Atgriešanās pie sevis


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Nometnē mums atklājās viens tāds fakts, par ko pašas bijām reāli izbrīnītas. Jau sen, nu tiešām ļoti sen lietojam teicienu “dzīvot ar centru sevī”, jo tikai sevi mainot, mēs varam savā dzīvē ko izmainīt.

Vai arī ir cilvēki, kas saka “dzīvot saskaņā ar savu būtību” - nu skan drusku plašāk, bet nozīme tā pati.

Un izrādās, ka tas, ka tā runājam, nebūt nenozīmē, ka šo formulējumu vispār saprotam un protam pielietot praksē.

Visjaukāk pateica Jolanta, ka tikai tagad (pēc četriem gadiem un četrām nometnēm) pēkšņi kļuva skaidrs, ko tas pa īstam nozīmē.

Sasmējāmies un secinājām, ka jāsaorganizē kāda saruna, kurā tad vēlreiz parunāsim tikai par šo vien.

Un tā kā lielākā daļa klātesošo nebijām no Rīgas un klātienē satikties nebūtu tik viegli, nospriedām, ka jāizmanto vebināra formāts. Nu tad pirmdienas vakarā 5.okt.plkst.20.00 esam izvēlējušies vebināra tēmu “Kā dzīvot ar centru sevī”.

Kur viesbiežāk pazūd mūsu apziņas centrs? Vai precīzāk – uz kurieni tas pāriet?

Nu visbiežāk uz to, ko mēs redzam un par ko domājam.

Bieži vien mums ir tāds paradums, ka sākam kaut ko domāt un tās domas neatkarīgi no mums sāk augt un pārņemt visu galvu un visu dzīvi. Kādam tas ir kāds kreņķis par ģimenes locekļiem vai attiecībām ar draugiem.

Kādam – kādas darba problēmas.

Kādam – naudas un finanšu tēmas.

Kādam – partnerattiecības (vai to neesamība).

Un tā mēs varētu rakstīt un saukt vēl un vēl.

Lai sakārtotu jebkuru no šīm tēmām, jeb lai sakārtotu jebko savā dzīvē, mums nav citu variantu, kā atgriezties ar visām domām un apziņu pie sevis un izmainīt savu enerģētiku (nomierināties, sākt vienmērīgi elpot, speciāli padomāt par kaut ko jauku, lai izmainītu sajūtas utt.)

Bet trakākais tai visā ir tas, ka bieži vien nemaz nepamanām, ka neesam ar uzmanību sevī.

Vēl trakāk – dusmojamies un sakām “es taču esmu pilnīgi mierīga, bet VIŅŠ!!!!”

Lūk un šis uzsvars uz viņš jau norāda to, ka centrs nebūt nav mūsos, bet gan viņā.

Kamēr gribam izmainīt viņu, tikmēr nekas nesanāk.

Kamēr dusmojamies, ka viņš tā dara, vai viņš tā domā- tikmēr nekas nesanāk.

Mums jāiemācās palaist viņu savās domās vaļā un tad jāuzdod sev jautājumus- bet kā tas es pati gribu lai būtu.

Un bieži vien tālāk seko – jā, es ta skaidrs, ka gribu labas attiecības, bet VIŅŠ!!!!

Un atkal mēs ejam pa riņķi, jo netiekam vaļā no domas, ko viņš domā vai dara.

Vēl cits variants kā dzīvojam bez centra atbalsta punkta sevī, ir dikti steidzoties vai mēģinot kaut kur paspēt (jo tad mūsu apziņa jau ir aizskrējusi un atrodas ar centru tajā, kas būs ja paspēsim vai kas būs ja nepaspēsim).

Vēl citreiz gadās, ka esam kaut kur “iesprūduši” - nu piemēram, sastrēgumā. Un domājam, ak kungs, ko visu tagad es varētu jau darīt, bet man te jāsēž.

Un mēs patērējam tik ļoti daudz enerģijas cīnoties pret to, kas notiek, ka pašas paliekam bez spēka.

Mēs katru reizi paliekam bez spēka tai brīdī, kad mūsu apziņas centrs novirzās no mums pašām.

Mēs katrā tādā brīdī pilnīgi labprātīgi atļaujam noplūst savai enerģijai prom no mums.

Mēs kļūstam ar katru brīdi piekusušākas un vārgākas.

Vēl mūsu apziņas centrs var būt dažādās bailēs. Nu piemēram - bailēs saslimt.

Un tieši ar to mēs audzējam šo slimības domu un to, ko audzē, tieši tas jau var manifestēties.

Nu vārdu sakot – rīt runāsim par ļoti interesantu tēmu – kā palīdzēt sev ietrenēties un iemācīties atgriezties pie sevis, dzīvot saskaņā ar sevi un būt apmierinātām un laimīgām ar centru sevī šeit un tagad.

Uz vebināru vari pieteikties ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija).

Vebinārs sākas 20.00 taču čatot parasti sākam jau pēc 19.00.

 

Uz tikšanos pirmdienas vakarā!

 

Ar mīļumu, Inese

Komentāri (2)  |  2015-10-04 21:44  |  Skatīts: 1344x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
kristine - 2015-10-04 22:56
Dzīvot ar centru sevī, ja pareizi sapratu, pēc būtības nozīmē dzīvot tagad un šeit un domāt, būt tur, kur es patreiz atrodos un domāt par to, ko pašreizējā brīdī daru.? Bet kā tad ar vizualizācijām, sapņiem un vīzijām par to, ko vēlos nākotnē. Es diezgan bieži iejūtos tajā, ko gribu, piemēram, kādu brīdi pēc pamošanās vai lapas grābjot iedomājos, ka man jau ir tas, ko gribu un izspēlēju dažādas situācijas it kā jaunajā statusā (nu līdzīgi kā bērnībā kad es tēloju mammu). Tajā brīdī es neesmu ar centru sevi, jo neesmu šeit. Vai tas neatņem enerģiju?

inese - 2015-10-05 00:25
o, tā ir dikti laba metode kā smalkā plānā vairot to, ko gribam, lai piepildās. Tieši tai brīdī Tu esi sevī un pleties līdz pat nākotnei. Tas nemaz neatņem enerģiju.
Tas palīdz piepildīties (materializēties) tam, ko gribam.
Un atslēgvārds šim visam ir - apzināšanās.
Ka apzināti tagad iedzīvojamies tajā vai citā situacijā.

Enerģija zūd tad, kad neapzināmies sevi, bet esam ar pilnu uzmanību kaut kur ārpus mums notiekošajā vai kādā citā cilvēkā.


Atpakaļ