Pavasara nometne 2016


sadaļa: NOMETNE
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pagājušā gada septembrī mums bija tik īpaša kopāsanākšana un braucot prom atvadījāmies “līdz nākamam septembrim”, jo šoziem gan “netaisīsim”. Tomēr dzīvē viss sakrīt savādāk un nu ar vislielāko prieku paziņoju, ka ritms netiks izjaukts, ka tieši tāpat kā pirmās piecas nometnes ir bijušas vasarā un ziemā, tā arī šogad – VISS NOTIEK!! Tikai šoreiz jau ar vienu kāju būsim "iekāpuši" pavasarī :)

Sākums bija Toma līdzdalība Māra Žundas seminārā, kurš vada “Aukstuma mīļi” nodarbības un pats ir brīnišķīgs piemērs, kā cilvēks var pārvaldīt savu enerģiju gan esot aukstumā, gan karstumā, gan pie slodzes, gan atpūšoties, gan meditējot.

Vairāk: https://www.facebook.com/aukstummili/photos

un te: https://www.youtube.com/watch?v=JYSzydbUMlc

Pēc šīs nodarbības esam tikušies ar Māri un mums tapa skaidrs, ka šī metode ir kaut kas tik universāls, tik jaudīgs un līdzsvarojošs, ka noder jebkuram cilvēkam (arī tam, kurš gluži āliņģī vai ledus vannā nepretendē peldēties). Princips tāds, ka ar īpašu elpošanas tehniku mēs iemācāmies atbrīvoties no ogļskābās gāzes, kas mūs ķermenī ir pārpārēm, un tad, kad to visu izpūšam laukā, rodas vieta skābeklim un jaunam spēkam. Aizturot elpu (cik var un grib) skābeklis tiek līdz vietām, kuras parasti ir asiņu un enerģijas “badā” un iztiek ar mazumiņu. Dēļ tā mums tik bieži salst pirksti vai pēdas, dēļ tā veidojas energobloki.

Toms stāstīja, ka pirmajos elpošanas vingrinājumos sajūta ir tāda, ka viss tirpsti, jo asinis beidzot aktivizējas tur, kur tās līdz šim slinki snaudušas.

Atceros, ka dziedniece Linda Vītoliņa, kad viesojās mūsu studijā, pirmais ko teica, ka vissvarīgākā mums tieši ir kapilāru sistēma. Lūk – ar šīm elpošanas tehnikām tiek sakārtota šī asinsvadu un tieši kapilāru sistēma, kas nodrošina termoregulāciju visam ķermenim. Ja paliek auksts - “uzkurina vairāk”, ja pa karstu – ar elpošanu to noregulē.

Toms to praktizē tagad regulāri un ir ļoti gandarīts. Un vienā reizē saka, klau – vajadzētu taisīt nometni ziemā, uzaicināt Māri un mēs varētu šo fantastisko lietu dot tālāk. Es kaut kā vēl šaubos, bet viņš ir pārņemts, ka vajag tur, kur ir ūdens, un tur, kur ir ērti, un tur, kur var taisīt pārgājienu un runā tik dzīvi, ka jūtu – kaut kas sāk veidoties.

Sazvanām Māri un ir skaidrs – jā viņš ir PAR!

Un tā tapa pamats organizēt nometni aukstajā laikā (jo vasarā šo nevar tik efektīvi izbaudīt). Un tad nu paskatījos uz Debesīm ar domu – kas vēl notiks nometnē?

Tai brīdī, kā uzdevu jautājumu, tā visa programma man tika burtiski “nodiktēta”.

Uzreiz bija skaidrs, ka visas nodarbības vadīs puiši. Tas ir kas jauns mūsu nometnēs. Tā vel nav bijis.

Toms un es – sākumā.

Māris Žunda pirmās dienas pēcpusdienā ar savu fantastisko enerģijas vadīšanas metodi. Un šeit tiešām būs praktiskās elpošanas nodarbība, ja būs ledus – tad iespēja iegremdēties Jumurdas ezerā (nu kā Māris teica – ja tās meitenes pirmajā reizē iemērks kaut kājiņu, tas jau būs brīnišķīgi. Ar to gribu teikt, ka nekas nebūs jādara darīšanas pēc. Tikai tik, cik katrai/m gribēsies)

Un vakarā pirts – kur turpinās enerģijas līdzsvarošana ar elpu (Māra vadībā).

Starp citu – uz šo nometni var pieteikties arī puiši. Tā kā droši saki par šo arī savam vīram un draugam.

Jau sen mums dalībnieces ir jautājušas – bet kapēc priekš vīriešiem neko neorganizējam. Tad lūk – šoreiz ir.

Otrā dienā – rīta vingrošana kopā ar Tomu un pēc brokastīm pārgājiens kopā ar Māri, kur visu šo jauno tehniku varēs sev apstiprināt un par to pārliecināties pie slodzes. Plus Ērgļu un Jumurdas īpašais mežu koku gaiss – nu tā jau vien ir bauda.

