Vertikālās un horizontālās attiecības Komentāri:
Dzintra* -
2011-09-01 01:14 Sirsnīgs paldies,Inesīt,tas ir tas ko tik ļoti gaidīju un vēlējos izprast.:))
Dzintra* -
2011-09-01 16:07 Paldies,Inesīt,par Tavu atklātumu,citādi domāju,ja kādu brīdi šaubos,tad viss'-atkal jāsāk no sākuma.Man šis raksts ļoti,ļoti patīk,pārlasu pa 10 x.Sirdī ielīst neaprakstāma laimes sajūta un apziņa,ka eju pareizā virzienā,gribās visu pasauli apskaut un samīļot.
Dzintra* -
2011-09-01 19:24 Es gribētu vēl pastāstīt par to,ka mēs esam instruments Dieva rokās.Pastāstīt par to kas notika šodien.Man bija vajadzīgas metāla trubas un man viens cilvēks izgādāja.Šodien ar riteni aizbraucu pateikties un aizvedu avenes.Bet iznāca tā,ka šis vīrietis aizbrauca,burtiski man gar degunu,bet mājās palika sieva.Mēs abas runājāmies un viņa pirmo reizi man pastāstīja par savu dzīvi,kā viņai neiet.Viņa iet baznīcā un tic Dievam,bet tā ticība bija sašķobījusies un taisījās šķirties no vīra,kaut viss mūžs nodzīvots kopā,bērni lieli.Dievs mani sūtīja pie viņas palīdzēt atgūt ticību un paļāvību.Es visu to darīju,stāstīju kā iet man,stāstīju par Inesītes rakstiņu,par to,ka tai sievietei vīrs jāiemīl vienkārši par to,ka viņš ir,par to,ka nav pašai jādomā par daudzām lietām par ko rūpējas vīrs, un tad viņš pārstās viņu psiholoģiski pazemot.Sarunas beigās vaicāju vai viņai palika vieglāk un tā tas bija un vienkārši viņu samīļoju.Man prieks,ka varēju palīdzēt un Dievs mani vadīja un deva pareizos vārdus ko teikt.
Tāpēc vēlreiz pateicos par rakstiņu,es viņu pārlasu vēlreiz un vēlreiz.Es pateicos Dievam,ka viss notiek īstajā laikā un īstajā brīdī,par to,ka mēs viensotram varam palīdzēt vienkārši parunājoties.Pateicos par to,ka viņš mani vada un tā sajūta ir fantastiska un man patīk.
Dzintra* -
2011-09-01 19:53 Jā,un arī tās ir manas attiecības ar Dievu,kuras jākopj.Arī pirms tam es biju instruments Dieva rokās un daudz palīdzēju tiem kas man to lūdza,bet tad sagrēkojos un vairs tā nebija.Ir prieks sajust,ka atkal Dievs ļauj man to darīt un tādā veidā mani māca.Ir forša sajūta sajust saikni ar Viņu,kas to ir izbaudījis,zin kā tas ir,bet kam tas ir tāls ir sajūta,ka runājam aplamas lietas.Bet katram savs laiks to visu iepazīt.
Dzintra* -
2011-09-02 00:43 Tas tiesa,ir viss pašam jāpiedzīvo,arī to ,ka Dievs nav ar Tevi kopā un sajust atšķirību.Man tā bija pirms daudziem gadiem,dzīve bija tikko sagriezusies kājām gaisā,es sēdēju uz grīdas noraudājusies,dusmīga un aizvainota un teicu,''tad man Dievu nevajag''.Kā šodien atceros to sajūtu,ka uz nelielu brīdi Dievs mani arī atstāja,lai izbaudu kā tas ir būt pilnīgi vienai.To nenovēlu nevienam-tad bija vienkārši tukšums un pat neaprakstāma sajūta,likās ,ka ir bezdibenis.No tā laika,lai cik smagi un grūti iet nekad neņemu tādus vārdus mutē.Un vienmēr cenšos atcerēties,ka neesmu viena.Ir brīži kad grūti,bet,Inesīt,pēc šī rakstiņa viss it kā nostājās savās vietās.Bet vēl ir tik daudz ko mācīties.
Dzintra* -
2011-09-02 16:05 Man tiko ienāca prātā un varbūt kādam jau ir pieredze-kā to visu,teiksim kas bijis dienā izanalizēt,lai nepaslīd vienkārši garām....kā to darat Jūs,varbūt jāraksta dienasgrāmata?Padalieties ar savu pieredzi.
Dzintra* -
2011-09-02 16:51 Brīžiem domāju,varbūt par daudz rakstu...domāju kāpēc man tas vajadzīgs,varbūt bez maniem komentāriem var iztikt.Tad domāju,varbūt tas ir Ego-lielība,augstprātība,bet laikam tomēr nē....varbūt vairāk tas,ka gribās izpelnīties uzmanību,novērtējumu,atzinību,nopelnīt piecinieku,kā skolas laikā....varbūt pietrūkst mīlestība un cenšos to izpelnīties?Man šis rakstiņš ir ļoti tuvs,tāpēc gribās padalīties ar savām domām.Ir tik daudz lasītāju,bet ļoti maz kas uzdrošinās kaut ko pateikt.Žēl,katram ir savs viedoklis un pieredze un tādā veidā varam padalīties un viens otram palīdzēt.
sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI autors: INESE PRISJOLKOVA
Kādā rakstā tikko kā sākām runāt par attiecībām ar Dievu, par paļāvību, par iespēju „palaist situāciju”. Paralēli tam man vēl notiek daudzas sarakstes par attiecībām un tā nu nolēmu ar Tevi šodien parunāt par divām dažādām attieksmēm pret konkrēto situāciju un divām dažādām uztverēm.
