sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Tik ilgi neesmu Tev rakstījusi, ka tagad pilnīgi nezinu ar ko sākt un kā sākt. Ar mani ir noticis interesants notikums – dēļ karstuma, dēļ caurvējiem un dēļ dziedāšanas kāzās, esmu pazaudējusi balsi. Un nevis tā, ka čerkst, bet tā, ka nevar parunāt. Ja Tu mani nu jau pazīsti, tad saproti, ka tas varētu būt reāls apdraudējums manam komfortam ;) Un tā kā nevaru parunāt, tad žigli ķeros pie rakstīšanas ;)
Gribu Tev izstāstīt spilgtāko iespaidu – vakar biju uz Agneses (Agnese Bērziņa no Ragaciema) semināru un....tas nevar neiespaidot :) ) Man tur ir tik daudz pārsteigumu un tik daudz patīkamu atklāsmju, ka varu tikai pie sevis smaidīt un teikt – jā , mēs to sen jau esam pelnījuši.
Agneses seminārs vakar bija kaut kas tik galēji interesants nu pirmkārt jau tas, ka tur bija vismaz 300 dalībnieku. Tātad priekš mūsu mazās valsts tā varētu būt jau tāda paliela konference, forums vai varbūt pat kongress. Un tas, kas visā tajā ļoti pozitīvi pārsteidza, bija tas absolūtais vieglums, mīļums un vienkāršība, ko parasti ir viegli panākt mazās grupās, bet simtu auditorijās tas pazūd. Šeit nepazuda.
Un tieši vakar, sēžot un klausoties Agnesi, es sapratu, ka tas nav nekāds tāls sapnis, kad arī Latvijā cilvēki reiz aizpildīs Arēnu Rīga ne tikai uz koncertiem vai sporta spēlēm, bet arī garīgām sarunām, kas notiks latviešu valodā. Līdz šim, skatoties ierakstus no Amerikas vai Krievijas semināriem, likās, ka tas pie mums nav tik reāli. Tagad liekas, ka ir.
Un ne jau tas, ka tik daudz cilvēku nāk uz semināriem ir rādītājs cik daudz mūsu ir, kas domā gaišas domās (pēc savas pieredzes zinu, ka gadiem var neiet ne uz vienu semināru un tomēr ļoti augt savā attīstībā un paplašināt apziņu, spēku un enerģētiku), bet tomēr, tomēr.....kaut kāda zīme tā ir. Un ļoti laba zīme. Un tad paliek kaut kā ļoti mīļi un droši. Tad nav tā „baltās vārnas jeb baltā zvirbuļa” sajūta, par kuru ļoti bieži meitenes runā manos semināros. Ka nav ar ko parunāt par garīgiem jautājumiem un ka nav apkārt cilvēku, ar kuriem šādas tēmas apspriest. (Starp citu – es vienmēr nobrīnos kā tā var būt, ka nav, jo man vienmēr ir. Man vispār ir apkārt tikai tādi cilvēki, jo es vienkārši ar pilnīgi jebkuru cilvēku par šo visu runāju. Es vienmēr un visur runāju par to, kas mani interesē).
Vēl interesanti, ka semināra ilgums bija 6 stundas un tas nebija ne grūti, ne nomokoši. Vienīgi bija ļoti karsts, bet par to nu gan būtu grēks sūdzēties, ņemot vērā, cik Latvijas vasaras ir īsas. Starp citu, Agnese teica, ka karstums mazina bailes, un tad nu vakar smējāmies, ka darām divus darbus vienlaicīgi – klausāmies informāciju no Agneses eņģeļiem un plus vēl strādājam ar savām bailēm (kas, protams, ir mūsos katrā).
Vēl man vakar ļoti patika kā bija sastrukturizēta semināra programma – bija lekcija, atbildes uz iesūtītiem jautājumiem un atbildes un zāles jautājumiem, līdz ar to pat tie, kas nebija atsūtījuši savas tēmas, varēja tikt pie atbildēm, pajautājot uz vietas. Vēl bija interesanti, ka pietika ar diviem 15 minūšu pārtraukumiem, lai izkustētos, padzertu ūdeni vai tēju ar cepumiem (jeb līdzpaņemtu sviestmaizi) un atkal būtu gatavi klausīties. Izskatās, ka mēs 14.septembra seminārā varēsim darīt tāpat.
Vēl fantastiska ideja tā, ka visi šie semināri tiek ierakstīti dvd un pēc tam nopērkami diskos. Piemēram, es netiku uz pavasara semināru un vakar nopirku disku, šodien to klausos un esmu pilnīgi laimīga, ka varu tīt uz priekšu un atpakaļ un klausīties pa jaunam, ja kaut ko dēļ savām citām domām esmu palaidusi garām. Starp citu, dažreiz tā arī ir, ka gribas jautāt vēl un vēl un klausīties vēl un vēl, līdz vari saprast. Nu piemēram, man pašai vēl pilnīgi nesaprotams un neatbildēts jautājums ir par dvēseles daudzajiem aspektiem. Kaut ko es tur galīgi nesaprotu, bet...gan jau tas viss atnāks. Vakar arī to stāstīja, bet nevarēju pārjautāt un noprecizēt (dēļ tā, ka esmu pazaudējusi balsi un mana privilēģija šobrīd ir klausīšanās). Nu nekas – atstāšu to uz citu reizi vai arī pārskatīšu diskus, varbūt tur kaut kur tā atbilde priekš manis slēpjas.
Vispār –šobrīd ir ārkārtīgi informācijas un notikumiem piepildīts laiks, vai Tev arī tā liekas? Nu, piemēram, man šobrīd vienlaicīgi ļoti gribētos skatīties olimpiādi, klausīties Agneses disku, lasīt vakar nopirktās grāmatas „Eņģeļu acis”, rakstīt pašai savu grāmatu, būt pludmalē, vakar pēc nodarbības vēl paspēt uz Prāta vētru Jelgavā un šodien jau uz Stingu Arēnā Rīga. Dzīve ir tik ļoti interesanta un piedāvā tik ļoti daudz iespēju, ka pilnīgi nespēj vien izvēlēties.
Novēlu Tev izbaudīt karsto laiku un vasaru, lai tas Tevi piepilda ar siltumu un enerģiju.
Ar mīlestību,
Inese