sadaļa: SARUNAS
autors: INESES PRISJOLKOVA
Vakar biju Jūrkalnē pie man jau zināmas meiteņu grupas, kas tiekas savā nometnē, un tas man ļāva padomāt par mūsu pašu nometni un par tādu kopā nākšanu un dzīvošanu vispār.
Mūsu nometne būs rudenī, kad visas būsim sasmēlušās vasaras sauli un spēku, kad būsim pašā savā enerģētikas augstākajā punktā un ja var salīdzināt, tad būsim gluži kā baterijas uzlādējušās ziemai un aukstajam, klusajam gada periodam. Tas patiešām ir svarīgi, lai līdz galam šo spēku sajūtam, jo rudenī notiek pāreja no „āriņas” un „iekšiņu”. Ja vasara ir periods, kad esam saulei un cilvēkiem atvērtas, tad rudenī sākam ģērbties siltāk, vairāk, ciešāk un arī tīri enerģētiski nedaudz slēdzamies ciet, lai tas, ko esam uzkrājuši, tagad silda iekšēji un dod spēku un enerģiju ne tik daudz ārējiem procesiem, bet iekšējai augšanai.
Arī mūsu nometnes programma ir veidota vairāk kā tāds ceļojums sevī, pie sevis, ar sevi un tai pat laikā tieši grupa un grupas enerģētika ļauj jo vairāk iegriezt to individuālo enerģiju un enerģētiku sevī, kas palīdz sevi sajust, kas palīdz apzināties un vēl pamatīgāk ar to saslēgties.
Es vispār daudz domāju par enerģijām. Piemēram, kas notiek ar mums, kad uz 3 dienām izraujamies no ikdienas un padzīvojam citā vidē. Kaut tikai šis viens fakts, īstenībā jau tas ir ļoti daudz. Ikdienā, esot starp savējiem, ir grūtāk ko mainīt. Mums viss ir tik pierasts, viss tik mīļš un atstrādāts. Mīļi ir vecie paradumi un niķi. Mīļa ir ikdienas paslinkošana vai citiem tieši otrādi – milzīgā atbildības sajūta un varbūt pat pārstrādāšanās. Tas viss ir tik ierasts, ka savādāka dzīve vispār nav iedomājama. Un tikai šis viens fakts, ka trīs dienas padzīvosim savādāk, jau izkustina enerģētiku un jau palīdz atsperties kam jaunam, kam līdz šim varbūt, ka pietrūka laika, spēka vai motivācijas.
Savukārt runājot par motivāciju – lūk, priekš tam noder grupa un grupas kopējā enerģētika. Tas ir kaut kas varens, kad kopā sanāk 50 vai 60 vai 70 līdzīgi domājošo. Atceros, ka mēs pie Siņeļņikova bijām 120 un no vienas puses – esmu taču tik pašpietiekama un tik stabila savā attīstībā, tik droša un tik viena, bet – tas, ko dod grupas atbalsts, tas patiešām ir kas neapgāžami spēcīgs, gan tad, kad no rītiem kopā vingrojām, gan tad, kad gājām cauri rituāliem, gan tagad, kad sarakstāmies un sazvanāmies. Es pati pirmo reizi esmu sajutusi šādu nometnes spēku. Un varbūt tieši tāpēc arī pirmo reizi gatava to iziet kopā ar Pavasara studiju. Jā izrādās, ka tas, ko vari izdarīt viens – ir vareni, bet tas, ko var palīdzēt grupa, kopā meditējot, kopā diskutējot, kopā uzdodot vai atbildot tieši tos jautājumus, kuras atbildes esmu meklējusi. Grupa brīnišķīgi nospoguļo. Jo īpaši – līdzīgi domājošo grupa. Un tas ir tas, ko nevari izdarīt vienatnē. Tas ir tas, kāpēc vajadzīgas tās trīs dienas. Redz jo ne jau uzreiz un ne jau visi pirmā mirklī varam atvērties. Pirmā dienā patīrās viens enerģētiskais slānis, otrā otrs, un varbūt, ka tieši atvadu aplī, atnāk tas teikums vai tā atziņa, kurai meklēju atbildi jau gadiem. Un kāds varbūt, ka aizbrauc mājā un tikai pēc nedēļas saprot, kas tiešām ir izmainījies. Arī man pašai vēl šobrīd ir mirkļi, kas saprotu, ka mainos tieši dēļ tā, ko piedzīvoju toreiz Krimā.
Piemēram, es ieguvu milzīgu drosmi un pašapziņu (kas citiem vārdiem ir paplašināts energo lauks un daudz vairāk gaismas). Es ļoti daudz ko šai vasarā izdarīju un uzsāku jaunu, par ko pirms toreizējā brauciena pat domājusi nebiju. Es tiešām saelpojos spēku un enerģiju. Vai toreiz to aptvēru? Godīgi – nē. Bet tagad to saprotu.
Un tieši tāpēc tik ļoti labprāt eju pretim mūsu nometnei, kur runāsim par Sievišķību, par Gaismu, par Laimes terapiju. Lai gan – Tu jau zini, ka ne jau informācija un tās tēmas ir noteicošais. Svarīgākā ir tā kopā sanākšana un plecs pie pleca būšana. Kad zini, ka citi dara tieši to pašu, ko tu – šobrīd aug. Un tā ir apbrīnojama sajūta – piedalīties savā un citu cilvēku ceļā, būt vienam un tai pat laikā kopā, būt pilnīgi neatkarīgam un tai pat laikā tik ļoti saistītam, kādi vien mēs enerģētiski esam.
Tad nu ja vēl domā piepulcēties mums, tad šis godīgi ir pēdējais brīdis, lai pieteiktos. Ir vēl dažas vietas palikušas, bet nu laikam, ka gultas jau visas aizņemtas un palikušas tikai matraču vietas pusstāvos. Lai gan, kā viena meitene atrakstīja – ne jau dēļ gulēšanas turp braucu :) Tātad – ja gribi pieteikties, tad raksti Santai uz pavasarastudija@gmail.com vai zvani 29100714 un aizņem vietu laikus.
Nometne notiks 13., 14. un 15.septembrī viesu namā Vecmuiža. Ar programmu, dienas kārtību un pasākuma viesiem un lektoriem vari iepazīties Pavasara studijas mājas lapā sadaļā „Nometne”- https://pavasarastudija.lv/9686-nometne/
Savukārt es ļoti priecāšos ar Tevi būt kopā gan semināros un vebināros līdz tam, gan pašā nometnē, gan protams, jebkuros citos pasākumos, mūsu sarakstēs un tikšanās reizēs gan klātienē, gan šeit – virtuālajā pasaulē.
Lai Tev brīnišķīgs šis skaistais vasaras spēku uzņemšanas laiks!
Ar mīļumu, Inese
