Laimes sajūta sevī


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA

Sveika!

Jau atkal ir kas tāds, par ko vēlos Tev uzrakstīt! :)

Šorīt, ceļoties un sākot savu dienu, aizdomājos par laimes sajūtu sevī. Kā sanāk, ja esmu to laimi atradusi, tad tā ir visu laiku ar mani? Vai arī tomēr ir kā ar rozi – tā ir jāmīl, jākopj un par to ir jārūpējas, lai tā ziedētu man un citiem par prieku? Un, protams, nonācu pie secinājuma, ka jā, man par savu laimes sajūtu ir līdzīgi kā par rozi jārūpējas, jālaista un jāmīl, lai tā ziedētu. To es sapratu, kad palaidos  „slinkumā” (domāju, ka mums katrai tā gadās ik pa brīdim) – un ne jau tā, ka pārstāju darīt lietas, kas man ikdienā ir jādara, bet es slinkoju attiecībā pret sevi – neizdarīju tās lietas, kas manu laimi „baro” – neatradu laiku sev – neko neierakstīju savā laimes dienasgrāmatā, fiziskajās aktivitātēs noslinkoju, nospiedu modinātāju no rīta...un hops – mana laimes sajūta „pieplaka”. Es tā nemanot ieslīgu ikdienas rutīnā un piemirsu savu rozi aplaistīt un apmīļotJ Un ir ļoti vērtīgi to laicīgi pamanīt – lai tā roze nenokalst pavisam, it sevišķi, ja tas zieds ir vēl jauns – tas prasa daudz lielāku rūpību un mīlestību :).

Kā katrs zieds arī mana laime reiz uzplauka. Un es skaidri atceros to mirkli, kad tas notika. Tas notika tajā brīdī, kad atvēru savu sirdi Dievam! Tā ir absolūta laimes sajūta! Es burtiski sajutu sevi kā daļu no Visuma. Man tajā brīdī nevaldāmi bira asaras, manī notika tāds kā „klikšķis”, es sapratu, ka Dievs mani mīl. Tam, ka es esmu ir ļoti liela jēga. Tā ir sajūta, ko es nevaru ar vārdiem aprakstīt, tikai no visas sirds novēlēt, lai arī Tu to sajūti :). Dievs man ir sūtījis dažādas mācības un pārbaudījumus. Arī ļoti, ļoti sāpīgus, ka prāts to nespēja aptvert. Bet, kad es izpratu Dieva un Visuma likumus, ko ļoti saprotami izklāsta Inese, es sapratu, ka šiem pārbaudījumiem ir bijusi jēga. Es iemācījos piedot un atvērt savu sirdi mīlestībai. Pateicoties šai mācībai es apguvu to, ko, protams, skolā mums neviens neiemāca- tikt pāri sāpēm – caur piedošanu – uz pateicību un absolūtu mīlestību. Tas sniedz man pilnīgi citus apvāršņus, kas iesniedzas dziļi manā dvēselē un dara mani bezgala laimīgu!

Atverot sirdi Dievam, no sirds pieņēmu un iemīlēju sevi. Pieņēmu ar pateicību savas mācības – manī iestājās absolūts miers un milzīga paļāvība uz Dievu. Šī sajūta dod pilnīgi citu garšu dzīvei. Es mācos novērtēt katru dienu, katru situāciju savā dzīvē, arī ja tā sākumā nešķiet pozitīva. Uztveru to kā manu ceļojumu pretī absolūtai mīlestībai un laimei. Saprotu un apzinos, ka šis ceļš būs arī ar bedrēm un nāksies ieguldīt arī lielākos „remontos” :). Bet tur jau tas dzīves skaitums slēpjas – kontrastos! Kā lai zina kas ir prieks, ja nezināsim kas ir bēdas? 

