Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gatavoju Sievišķības skolas pirmo nodarbību (kas notiks rīt) un esmu paņēmusi pāršķirstīt grāmatu "Vīrieši ir no Marsa, sievietes no Venēras". Es teiktu, ka tā mums visām, kas grib apgūt attiecību mākslu, varētu būt kā obligātā literatūra.

Nebiju šo grāmatu lasījusi kopš 90tajiem gadiem un pilnīgi nespēju noticēt, ka viss, ko mācāmies, tur ir uzrakstīts jau toreiz. 

Jautājums man pašai sev - kāpēc toreiz neko no tā lasītā neiemācījos:)

Es pat atceros toreiz to savu nostāju, ka pilnīgi nemaz nesapratu kādēļ par vīriešiem runā tā, it kā viņi atšķirtos un nemaz nebūtu cilvēki:)

Ir pagājuši 20gadi un pilnīgi pa citiem ceļiem caur savu pieredzi un attiecībām es esmu nonākusi pie tā, ko toreiz lasīju un nu māju ar galvu līdzi katrai atziņai. Man pat vispār ir sajūtu – ja ir šāda grāmata, tad kāpēc vēl kaut ko vajag. Re kur – te viss ir.

Vakar man meitenes jautāja - ar ko atšķirsies mūsu Sievišķības skolas programma no attiecību kursa “Viņš un Viņa”, kurā arī runājam par sievišķību un vīrišķību.

Tā atšķirība tieši tajā slēpjas, ka attiecību skolā runājam par attiecībām un ļoti daudz tieši par to kā izprast kāpēc vīrieši ir savādāki un kā tad sadzīvot jeb - kā labi dzīvot.

Savukārt Sievišķības skolā runāsim tikai par mums pašām.

Un kādēļ būtu jārunā par mums pašām? – mēs taču pašas par sevi visu zinām. Nu faktiski viss šis Sievišķības skolas kurss būs par to kā atgriezties pie sievišķības, kura viennozīmīgi mūsos ir. Kā palīdzēt tai augt un pilnveiddties. Kā atbrīvoties no paradumiem, kas varbūt ir traucējoši vai graujoši. Kā sajust, ka var arī savādāk.

Ar paradumiem ir tā – ja vien esam redzējušas kā (padomju laikos) mammas dara, sabiedrībā uzvedas citas sievietes un pašas aizgājušas jau gadu desmitiem “nesievišķības” virzienā, tad var gadīties, ka esam tā pieradušas pie konkrētiem dzīves paņēmieniem, ka nevar pat iedomāties kā tad varētu darīt savādāk.

Starp citu atgriezties pie savas būtības nemaz nav tik viegli un ātri. Lieli viedi skolotāji saka, ka dzīves ceļš visa mūža garumā ir ceļš pie sevis.

Tas, ko šodien gribu sev visu laiku paturēt prātā un sajūtās, ka faktiski jau nekas te un tagad nav ne jāmaina, ne jāiemācās. Ka Sievišķības skola ir kopābūšana, kuras laikā mēs vienkārši varam bagātināties ar sajūtām, atziņām, dzīves piemēriem un pieredzi un katra paņemt no tās, tik cik pašai uz šo brīdi gribās un ir nepieciešamība.

Pats svarīgākais ir sajust un saprast, ka ar mums katru viss jau tagad ir kārtībā.

Jo tikai tad, kad ar pateicību pieņemam to, kas ir, mums ir no kā atsperties. Tad, ja protestējam, dusmojamies, gribam kaut ko sevī vai citos apkarot – tad mēs ļoti daudz patērējam spēkus uz to, ko negribam. Bet mums jāiemācās saskatīt to, kas mūsos ir brīnišķīgs un vairot šo savu daļu. Tā otra daļa, kuru negribam audzēt, atmirs no enerģijas trūkuma pati pa sevi. Vienkārši tai nevajag pievērst nekādu uzmanību.

Tātad mums jāiemācās pieņemt ar mīļumu to, kas ir, lai vai nu izmainītu uz ko citu, vai audzētu uz to, ko pašas gribam.

Rītdienas pirmo nodarbību veltīsim tam, lai apzinātos, cik katra atsevišķi un visas kopā esam īpašas. Cik fantastiska ir mūsu sievišķība, kurai tūlīt padosim vairāk enerģijas, lai tā aug.

Ja esi pieteikusies uz sievišķības skolu, tad rīt nāc svārkos un jau iepriekš noskaņojies uz fantastisku tikšanos. Ja vēl gribi paspēt pieteikties – tad aizraksti uz pavasarastudija@gmail,com, lai uzzinātu vai vēl ir tāda iespēja.

Mīļoju Tevi.

Un ļaujos sievišķības pasaulei, lai sagatavotu rītdienas materiālu mūsu sarunām.

 

Sirsnībā, Inese

Komentāri (0)  |  2015-08-19 16:43  |  Skatīts: 836x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