Rīts. Miers. Gaisma. Laime.


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ir agrs svētdienas rīts. Mēs esam bijuši ar suni pastaigāties un nu es vienkārši sēžu pie savas mājas uz terases, baudu brokastu tēju un ...saplūstu ar visu, kas notiek. Vai esi kādreiz tā vienkārši pasēdējusi - bez domām, bez plāniem, bez uzdevuma un iekšēja uzstādījuma kaut ko just un kaut ko attīstīt? Vienkārši būt.

Es te sēžu jau vairākas stundas. Man ir tik labi, ka negribas kustēties. Blakus pie kājām man guļ suns un otrā pusē kaķis. Manējie katrs vēl savās gultās. Ir sajūta, ka esmu nomodā viena pati. Kaimiņi modīsies tikai pēc kāda laika, jo ir svētdienas rīts un faktiski tikai suņu saimnieki vai īpaši laimīgie ceļas tik agri kā es.

Es skatos uz rasu, kas nu jau kļūst rudenīgāki lielākiem pilieniem. Klausos kā pakšķēdamas krīt zīles no blakus augošā milzīgā ozola. Man patīk viņa varenība. Man vispār patīk šī vieta. Šeit ir manas mājas un man te ir labs sazemējums.

Šodien būs karsta diena. Tā solīja sinoptiķi un arī debesis, saule un putni par to liecina. Īstenībā tieši putni šorīt ir mani aktīvākie sarunu biedri. Šoreiz es ar viņiem nesarunājos. Es vienkārši esmu.

Ir kaut kas vēl, kas mani dara tik dziļu. Gribu Tev to izstāstīt. Mums Gaismas skolā Kristīne (Kristīne Muciniece, grāmatas „Eņģeļu acis” autore) bija paņēmusi līdzi K.Estesas grāmatu „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” un nolasīja no tās nelielu pasaku, vai teiku, vai vienkārši fragmentu. Tai brīdī vēl nezināju, ka viņa man ir atvērusi durvis un skaistu, dziļu, milzīgu ceļojumu sevī kopā ar šo grāmatu.

Par grāmatu biju dzirdējusi jau sen. Laiku pa laikam kāds to piemin mūsu mājas lapā vai arī semināros, vai pat konsultācijās, un tad es to reiz nopirku un uzdāvināju savai mammai. Mamma viņu nelasīja, jo teica, ka ir pa smagu. Arī komentāri mājas lapā bija tādi „laba, bet grūti lasīt”, „dziļa, bet uztverama pa gabaliņam” utt. Un tad es to paņēmu......Un tajā burtiski iegāju. Man tajā visā nav nekā grūta. Nav nekā, kas būtu grūti lasāms vai uztverams. Man tā ir kā meditācija visdziļākajā savā būtībā. Interesanti, ka tad, kad lasu un pārlasu Kristīnes Mucinieces „Eņģeļu acis”, tad kļūstu gaišāka, labāka, maigāka, tīrāka. Savukārt tagad, kad lasu Estesas „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, es sajūtu savu spēku. Tik milzīgu, viedu, gudru, dziļu. Jā caur Kristīnes grāmatām es augu uz Augšu, uz Gaismu, uz Debesīm. Caur šo es eju kādā apbrīnojamā Dziļumā un Spēkā.

Kāpēc es tās salīdzinu un kāpēc vispār pieminu Kristīni šai sakarā? Tādēļ, ka Kristīne pie mums Pavasara studijā vada Gaismas nodarbības, ar viņu tiekos regulāri un ļoti daudz no viņas mācos. Viņa ar savu pieredzi man iet pa priekšu. Tas ir tā kā kādreiz stāstīju par savu jogas skolotāju Tiju. Tija arī man iet pa priekšu. Man patīk viņām abām sekot un enerģētikas ziņā es saskatu ļoti daudz līdzību. Lūk, bet atgriežoties pie Kristīnes – viņa mums savās nodarbībās stāsta par savu pieredzi, dod dažādus piemērus, palīdz sākt Redzēt. Un interesanti, ka viņas viens šāds pilnīgi nemanāms lēmums – nolasīt fragmentu no Estesas grāmatas – manā dzīvē ir ieviesis tik milzīgu dziļumu. Tā bija īstā laikā īstā kustība, kas ievibrēja manu dzīvi. Jā, tieši tik apbrīnojamas ir Kristīnes nodarbības. No ārpuses nu gluži tādas pat kā visas citas – runājam, meditējam, diskutējam. Bet enerģiju pārbīdīšanās rezultātā tās izmaiņas ir fantastiski milzīgas. Esmu ļoti pateicīga Dievam, ka man ir iespēja ko tādu baudīt.

