Ārējie apstākļi, notikumi un mēs


 Vakar man intervijas laikā žurnāliste jautā vai es esmu atkarīga no ārējiem laika apstākļiem un ko lai cilvēki Latvijā dara, ja šeit ir tik daudz pelēkā – apmākušās dienas, lietus, aukstais laiks utt. Kā lai mēs esam laimīgi, ja apstākļi tam liek šķēršļus.

Un te nu man jāsaka, ka es tiešām neesmu atkarīga no laika apstākļiem un man ir ļoti grūti iedomāties kā ir tad, ja ieraugi, ka ir lietus un paliek slikts garastāvoklis, bet es mēģināju meklēt kādas paralēles un tiešām atradu kas ir tas, kas mani līdzvērtīgi iespaido. Un  tā ir mājas enerģētika.

Proti – man šobrīd mājās ir remonts un manas mantas vairs pēkšņi nestāv tur, kur tām jābūt, bet ir pārnestas pa priekšu uz vienu istabu, pēc tam uz otru. Nu...viss kā remonta apstākļos. Pluss vēl tam – visur ir remonta putekļi un remonta nosacītā netīrība. Un lūk – tas iespaido gan mani, gan manu vīru. Mēs patiešām jūtam, ka pēkšņi arī mūsu enerģētika ir sakustināta un ir sajūta, ka nevari savākt to kopā. Un tad nu tagad mēģinu paanalizēt ko es daru, lai noturētu līdzsvaru, laimes sajūtu un svārstiņa griešanos pozitīvā virzienā.

Jāsecina, ka ja ir kāds iemesls vai ārējie apstākļi, kas Tevi sit ārā no sliedēm (nu piemēram, man mājās mans remonts, bet tikpat labi kādam tas ir lietainais dubļainais laiks vai varbūt nepatīkams darba kolektīvs utt.), tad nekas cits neatliek, kā dubultā koncentrēties un piestrādāt pie tā, lai pozitīvā enerģija Tevī nepazustu. Tātad – tas, kas mums citos apstākļos būtu pats pa sevi saprotams, tagad ir jāvar apzināti iziet ar milzīgu dievišķu mīlestību.

Kāpēc?

Tādēļ, ka – ja Visums jutīs (un tas tā būs), ka Tevi kaitina laika apstākļi, vai darba kolektīvs vai kaut kas cits, tad Tas sūtīs un sūtīs Tev šo mācībstundu, kamēr vien iemācīsies būt neatkarīgs no šiem ārējiem apstākļiem un iziesi to ar mīlestību. Likums vēsta – ja tevi kas kaitina, tātad tevī kāda vibrācija atsaucas uz konkrēto impulsu un turpmāk jau cilvēks pats ar savu iekšējo vibrāciju piesaista konkrētos (arī nepatīkamos) notikumus.

Un tā kā es šos likumus ļoti labi zinu un izprotu, tad ķeros vien klāt pie savas mājas remonta kārtošanas darbiem un daru to ar milzīgu apzinātu mīlestību – es vēl rūpīgāk piedomāju pie tā, lai ar mīlestību mazgātu logus vai grīdu. Vai pārmazgātu gultas veļu, kura pat skapī ir saputējusi. Vai gludinātu.  Vai ar īpašu mīlestību kopju skapjus. Visu daru ar ļoti skaidru apziņu, ka tas viss notiek ar konkrētu mērķi – attīrīt un sakārtot mājas enerģētiku un jo lielāku mīlestību es tajā visā ieguldīšu, jo vairāk man mājas enerģētika pēc tam to visu dos atpakaļ.

Tātad – ja Tev krīt uz nerviem lietus – dari tāpat.  Vienkārši iemīli šos laika apstākļus. Paņem un saģērbies atbilstoši laika apstākļiem. Izej ārā un pievērs uzmanību tieši lietum. Cik skaista ir katra pilīte. Cik skaisti attīrās zeme. Cik brīnišķīgs gaiss. Kā viss kļūst tīrs. Izbaudi šos laika apstākļus ar īpašu mīlestību un Tu redzēsi, kā ar laiku Tu iemācīsies būt laimīga neatkarīgi no laika apstākļiem vai sadzīves notikumiem.

Piemēram, man kādreiz ne visai patika gatavot ēst. Un tad nu es apzināti sāku pievērst uzmanību tam, cik brīnišķīgi ir mizot kartupeļus vai burkānus, vārīt savai ģimenei ar mīlestību gatavotu sautējumu vai zupu. Un ko domā? – šobrīd to daru ar prieku ik dienas. Un ja man vajag atgūt līdzsvaru, iegūt sazemējumu vai nomierināt prātu- tad es dodos uz virtuvi un .....mizoju kartupeļus J. Un tad manī notiek kāds īpašs apziņas pārmaiņas process, kad saprotu, ka tieši tāpat kā es tagad gatavoju ģimenei ēst, tā arī mana mamma kādreiz darīja priekš mums visiem, un viņas mamma savukārt savai ģimenei, un sievietes vēl un vēl daudzus gadus un pat gadsimtus atpakaļ darīja tieši to pašu. Un mani tad pārņem tāda iekšēja miera un dziļuma sajūta, kad var izjust savu sievišķo būtību, kad vari apzināties sevi šai kopējā laika un notikumu plūdumā, un tas visam dod pilnīgi citu vērtību un daudz lielāku jēgu.

