Graujošai enerģijai saku "Nē"


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gribu ar Tevi parunāt par kritiku un izvēli izteikt kritiku. Par to, ko ar to darīt pēc tam. Un ko tas dod un ko ne.


Vai Tev ir gadījies, ka Tu labprāt uzsāktu kādu savu darbību, bet pārdomājot „diez ko par to teiks citi” kaut kā sāc šaubīties un varbūt, ka nemaz nesaņemies to tā arī izdarīt. Vai varbūt zini situāciju, ka visu dienu esi pucējusies, gatavojusies un domājusi cik svarīgi Tev šodien ir labi izskatīties, bet te pēkšņi vīrs, mamma vai draudzene pasaka „ak šausmas, kāda tu šodien izskaties” vai arī „kas tas Tev mugurā?”. Un kļūst bēdīgi. Un Tu ej pārģērbies, uzvelc visparastākos džinsus un ej tālāk jau bez šī iekšējā pacilājuma un spožuma. Vai arī esi gatavojusi kādam kādu skaistu dāvanu vai pārsteigumu, bet viņš ar vienu vienīgu teikumu to nokritizē. Ir Tev tā gadījies?
 

Protams, ir. Mēs visi esam bijuši tādās situācijās.


Bet tad nu jautājums ir –kāpēc tā notika. Kādēļ tajā situācijā Tev tik sāpīgi skāra šis viens vai divi teikumi? Kādēļ pēc tam jau nākošā reizē Tu vairakkārt pārdomā darīt tā vai nedarīt? Kāpēc?
 

Tādēļ, ka kritikai ir ļoti spēcīga graujoša enerģija un ja Tu neesi uzkrājusi ļoti daudz iekšējas pozitīvas enerģijas, kas Tev nodrošina ticību, pārliecību, spēju uzturēt milzīgu mīlestību utt, tad šāda negatīva enerģija sasaucas ar graujošām enerģijām Tevī – proti bailēm, dusmām, agresiju utt. un sagrauj notikumu, situāciju un kopējo enerģētiku.


Ko darīt? Kā tik galā ar apkārt valdošo cilvēku vēlmi kritizēt, oponēt, noliegt, apšaubīt?
 

Atbilde ir viena – vairot pozitīvo enerģiju sevī  tādā daudzumā, ka pietiek spēka neietekmēties no apkārt notiekošā. Vai arī, ja kritika mūs pa tiešo tomēr skar (visbiežāk tās ir tuvu cilvēku domas), tad būtu jāiemācās negatīvo pārveidot pozitīvā. Tomēr uzreiz varu pateikt, ka tā ir ļoti liela slodze un enerģijas patēriņš. Ja Tu dzīvo diendienā kopā ar cilvēku, kurš Tevi kritizē, tad ir ļoti jāuzmanās, lai neciestu pašapziņa un lai neiztērētos visa enerģija.


Starp citu – Latvijā šī ir ļoti izplatīta tendence. Cilvēki ir tendēti būt kategoriski, kritiski un agresīvi un tai pat laikā ciešs no pašapziņas trūkuma, un savukārt tieši tādēļ kļūstot atkal agresīvi un noliedzoši .
 

Viss it kā iet pa negatīvo riņķi.


Kādēļ tā notiek? Tādēļ, ka mūsos katrā ir arī negatīvā daļa. Un ja šo negatīvo mēs nepārtraukti uzturēsim, kultivēsim un „barosim”, tad tā augs. Ja mēs savukārt attīstīsim savu pozitīvo enerģiju, tad tā būs vairāk.
 

Viss ir mūsu izvēle.


Es Tev varu izstāstīt kā es atkopu un sakopu savu enerģiju. Varbūt Tev noder mans stāsts.
 

Pirms daudziem gadiem es strādāju valsts iestādē, kur kritika bija norma. Arī mājās bija pietiekoši daudz augstu uzstādījumu un kritizēšana bija cieņā, un man pašai bija sajūta, ka tieši kritizēšana ir progresa un attīstības dzinējs. Es toreiz iedzīvojos zemā pašapziņā. Man bija sajūta, ka neko neprotu, ka neko nespēju izdarīt tā kā nākas, ka dzenos pakaļ kaut kādiem nesasniedzamiem ideāliem un uzstādījumiem. Es nebiju laimīga. Un manā dzīvē izjuka viss. Es biju pilnīga zaudētāja un tā arī jutos un izskatījos. Ļoti daudz raudāju. Absolūti nezināju un nesapratu, ko gribu un kas man šajā dzīvē ir jādara. Manis vairāk nebija kā bija.