Savukārt otrās dienas pēcpusdienā būs mans seminārs. Manī ir nobriedusi viena tēma, kuru nekad neesmu vadījusi un gribu izstrādāt tieši priekš mūsu kopā sanākšanas. Proti – kā būt “kurlajai vardītei”.

Vai atceries šo stāstu? Es to pat iekļāvu grāmatā Septiņas saules.

Tā ideja tāda, ka vardītes bija sanākušas pie slidena, māliem klāta kalna, un gribēja uzrīkot kalnā kāpšanas sacensības. Apkārt bija daudz skatītāju, kuri apšaubīja šādu ideju, jo laiks bija slapjš, kalns slidens, un vardēm kājiņas slīdēja. Nu vārdu sakot, viņi centās atrunāt un teikt, ka taču nekas no tā nesanāks.

Liela daļa vardīšu izstājās jau pašā sākumā. Vēl pa vienai atkrita, kāpjot augstāk. Tikai viena vardīte kāpa, kāpa un kāpa, līdz uzkāpa līdz augšai.

Tai brīdī, kad notika apbalvošana, atklājās, ka šī vardīte ir kurla, un vienkārši nedzirdēja apkārtējo brīdinājumus, šaubas, citu domas, ka nekas nesanāks. Viņa vienkārši kāpa, dzīvoja savu dzīvi un gāja pretim savam mērķim.

Man dzīvē ir bijuši vairāki notikumi, kur esmu tiešām izturējusies kā šī kurlā vardīte un pēdējā laikā varētu teikt, ka es vispār tik tā vien dzīvoju. Es patiešām nu jau kādu laiku esmu apzinājusies, cik daudz graujoša mums nodara tas, ka apkārtējie mums netic, vai apšauba mūsu spējas, vai vispār saka “ka tas nav iespējams”.

Es pati šādos cilvēkos vairs neklausos. Un nu jau kādu laiku man patiešām vairs nav svarīgi būt veiksminiecei citu acīs. Un vairs nav būtiski, lai es ierakstos kādā konkrētā sistēmā.

Kopš tā ir, ir kļuvis tik viegli dzīvot. Viss kaut kā sakārtojas pats no sevis.

Lielie mērķi piepildās un karmiskās jomas sakārtojas. Tas, kas agrāk likās neiespējami, tagad vienkārši notiek.

Un tā tapa mana tēma, par kuru gribu ar jums nometnē parunāt.

Kā būt šai kurlajai vardītei. Kā nemēģināt pildīt citu scenārijus, bet dzīvot pēc sava. Kā atlaist perfektumu, bet būt labai pašai pa sevi (mammai, sievai, darbiniecei, meitai, kolēģei, draudzenei).

Būtībā šis stāsts būs par pašapziņu un par to, kā dzīvot saskaņā ar sevi.

Varētu teikt, ka runāsim par trešo un ceturto čakru, bet īstenībā jau par visām.

Nu lūk, un vakarpusē būs mūsu muzikālais pārsteigums „Vienā ritmā ar Dabu un sevi” -muzicēšana un mīļa kopā būšana ar Vītolu ģimeni

Bet trešajā dienā (svētdienā) pie mums viesosies Matīss Barkovskis un Linda Vītoliņa. Par viņiem esmu runājusi un stāstījusi tik daudz, ka lieki droši vien pieteikums nav jāraksta.

Matīss ir čenelinga mācības treneris un gandrīz vai jāsaka “celmlauzis” Latvijā vai pat Baltijā. Viņš ir pirmais, kurš pateicis, ka telepātiskā saziņa ir priekš katra. Ka mēs jebkurš varam to attīstīt, jeb viņa vārdiem sakot – mēs to sen jau darām, tikai neapzināmies.

Par pirmo tikšanos ar Matīsu un Lindu esmu aprakstījusi šeit http://pavasarastudija.lv/11724-gaismas-pielieti/

Linda ir dziedniece ar ļoti tīru enerģiju. Viņa ir vairākkārt viesojusies Pavasara studijā. Vienā no tām, tapa šī intervija https://www.youtube.com/watch?v=TD1L8QROiEM

Nometnē būs viņu seminārs, jautājumi un atbildes, čenelings un praktiska darbošanās.

Tāda mums ir izveidojusies programma un es pati esmu pilnīgi laimīga par to tieši KĀ tas viss radās. Cik viegli visi atsaucās un ir gatavi piedalīties. 

Es smaidu, jo esmu laimīga. Laimīga, ka viss notiek.

Pavasara nometne būs mūsu iemīļotajā Jumurdas muižā, 2016.gada 11., 12. un 13. martā.

 

Ar mīļumu, Inese

Komentāri (0)  |  2016-01-28 16:08  |  Skatīts: 457x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