Es gribēju uzrakstīt rakstu, lai Tev izstāstītu par Kristīni un viņas praktiskajām nodarbībām, kas tagad mums būs Gaismas skolā, bet izrādās, ka tās manas sajūtas ir tik milzīgas un dziļas, ka nemaz tā nevaru to aprakstīt. Tur ir tā –vai nu tu esi tam gatavs, vai neesi. Acīmredzot, ka es ļoti esmu. Un citi arī ir. Kristīnes vadītās meditācijas ar ir ļoti īpašas. Mana kolēģe Aija, kas teicās, ka savu mūžu nevarētu meditēt, tieši pie Kristīnes to spēj un saka, ka pēc tam ir vienreizēja laimes sajūta. Man pašai ir tā, ka tiklīdz apguļos, lai gatavotos meditācijai, es jau esmu Ceļā. Mana dvēsele lido Debesīs un es to vienkārši baudu. Interesanti, ka šādas tik ļoti atvērtas meditācijas man neizdodas tik ļoti bieži. Es varu iet sevī, es varu pilnīgi atslābt, es varu ļauties enerģijas plūsmām, bet tā, ka es skaidri redzu, ka esmu Augšā, kad jūtu kā lidinos- tas man izdodas tikai tad, kad ir tik plaši atvērts kanāls. Vēl paskatīšos citas savas pieredzes, bet man ir sajūta, ka tas ir Kristīnes klātbūtnes iespaidā un dēļ viņas meditācijas vadīšanas veida. Jā..šim vēl pasekošu līdzi citās reizēs un tad varēšu Tev pastāstīt vairāk.

O, sāk celties kaimiņi un darbina mašīnas. Kaut kur zvana baznīcu zvani. Pārlido pāri lidmašīna. Ir bišķīt žēl par pārtraukto Klusumu un es atkal gaidu, kad Tas atgriezīsies. Gribu vēl šeit tā pabūt. Varbūt ar grāmatu, varbūt bez. Gribu vienkārši būt. Tā sajūta „Es esmu” ir kaut kas apbrīnojami spēcīgs. Nevis es skrienu, es daru, es vāru, es rakstu, bet vienkārši „Es Esmu”.

Es Tev šodien nosūtu mieru. Tādu dziļu labsajūtu dodošu mieru un harmoniju. Lai Tev ir izdevusies brīnišķīga diena. Lai Tev izdevies augusts. Lai baudi vasaru, sevi un dabu.

Es te vienkārši vēl pasēdēšu.

Ar mīļumu, Inese
Komentāri (8)  |  2013-08-04 17:11  |  Skatīts: 2920x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
maara - 2013-08-04 19:44
Tik burvīgs rakstiņš - no tā staro tāds miers un harmonija. Paldies, ka dāvā to arī mums!!! :)
Jā, par to saplūšanu ar pakārtni bez domām... Pirms dažām nedēļām manā dzīvē notika kaut kas brīnišķīgs. Bija tādi notikumi, kuru iespaidā spēju uz vairākām dienām atmest visus savus "cepienus" un saplūst ar notikumiem. Tā sajūta bija fantastiska - vienkārši baudīt to, ka ES ESMU un es neko negribu mainīt vai izdarīt, jo... MAN IR VISS! Tas ir tik brīnišķīgi, kad izdodas noķert šādus brīžus un sajūtas... :)
Nu par grāmatām - to esmu pārliecinājusies ne reizi vien - katrai grāmatai ir savs laiks. Kādreiz "pareizās teicamnieces sindroma" vadīta uzskatīju, ka ja jau esi sācis grāmatu lasīt, tad tā jālasa līdz beigām, kaut sakostiem zobiem. Tagad - ja man grāmata "nelasās", lieku to nost bez kādiem sirdsapziņas paŗmetumiem, jo zinu, ka šis nav viņas laiks... Tas strādā vienmēr - īstā grāmata, īstajā brīdī. Un tad lasīšana sokas brīnišķīgi un labums no izlasītā ir neaprakstāms. Jā, un reizēm ir tā, ka stāstu draudzenei kaut ko no izlasītā un redzu... nemirdz viņai acis tā, kā man stāstot. Nu protams, TAS šobrīd nav aktuāli viņai, tas ir aktuāli man...
Lai mums visām brīnišķīgs augusts!!! :) Lai piepildās sapņi!!! :)