Toreiz mainīju visu - nomainīju darbu, nomainīju dzīves vietu, nomainījās cilvēki ap mani un sākās mana laimes terapija. Esmu jau Tev esmu stāstījusi, ka tas bija apzināts lēmums – no šīs dienas es būšu laimīga un mīlestības piepildīta. Auga mana pašapziņa un vērtības sakārtojās. Ap mani bija cilvēki, kas bija radoši, motivējoši un es apzināti netikos ar tiem un tādiem, kas kritizēja un nomelnoja to, ko daru vai kā dzīvoju. Ļoti apzināti kārtoju savu enerģētiku. Pildījos ar laimi un ar mīlestību. Un burtiski vaktēju, lai neviens man neatņem ne kripatiņas spēka (jo sākumā man jau tā bija tā maz).
 

Kopš tiem laikiem ir pagājuši ...nepilni 10 gadi. Visu šo periodu es savu pozitīvo enerģiju esmu vairojusi, vairojusi vēl, tīrījusi, ar to dalījusies utt. un tai pat laikā saudzējusi, lai kāds no malas to tā vienkārši nepieķellē. Un tas ir vienalga vai kritizējot, manipulējot, žēlojot, glaimojot, ko sasolot vai kā citādi mēģinot ietekmēt. Esmu mācījusies būt savas dzīves autore un patiešām sekoju cik un kā esmu atkarīga no apkārtējo viedokļa. Tieši tādēļ spēju sakārtot savu dzīvi jomu pa jomai un būt laimīga. Tieši tādēļ esmu varējusi radīt Pavasara studiju un uzrakstīt grāmatu. Tieši tādēļ esmu saņēmusi simtiem vēstuļu ar pateicībām. Un tieši tādēļ tūkstošiem cilvēku ir vajadzīgs un noder tas, ko daru.


Kādēļ? Tādēļ, ka toreiz izvēlējos pateikt graujošai enerģijai „Nē”.
 

Ir dažādi cilvēki – kāds varbūt labi strādā un pildās ar pozitīvu enerģiju tieši tad, kad viņam ir kādam kas jāpierāda. Kā saka – pa spīti tam, ka kāds kaut ko noliedz, es izdarīšu. Šie cilvēki ņem negatīvo impulsu un pārvērš pozitīvā enerģijā. Tas ir pilnīgi ok. Tā var darīt. Vienīgi, ka tas paņem ļoti daudz spēkus, un arī motivācija ir tā kā drusku balstīta nevis savā pārliecībā, bet gan apkārtējo attieksmē. Ar šādiem cilvēkiem ir viegli manipulēt. Pietiek viņiem pateikt „tu jau to nespēsi”, ka viņš metas un pierāda, ka spēs.


Ir pretēji cilvēki, kuri savukārt ārkārtīgi labi strādā tad, kad viņus slavē vai viņiem glaimo. Bet šis atkal ir bīstams moments, jo cilvēks kļūst atkarīgs no apkārtējā viedokļa un bez šī ārējā impulsa nespēj gūt gandarījumu. Gan kritika, gan glaimi ir ārdoša enerģija.
 

Tādēļ mana pārliecība ir tāda, ka mums ir jābūt atbildīgiem par savu dzīvi un par to, cik daudz agresijas, kritikas, dusmu, vai cita veida ārdošas enerģijas savā dzīvē ļaujam ienāk. Un ja ļaujam, tad kā tiekam ar to galā. Ja vairs netiekam ar to galā, tad ir kaut kas jāmaina.


Vēlu Tev brīnišķīgu radošas enerģijas piepildītu dienu! Un lai ap Tevi ir motivējoši, jauki, mīlestības enerģijas piepildīti cilvēki .
 

