Sievišķīgas meitas


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ja jau mēs vienā citā diskusijā runājam par to kā audzināt vīrišķīgus dēlus, tad nu varam parunāt par sievišķīgām meitenēm.

Pirmkārt ir vērts atcerēties, ka mēs ar savām mammām un meitām esam uz visu mūžu saistītas ar neredzamu dvēseles diegu un ļoti daudz no sievišķajām gudrībām pārņemam dvēseles  līmenī. Un pārējo mēs saņemam un nododam audzināšanas rezultātā.  Un arī no tā ļoti liela daļa notiek zemapziņas līmenī.

Tātad arī šajā gadījumā vislabākais, ko savām meitām vai audžu meitām varam dot, ir būt pašām sievišķīgām un izturēties sievišķīgi, lai meitas redzētu mūsu uzvedību ikdienā un situācijās kopā ar tēti, ar vīrieti, ar vīriešiem. Lai viņa redz, ka mamma ik pa laikam gūst stiprumu no tēta. Ka mamma šad tad pasēž tētim klēpī un stāsta kā viņai gājis. Ka sieviete ir trausla, mīļa un bieži balstās uz savu vīrieti. Ka vīrietis to pieņem un caur to kļūst stiprāks.

Savukārt tētim (vai mammas draugam vai vīram) vajadzētu iemācīties izprast cik būtiski ir uzklausīt savu meitu vai audžu meitu par visu, kas viņai svarīgs. Lai viņš interesējas, kas notiek viņas dzīvē. Sievietēm jau kopš bērnības ir jāiemācās saņemt emocionālo drošību no vīrieša (un tētis bērnībā ir vistuvākais un svarīgākais vīrietis), tā pierodot uztvert viņu kā aizvēju, kā patvērumu. Ja meitenīte bērnībā būs iemācījusies sajust savu drošību pie tēva, viņai pēc tam dzīvē būs vieglāk izveidot emocionāli ciešas attiecības ar savu vīrieti, ar savu vīru. Savukārt, ja meitas vienmēr būs drošību meklējušas pie mammas, tad vēlāk pieaugušā vecumā būs tāpat. Un tad katru reizi, kad vajadzēs padomu vai stipro plecu, sieviete zvanīs savai mammai un nevis uzticēsies savam vīram. Vīrietis ātri to sajutīs un līdz ar to pieradīs, ka viņam nav atbildības par to kā viņa sieviete jūtas, būs it kā izstumtais, jo sieva vairāk uzticas mammai vai draudzenei.

Mums jāiemāca savām meitām kā uzticēties tētim.

Bet lai to izdarītu, mums pašām tā būtu jādzīvo un tā jādara.

Otra svarīga lieta, kas savukārt saistīta ir ar vīrieti (meitas tēti vai mammas draugu vai vīru), ir palīdzēt vīram saprast, ka meitām ir ļoti daudz sievišķīgu nodarbju, kuras ir jāciena. Meitenēm ir nepieciešamība socializēties, meitenēm ir nepieciešamība pēc dažādiem tērpiem un tēliem. Piemēram, ja dēliem visticamāk, ka nepatiks staigāt pa veikaliem un pielaikot drēbes, tad meitām tas ir pilnīgi dabiski, pat tad, ja neko šai reizē nepirksim. Zinu, ka vīriešus šad tad tas kaitina, bet te nu ir jāpastāsta, ka tas ir tādēļ, ka sievietei jau kopš mazotnes ir nepieciešamība iejusties dažādos tēlos. Tai skaitā pielaikot drēbes. Tai skaitā drēbes no mammas skapja. (Mēs taču visas esam to darījušas). Vīrietis var nesaprast, jo viņam pašam to nevajag.

Vīrietim ir jāzina par sievietes (tai skaitā meitas) emocionālajām vajadzībām. Par vēlmi nopirkt meiteņu vai sieviešu žurnālus, par vēlmi pirkt vai darināt krellītes, auskariņus, rokassprādzītes. Par vēlmi pucēties un rotāties.

Un vēl vīrietim ir jāsaprot sievietes vajadzība atbrīvoties no liekām emocijām. Ir pilnīgi normāli, ka meitas biežāk kā dēli apraudāsies, niķosies, izrādīs savas kaprīzes. Sievietei nepārtraukti pārpildās emocionālais trauks un tādēļ mums ir nepieciešams vīrieša atbalsts, loģika, lēmums, padoms, bet pats svarīgākais – tā sajūta, ka mēs drīkstam būt sievišķīgas un tas nav nekas slikts.