Tas kā mēs diendienā esam paraduši domāt un uztvert attiecības, ir tās, ko es saucu par horizontālām attiecībām. Tas nozīmē, ka mēs domājam ko cilvēks cilvēkam dara, nodara, sadara, pāri dara utt. Analizējam psiholoģiju, uzvedību, audzināšanas modeļus, gēnus utt. Kad kāds mums pasaka, ko domā par mums, mēs uzreiz spriežam par šo cilvēku vai nu labi vai slikti. Uzreiz sākam analizēt kāpēc gan viņš mums to ir teicis, vai kas gan viņam ir noticis, ka viņš tā ir mainījies.
Bet tagad es Tev piedāvāju to visu skatīties caur vertikālo attiecību prizmu. Vertikālās attiecības kā zināms ir tās, kas mums ir ar Augstākiem spēkiem. Ar Dievu. Ar Sargenģeļiem. Ar svētajiem. Ar mūsu tuviniekiem, kas aizgājuši.
Un tad uz jebkuru no situācijām varam paskatīties caur jautājumu:
Ko Dievs man gribēja pateikt caur šo cilvēku? Kāpēc Augstākie spēki lika šim cilvēkam šodien pret mani tā izturēties? Ko Visums man grib iemācīt caur šo cilvēku?
Katrā reizē, kad kāds dara mums kaut ko īpaši patīkami, vai nepatīkami, īstenībā mēs varam padomāt ne tikai konkrēti par šo cilvēku un viņa attieksmi, bet gan – ko Visums caur to man māca? Un, protams, arī to, kā mana enerģētika sasaucas ar šo situāciju un atcerēties, ka jebkas, kas ar mums notiek, atspoguļo to, kas ir mūsos pašos.
Piemēram – kāds puisis ir pametis meiteni (vai meitene puisi). Un protams, ka meitene tagad domā „kas ar viņu notika?”, „kāpēc viņš tā izdarīja?”, „kāpēc viņš ir tā mainījies?” utt. Bet īstenībā mēs varam šo pašu situāciju paskatīties caur vertikālām attiecībām – Dievs, ko Tu man gribi pateikt, liekot manam draugam (vīram) tā rīkoties?
Es savā dzīvē atskatoties, tikai tagad saprotu ko Dievs ir gribējis manā dzīvē sakārtot, sarīkojot tik daudzas šķiršanās. Un tikai tagad es saprotu, ko caur to visu man vajadzēja iemācīties.
Vai arī – te citā rakstā mēs runājām par situāciju, kad vīra šobrīd nav. Kad esam ceļā uz savu lielo mīlestību. Un kā tad noturēt šo paļāvību Dievam, ka tomēr satiksim īsto un vienīgo un mums priekšā būs laimīgā kopdzīve, laulības, ģimene. Kā sarunāties ar Dievu. Kā sapildīties ar tik milzīgu dievišķu mīlestību, ka pat tad, kad nekas nenotiek tā kā vēlies, vari dzīvot laimīgu un mierpilnu dzīvi.
Un atkal man jāsaka, ka es to izdaru caur šīm vertikālajām attiecībām. Es sarunājos ar Dievu tā, it kā Viņš man būtu ļoti tuvu stāvoša mīļa persona un personība. Es viņu bezgalīgi mīlu un bezgalīgi cienu. Bet visa šī milzīgā pietāte neveido distanci. Es diendienā esmu saiknē ar Viņu.
Eju peldēties – par godu Viņam (jo nu jau ūdens ir gana auksts), taisu kādu rituālu – par godu Viņam. Daru kādu darbu- par godu Viņam. Kaut ko nesaprotu- jautāju Viņam. Un.....atbildes atnāk.
Ko man dod šī saikne?
Milzīgu paļāvību, ka neesmu viena pati. Ka īstenībā man manas mācības ir tikai jāiesāk pildīt un Viņš man to palīdzēs. Un pat, ja man viss būs jāiziet pašai (un zinu, ka būs), tā Viņa klātbūtne mani dara mierīgu un stipru.
Šobrīd man nav tādu smagu mācību kā vientulība, atvadas, sēras vai trūkums. Un negribu uz to visu uzprasīties. Bet toreiz, kad tam visam gāju cauri, bez Viņa es nevarētu. Es diendienā runāju ar Augstākiem spēkiem, lūdzu mīlestību un izturību, gudrību un viedumu. Un darīju, darīju, darīju, darīju.... Berzu māju, un tīrīju enerģētiku, lai tikai spētu izkļūt no konkrētās mācību stundas stiprāka, gudrāka un mīlestības piepildītāka.
Un man šī mana pieeja ir vainagojusies panākumiem.
Kad atkal vajadzēs iet cauri smagiem brīžiem –darīšu tāpat.
Lai gan....es jau arī tagad daru. Arī tagad es diendienā sarunājos ar Dievu un uzturu tīras un koptas šīs mūsu attiecības. No Dieva es saņemu visu, ko rakstu Tev. Ar Augstāko spēku atbalstu es vadu savus seminārus un rakstu grāmatas. Īstenībā es skaidri apzinos, ka tikpat svarīgas kā manas horizontālās attiecīgas ar cilvēkiem (jo to es esmu nākusi šeit uz Zemes apgūt un augt) ir arī manas vertikālās attiecības ar Augstākiem spēkiem.
Atceramies pirmos divus baušļus un saprotams, ka tā arī ir tā mūsu dzīves mācība. :)
Mīlēt Dievu un turēt Viņu augstāk par visiem citiem dieviem (naudu, mantu, varu, slavu...) un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (tātad iemīlēt sevi un citus cilvēkus).
Īstenībā ...stāsts jau atkal ir par mīlestību visplašākā šī vārda nozīmē! :) |