Vakar biju seminārā Ventspilī.
Tu jautāsi kādēļ mājas lapā notikumu kalendārā tas nebija ierakstīts? Tādēļ, ka ir tādas grupas, kurās ir tikai savstarpēji pazīstami cilvēki – radi, draugi, draugu draugi un viņiem patīk šāda slēgta kompānija un atkārtotās viņu tikšanās, līdz ar to nekāda papildus reklāma un izziņošana nav vajadzīga, un citu cilvēku informētība arī ne.
Un, lūk, tieši šāda grupa ir saveidojusies Ventspilī. Es braucu turp katru mēnesi un mēs vienmēr kopīgi izvēlamies kāda būs nākošā tēma, par kuru runāsim.
Bet tas dēļ kā gribu Tev šo pieredzi izstāstīt ir tieši šī vienas konkrētās meitenes uzņēmība un iniciatīva, kas man liek atkāpties no saviem stereotipiem domāšanā un mudināt arī Tevi padomāt par saviem stereotipiem, ja Tev tādi ir.
Īstenībā viss sākās ar to, ka viņa bija izlasījusi kādu manu rakstu www.sievietespasaule.lv un tur pie maniem rakstiem vienmēr ir norāde un saite uz manu mājas lapu. Savukārt mājas lapā vienā no rakstiem ir minēts, ka es labprāt brauktu arī uz citām pilsētām, kur saveidojas interesentu grupa un vadītu seminārus, vai diskusijas tur. Tajā brīdī, kad to ierakstīju, domāju, ka tie būs nu, piemēram, Pieaugušo izglītības centri kādā no pašvaldībām, un tā tas bija Talsos, vai Tautas skolas, kā tas bija Jaunpiebalgā un Zosēnos, vai Nevalstiskās organizācijas kā tas bija Limbažos – nu vārdsakot, ka it kā noteikti jābūt kādai administratīvai struktūrai, kas to grupu saorganizēs.
Acīmredzot tieši tas, ka tik garus gadus pati esmu strādājusi valsts darbā un nodarbojusies ar dažādiem administratīviem un organizatoriskiem jautājumiem un dažādu kursu un semināru organizēšanu atstājis pēdas manā domāšanā. :)
Un lūk – laiks mainīt stereotipus.
Ja reiz kaut ko gribi, tad dari neatkarīgi vai tev ir darbs vai nav, vai tas ir tavos darba pienākumos vai nē. Dari tādēļ, ka tā ir tava izvēle.
Un piedevām varbūt, ka gribi to darīt kopā ar savu ģimeni, kopā ar draugiem, kopā radiem un paziņām.
Brīnišķīgo meiteni Ventspilī sauc Baiba. Un viņa tieši tā arī teica, ka galu galā viņa jau visticamāk būtu varējusi arī viena izbraukāt ik pa laikam uz kādu semināru un noklausīties visas šīs tēmas, bet tieši tas, ka tik ļoti gribas dalīties ar saviem tuviem cilvēkiem visā vērtīgajā, ko saņem un ko uzzini, tieši tas ir pamudinājis viņu atrakstīt man uzaicinājuma vēstuli braukt pie viņiem.
Super.
Es ļoti priecājos.
Tieši tādēļ, ka pati visticamāk kādreiz būtu domājusi – jā cik žēl, ka nekas tāds nenotiek manā pusē, vai arī – cik žēl, ka nevaru visus savējos aizvest un noklausīties to vai to lektoru, vai arī cik žēl.... ;)
Īstenībā šis ir pārdomu vērts jautājums arī par citām tēmām. Cik bieži ir tā, ka mēs palaižam garām izdevības un iespējas, kuras būtu varējuši izmantot, ja vien būtu ar iniciatīvu un konkrētu rīcību ko darījuši lietas labā.
Nu piemēram – gribam satikt vai iepazīties ar kādu cilvēku, kuru augstu vērtējam kādā no nozarēm. Bet....varbūt padomājam, ak, ko nu es viņam teikšu, vai arī – viņam jau bez manis ir ko darīt utt.
Bet īstenībā – varbūt, ja mēs būtu aizrakstījuši vai piezvanījuši un pieteikuši tikšanos, tad nebūtu nekādu šķēršļu un mēs to izdarītu.
Vai – piemēram gribam atrast darbu kādā prestižā iestādē un domājam, jā tur milzu konkursi, tur jāsūta cv, tur visticamāk, ka tikai caur paziņu paziņām var iekļūt, bet – atceries - „es esmu savas dzīves autors”- un ja nu Tu aizietu uz vienkāršu tikšanos parunātu par iespējamu sadarbību un varbūt tieši šī Tava rīcība arī būtu izšķiroša lēmuma pieņemšanā par Tavu uzaicināšanu šai iestādē strādāt vai sadarboties ar to.
Vai zināji – lai pārvarētu bailes un nedrošību, ir tieši jāizdara kas tāds no kā baidies.
Piemēram, Tu nejūties droši kopā ar sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem. Nu ko, tad iesaku Tev iepazīt kādu no viņiem tuvāk un saprast cik viņi ir brīnišķīgi, sirdī vienkārši un dvēseliski. Un tikai mūsu pašu attieksme ir radījusi to nepieejamo tēlu, ko vēl papildus kultivē mediji.
Nevajag baidīties. Un nevajag atņemt sev iespējas.
Mums pieder visa iespēju bagātība.
Un tā ir mūsu izvēle cik no tām mēs izmantojam un cik palaižam vējā.
Paldies Baibai par iedvesmu šīm pārdomām.
