Attiecību skolas tikšanās


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA

 12. aprīlī bija mūsu pirmais seminārs, ko vadījām kopā ar vīru. Skatos -tieši šobrīd Toms raksta par šo tikšanos un es padomāju, ka arī man taču ir ko teikt un tas visticamāk atšķirsies no viņa rakstītā.

Tas īstenībā ir fantastisks fenomens, kas notiek jebkurā nodarbībā un faktiski jebkurā dzīves situācijā – ka piedalāmies vienā un tai pašā notikumā, bet pat tik tuviem cilvēkiem kā vīrs un sieva, tie ir divi dažādi notikumi, pieredze un skatījums uz notiekošo. Un es jau varu pastāstīt tikai par to savu – sievišķīgo un personīgo skatījumu.

Man tā bija lieliska pieredze, jo pirmo reizi es dalījos ar to, kas notiek tieši šobrīd. Un secināju, ka ir jau ļoti viegli runāt par to, kas izstrādāts un izdzīvots vairākus gadus atpakaļ. Esmu šādi stāstījusi par savu vientulību, trūkumu, sērām, par dažādiem neveiksmju un pēc tam veiksmju periodiem, kas bijuši pirms laimes terapijas.

Bet tad, kad jārunā par to, kas notiek šobrīd – tā man ir pilnīgi jauna jušana. Tu it kā vēl taču pats neesi ticis galā, vēl notiek transformēšanās un izdzīvošana, un tai pat laikā tieši par to tu jau runā un stāsti un palīdzi kādam, kurš arī iziet kāda veida krīzi vai bedri.

Mēs ar vīru šobrīd ejam cauri unikālai pieredzei, ka no vienas puses ir noticis milzīgs satricinājums mūsu dzīvē, bet no otras -tu vari sajust, cik ļoti tas stiprina attiecības un tuvību. Un tad, kad nolēmām ar šo savu svaigo pieredzi dalīties, vēl nemaz nezinājām kā tas būs un vai tas tik spilgtā veidolā būs tiešām citiem kas noderīgs.

Un manā skatījumā notika brīnums, jo varbūt tieši tas, ka mēs bijām tik ļoti vaļā, palīdzēja izkustināt citiem dalībniekiem viņu situācijas, varbūt pat tādas, kas bija iekapsulējušās gadiem. Un interesanti, ka viens no dalībniekiem tieši ierosināja nākošā semināra tēmu, lai pārrunājam kā izstrādāt uzkrājušos blokus, kas varbūt ir kopā ar mums jau kopš bērnības, vai pusaudžu gadiem, vai varbūt kopš pirmajām vai iepriekšējām attiecībām.

Kur rodas bloki?

No neizstrādātām situācijām.

No kādiem pārpratumiem, aizvainojumiem, no nepieņemtām situācijām, no stereotipiem, no “nepareizām” pārliecībām un kategoriskiem spriedumiem.

Cilvēks jau ir unikāla būtne. Mēs taču spējam tik ļoti saņemties, tik ļoti iestāstīt sev, ka viss ir kārtībā, tik ļoti paši sev pārkāpt pāri un izlikties, ka viss ir labi. Un tie iemesli, kāpēc tā darām jau arī ir gana objektīvi – jāiet uz darbu un jārāda pozitīva seja, jābūt kopā ar bērniem, kas taču ne pie kā nav vainīgi, jātiekas ar radiniekiem vai draugiem, kas par notikušo neko nezina utt. It kā jau laiks visu dziedē. Un tiešām tā arī notiek, ka ar laiku vairs nemaz nesāp. Tikai.....

Ja šāda informācija ir “norīta” un un kādu laiku pārdzīvota, bet tā arī neizprasta un nepalaista, tā izveido mūsos energoblokus, kas pēc tam dzīves laikā traucē gan pašapziņai, gan savas vērtības apziņai, gan līdz ar to – attiecībās ar otru cilvēku.

Pilnīgi katra situācija, kurā palika aizvainojums, neizpratne, vainas apziņa, ievainojums pašapziņā, neizpratne par notikušo, ar laiku izveido bloku, kas pēc tam kādā brīdī noteikti izlīdīs un mēs to pamanīsim. (vai arī neizlīdīs un izveidos kādu diagnozi. Bet, protams, mēs to negribam).

Vai pilnīgi visu var izstrādāt?

Jā, var. Tikai tas prasa laiku un prasmi mīlēt sevi un savu pagātni. Prasmi pieņemt, ka ar mums (jekuru) var notikt pilnīgi viss un jebkas. Tas ir tas, ko es vienmēr laimes terapijas sākumā saku – ka laimes terapija jau mūs neatbrīvos no situācijām, kas būs jāizdzīvo. Nav tā, ka no brīža, kad iemācāmies domāt gaiši un pozitīvi, būsim sevi pasargājuši no jebkādām smagām mācībām. Nē.

Toties ir tā, ka mācēsim savas dzīves mācības iziet caur mīlestību.

Vēl mana ļoti patīkama atziņa ir saistīta ar mūsu dalībnieku sastāvu, jo uz šiem mūsu Attiecību skolas semināriem nāk pāri. Protams, tas nav nekāds noteikums un droši var nākt pa vienam, bet tas, ka bija pāri, būtiski izmaina semināra gaisotni. Pilnīgi dabiski mums sanāk runāt gan no vīrišķā, gan sievišķā skatījuma. To veicina arī tas, ka mēs ar Tomu runājam tandēmā.

Ā, un vēl dalībnieki ierosināja, ka no nākošās reizes mēs varētu nodarbībā iekļaut arī praktisku darbošanos. To noteikti darīsim. Vienīgi izskatās, ka nevarēsim iekļauties 2,5 stundās, ka tomēr jārēķinās ir ar 3 stundām.

Uz tikšanos!

Ar mīļumu, Inese

Komentāri (0)  |  2015-06-25 21:50  |  Skatīts: 773x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