Karaliska maltīte


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA ARĀJA

 Es jau no marta sākuma, staigājot pa mežiem un pļavām, kā tāds runcis uz pelītēm pētīju, kad parādīsies pirmie zaļumiņi. Esmu nobaudījusi visādas lietas – sākot ar zaķskābenēm un beidzot ar dažādiem pumpuriem. Lielākoties pat nezinu, kas tas par koku, jo vēl kailus daudzus nepazīstu! Protams, daru to pa drusciņai, bet vēlme pēc kaut kā svaiga un spēcinoša ir milzīga. Laikam tik ļoti mana dvēsele vēlas stiprināt ķermeni, kurā dzīvo!

Galīgi neesmu zāļu sieva un daudzus gadus, dzīvojot kā pilsētniece, biju aizmirsusi šo savu vilkmi. Tagad atceros, ka bērnībā ēdām gan balto nātrīšu medu, gan jocīgas saknes, kuru nosaukumu joprojām nezinu. Laikam tā rīkojos arī pastaigās ar savu mazmeitiņu, jo jau pagājušo pavasari vedekliņa teica, ka pastaigājoties mazā plūc visas lapas pēc kārtas un bāž mutītē, jo Mimī tā darot. Toreiz vēl divgadīgajai mazmeitiņai neskaidroju, kas ir kas, tik noplūcu kādu lapiņu vai ziediņu un teicu – pagaršo šo! Šogad abas kopā mācīsimies, kas dabā vērtīgs.

Bet beidzot ar pēdējo dienu lāsošanos pavisam bagātīgi ir saaugušas gārsas! Mežmalītē, kur aug mūsu sulu bērziņš, uzgāju mīlīgu pleķīti, kuru nu dēvēju par savu gārsu dobi.

Lūk, kas par gārsu teikts: “Podagras gārsa (Aegopodium podagraria) ir mežos, krūmājos un dārzos ļoti bieži sastopams augs. Kaut gan svaigas lapas satur līdz 85 % ūdens, gārsa ir vērtīga pārtikā, jo tās sastāvā ir liels daudzums C vitamīna un minerālvielu, arī olbaltumvielas, cukurs, šķiedrvielas, karotīns, holīns, organiskās skābes, flavonoīdi, fermenti, fitoncīdi, ogļhidrāti, kumarīni, nedaudz ēterisko eļļu. Aprēķināts, ka 100 g svaigu lapu ir 16,6 mg dzelzs, 2 mg vara, 1,7 mg titāna. Arī saknes satur ēterisko eļļu, saponīnus, cieti un ogļhidrātus, tādēļ gārsu var pieskaitīt pie vērtīgākajiem savvaļas augiem, ko izmanto uzturā. Ēnā augušās lapas ir sulīgākas un vērtīgākas, nekā saulainā vietā plūktās.”

Nu katru dienu lietojam uzturā gārsu. Izmēģinu dažādus veidus - zaļais kefīrs (gārsas, ķiplociņš, vēl kāda garšvieliņa); gārsas, banāns, jaunie upeņu dzinumi, kāda datele, ja gribas saldāku, sablendē kopā ar ūdeni vai bērzu sulu; gārsas ar “lielveikala” salātu mix (ja ģimenē kādam aizspriedumi, tā var iemānīt). Zaļo kokteiļu variācijas ir neizsmeļamas. Internetā ir daudz recepšu, taču es intuitīvi lieku kopā to, kas ir mājās, un vienmēr sanāk garšīgi.

Mums ļoti garšo pesto. Pašai līdz šim nebija ienācis prātā to gatavot no gārsām. Bet vakar uzgāju recepti gārsu pesto un vakarā pagatavoju – iznāca burvīga piedeva rīsiem. Izmēģināju vienkāršāko variantu – gārsa (es liku ar visiem kātiņiem), olīveļļa (man bija vīnogu kauliņu eļļa), ķiploks, citrona sula, Himalaju sāls, piparu maisījums. Bija ļoti garšīgi tāpat, tikai man šķita, ka būs par maz, tāpēc pieliku vēl pusi avokado. Šādu masu var izmantot ļoti daudzos veidos – kā mērci salātiem vai kādām piedevām, uzsmērēt grauzdētai maizītei, turklāt to var vairākas dienas uzglabāt ledusskapī vai pat sasaldēt.

Lūk, vēl viena recepte – 2 saujas jauno gārsiņu, 40 g ķirbju sēkliņu, 40 g cietā siera, 1,5 ēd. k. citrona sulas, 2-3 ēd. k. olīveļļas, ķiploka daiviņa, sāls, pipari. Ja tev garšo bazilika pesto, tad noteikti garšos arī šis.

Labas arī nātrītes. Tagad tās ir tik spirgtas un dzēlīgas. Apleju ar verdošu ūdeni, noskaloju ar aukstu, nospiežu, un var likt salātos, cept omleti vai pankūkas, vārīt zupu, likt kokteiļos...
Es nudien neesmu no tām saimnieciskajām meitenēm, bet, manuprāt, liekot lietā visu šo bagātību, mēs varam sev pasniegt patiesi karalisku maltīti. Visapkārt ir tik daudz vērtīga – zālītes, jaunie dzinumi, pumpuri... Fantastiska dabas dāvana mūsu ķermenim! Un nevar gaidīt, jo tieši tagad, augiem mostoties, tajos ir vislielākais spēks un enerģija. Dzīvības un atjaunotnes spēks! Izmantosim to (augi esot laimīgi, ja varot būt noderīgi, tā manai māsai pirtsskolā teikts). Tik, pirms dodamies ar savu guvumu mājās, neaizmirsīsim pateikties.

Lai jums svētīga nedēļa, mīļās!

https://pavasarastudija.lv/394-veselibas-kokteili/
https://pavasarastudija.lv/8839-rita-vitaminu-deva/
  

Komentāri (2)  |  2015-04-01 22:20  |  Skatīts: 1646x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
bilbo - 2015-04-08 03:16
Es mēdzu gatavot zaļos salātiņus - jaunās gārsu lapiņas, jaunās nātrītes (noplaucētas), liepu pumpuri (ļoti sātīgi), un pieneņu jaunās lapiņas, kas vēl nav rūgtas. Visu saplucina, vai sakapā, piegriežu mazos tomātiņus, apslaka visu ar citrona sulu, pievieno sakapātus valriekstus (vai kādas sēkliņas), un pārlej ar ķirbju sēklu eļļu. Var arī ar valriekstu eļļu, bet ķirbju eļļa man garšo labāk!

Vēl liepu jaunos pumpurus var ēst - uz graudu-sēklu maizītes uzliek biezpienu un apkaisa ar liepu lapu pumpuriem. Sātīgi un ļoti garšīgi. Un nevajaga baidīties, ka liepas paliks bez lapām - noteikti nē - kokam ir bezgalīgas iespējas pavasarī saplaucēt vēl daudz jaunus pumpurus! :))

inese - 2015-04-08 03:47
Paldies, Santiņ , par rakstu un receptēm. Un paldies, bilbo, par papildinājumu.

Liels paldies par pēdējo teikumu, ka liepa saplaucēs jaunus pumpuriņus.
Es patiešām kaut kā šogad īpaši piedomāju vai ir ok, ka tos pumpuriņus šitā šķinam:))
Tapēc - vēlreiz paldies:)


Atpakaļ