir bezgala dāsns, tikai tam ir jāzina, ko tieši tu vēlies - vajag iedomāties, ka esi iegājis restorānā, sēdi pie galdiņa un tev tūlīt būs jāizdara pasūtījums - vai nu jau iepriekš esi izdomājis, ko gribi, vai pasūtīsi no ēdienkartes, varbūt tas būs pavisam jauns tavs izdomāts ēdiens un apmēram pastāstīsi viesmīlim, ko gribi. Viesmīlis visu pieraksta un aiziet. Tu droši zini, ka pēc kāda laika (ātrāka vai ilgāka) tev pasūtījumu atnesīs, bet pa to laiku par pasūtījumu var aizmirst, vienkārši sēdi un visus vēro, vai palasi avīzi, vairs par to nav jādomā." Šis man bija iesēdies prātā. Vairākus gadus atpakaļ biju nelaimīgi iemīlējusies kādā vīrietī, es izmisīgi viņu vēlējos, bet viņš mani atraidīja. Ko tik es nedarīju - gāju pie zīlniecēm, bombardēju viņu ar īsziņām utt., likās, ka tikai viņš ir īstais un vienīgais. Visi cilvēki man apkārt teica, lai liekos mierā, nekad man nekas ar viņu nesanāks. Bet tik ļoti izmisīgi vēlējos ģimeni, mīlošas attiecības, bērnus. Tad atcerējos par restorānu. Apsēdos mājās pie galda, paņēmu mazu blociņu un iedomājos, ka veicu pasūtījumu, tikai viesmīļa vietā es visu pierakstīju - diezgan īsi, konkrēti, ko gribu, neskatoties uz citu padomiem, pat uzrakstīju tieši, ka gribu būt kopā ar šo konkrēto vīrieti, jo tur apakšā es izjutu mīlestību, kādās attiecībās gribu būt, cik bērnus vēlos utt. Tad blociņu aizvēru un noliku tālu prom. Aizmirsu par to, jo rakstot es biju tā kā izlādējusi uzkrātās emocijas par to, ko gribu, nomierinājos, jo zināju, ka pasūtījums ir izdarīts, par izpildes laiku neko neminēju. Ar nākošo mirkli man kļuva daudz vieglāk, turpināju dzīvot savu dzīvi, bet vairs nedomājot par pasūtījumu. Ja godīgi, es pat par to aizmirsu. Ļāvos lai Visums un Dievs mani vada. Pagāja vairāki gadi un es atradu to blociņu, kad izlasīju visu, ko biju sarakstījusi - pat apraudājos, šobrīd man viss ir precīzi, kā biju uzrakstījusi, pat tagad atceros tās sajūtas, kādas bija rakstot, un viss ir tieši tā, kā vēlējos. Vistrakākais un man nesaprotamākais ir tas, ka esmu kopā tieši ar to vīrieti un mums ir ģimene un bērni. Satikāmies atkal, kad bijām abi jau citā kvalitātē un viņš vēlējās būt kopā ar mani. Vēl kas, šo pasūtījumu rakstīju 1. Mēness dienā, jo man horoskopā ir spēcīgs Mēness un pirmā diena ir labi šādām lietām. Starp citu, rīt no ap plkst. 10.30 laikam arī būs 1. Mēness diena, tāpēc atkal gribu veikt savu pasūtījumu, bet jau citā jomā. Atvainojiet, ka tik gari rakstu, nemācēju īsāk izskaidrot...:))

illva - 2012-12-13 04:56
selena....ļoti....ļoti...ļoti paldies...par to ,ko Tu izstāstiji:)))))
Samīļoju.

baibam - 2012-12-13 16:40
Selena- brīnišķīgs stāsts! Paldies!

lauraw - 2013-06-28 23:47
Redz, piemērs kā strādā vizualizāciajas kolāžas. Meitene no Krievijas ciemata , ieradās Maskavā iekarot pasauli, piedalījās šovā Dom2 un tagad lamīgi dzivo Santtropezā :)
http://www.youtube.com/watch?v=0bzaNsnk4Jo
https://www.youtube.com/watch?v=-IfbWy0P4Vs
viss strādā:)

lauraw - 2013-06-29 01:48
Ā, un vēl intervijā ar šo meiteni dzīrdēju, ka viņa ļoti vēlējās kādu lietu un tad viņa pilnīgi jau domās piemērīja to un sajuta un rezultātā dabūja:) Meitene ir dzīvs piemērs tam ko Inese māca:)



Lapa | [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 |

Atpakaļ