sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA
Gribu Tev izstāstīt, par savu pēdējā laika prieku un pateicību.
Pagājušajā nedēļā „iestigu” pie viena jautājuma. Man bija uznākušas iesnas. Man ātri bija skaidrs, par ko ir stāsts, kas ir tas, ar ko sevi esmu „ielikusi” upura lomā. Par ko sevi žēloju. Tātad, it kā cēlonis skaidrs, bet ko darīt tālāk? Es nekādi nevarēju atrast atbildi, nekādi nesapratu, kā tagad pāriet no upura atpakaļ uz autoru savai dzīvei. Vairākas dienas, līdz ar iesnām, līdz ar šķaudīšanu, šķita, ka stiegu tikai dziļāk, netieku sevī ar šo jautājumu galā.
Ļoti svarīgi, manuprāt, šādā mirklī nepārstāt „runāt ar sevi”, nepārstāt meklēt atbildi. Un šeit lūk sākas mans stāsts par skolotāju. Esmu ik uz soļa pateicīga un laimīga, ka man līdzās ir apbrīnojami cilvēki, vēl jo vairāk esmu pateicīga, kam man līdzās ir mana garīgā skolotāja - Inese. Brīžos, kad it kā esmu atradusi cēloni kādai situācijai, bet nespēju nomainīt „kursu”, es vēršos pēc palīdzības pie sava Skolotāja.
Inese tik saprotami, skaidri parādīja tās zīmes, ko nebiju pamanījusi, tik skaidri man parādīja, kas tad ir tās galvenās mācības, kas jāizdara un jāiet uz priekšu, tālāk, pēc jaunajām mācībām! :)
Es skaidri apzinos, ka būtu pati nonākusi līdz šīm atbildēm, bet tas noteikti nenotiktu tik ātri, tas noteikti prasītu vairāk laika un varbūt vēl kādu ļoti līdzīgu mācību, kurā līdzīgi sev nodarītu pāri, un caur šīm atkārtotām mācībām es nonāktu tur pat... Bet būtu patērējusi daudz vairāk enerģijas.
Kas ir galvenais, ko Tev vēlos pateikt. Atrodi savu skolotāju. Atrodi cilvēku, kurš spēj ļoti skaidri paskatīties uz Tavu dzīvi, Tavu situāciju no malas. Atrodi kādu, kurš spēj Tev palīdzēt ieraudzīt „īsāko” ceļu.
Tas nenozīmē, ka Tavs skolotājs risinās Tavas „svētības”, tās Tev pašai būs jāatrisina. Atbildība jāuzņemas ir pašam. Kā arī nepaliec ne mirkli atkarīga, vai neidealizē, jo arī skolotājs ir cilvēks, ar savām vājībām, ar savām mācībām.
Man ir skaidrs, ka vispirms viss „melnais” darbs ir jāizdara pašam, ir jāmeklē atbildes (grāmatās, rakstos, semināros, sarunās), ir jāizdara secinājumi un tikai tad, kad šķiet no savas puses esi izdarījusi labāko, ko šajā mirklī spēj, meklē palīdzību, jo tieši tad Tu būsi gatava tam, ko sadzirdēsi, jo zemapziņa jau zinās atbildi!
Es vēlos Tevi pamudināt ik mirkli meklēt atbildes, kā arī nebaidīties kādam lūgt palīdzību. No malas tiešām ļoti bieži ir redzams daudz labāk, jo vērotājam nav klāt mūsu emociju. Bieži vien tieši emociju pēc mēs attālināmies no savām atbildēm...
Turpini iesākto ceļu, ceļu uz mieru un harmoniju, ceļu, kas mūs tuvina Dievam.
Daina