Pašapziņa


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Imants Ziedonis teicis fantastisku atziņu, kas stāv pāri laikiem, bet, kas manā dzīvē tā skaidri iezīmējusies šobrīd:

“Šausmīgi daudz taisnību – nojukt var, ja nav savējās”.

Es par šo domāju, savas pagātnes kontekstā, un atceros, cik tomēr garš un ilgs bja tas periods, kamēr nonāc līdz tai savai stabilitātei, kad tiešām jebkuru svešu atziņu vari izmantot tikai tik daudz, cik tā sakrīt un paplašina tavu vērtību sistēmu.

Atceros skolas laiku, kad katrs harizmātiskāks skolotājs likās kā absolūts guru un man šķita, ka tas, ko viņš saka, ir tik milzīga vērtība. Un tad nāca studiju gadi un toreiz satiktās personības, un atkal likās – ak, kungs, cik citi cilvēki ir gudri. Un vispār – nu kā viņi to zina.

Kā vispār cilvēki ar milzu pārliecību var pateikt, ka ir tā, un ne savādāk.

Man tas ievilkās līdz kādiem 35 gadiem, kad platām acīm skatījos pasaulē un katra atziņa, ko kāds pateica priekš manis pārliecinošā tonī, man likās kā milzu vērtība. Es atceros, ka toreiz spēju mainīt savu viedokli, atkarībā no satiktām personībām, un pati pa vidam nekā nespēju saprast, bet kas tad ir tas manējais. Kas tad esmu es?

Jā es sev uzdevu prezidenta cienīgu jautājumu: “Kas es esmu?”

Un atbilde nenācās viegli, jo standarta frāzes “meita, sieva, kolēģe, profesionāle, skolotāja, labs cilvēks” - šitas viss mani pašu nekā neapmierināja. Es tiešām gribēju atrast centru sevī un sajust stabilitāti un drošību tai vērtību sistēmā, kas ir manējā.

Es sevi meklēju...

Un nevarēju atrast.

Lielāko daļu dzīves es esmu nodzīvojusi pēc vecāku modeļa un arī tagad tā pārāk tālu tas ābols no ābeles nav aizripojis. Nu paldies Dievam, ka mana ģimene ir ar stabilām vērtībām, kas man palīdz uz tām pakāpties.

Bet tik un tā bija jautājums – kas es esmu. Un kuras ir manas domas. Un vispār – kur cilvēki ņem to milzu pašapziņu, lai izveidotu SAVU vērtību sistēmu un SAVU dzīves uzskatu. Kur viņi to visu ņem.

Līdz kādiem 35 gadiem vai pat drusku ilgāk es biju mūžīgais students un visu laiku mācījos. Es studēju akadēmiskā izglītībā augstskolā 11 gadus bez izlaistiem gadiem, es apmeklēju kursus, seminārus, terapijas. Man toreiz likās, ka tas tā būs mūžīgi un ka tā arī mana dzīve paies, klausoties citu atziņas un gudrības.

Un tad pēkšņi....es pat nevaru pateikt, kurā mirklī tas notika, bet es kļuvu stabila un mierīga. Es pēkšņi biju nonākusi pie sevis.

Es pēķšņi zināju, kas ir tieši manas vērtības un turpmāk, lai ko un kuru es klausītos, es vienkārši to salīdzināju vai tas man der vai neder, cik tas saskan ar to, ko es pati domāju, un cik tas mani bagātina (vai grauj). Attiecīgi izdarīju secinājumus, pateicos, un gāju tālāk.

Ja kāds man jautā – no kura mirkļa es sāku apzināties savu pašapziņu un savu vērtību, tad jāsaka, ka:

  • no tā mirkļa, kad kļuvu saimniece pati savā dzīvē un vairs nebiju atkarīga no priekšniekiem, darba vietām, sistēmām, no vecākiem, radu un draugu vērtējuma, no vīraviedokļa, attieksmes vai garstāvokļa, varētu teikt – no ārējās ietekmes.

  • kad sapratu, ko nozīmē dzīvot ar centru sevī un brīdī, kad paliek nestabili, atgriezties pie sevis

  • kad uzzināju, ka spēks aug no maza uz lielu. Un ja nav spēka vai ir apjukums – jāatgriežas pie sevis un pie mazumiņa.

Kad un kā tas notika?

Kad beidzu pārstāvēt kāda cita viedokli un iemācītos tekstus, bet sāku runāt tikai un vienīgi par savām atziņām, pārliecību, pieredzi un to, ko stabili zināju, ka tas tā ir.

Kad beidzu darīt to, ko no manis sagaida, bet sāku darīt to, ko pati uzskatu par vērtibu.

Kad aizgāju no sistēmas, kas bija stiprāka par mani.

Kad sāku apzināties, ka neviens cits par manu veselību, pašsajūtu vai laimi nerūpēsies.

Pirmais solis ceļā uz veselīgu pašapziņu ir būt godīgai un atbildīgai pret sevi.

Apzināties, ka vīram, bērniem, vecākiem, kolēģiem, priekšniekiem, sadarbības partneriem, sabiedrībai un cilvēcei kopumā Tu esi vajadzīga tikai laimīga.

Starp citu – kamēr nav pašapziņas, nav laimes. Tas ir saistīts un iet roku rokā.

Un tā – rīt 7.augustā 20.00 mums būs fantastisks vebinārs par tēmu “Pašapziņa un tēls”, kurā runāsim, kā nonākt pie sevis, kā radīt savu stabilitāti un drošību, kā izveidot vērtību sistēmu un kā to izrādīt uz āru, lai tas, ko redz citi, ir atbilstošs tam, kas mēs esam.

Man pašai šī ir ļoti mīļa un saprotama tēma. Un tieši tādēļ ka ar to savā dzīvē esmu tikusi galā, labprāt savas atziņas dodu tālāk. Varbūt, ka Tev noder, lai Tu nonāktu pie savām.

Ja vēlies piedalīties vebinārā, tad raksti uz ineses.vebinari@gmail.com vai zvani 29431408 (Aija).

Vebināra istabā tiksimies jau stundu iepriekš un ja vien būs jautājumi, tad noteikti atbildēšu, ja nē tad čatosim un pārrunāsim šo tēmu, kā mums katram ar to sokas. Īstenībā tieši čata diskusijas mums bieži vien sanāk tik vērtīgas, ka saku – tas ir kā otrs vebinārs. Tā kā – 2 vienā :)))

Tiekamies jau rīt!

Ar mīļumu, Inese


 

Komentāri (0)  |  2015-08-06 18:00  |  Skatīts: 962x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