sadaļa: SARUNASautors: INESE PRISJOLKOVAŠis rīts man sācies ir tik fantastiski, ka ļoti gribas ar Tevi parunāt, dalīties un nosūtīt Tev kādu porciju iedvesmas, spēka un motivācijas.
Šodien mans stāsts ir par augšanu, plešanos, radošā spēka vairošanos un citiem vārdiem to vēl varētu pateikt tā „jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt”. Manā gadījumā tas vēl ir tā, ka - jo vairāk domā, jo vairāk vari izdomāt.
Lai tā situācija būtu skaidrāka, sākšu ar notikumiem kopš Jaunā gada. Esmu jau Tev stāstījusi, ka gadu uzsāku ļoti sievišķīgi, ļoti apņēmīgi un ļoti konkrēti – mazāk ēst, vairāk vingrot, būt ar jauneklīgāku un vingrāku ķermeni, daudz atpūsties un daudz būt ar sevi. Un visu tieši tā arī dzīvoju un pildīju. Eju uz baseinu vingrot ūdenī, eju uz jogu, vakaros uztaisām mazu treniņu presītei mājās, ejam garās pastaigas nu....vārdu sakot viss pēc pilnas programmas plus vēl tam – sekoju cik ēdu, cik bieži (vai reti) to daru. Un man tas atnesa ļoti straujus ātrus panākumus, jo viegla „kā pūciņa” sajutos jau nedēļas laikā un otras nedēļas laikā to tikai nostiprināju. Tagad turpinu.
Otra daļa stāsta ir par atpūšanos, par „ziemas miegu”(kurš šogad ir pilnīgi savādāks kā citu gadu) un par to, kurp tas ved. Mēs jau esam runājuši, ka atpūtas var būt dažādas. Atpūta var būt tāda nīkstoša un smagnēja, un atpūta var būt ļoti viegla un radoša. Lūk, es eju to radošā viegluma ceļu un visu šo atpūšanās laiku sapņoju, vizualizēju, redzu ainiņas, kas man ļoti patīk, un savā būtībā visu laiku radu ļoti daudz gaismas un mīlestības šim brīdim un nākotnei. Mana mamma man jautā – nu kā tu tagad dzīvo, kopš samazināji semināru skaitu un vairs ar cilvēkiem tiecies tik 2-3 reizes nedēļā? Viņa man jautā ar domu – nu „vai ta jāstrādā nemaz nav? No sapņošanas tak paēdis nebūsi?” Un es saku – ka tieši no tā rodas pārpilnības enerģija, Lakšme, idejas, jauni virzieni, un vispār dzīve sakārtojas jomu pa jomai jaunā kārtībā. Kamēr skrien, rosies un nepārtraukti esi apritē, tev jau nav laika ne padomāt, ne sevī ielaist radošo enerģiju. (esmu jau stāstījusi, ka novembrī nonācu līdz pilnīgam spēku izsīkumam un saņēmu pamatīgu brīdinājumu no Visuma, ka tā turpināt vairs nevar).
Un tagad es visu daru savādāk. Es vairs neskrienu. Es vairs nepiedalos. Es domāju un radu : ) Savukārt tad, kad piedalos, tad tie man ir svētki. Tagad katru semināru vadu kā īpašu sarunu priekš sevis. Kad vairs ne tikai atdodu, bet ļoti daudz gūstu – atziņas, mīlestību, enerģiju.
Kurp mani tas ir aizvedis – nu jāsaka, ka atkal pilnīgi negaidītos pavērsienos un plašumos. Jūtu kā manas dvēseles ietilpības trauks plešas un kā es pati augu. Piedevām tas notiek dažādos (man neparedzētos) virzienos.
Mums pašiem ģimenē pēkšņi ir sajūta, ka jāpērk zeme un jāceļ māja. Un tas ir kaut kas tik jauns un interesants priekš manis, jo savu mūžu par to nekad nebiju domājusi. Man bija licies, ka esmu tik „nesazemēta”, ka ar mani tas nevar notikt. Starp citu – reiz Agnese savā seminārā teica, ka tiem cilvēkiem, kam īpašumā pieder zeme vai māja, tie jau ir sazemējušies un viņiem pirmā čakra darbojas. Es par sevi zināju, ka man ar šo lietu ir švaki. Un kopā ar vīru lasot Siņeļņikovu un gatavojoties vīriešu auditorijas semināram, pēkšņi saprotam, ka viņš savās grāmatās taču uzrunā arī tieši mūs. Viņš savā grāmatā saka, ka katrai ģimenei ir vajadzīga sava vieta un sava māja, sava zeme un tieši tur, kur pašiem uzreiz rodas laimes sajūta. Un, protams, ka es nezinu kā Visums to manā dzīvē palīdzēs sakārtot, jo ar prātu izvirzāmie argumenti apgāž jebkuras iespējas šo ideju īstenot, tomēr mana ticība un paļaušanās uz Visuma likumiem ir daudz lielāka, tādēļ – turpināšu šo domu un virzienu domāt, to attīstīt un tajā darboties : ) (un gan jau, ka pēc gadiem es varēšu Tev izstāstīt kā tas viss notiek tīri praktiski. Būs man labs piemērs, ko semināros stāstīt un par ko grāmatas rakstīt : ) ).
