Īpašs laiks


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA


 Laiks, kad it kā nekas nenotiek.



Vai tas tiešām tā ir un kādēļ šādi periodi mums vajadzīgi?


Vai atskatoties uz savu dzīvi tev kādreiz nepārņem sajūta, ka ir bijuši posmi, kad ir sajūta, ka nekas notiek. Kad nav konkrēti izvirzīti mērķi, kad nav konkrēti nekādu vēlmju. Vai arī pat, ja ir, tad tādā kā globālā nozīmē – satikt savu īsto, sapelnīt naudu un bagātību, sakārtot veselību, uztaisīt karjeru utt. No vienas puses it kā lieli, skaisti un globāli mērķi, bet no otras tie it kā nav pa tiešo saistīti ar šodienu.


Šiem periodiem raksturīgs ir arī tas, ka sāc, ko gribi, bet vai nu nesanāk, vai nu „noraujas” rezultāts, vai tik ilgi riktējies, kamēr jau nav vērts vairs sākt utt. Nu tāds kā periods bez iedvesmas, periods bez sasniegumiem, periods bez redzamiem rezultātiem. Šim periodam var vēl noderēt arī tāds vārds kā „rutīna” vai dzīves pelēcība, kad it kā dari visu, kas ik dienas jādara, bet nu bez jebkādas degsmes un patikas un vispār – daudz vairāk prāts nesas uz atpūšanos un pagulēšanu un „lieciet mani visi mierā” stāvokli.


Kā rodas šādi periodi un kā pret tiem izturēties?


Šad tad, kad esam pārāk uzņēmuši tempu, dzīve mūs aptur un atmet atpakaļ. Tā notiek ar mums katru personīgi, tā notiek ar mums mūsu privātās dzīvēs, tā notiek ar mums mūsu karjerā vai pat lielākā mērogā tā notiek ar sabiedrību kopumā un valsti, vai pat valstu savienībām.


Kad pārāk liels temps sāk graut mūsu veselību, bremzē personības attīstību, tad krīze, slimība vai kāds cits piespiedu bremzējošs faktors pēkšņi šo lielo augšupeju aptur.


Tad atkrītam atpakaļ un pēc tam seko kāds tā kā klusuma periods, kad „jāapārstē brūces”. Tas šobrīd novērojams arī sabiedrībā un tas bieži vien novērojams arī katra mūsu paša dzīvē.


Bet ir vēl arī tā, ka šāds klusuma periods var uznākt pat tad, ja tāda redzama trauma vai krīze dzīvē nemaz nav bijusi. Kad vienkārši ir sakrājies nogurums, vai iztērēta enerģija.


Un tad nu rodas jautājums – ko darīt? Cik ilgi ļauties dzīves plūdumam un gaidīt, kad kāds nāks uz iekustinās mūsu dzīvi, un cik svarīgi būtu pieņemt mērus šeit un tagad un tūlīt kaut ko uzsākt un darīt.


Un, ja sākt – tad ko?


Un, ja nesākt – tad cik ilgi?


Protams, ka mums ķermenis pats pasaka priekšā kas vajadzīgs, kas ne. Un ja ļoti gribas atpūsties un ir uzkrājies kāds piekusums, tad tam tiešām ir vērts ļauties. Bet no otras puses ir jāseko līdzi cik ilgi tā atpūšanās notiek. Ļoti svarīgi ir nepārkāpt robežu un notvert to brīdi, kad prāts, ķermenis un dvēsele jau ir atpūtušies un gatavi jaunam periodam, bet ierastais ritms turpina nekā nedarīšanas periodu. Jo citādāk var „iegulties” slinkumā, kad it kā intuīcija saka, ka neko negribas un labāk palikt gultā, bet no otras puses tas varbūt ir jau kāds neliels signāls par depresijas tuvošanos. Un tad ar savu pārprasto iejūtību varam sev nodarīt „lāča pakalpojumu”, jo nupat ļaujamies jau slinkuma vadītam dzīves ritmam, kas rezultātā jau ir ieslēdzis visas graujošās enerģijas, kas neļauj vairs rasties jauniem mērķiem, jauniem uzdevumiem, jaunām idejām un spēkpilnam sparam, lai to visu uzsāktu un īstenotu.


Ko darīt?


Ir daudz dažādu veidu, kā sevi iekustināt, bet tieši šobrīd ir viena tāda iespēja, ko nevajadzētu palaist garām un, proti, - smelties spēku no dabas.


Šobrīd ir ārkārtīgi enerģētiski spēcīgs laiks, kuru var izmantot savu spēku atgūšanai.


Ir gadalaiku mija, ir Jāņuzāļu laiks, ir peldēšanās un vasaras aktivitāšu laiks.


Atceries – spēks ražo spēku, enerģija - enerģiju. Daba šobrīd ir ļoti devīga, ļoti aktīva – galvenais paņemt to pretim. Un ja nu tieši šobrīd esi spēku izsīkumā un nezini kā saņemties un iekustināt dzīves notikumus savā dzīvē, tad vienkārši dodies pie dabas. Apņemies katru dienu noiet kādu gabalu ar kājām. Varbūt ir vērts aiziet uz lauku pirti un nopērties ar svaigi grieztām slotām, dzert svaigu zāļu tēju un stiprināties ar šā gada medu. Varbūt ir vērts uzsākt katras dienas peldēšanās terapiju. Varbūt izprovēt kā tas ir nūjot. Varbūt braukt ar riteni. Un, protams, zaļumi mūsu ēdienkartē.


Nu – katram savs veids un savas iespējas, bet tas, kas visiem kopīgs – ir šis īpašais gada laiks, kurš var katram no mums dot milzu spēku, ja vien atceramies, ka pie dabas vispār ir jāiet un ka lielākā harmonija un spēku atjaunotne ir tieši tad, kad esi līdzsvarā ar dabu un dabas ritmu.


Novēlu katram izbaudīt šo īpašo dabas enerģijas pilnbrieda laiku savu spēku atgūšanai, harmonizēšanai un pozitīvās enerģijas iekustināšanai.


Priecīgus Jāņus!

Komentāri (0)  |  2010-06-22 02:04  |  Skatīts: 1701x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