 Sūtu Tev mīlestības bumbu. Un domās piepildu visu mājas lapu ar mīlestību. :)

Komentāri (33)  |  2011-05-16 19:30  |  Skatīts: 6889x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Agnese :)* - 2011-05-16 22:08
Protams,es arī esmu par Gaismu. Bet dažreiz aizdomājos,lūk,par ko. Kāpēc cilvēks saņem kritiku vai kādu nelabu vārdu? Varbūt kaut kādā ziņā viņš pret sevi tā izturas,kaut ko līdz galam nepieņem sevī.... Un tā kritika,tā ir tikai kā mājiens šajā virzienā. Pati esmu savā dzīvē to novērojusi. Kad esmu par sevi drosa,pārliecināta, labvēlīgi noskaņota pret sevi un visu pasauli, nesastopos ne ar kritiki, ne ar nelabvēlīgu attieksmi. Patiesībā ,neatceros,kad pēdējoreiz kāds man izteica kritiskas piezīmes.
Manuprāt,ir vērts aprunāties ar zemapziņu, pajautāt,kāpēc notika tas vai cits gadījums. Nekas taču nenotiek tāpat vien bez iemesla.
Vairosim sevī mīlestību, darīsim visu ar mīlestību, tad viss būs kārtībā. :)

Inese* - 2011-05-16 23:31
Pilnīgi piekrītu, ka viss, kas notiek ir mūsu iekšējās pasaules atspulgs.

10 gadi atpakaļ es nevisai pratu parunāt ar savu zemapziņu un uzskatīju, ka viss ir tāpat kā citās darba vietās vai tāpat kā citiem citās dzīvēs.
Toties tagad es ļoti labi saprotu kad un kapēc manā dzīvē kas notiek. un protu to sakārtot, tiklīdz mani kas neapmierina:)

Sirsniņa* - 2011-05-17 00:46
Mīļo Inesīt,paldies par stāstu!Samīļojiens vissiltākais,un Tu varbūt nevari to iedomāties,bet tas dod tādu motivāciju pacelt galvu,paskatīties uz sevi un sevī un apkārt no pavisam citām pozīcijām.Paldies,mīļā saulīt! Mums visiem kopā noteikti viss izdosies!:)
Mīļi vēlējumi!

Līga :)* - 2011-05-17 01:35
Es arī vēlos šajā mājas lapā ienest kripatiņu no savām gaišajām domām!
Inesīt, šī mājas lapa ir ļoti noderīga, pozitīva, iedvesmojoša, mīļa un pats galvenais patiesa!
Visām sūtu sveicienus, mēs radīsim arvien vairāk un vairāk mīlestības sev apkārt :)

Karinčiks* - 2011-05-17 02:25
Mīļš paldies par šo stāstu.
Manuprāt pie kritikas gribu piebilst,viss atkarīgs kā to izsaka,kā to pasniedz...
Ar siltiem sveicieniem

Sirsniņa* - 2011-05-17 02:38
Arī piekrītu. Kritika mēdz būt dažāda. Var būt radošā kritika - uz attīstību vērstā, labestīgā, saudzējošā, sirsnīgā. Un var būt naidīgā , iznīcinošā, skaudīgā un tam līdzīgi. Kritika manuprāt tiešām nav viennozīmīgs jēdziens.
Labi vārdi, labs novērtējums - arī nav viennozīmīgs. Tomēr no sirds teikti labie vārdi, ar mīlestību dāvāts siltums - tas taču ir radoši, pacilājoši un skaisti...

ZumZUm* - 2011-05-17 04:02
Kaa naglai uz galvas :)
man pirms gada bija taa, ka straadaaju, straadaaju, dzinu sevi, nekad nebija gana, gribeejas vairaak un ar sevi ne tik nebiju mieraa.... un tad, es salauzu kaaju, straadaat vairs nevareeju, nopliisa dators, un puisis aizgaaja no manis. Tad nu es attapos viena pati istabaa, pilniigaa klusumaa, un nezinaaju kur likties..... traki bija.... redz kaaa visums pats pasaka priekshaa, ka jaapiebremzee, ka daram kaut ko nepareizi. Tikai man ar pirmajiem briidinaajumiem nebija gana, tapeec naaca viss par pilnu programmu... bet tagad protams ir pavisam savaadaak, labaak un laimiigaak :)
Bum Bum Bum :) :) :) :)

Antra* - 2011-05-17 07:39
No Ineses raksta -Pirms daudziem gadiem es strādāju valsts iestādē, kur kritika bija norma. Arī mājās bija pietiekoši daudz augstu uzstādījumu un kritizēšana bija cieņā, un man pašai bija sajūta, ka tieši kritizēšana ir progresa un attīstības dzinējs. Es toreiz iedzīvojos zemā pašapziņā. Man bija sajūta, ka neko neprotu, ka neko nespēju izdarīt tā kā nākas, ka dzenos pakaļ kaut kādiem nesasniedzamiem ideāliem un uzstādījumiem. Es nebiju laimīga. Un manā dzīvē izjuka viss. Es biju pilnīga zaudētāja un tā arī jutos un izskatījos. Ļoti daudz raudāju. Absolūti nezināju un nesapratu, ko gribu un kas man šajā dzīvē ir jādara. Manis vairāk nebija kā bija...............Es pašlaik atrodos šajā stadijā :((((