Mans, līdzīgi kā arī Tavs, pašizaugsmes ceļš nekad nebeigsies. Tas ir mūsu ceļojums! Šobrīd esmu ļoti laimīga, ka man ir iespēja šo ceļu turpināt kopā ar Tevi – gan šeit mūsu brīnišķīgajā mājas lapā un, nu jau arī kopīgos semināros! Šobrīd, līdzīgi kā Daina, nopietni gatavojos savam pirmajam semināram. Ja vēlies man pievienoties brīnišķīgā ceļojumā desmit mēnešu garumā, es no sirds priecāšos Tevi redzēt jau februāra pirmajā sestdienā Tērbatas ielā!

Patiesā laimē un mīlestībā, Brigita

text-align: justify;
Komentāri (58)  |  2012-01-19 15:49  |  Skatīts: 9422x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Brigita* - 2012-01-20 22:06
Sandra, tā ir M.Ņūtona grāmata "Dvēseļu ceļojums' - pētījums par to, kā dzīvojam pirms piedzimšanas - kā dvēseles. Man šķiet ļoti saprotami viss izskaidrots tieši vīriešu loģikai - vismaz pēc vīra reakcijas spriežu:)

Runājot par garīgo izaugsmi un otras puses izaugsmi un attieksmi - mums visām caurstrāvojas līdzīgs uzskats - pieņemt otra viedokli un neko nemainīt otrā:) Un te darbojās vecais labais Visuma likums - kā es - tā pret mani. Es pieņemu - mani pieņem:) Un ja nepieņem - tad turpinām mācīties pieņemt!:) 2x2=4:) - tikai šajā vienkāršajā formulā pa vidu iezogas liekie - emocijas, ego utt - un tas 4 beigās iznāk ar ļoti sarežītu formulu ( integrālis no kvadrātsaknes 10-tajā pakāpē - un visu lieko atņemam - lai sanāk 4:) Man matemātika ir vājais punkts - tāpēc nesmejaties, ja tur uzrakstīju ko nesakarīgu:))

Baiba* - 2012-01-20 22:11
xxx- par jautājumu- kas ir būt laimīgiem- "laime ir dvēseles stāvoklis". Nu apmēram- es esmu laimīgs tāpat vien, bez nosacījumiem. Tas kaut kas līdzīgs beznosacījuma mīlestībai. Katram jau tā laimes definīcija būs sava. Tad mums jāsāk atkal jautāt- ko laime nozīmē tieši Tev? Bet ne jau vienmēr personīgā laime būs tā, pēc kuras mēs tieksimies.

Brigita* - 2012-01-20 22:34
Bet , Brigita, vai nesanāk tā, ka savas vērtības nodod, pieņemot otra vērtību sistēmu. Pieņem , akceptē, paplašini savu apli...
Man Dievs pirmajā otrā, otram tāda Dieva nav - vai ir kādi saskares punkti, labi, cits variants viens tic korānam, otrs Bībelei, nu vismaz kaut atzīst abi Dievu , vismaz, bet , ja viens tic un otrs - ne, kaut kā man nesanāk ko paplašināt.
Jā, šis jautājums ir mana sāpe...man jāmācās..

Brigita* - 2012-01-20 22:47
Man ir tuva daraudzene, kura ir ļoti ticīga ( man ļoti tālu līdz tam), viņai vīrs Dievu noliedza vispār. Viņai bija saruna ar mācītāju par šo - nu kā tā - te nāk ģimenes uz baznīcu un kopā var ticēt un dalīties, bet man ir viena vienīga pretestība? Mācītājs teica - acīm redzot Tev vajadzēja tieši tādu vīru:)
Es drīktu par šo šeit stāstīt - jo viņa piekrīt ja viņas dzīves piemērus kādam atstāstu un tas var palīdzēt:) Cerams līdzēs:)