Cita joma, ko dod šāda sapņošana un ideju radīšana – veidojas jauni virzieni un veidi pašrealizācijai jeb radošai darbībai. Tas ir par to, ko runājam jaunajā grāmatā. Jo vairāk vēlies izdarīt, jo vairāk tici, ka to varēsi, jo saproti, ka tiešām to vari. Ja nevarēsi to pats, tad Dievs caur tevi to varēs. Un vakar pāršķirstīju janvāra Unu, kur intervijā ar Opru Vinfriju viņa saka: „Ar mani ir Dievs. Tāpēc es vienmēr gūstu sekmes”. Šis teikums ir pilnīgi precīzi kā no mūsu semināra, kā no manas pārliecības. Precīzāk pateikt vairs nevar. Un tad vēl viens citāts no viņas. Arī ļoti labs. „Domā kā karaliene. Karaliene nebaidās izgāzties. Izgāšanās ir tikai nākamais pakāpiens uz diženumu. Ja jūs ik pa laikam neizgāžaties, tas nozīmē, ka necenšaties pietiekami stipri”. Galu galā – viņa pierāda šo vārdu patiesumu.
Un interesantākais notiek tad, kad šīs radošās domas, par kurām tikai sapņo, sāk īstenoties un tu jūti, ka tevī pašā pietiek spēka, ideju un spēju to visu realizēt.
Es šobrīd „eju” vairākos jaunos virzienos – ir vīriešu auditorijas seminārs, kuru patiešām lolojam un veidojam kopā ar Tomu un ar Uldi un man ar katru mirkli kļūst vairāk skaidra tā vīriešu un sieviešu domāšanas atšķirība. Un tas viss tik ļoti noder savukārt jaunajai grāmatai, kura top domās, sajūtās, uz papīra, datorā. Un interesantākais tas, ka kaut kādi fragmenti un priekšlasījumi jau laužas uz āru un visticamāk, ka pirmo reizi būs dzirdami mūsu 10. februāra Mīlestības svētkos. Un ar Mīlestības svētkiem arī ir tā, ka tos loloju un domāju, bet nekā mēs nevarējām saskaņot datumus. Jūtu, ka janvāris jau pusē un tas varētu liecināt, ka februārī tomēr tos uztaisīt neizdosies, kad pēkšņi zvana Jānis Vītols un saka, ka viņu ģimene var tieši 10.februārī. Nu, laime! Es kopš gadu mijas domāju, ka tam jābūt šim datumam. Ka tas ir visīstākais, kad sevī vērt šo mīlestības spēka enerģiju. Ir vēl ziema (un ziemā tiešām cilvēki nāk kopā, lai „saspiestos kā pingvīni”, jo tā ir siltāk). Ir jauns mēness. Ir februāris – vai atceries no sajūtu kalendāra, ka februāris ir partnerattiecību mēnesis un šai laikā tiešām daudz domājam par arī šīs mīlestības jomas sakārtošanu. Un galu galā – visiem tiem, ka Valentīndiena būtu jāsvin vieniem (bez pārīša) šis būtu labs veids, kā tomēr nosvinēt Mīlestībai veltītus svētkus. Jā. Es savās domās un sajūtās biju pārliecināta par šo laiku.
Vēl interesanti, ka atkal veidojas jauna grupa tiem dalībniekiem, kas ļoti vēlas uzsākt savu biznesu vai atrast savu īsto misiju un nodarbošanos. Starp citu – varu šeit tad klāt aicināt arī visus tos, kas ir rakstījuši un gribējuši kļūt par lektoriem. Lektoru kursu kā tādu vairs netaisīsim. Esošais kurss pabeigs un pēc tam domāsim ko savādāku. Bet ja ir vēlēšanās mainīt savu profesionālo darbību un tie&ˇām nevar izprast kā un ko darīt, tad šis kurss „Misija, darbs vai bizness” būtu īstais, kurā to varam pārrunāt.
Lūk, tieši tik radoši ir sācies mans jaunas gads. Pilnīgi savādāks. Daudz prasīgāks un daudz dziļāks kā iepriekšējais. Daudz baudāmāks. Daudz gaišāks. Ar citu izpratni, ar citu piegājienu, ar daudz domāšanas un sapņošanas. Ar daudz būšanu pie sevis.
Lai Tev brīnišķīgs šis ziemas enerģijas laiks. Izbaudi to un izmanto to!
Ar mīlestību, Inese