Bite* - 2011-05-17 08:01
Un ko darīt,ja šī pēdējā pieminētā - Antras rindkopa-ja šādos apstākļos piedzimst un aug bērns?Viņš ne ar ko citu nemaz nav sastapies. Jaunībā ,kad ģimene tā teikt atkāpjas, viņš jau automātiski piesaista turpmākos varmākas. Solīti pa solītim viņš smeļas sauli un sirds gudrību,bet ne visiem ,ne vienmēr paveicas. Paldies tiem gaišajiem cilvēkiem, kuri nāk pretim, kuri nes gaismiņu savā sirdī, sejā, vārdos ,smaidā un darbos!

Inese* - 2011-05-17 16:53
Paldies, meitenes, ka šeit kopā iegriežam pozitīvās enerģijas ratu:) Samīļojiens visām!

Antra, Bite-
tieši tādēļ es stāstu to savu negatīvo pieredzi, ka varbūt kādam šobrīd ir tāda situācija un viņš nezin ko darīt. Un man ir prieks, ja mans dzīves stāsts iedrošinātu jūs (jebkuru, kam tā ir) mainīt esošos apstākļus.

ir divas iespējas, kā sākt pārmaiņas savā dzīvē:
1) ja ir gana daudz spēka, tad var mainīties pats un caur savas attieksmes maiņas, mainītos apkārtējās situācijas.
2) ja spēka vairs mainīties nav un esi kļuvis reāli par situācijas upuri (kā es pirms 10 gadiem), tad pagriezies un aizej prom no šīs situācijas. Tur ir pārāk smaga enerģētika priekš tevis. Nomaini enerģētiku un citā vietā vari sākt visu no gala. un ja pa šo laiku spēsi arī pats izmainīties, tad situācija neatkārtosies un slavenais teiciens "no vilka pie lāča" nepiepildīsies.

Es toreiz nespēju izmainīt kopējo smago enerģētiku. Bet tiklīdz nomainīju vidi, tā man radās spēki, jaunā vietā jau dzīvot savādāk. Un viss iegriezās pozitīvā virzienā. Un tā tas turpinās arī tagad :)

Antra - ja vien vari, tad maini kaut ko - darba vietu, dzīves vietu, cilvēkus ap sevi. ja ir spēks, tad mainies pati. Lai Tev veicās!

Bites teiktajam piekrītu, ka tas ir tas trakākais - ka bērns šādos apstākļos cieš visvairāk. Un vienīgais kā varam sevi "mierināt" - ka arī šai bērna dvēselei acīmredzot tieši šo mācību vajag.

Estere* - 2011-05-17 22:04
Sveicieni šajā jaukajā dienā!
Mans viedoklis mazliet atšķiras. Cilvēkam ir jābūt ļoti stipram un pārliecinātam, lai kritika viņu neskartu un neiznīcinātu, bet vēl stiprākam un gudrākam, lai varbūt šajā kritikā kritiski ieklausītos. Mums ir spilgts rietumu pasaules piemērs, kad pasniedzēji pat universitātēs cenšas būt pārāk maigi pret saviem studentiem, lai "tikai netraumētu viņu psihi un neradītu mazvērtības kompleksus". Un tad nu tādam, kurš jau sen būtu pelnījis stingrāku vārdu, šķiet, ka viņš ir visas pasaules naba. Bet kāds stingrāks vārds būtu ļāvis saņemties un kļūt nopietnākam, atbildīgākam, sniegtu pamatu izaugsmei utt.
Protams, ir otra galējība. Visu nolikt un noniecināt, kritizēt, lai uz šī fona celtu it kā savu pašvērtību.
un nevajag darīt kaut ko citam par spīti. Tas nevairo labo enerģiju. Diemžēl. Mēs nedarām lietas citiem, bet sev! Varbūt vienu otru reizi tas palīdz, ka darām citiem par spīti, bet citreiz tas mūs ieved pilnīgās galējībās. O, kaimiņam tāds auto, man vajag vēl smalkāku, lai gan nevaru to atļauties! Nekāda laime te neradīsies!
Bet domāju, ka vairākumā šis teksts bija veltīts tiem, kas ar interneta anonimitātes masku visus aplej ar dubļiem. jāteic, ka šī lapa lielā mērā ir lielisks pierādījums, ka komentāri var būt arī labi un jauki. Un tas, ka kāds pieklājīgi oponē, ir tikai normāli un vērtīgi.