baibam - 2013-08-05 23:09
"Sievietes, kuras skrien ar vilkiem" ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Tās patiesīgumu un gudrību patiešām katra sieviete zina vai sajūt "savās olnīcās".
Otra šāda grāmata man ir Ekharta Tolles "Jaunā pasaule".

jetina - 2013-08-06 00:05
Tu, Inesīt, apraksti man tik tuvas sajūtas... svētdienas rīts, Estesas grāmata...
Lasu "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem" un sajūtu kā manī mostas sievietes neapjaustais spēks un zināšanas. Šī grāmata pie manis nonāca pašā īstākajā brīdī, tā pavisam noteikti mani sazemē. Un tieši to pašu varu teikt par Taviem vebināriem. Pieķēru sevi, ka "neuzkāpu uz vecā ierastā grābekļa", bet to pašu situāciju izeju sievišķīgi gudrāk. Par to Tev mīļš paldies!

inetao - 2013-08-07 23:32
Mīļā Inese:) Vēlos pateikt Tev lielu un mīļu paldies par ienākšanu manā dzīvē ar savām grāmatām, ar saviem rakstiem, mājaslapu, pavasara studiju... Mani tas viss tik ļoti uzrunā:) Sākot lasīt jebkuru Tavu rakstu, pamazām manī ienāk neparasts miers, es ar katru sava ķermeņa daļiņu kāri tveru pēc katra Tava vārda, daudzas atziņas pārlasu vēl un vēl, sasaistot tās kopā ar situācijām pašas dzīvē! Piekritīšu simtprocentīgi iepriekšteikatajam komentāros, ka laikam šī tikšanās man ar Tevi caur Taviem rakstiem un grāmatām ir bijusi īstajā laikā un īstajā vietā. Un nākamā grāmata, ko paņemšu rokās noteikti būs "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem"
Vēlreiz milzīgs un mīļš paldies Tev par pavisam citas izpratnes radīšanu manī - pret cilvēkiem, notikumiem dzīvē, pret sevi pašu, paldies par iedvesmu, par ārkārtīgi lielas mīlestības audzēšanu manī!
Lai visām viss izdodas:)

inese - 2013-08-08 18:11
Paldies, par tik ļoti dziļiem un skaistiem vārdiem. Es lasu un baudu. Esmu laimīga.
Man ļoti patīk tas, ko daru, un ja saņemu apstiprinājumu, ka jums tas noder....tā ir ļoti liela balva. Paldies!

lindar - 2013-08-08 20:20
Paldies Inese par rakstu! Lasu un jūtu ..Un tad vēl citu maiteņu komentāri , kas atbalsojas manī.... Trūkst vārdu no laimes...Mēs visi esam viens...Es m'īlu Tevi Inese, Pavasara studfija, Dzīve...:)

lindar - 2013-08-08 21:06
Oj, cik eleganti mana zemapziņa pārrakstījās:)) Paldies viņai...Sēžu ar savu "maiteni" aci pret aci un turpinu viņu mīlēt...:))

inese - 2013-08-08 21:17
mīļā, es trīs reizes pārlasīju, lai atrastu kļūdu. Pilnīgi neņem galvā. Mēs taču lasām nevis ar acīm, bet ar sirdi un tur jau kļūdu nav :)


Atpakaļ