Un protams, ka mums savām meitām ir jāiemāca rūpēšanās un kārtība un tīrība. Jāiemāca tas, ka „pavardu” siltu uztur sieviete, mājīgumu ģimenē rada sieviete, skaistumu un mīļumu attiecībās rada sieviete. Mums ir jāiemāca meitām kā situāciju pieņemt un iegriezt pozitīvā virzienā nevis ar spēku, bet ar mīlestību.

Un atkal – lai to iemācītu, mums pašām tas ir jāiemācās, jāievieš savā dzīve un tad jau nebūs grūti to nodot tālāk nākamajām paaudzēm.

Pats galvenais – iemāci savai meitai ne tik daudz būt pareizai saskaņā ar stereotipiem, bet gan laimīgai, saskaņā ar dievišķo mīlestību un sievišķo enerģiju.

Lai mūsu ģimenēs aug vīrišķīgi dēli un sievišķīgas meitas! Un lai viņus audzina dievišķi gudri vecāki!

Ar mīlestību,

Inese
Komentāri (11)  |  2011-12-22 22:02  |  Skatīts: 3838x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baiba* - 2011-12-23 00:39
Paldies, Inese, tas skan ļoti viedi un dzīvesgudri. Lai katru dienu man un jums, meitu mammām, izdodas to realizēt dzīvē. Laimīgiem vecākiem laimīgi bērni, sievišķīgām mammām sievišķīgas meitas!

Brigita* - 2011-12-23 01:57

Paldies, Tev par rakstiņu!
Man ļoti patīk, ka caur savu sievišķību mēs rādām savām meitām, kā veidot attiecības ar vīrieti un patiesībā mēs varam mācīties arī no savām meitām - kā veidot attiecības ar vīrieti!'
Manai meitai ir 1 gadiņš un viņa vienkārši apbur savu tēti ar vienu vienīgu smaidu - viņš neko nevar viņai atteikt:) Viss ir tik vienkārši, nesavtīgi, dabiski un ar lielu mīlestību:)
Dēlam ir savādāk- tur viss tā lietišķāk un vīrišķīgāk notiekās.
Mums mūsu pašu bērni parāda kā viss ir iekārtots:) Tikai piemirstas to pamanīt...

E.* - 2011-12-23 03:36
lielisks raksts !!! Lasot sapratu,ka augot pati, kaut ko esmu palaidusi garām no saviem vecākiem ...

E.* - 2011-12-23 03:41
un vispār..varbūt ir labs izskaidrojums,kapēc man loti bieži patīk vairāk saņemt,nekā dot..
Ir brīži,kad plūstu pār malām ar savu sieviško un mans mīļotais ir aplaimots ar šo enerģiju un dāvāšanu.
Bet tad uznāk tādi brīži un es viņus tagad tik ļoti pamanu,kad man gribas tikai saņemt.
Tādos brīžos es nobīstos un domāju - vai es nemāku dāvāt? Vai es baudāmi nemāku otru aplaimot ,pat ar vienkāršām lietām/sarunām/maigumu ... ??

Kapēc tādi brīži??

Bērnībā mūs pameta tētis.. un faktiski vīrietis man blakus nav bijis. Ja godīgi,dzīve līdz šim.. man ir bijusi ļoti krāsaina un pēdējā gada laikā es sāku saprast,cik svarīgi mazai meitenei ir blakus tētis - uzticams,mīlošs.
Man tā nebija.... un arī tagad ,kad man pie sāniem ir mīļotais cilvēks,tikāi pēc 3,5 gadu nestabilām attiecībām,es sāku saprast,ka man tiešām blakus ir vīrietis,kurš mani GRIB mīlēt.. un es par to brīnos. Es baidos,es raustos no tādas mīlestības.

Lūk ko nozīmē,ka mazai pelei blakus nav tētis. Nav ne parauga nekā....
Dzīvs piemērs...

Inese* - 2011-12-23 06:11
Jā. Tas notiek tieši tā. Ja mums nav bērnības pozitīvās pieredzes, tad pieaugušām mums ir grūtāk konkrētās situācijās un konkrētās attiecībās.

Lai gan - vienmēr der atcerēties, ka mūsu dvēseles jau saņem tieši tikai tās mācības, kas mums ir nepieciešamas.
Un acīm redzot, ka tā ir tā mācība, kas Tev, E., ir jāapgūst pieaugušā vecumā.