Savukārt par pieņemšanu un pretrunu - tas jau nav pieņemt kā savu viedokli - es peiņemu to kā viņa viedokli, bet man paliek savs - tas nemainās un otrādi - es ceru ka saprotami sanāca pateikt:) Un tad kopā atrodam vienojošo - viņam Dieva nav, man ir - vienojošais ir tas, ka ir kas augstāks par mums-'Ņūtonā Radītājs, kas mums ir viens un tas pats:)

xxx* - 2012-01-20 23:00
Baibiņ, man nav konkrētas nozīmes Laimei. šobrīd nav. Agrāk it kā bija, bet tagad vairs nav :). Principā robežas noārdas.
Filmā
"Фонтан" (2006) The Fountain http://my-hit.ru/film/638
ir daudz iedīgļu par man šobrīd aktuālām tēmām.
Vakar ( principā jau kādu otro nedēļu) meklēju atbildes, nesaprotot, kas notiek manī. Viena pēc otras nāk grāmatas, kuras man ilgstoši nogulēja plauktā nelasītas, tagad lasu. Inese rakstā "ļauties un nepretoties"raksta tieši par to kas man aktuāls.
Dievs tā ir man aktuāla tēma.
Brigita, es domāju ka nav tā ka otrs netic Dievam. Iespējams, ka ir runa ka otrs netic baznīcu, ticību sludinātajm Dievam. Ilona kaut kur sarunās pieminēja "Būdu", tur ļoti koši parādīts, kā mēs ierobežojam sevi ar noteikumime, ar steriotipiem attiecībā uz Dievu.


Brigita* - 2012-01-20 23:08
Jā, xxx - tieši par baznīcu un kristietību iet runa:)

Solvita* - 2012-01-20 23:13
Paldies, Brigita, šī, nu, ir bezgala plaša tēma.
Tā jau laikam ir, katra dvēsele unikāla un vienīgi Dievs, Augstākie spēki zina kopainu. Bet mēs te tā gribam savu kārtību no sava punkta :) kāda iedomība :)) Mjā, mācību stunda man.



Rasma* - 2012-01-21 01:18
Meitenes,paldies! Fantastisks raksts un komentāri! Varētu publicēt grāmatā! Ne sliktāk par populāriem autoriem. :) Liekas, ka zem katra komentāra arī es varu parakstīties. Bet vai jums nešķiet, ka šī milzīgā informācija, kura aumaļām gāžas virsū, ir saistīta ar enerģētiskajām pārmaiņām, kuras citi dēvē par pasaules galu? Es domāju, ka mēs visi pārejam augstākā apziņas pakāpē un šis ir tas ceļš. Tāpēc arī ir tik smagi. Arī mani nesaprot mans vīrs, pat izsmej, ka lasu šādu literatūru. Bet es tik rauju grāmats vienu pēc otras, Viss liekas tik ārkārtīgi interesanti, ieviešu dzīvē, dabūju punus, izelpoju, ceru, nomierinos, esmu pilnīgā izmisumā, noķeru neatkārojamu laimes sajūtas mirkli, tad gribu visam atmest ar roku, meklēju atbildes visur. Man liekas, ka mūs rauj nevis pa apli, bet vairāk vertikāli, pa spirāli. Jo augstāk mēs ejam, jo grūtāk elpot. Droši, ka tas vēl būs pāris gadus. Atliek tikai priecāties par iespēju mācīties šeit uz Zemes. Nu kad mēs visas satiksimies pēc daudziem, daudziem gadiem tur augšā, varēsim skatīties savās Dzīves grāmatas lapās, vai mums ir izdevies tas plāns, par ko kādreiz vienojāmies. Un droši, ka atkal pārrunāsim, kādu lomi katra spēlēs nākamajā dzīvē. Varbūt pat smiesimies, cik mēs saspringti cenšamies augt. Vabūt, ka tiešām tad, kad ir jau sasniegts zināms līmenis, ir jāatpūšas un jāļaujas............... un tad atkal jākāpj augstāk...



Lapa | [1] [2] 3 |

Atpakaļ