Klāt februāris, un dēļ Valentīndienas tas kādu laiku jau neviļus ir kļuvis par mīlestības mēnesi. 

Skaisti. No vienas puses - kas gan varētu būt iebilstams pret vēl vieniem svētkiem, kas veltīti mīlestībai? It sevišķi, ja šobrīd esam kopā ar savu mīļoto, un šos svētkus varam svinēt kā vēl vienu romantisku pasākumu mūsu kopīgā īpašo dienu klāstā.

Bet, ja esam vieni, tad šie svētki iegūst pavisam citu nokrāsu. Var gadīties, ka šis kļūst par vēl vienu atgādinājumu tam, cik ļoti sen jau ilgojamies satikt savu cilvēku. Cik esam izslāpuši pēc mīlestības, pēc mīļuma, pēc siltuma, ko dod sajūta, ka kāds tevi sagaida mājās, ka kāds pēc tevis ilgojas.

Un, jo ilgāks laiks pagājis, kopš esam vieni, jo konkrētāki jautājumi rodas: vai vispār ir tāds jēdziens kā „otra pusīte”? Kā atpazīt savu cilvēku? Kā satikt meiteni, kurai var uzticēties un kura būs tikai manējā? Un ticiet man – tieši to pašu jautājumu uzdod meitenes: „kā satikt puisis, kurš būs tikai ar mani?”. Kāpēc tik ilgi tas nenotiek?

Kā sagatavoties tam, lai satiktu un atpazītu savu īsto?

Faktiski - atbilde ir ārkārtīgi vienkārša

Līdzīgs pievelkas ar līdzīgu. Ja šobrīd iekšēji esi noskaņots uz tušēšanu un jautrību, tad tieši tādus cilvēkus sev piesaistīsi, un kaut kā nevilšus veidosies attiecības, kas ilgs dažas dienas, nedēļas vai mēnešus, un pēkšņi beigsies. Sāksies atkal citas un arī tās beigsies. Kāpēc? Tādēļ, ka pats esi noskaņojies uz šādas „nots” un apkārtējā pasaule gluži kā spogulis tev atbild uz tavu iekšējo uzstādījumu.

Tātad atliek vien noskaņoties uz īstās mīlestības viļņa un gaidi, kad notikumi tavā dzīvē sakārtosies atbilstoši tavam uzstādījumam.

Par to, kā to izdarīt, runāsim seminārā „Mīlēt un būt mīlētam”, kurā runāsim par tēmām:

„Es izvēlos laimi, prieku un mīlestību”;

„Vīrišķība un sievišķība – es varu dot tikai to, kas manī ir”;

„Mīlestības enerģija manī un mājās”;

„Satiksi un sauksi par savējo”.