Agita* - 2011-05-17 23:31
Ļoti noderīgi man šī brīža situācijā. Katru dienu darbā sastopos tikai ar graujošu enerģiju. Protams, mājās ir laime un harmonija, bet astoņas stundas dienā es pavadu negatīvā aurā. Es nevaru mainīt darba specifiku un tos negatīvos cilvēkus, tāpēc varbūt man jāmaina kaut kas sevī... Viela pārdomām! Paldies Inesei!

Sofija* - 2011-05-18 00:21
Nav svarīgi, kas ar mums notiek, svarīgi ir tas, kā mēs uz to reaģējam, lūk tas arī nosaka mūsu turpmāko dzīvi, jo to, kas jau notiek, mēs vairs to izmainīt nevaram, mēs varam tikai mainīt savu attieksmi. Kāda gan jēga šausmināties, vaimanāt, bēdāties, skumt, kritizēt un tml., šādā veidā, kā Inese saka, piesaistīt graujošu enerģiju, ja mūsu spēkos ir mainīt, transformēt situāciju, kaut tikai ar savu pozitīvo attieksmi. Ir situācija un esam mēs, kā apzinātas būtnes, jo nekas nav nejauši, ir kāds augstāk stāvošs ''režisors'', kurš sakārto visu tā, lai vairotos gaisma un Mīlestība. Un, ja jau kautkas notiek, tad citādi nemaz nevar būt, jo tas jau notiek, mainam savu attieksmi, skatamies plašāk, tālāk, viss ir pavisam citādi, kā varbūt šķiet pirmajā mirklī skatoties uz lietām ar aprobežotu skatienu, Dieva plāns vienmēr ir uz labu.
Lai visiem viss ir labi!!!

Sofija* - 2011-05-18 00:24
Arī es graujošai enerģijai saku - NĒ!

Sirsniņa* - 2011-05-18 04:05
Vēlreiz mīļi sveicieni ,Inesīt,un meitenes. Paldies par siltumiņu,paldies par stāstiem,par atbalstu,par motivāciju un atbildēm uz jautājumiem,kuri urdījuši jau krietnu laiku. Uz kuriem atbildes nebija un nebija.Tagad - tāda sajūta,ka Kāds atbildējis uz maniem jautājumiem tiešā veidā! Un nu man tik atliek rīkoties.
Mīlestību mums visām,mīļās meitenes.Mums viss sanāks!

Agita* - 2011-05-18 05:23
Un ko darīt situācijās, kad esi spiests dzīvot ar cilvēkiem, kas tevi grauj? Vecāki? Kur tad paliek brīnišķā saite styarp māti un meitu, ja māte negrib negrib neko dzirdēt par pozitīvu attieksmi pret lietām, tikai terorizē...jā, tieši ar šantāžu, ka tad jā, ņemšu jaku, iešu prom, es neesmu vajadzīga, kaut gan centies tikai cilvēkam maigi pateikt- beidz cepties par lietām. Es saprotu- vecuma marasms varbūt, kaut kāda histēriska reakcija, apelēšana pie baisā asinspiediena un nez kas.... bet kā to izturēt? spēka vairs nav, labāk nebūt mājās....gribas pašai aiziet, bet nav ne tie apstākļi ne iespējas šobrīd. Samierināties ar mācību? bet es zinu, ka ilgi arī mani nervi vairs neizturēs.

Gunita* - 2011-05-18 15:09
Rakstins tiesi laika,paldies!Es jutos prieciga,laimiga,apmierinata un apkart esosie jutas lidzigi,esmu igna,neapmierinata....visi jutas lidzigi.Tapec vairak smaida,prieka,labu vardu,lai vairaojas laba energija.
Milestibas energija visiem Jums kas seit ienak!!!

Līguce* - 2011-05-23 05:51
Ai, es šajās brīvdienās diemžēl iegriezu graujošo enerģiju - sāpīgi, ka nodarīju pāri mīļiem cilvēkiem...:-(Tagad ir lielās pārdomas, nožēla...bet tas pozitīvais, ka sapratu, ka man tik ļoti daudz vēl jāstrādā pašai ar sevi... un pa šo nedēļu jāiegriež svārstiņš pozitīvajā virzienā...
Bet jautājums??? kā lai iegriež pozitīvi svārstiņu... steigā, darbos, kad darbs dzen darbu....un liekas, ka nav laika, lai apstātos...

