Kā savas personības izzināšanā un attiecību likstās var palīdzēt socionika


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: EVIJA JASŪNA

 Vai tu gribētu zināt visu par sevi? Apzināties savas stiprās un vājās puses, savu iespēju robežas un to, kur slēpjas tavs vislielākais potenciāls? Vai tu gribi to zināt arī par sev tuviem cilvēkiem? Vai tu gribi zināt, kā celt savu pašapziņu, iemīlēt sevi un vairot ticību saviem spēkiem? Vai tevi interesē tavu attiecību turpmākās prognozes, nesaskaņu patiesie iemesli un veidi kā to visu vērst par labu? Varbūt tava profesijas izvēle ir cēlonis daudzām neatrisinātām problēmām dzīvē, kuras tu no citiem slēp vai negribi atzīt?

Ja atbilde ir „jā”, tad jau tagad varu tevi apsveikt, jo tieši no šī brīža sākas tavs visīsākais un aizraujošākais ceļš uz jauna pasaules redzējuma atklāšanu!

Ir viegli dzīvot, kad saproti, kuras lietas un galvenais – kāpēc -  tev nepadodas, kad vari vairs par to neplēst matus, pārstāt sevi mēģināt pilnveidot sabiedrībai vajadzīgās, bet tev bezcerīgās jomās, kur diez vai izdosies kļūt kaut par viduvējību, bet pievērsties tam, kas padodas un attīstīt to līdz pilnībai.

Ir labi izrauties no stereotipu važām un saprast, ka darīt „kā visi” un „tāpēc, ka tā vajag” nozīmē iznīcināt sevi, būt mūžīgi nemierā ar sevi un vienmēr tādam kā nepilnvērtīgam. Kāpēc precēties vai turpināt būt kopā ar kādu tikai tāpēc, ka viņš atbilst ideāla cilvēka standartiem pēc citu domām, bet patiesībā tevi emocionāli iznīcina un ar savu attieksmi grauj tavu pašvērtējumu un pašcieņu. Kāpēc censties būt labam visiem, ja patiesībā tev ir vienaldzīgs viņu viedoklis, tikai tāpēc, lai atbilstu tam, ko no tevis sagaida citi.

Jauna – laimīgāka un sakārtotāka - dzīve ir iespējama, ja uz sevi un cilvēkiem mēs sāksim raudzīties ar pamatotu izpratni par to, kā es un tas otrs uztver pasauli – ko redz, dzird un jūt. Izklausās pārāk vienkārši un ne visai ticami. Bet tas reāli darbojas un „izpratnei” ir arī vārds.
Tā ir jauna (ap 50 gadu), bet ļoti efektīva zinātne par to, kas mums visiem ir kopīgs, bet ar ko viens no otra atšķiramies. Tas ir instruments, kas palīdz izprast sevi un citus, ļauj būt tev pašam un lepoties ar to. Tā nav ezotērika vai mistika. Tie ir reāli procesi, kas notiek mūsu apziņā un zemapziņā. Informācijas plūsmas mehānisms, kas nosaka mūsu attieksmi pret dzīvi, cilvēkiem, sevi, savu vietu pasaulē, lomu ģimenē un sabiedrībā. 

Jaunā zinātne socionika māca, ka ikviens ir stiprs dažās izpausmēs, bet neviens nav pati pilnība, jo tas no dabas mums nav dots. Cilvēks pat dažkārt nevar saprast, kāpēc visās dzīves jomās viņš nespēj būt veiksminieks. Socionika skaidro, ka nevienam par to nav jājūtas vainīgam.