Inese Valtere - 2012-01-16 22:23
Sveikas!
Esmu spēcīgi aizdomājusies par sevi, savu meitiņu un viņas tēti un par to, kā mēs esam saistīti, ja arī neesam kopā. Jo situācija tāda, ka meitiņas tētis aizbrauca uz UK , kad viņai bija ~ 2,5 gadi un meitiņa viņu nav redzējusi jau 3,5 gadus. Esmu viāni teikusi, ka tētis viņu mīl, bet viņam nav šeit darbiņa, tādēļ viņš ir aizbraucis. ~ 3 gadus jau dzīvojam ar citu vīrieti, kuru viņa sauc par tēti. Bet vakar bērns (tagad 6 gadi) pienāk man klāt un saka: žēl, ka tam tētim, kas ir Anglijā nav šeit darbiņa un viņš nevar atbraukt pie mums. Raudiens nāk, bet nesaprotu, ko darīt, kā reaģēt.
Pastāstiet, lūdzu, vai apzinoties, ka bērns izvēlas savus vecākus, vecāku misija ir būt kopā? Nu kaut vai ne kopā, bet vismaz tuvu- sazvanīties, satikties u.tt. Jeb kā to saprast? Es gribu laimīgu bērnu!
Paldies jau iepriekš!

Inese* - 2012-01-17 19:29
Katrai dvēselei šait uz zemes ir kāda mācība, kas jāiziet. un mēs jau nezinām kāda tieši mācība Tavai meitiņai ir jāgūst no šīs situācijas. Bet noteikti, ka ir.
Un neviens jau nevar pateikt priekšā kā tagad darīt.

Nu ja ir iespēja, ir labi sakārtot attiecības ar visiem vecākiem - ar tēti, kas Anglijā, un arī ar tēti, kas audzina.
Bet savukārt, ja tādu iespēju nav -tad vienkārši pieņemt situāciju ar mīlestību un saprast, ka bērna dvēselei tieši tā tas ir bijis jāizdzīvo.


LL>* - 2012-01-17 21:56
Padalijos ar māsu ar šo rakstiņu, un viens secinājums - tev blakus jābūt vīrietim.... Bet ja tā dzīve ir iegrozijusies, ka viena audzina meitu?! Kā kompensēt šo vīrisķo enerģiju blakus?

Inese* - 2012-01-18 18:23
Tad ir jāmeklē kāds cits tuvu stāvošs vīrietis, kas dod jums abām šo vīrišķo enerģiju. Piemēram tētis (meitai vectēvs), vai krustēvs, vai treneris, vai kāds draugs.
Ir būtiski, lai tuvumā ir vīrišķā enerģija un lai šī vīrišķā enerģija nāk nevis no sievietes, bet no vīrieša.

inesespavasarastudija - 2012-01-18 19:22
Tad sanāk, ka visbūtiskākais šķirtās u tt. mūsdienās bieži sastopamās ģimenēs ir nodrošināt bērnam iespēju uzaugt redzot vīrišķīgu vīrieti un sievišķīgu sievieti. Un nav svarīgi bioloģiskais vai vienalga kāds cits tēvs/māte. Un kādēļ bērns izvēlējas mūs par vecākiem? Vai, lai no mums mantotu gēnus un izveidotu savu identitāti- raksturu?

Baiba* - 2012-01-18 22:12
No savas pieredzes varu padalīties- augu bez tēva (viņš dzīvoja citā ģimenē (es pat nezināju, kur viņš dzīvo), redzējāmies 1x mēnesī pie mums mājās uz stundu, bet nebija nekādu kopīgu satikšanos, kaut kur iešanu utml) un arī nebija citu vīriešu tuvumā- ne vecais tētis, ne brālis, ne draugs.. Arī mātes attieksme pret tēvu bija izteikti negatīva.
Kā sekas man bija problēmas ar savu sievišķību un uzticēšanos vīriešiem (vēl tagad es mācos atkal un atkal no jauna uzticēties un paļauties uz savu vīru).
Es totāli neizpratu vīriešus. Uztvēru viņus kā zvērus no citas planētas... Līdz ar to vairākas manas attiecības ar vīriešiem jau pieaugušai esot bija totāli neveiksmīgas.
Gribu uzsvērt, ka nevainoju ne savu tēti (mums tagad ir labas, draudzības un cieņas pilnas attiecības) ne situāciju, jo tās bija manas mācības.

Bet visām meitu mammām (un protams, arī dēlu mammām), kuras audzina vienas, tādēļ noteikti ieteiktu tiešām meklēt citu tuvu stāvošo vīrieti, lai šo vīrišķo enerģiju iepazītu no pozitīvās puses. Un svarīgi pašai mammai par meitas tēvu teikt vienīgi labu (ja to nav iespējams pateikt, labāk paklusēt), ja ir bijušas vai ir lielas nesaskaņas, tomēr piedot viņam un atlaist ar mīlestību, saprotot, ka mēs katrs izsejam savu dzīves skolu. Nevaru vien uzsvērt, cik šī mammas attieksme pret vīriešiem ir svarīga, jo ja sirdī ir rūgtums un aizvainojums pret bijušo vīru, bērns to noteikti neapzināti uztvers.
Lai izdodas!


Atpakaļ