Lūk, tā es ikdienā ar sevi piestrādāju.

Ko man tas dod?

Neatkarību. Laimi. Mīlestību. Skaidru apziņu, ka es pati esmu autors savai dzīvei un atbildu par to kā jūtos un kādu dzīvi dzīvoju.

Varbūt ar Tev kaut kas noder no manām šīm pārdomāmJ

 

Jauku Tev dienu!

Inese

Komentāri (10)  |  2011-04-12 19:22  |  Skatīts: 4455x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Agnese* - 2011-04-12 20:09
Reiz sen mani slikti iespaidoja rudens. Tagad tikai pasmaidu par to. :) Mīlu visus gadalaikus visās to izpausmēs.
Esmu bieži pārvākusies,mainījusi dzīvesvietas,pidzīvojusi remontus(viens arī tagad turpinās :)),un zinu ,kā ir,kad it kā nav stabilitātes. Tagad dzīvoju pārliecībā,ka viss ir mūsos iekšā- viss ,pilnīgi viss,un mēs varam radīt mājīgumu,mīļumu,siltumu,mēs varam radīt visu,ko vien vēlamies tur,kur tieši šobrīd atrodamies. :)
Arī tad,ja rodas šķēršļi- kā jau Inese rakstīja: nepatīkams darba kolektīvs vai kas cits. Tagad esmu sapratusi,ka tas viss jāpieņem ar mīlestību un jāsaka šiem "šķēršļiem" paldies,jo tie norāda,kas man vēl jāapgūst.
:D Ar ēst gatavošanu man bija tāpat. Ne visai patika. Tagad ir patīk ļoti. :)

Līga* - 2011-04-12 22:46
Paldies Inese, ka uzrakstīji šo - ļoti labas atziņas ieguvu, un vislabāk laikapstākļus iemīlēt var palīdzēt arī suns :-)

saule* - 2011-04-13 06:13
Lietus - tas taču ir ļoti kaisti.Man patīk lietus.Vēl vairāk-es mīlu lietu!Sauli mīlu,rudeni,ziemu un vasaru mīlu:) Ja kas kaitina no laikapstākļiem,tad vienīgi nežēlīgs kailsals ziemā un drēgnums rudeņos vai agros pavasaros.Bet citādi-ko vēl vairāk gan var vēlēties? Tik skaisti putni mums dzied -naktīs vispār aiz tauriņu dejām aizmigt nav iespējams. Kā viss smaržo.Kā zied, izskatās.
Bet darbs.Tas gan -ja esi tāds pieklājīgāks un emocionālāks,tad var smagi klāties pret kādu nekaunīgāku bļaustoņu. Bet labi,ka ir kas aizstāv un aizbāž bļaustoņai muti-nepakaunēdamās.

slimniecīte* - 2011-04-13 17:56
Mani savukārt neietekmē tik ļoti laika apstākļi kā saaukstēsanās,slimības. Vienkārši izsit no līdzsvara un iedzen diskomfortā! šobrīd esmu atkal iesnās,ar klepu un jūtos tiešām ļoti slikti. :(
Un,te pat man tīrā mājas enerģētika nepalīdz!!!

Inese* - 2011-04-13 18:17
Jebkuras slimības liecina par to, ka cita veida mācību stundas esam palaiduši jau garām un neesam to mācību apguvuši. Ir jāsaprot kāpēc Tev ir tā saaukstēšanās un tiklīdz izmainīsi domas un attieksmi par šo konkrēto lietu, tā viss pāries :)
Es esmu tikusi vaļā no daudzām hroniskām vainām ar šādu te attieksmes un paradumu maiņu.

zumZUm* - 2011-04-14 17:32
kuraa zhurnala? ;)

Inese* - 2011-04-14 18:54
tas ir Kuldīgas laikraksts "Kurzemnieks".
Netā - www.kurzemnieks.lv
:)

Ruta* - 2011-04-19 18:47
Lai nonāktu pie šīm atziņām, ka viss, kas notiek ar mums ir mācība, dažiem jāiztur daudz pārbaudījumu - ja arī ne daudz, taču spēcīgi gan. Arī es, lai sevi atjauninātu sāku meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem un arī es esmu sapratusi, ka ir jāskatās uz visu ar sapratni un jāmīl tas, kas ir apkārt. Jāsaprot, ja mēs dusmosimies uz sev nepatīkamām lietām mēs uzvilksim tikai vienīgi sevi. Vai tiešām mums tas ir vajadzīgs? Runājot par šo, esmu iemācījusies, mierīgi atbildēt uz "muļķigiem" jautājumiem. Savā ziņā mīlestība, pirmkārt, uz sevi dod spēku iemīlēt pat sev kādreiz nemīlamas lietas, vai vismaz pieņemt tās. :)

Alise* - 2011-10-18 14:26
foršs rakstiņš, Inesīt :)


Inese* - 2011-10-18 18:22
Paldies :)


Atpakaļ