Socionikas teorija ir apstiprinājusi, ka katram cilvēkam 50% ir spēcīgas rakstura iezīmes un tikpat daudz vājās rakstura iezīmes, kuras ir dažādu grūti risināmu problēmu avots. Šīs vājās iezīmes atrodas iestrēgušā stāvoklī, un vēlme kaut ko mainīt un tās attīstīt neattaisnojas. Tikai mijiedarbībā ar otru cilvēku, kam stipras ir tās jomas, kurās paši esam vāji, varam kļūt par pilnību, papildināt viens otru, palīdzēt un iemācīt ieraudzīt to, ko paši nespējam saredzēt.
Socionikas zināšanas palīdz apzināties sevi un secināt, ka manas domas un jūtas ir normālas un adekvātas, ka spēja uz lietām un notikumiem raudzīties citādāk, nekā tās redz mamma, draugi vai dzīvesbiedrs ir tava bagātība, nevis trūkums. Ka tavas atšķirīgās intereses, piemēram, nevēlēšanās apmeklēt ballītes, ir normāla parādība, nevis kūtrums.

Pavisam ir 16 veidi kā cilvēks uztver, apstrādā un nodod tālāk informāciju. Tas nozīmē, ka ikviens no mums pieder kādam no 16 tipiem. Šī tipa iezīmes izpaužas mūsu vārdos, rīcībā, žestos, attieksmē pret dzīvi un cilvēkiem, reakcijās, domāšanas procesā un daudzās citās jomās. Tas lielā mērā nosaka visu mūsu dzīvi un attiecības, jo, piemēram,  laba saderība ir iespējama vien ar dažiem no 16 citu tipu cilvēkiem. Savukārt viena daļa no 16 mums vienmēr būs nesaprotami, nepieņemami, kaitinoši vai vienaldzīgi, jo viņu atšķirīgais pasaules redzējums nav savienojams ar to, kā tieši tu saproti lietas.

Šīs zināšanas teicami palīdz izskaidrot konfliktu cēloņus. Nav vairs lieki jātērē savi nervi un enerģija ar neefektīvām darbībām cenšoties kādu pāraudzināt vai pārliecināt. Kā uz delnas skaidri kļūst ikviena cilvēka rīcības motīvi, tev vairs nav jādzīvo ilūzijā par to, ko vari no otra gaidīt, bet ko šis cilvēks nekad tev nespēs dot, jo tas vienkārši nav viņa spēkos.

Socionika iedod jaunas acis un paplašina tavas iespējas. Tas nav rāmis, bet gan lietošanas instrukcija pašam dārgākajam, tomēr līdz šim nesaprotamajam mehānismam – tev pašam!
Kāpēc cilvēki tik maz zina par socioniku? Tāpēc, ka socionika māca apzināties, kas esi pats un par to arī būt. Nelauzt sevi, nemēģināt pielāgoties. Bet bieži tas nozīmē zaudēt esošās attiecības, kas faktiski tiek uzturētas pie dzīvības ar milzīgu, neadekvātu piepūli, pielāgošanos. Pat esot šādās attiecībās, cilvēkam ir grūti tās izbeigt, jo jūtas nodara neciešamas sāpes. 
Socionika palīdz, jo izskaidro, ka neviens no partneriem nav „sliktais”, vienkārši šo divu cilvēku kombinācija no dabas ir nekomfortabla. Tas ir milzīgs atvieglojums katram no partneriem – noņemt no sevis mūžīgo vainas sajūtu, vai tieši otrādi – pārstāt vainot partneri par to, ka viņš ir tāds, kāds ir.

Socionika attiecībās ir tas pats, kas Mendeļējeva tabula ķīmijā. Mēs varam to nelietot un savienot dažādas vielas un šķidrumus bez izpratnes, tad brīnīties par iznākumu un pēc tam ilgstoši uzkopt visu sastrādāto. Jā, dažreiz izdosies savienot pareizi un sanāks vēlamais maisījums. Bet pēc kura mēģinājuma? Atkarībā no vēlamā rezultāta mums ir izvēle – zināt un izmantot vai nezināt un priecāties par to, kas sanācis.
 
Socionika neuzspiež, bet informē par cēloņiem, iespējām un sekām. Izšķirošus lēmumus jāpieņem pašiem!
 
Komentāri (0)  |  2014-01-15 19:01  |  Skatīts: 1246x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