Kāpēc ir tā, ka viens cilvēks spēlē mūziku un viņam tā skan, bet citam – lai cik cītīgi viņš to spēlētu, neskan?! Kāpēc viens ik rītu birojā ierodas priecīgs, bet cits ne? Kas ir tad, kad mēs sakām: viņam ir „dzirkstelīte acīs”, to darbu darot?

Es ilgu laiku savu dzīvi salīdzināju ar vāveres riteni un zinu, ka tā dara daudzi! Tu skrien un skrien, bet liekas, neskaitot to, ka tu pats un cilvēki tev apkārt noveco nekādas citas lielas jēgas tai dzīvošanai arī nav?  Mēs esam iekārtojušies savās dzīvēs un, liekas, jau samierinājušies – ka tas darbs, ir tāds, kāds ir, jo kaut kā jau tā nauda jānopelna…. Bet darbā mēs pavadām vidēji 9 stundas – vai nav par daudz 1/3 savas dzīves vienkārši nomest zemē? Vai - vēl ļaunāk – ļaut tai bojāt arī atlikušās stundas?

Un tad tu centies īsās pauzēs uzdot sev jautājumu: kādu tad es savu dzīvi gribētu, ko tad es gribētu darīt? – bet vai tu vari sev atbildēt šos jautājumus godīgi, neņemot vērā pastāvošos uzskatus un sabiedrības viedokli? - Es nevarēju! Mēs esam pieraduši atbildes uz saviem jautājumiem meklēt ārpusē, un mēs tā darām aiz pāris ļoti vienkāršiem iemesliem: pirmkārt, ārpusē ir viegli atrast–informācija itin par visu ir  pieejama, otrkārt, sabiedrības viedoklis parasti ir pārsteidzoši vienāds – nav daudz tādu kas grib un spēj nostāties pretī vairākumam, jo tad indivīdam, šajā sistēmā ir jāpārvar milzum daudz grūtības – viņu nepiedalīs, viņu necienīs un noraidīs.., viņa bērnus neuzņems „labās” skolās.. un kurš tad to grib? Tāpēc mēs bieži izvēlamies būt paklausīgi, un, tam nepievēršot īpašu uzmanību, ar laiku kļūstam pārliecināti, ka tās ir arī mūsu domas… Šajā brīdī man gribas kliegt – jo tā nav jābūt! Katrreiz, kad vecāki labu gribēdami, stāsta saviem bērniem, cik prestiža un labi apmaksāta ir advokāta vai ārsta profesija – man gribas kliegt! Mīļie, uzdodiet cilvēkam pašam jautājumu un dodiet laiku pašam saprast – ko viņš savā dzīvē grib darīt! Ko viņš iemīlēs un kam viņš nežēlos ne laiku, ne enerģiju, jo, tikai tādu darbu darot, rezultāti būs izcili un viņš jutīsies laimīgs!

Kad šādai indivīda paša izvēlētai nodarbei vēl pievieno dabas doto talantu un attīsta to – tad notiek tas, ko mēs saucam par „īsto cilvēku īstajā vietā!” Tieši tik vienkārši! Un nevienam nav noslēpums „ka īstais cilvēks īstajā vietā” savu darbu darot, un tā palīdzot cilvēkiem, saņem gan daudz pozitīvu emociju, gan arī labu atalgojumu – jo viņš savu darbu dara ar mīlestību!

Kad pirmoreiz pēc ilgiem laikiem tu atkal meklē atbildi pats sevī, liekas, ka tur iekšā ir tumšs un tukšs... Tomēr, kas meklē, tas atrod – es ilgi domāju… klīdu, klīdu, es taisīju pauzi no savas ikdienas.. un tad vienā brīdī mana atbilde atnāca! Es skaidri apzinājos, ko man patīk darīt! Un es zinu, ka atbilde bija īstā - bija taureņi vēderā (liekas tūkstošiem), milzīgs prieks un, protams, arī bailes no nezināmā..

Tomēr, kad tu tā patiešām noticēsi, ka tu dzīvē esi unikāls un, ka Pasaulē tev ir īpaša vieta paredzēta, tad tev viss sanāks un nebūs jābaidās, jo tu to vienkārši mīli.. Man liekas, te lieliski der P.Koeliju vārdi: „[…] un visa pasaule slepus sadosies rokās, lai Tev palīdzētu”

Katrreiz, kad kāds atrod savu nodarbi un iemīl to, man liekas, ka Pasaule paliek nedaudz harmoniskāka.. Un tas nebūt vienmēr nenozīmē, ka tev jāapgriež sava dzīve kājām gaisā, vienkārši zinot un darot pareizās lietas – tava dzīve, kā krūze piepildās… es novēlu ikkatram atrast un sajust to piepildījuma sajūtu!

Seminārs "Manai dzīvei piemērota "sapņu" nodarbošanās" notiks Pavasara studijas telpās Rīgā, Kuģu ielā 11-302 15. un 29. septembrī no plkst. 18:00-20:30.

Lektore: Linda Mazule

Vairāk par lektori un semināru uzzināsi sadaļā "Personības izaugsmei": ŠEIT

Dalības maksa: 30,00 EUR (t.sk. PVN) 

Pieteikšanās: 29100714 vai pavasarastudija@gmail.com (Santa)