Inese* - 2011-05-23 17:42
Jāsāk visu darīt ar baudu.
kad dari vienu darbu, nu nedomā par nākošo. dari tikai to, ko dari.
Tās ir domas, kas iegriež pa ātru laiku. Un tad mēs sanervozējamies un ir panika, ka neko nevaram paspēt. Sākās uztraukums, stress un tas rada graujošo enerģiju.

Kad sākam baudīt to, ko darām, tad netriecam laiku uz priekšu un mums prāts nomierinās un interesantākais, ka varam visu paspēt un padarīt vēl vairāk kā stresojot:)

Lai izdodas iegriezt svārstiņu pozitīvā virzienā!!!!

Līguce* - 2011-05-24 04:25
Paldies, Tev Inesīt, par novēlējumu :-) ņemšu vērā Tevis teikto :-)

Aija* - 2011-05-25 20:38
Sveiki, Inese. Man tāds jautajums, bērnam ir 10 gadi, un ja viņa rokās nonāk kāda tehniska ierīce visa tiek salauzta, vienkārši lūzt. Vai tā arī ir graujoša enerģija, kā to mainīt? Paldies.

Inese* - 2011-05-25 21:56
Līdz galam nesapratu vai bērniņš pats salauž, vai arī šī ierīce viņa tuvumā vienkārši vairs nestrādā.
Ja viņš salauž - tad tā ir agresija un tiešām kaut kādā ziņā ir graujoša enerģija. Tad jādomā kā to iegriezt pozitīvā virzienā - speciāli meklēt iespējas nodarboties bērnam ar tehniku, izprast to, un mācēt ar to sadarboties.

Bet ja ir tā, ka bērna klātbūtnē elektroierīces vai mehāniskas ierīces pārstāj darboties, tas var liecināt par bērna ļoti spēcīgo enerģiju. Ko atkal vajadzētu papētīt un "iegriezt pozitīvā virzienā".
Piemēram, ja tie ir pulskteņi, kas lūzt, tad varbūt, ka tam ir saistība ar pārāk milzīgo dzives tempu ģimenē. Ja tas ir dators vai tv vai radio, varbūt tas ir protests pret pārāk lielo informāciju, kas ienāk dzīvē.
Katrā ziņā - šī ir konkrēta zīme vecākiem, ka bērns ir īpašs un prasa papildus uzmanību, lai palīdzētu konkrētam bērnam tikt galā ar savu spēcīgo enerģiju.
Tev ir ļoti īpašs bērniņš, Aija :)

Beta* - 2011-05-27 08:35
Pirms gada mums darbavietā pieklīda mazs kaķēniņš-runcītis.Aiznesām mīļo kamolīti uz mājām,bijām par viņu tik laimīgi-bet viņš-par mums.Viņš bija tik mīļš,tik laipns, tik uzticīgs,kārtīgs,tīrīgs,tik... gaišs! bet tagad... viņš pazuda... Nekad no mājām projām negāja,vienmēr uzticīgi mūs gaidīja un skrēja pretī... Bet sākās runču laiki,un vienu otru reizi apkārt pastaigāja.Nekur tālu,pāris soļus ap māju.Vienmēŗ mūs vaktēja.Bet nu - pazuda.
Vai tas arī nerāda uz kādas negatīvas enerģijas esamību mūsos,kādā no mums? Kā to abot konkrētajā gadījumā,uz ko šis varētu norādīt? Bez tā,ka tagad ir skumji,sāpīgi,pat -slikti?

Beta* - 2011-05-27 08:38
p.s.Netālu no mums arī pazudis kaķītis ar dažu dienu starpību.Un viņi bija draudziņi kop'bērnības-kopā spēlējās,draudzējās,ciemojās viens pie otra.

Inese* - 2011-05-27 18:19
Bet var jau būt, ka jūs viens otram bijāt vajadzīgi uz laiku. Mazajam runcītim bija vajadzīgas mājas, lai izaugtu un nu viņš aizgāja sievu nolūkot :)
Un vēl jau var būt, ka pēc kāda laika'būs izdzīvojis savus kaķa laikus un pārnāks :)



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