sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Ja Tu zinātu cik šodien esmu laimīga.
Kāpēc?
Nezinu. Tāpēc, ka esmu atpūtusies un izgulējusies. Tāpēc, ka skan skaista mūzika – jo ir uzslēgts mans pēdējā pusgada lielākais atklājums Radio Rīgai. Tāpēc, ka šodien nekas nav jādara. Tādēļ, ka varu pavadīt dienu precīzi tā, kā man vislabāk patīk.
Man tikko kā vīrs jautā – par ko tu domā? Tu burtiski staro.
Un es saku, ka vienkārši rakstu kārtējo (jau trešo) rakstu šodien un runājos ar Tevi. Viņš brīnās – bet par ko tur starot, ka es taču to daru katru dienu. Un es viņam pačukstu – „ir atvēries Kanāls”.
Atceries, pirms kāda gada Tev rakstīju še pat mājas lapā - ka mana vislielākā laime ir rakstīt un, kamēr rakstu, just kā dievišķā enerģija plūst caur mani. Šī sajūta nav salīdzināma pilnīgi ne ar ko. Tas ir dievišķais Kanāls, kas ir atvēries un kurā varu būt. Un es pati tik vienkārši to nemaz nevaru atvērt. Lai gan. Laikam, ka varu gan. Zinu, ka tad, kad sāku rakstīt un darīt kaut ko ar milzīgu mīlestību, tad tas pats no sevis atveras. Kā balva. Kā dāvana. Kā īpašs notikums, kurš sagādā milzīgu prieku.
Šī ir mana ideālā brīvdiena. Kad esmu mājās kopā ar vīru, darām katrs sev ļoti patīkamas un aizraujošas lietas un pa tiešo neesam saistīti, un tai pat laikā visu laiku blakus. Vīrs lasa Levī. Un, protams, ir aizrāvis tā, ka nevar atrauties. Un es rakstu Tev – un tas ir tieši tikpat saistoši. Arī es nevaru atrauties.
Domāju, cik dažādi gan ir cilvēki un cik dažādos laikos dažādi esam mēs paši. Zinu, ka kādam ideālā brīvdiena būtu visu dienu pavadīt ar draugiem, tusēt, ciemoties, piknikot, smieties, būt pilnīgā jautrībā un bezrūpībā. Jā – man ar tā ir bijis. Man arī tas kādā periodā bija ideālās brīvdienu pavadīšanas modelis.
Un tad bija laiki, kad man patika ar draudzenēm staigāt pa veikaliem , iet uz kino vai kafejnīcām. Un ir bijuši laiki, kad patīk braukt uz mežu vai gulēt pie jūras. Jā – tas viss ir ļoti paticis.
Bet tagad mana idille ir mājās. Divatā ar vīru, kad darām katrs kaut ko aizraujošu un tai pat laikā esam kopā.
Šis ir mans grāmatas rakstīšanas modelis. Kad strādājām kafejnīcā, tad Toms sagaidīja viesus un ar viņiem runājās, un es it kā turpat, bet tai pat laikā pilnīgi savā pasaulē – rakstīju grāmatu.
Un arī šobrīd man ir grāmatas rakstīšanas sajūta. Un droši vien tiklīdz beigšu sarunu ar Tevi, tā sākšu rakstīt. Šo devīto vilni garām nedrīkst laist. Tas ir kā sērfotājam, kurš ilgi staigājis gar pludmali, skatījies uz mierīgo jūru un gaidījis, kad sāksies viļņi. Un tad tie nāk. Un tad ir jāiet jūrā un jāgaida īstais. Šodien ir mans īstais 9. vilnis. Vai es to gaidīju? Nē. Drīzāk tas notika kā ar dīfenbahijas ziedu – ka pēkšņi redzu, tas ir klāt. Tas ir kā šodienas citā rakstā runāju par vēlēšanos. Kad gaidi un dikti saceries, tad var arī nebūt, bet kad vienkārši ar mīlestību baudi to, ko dari un dzīvo pilnīgā dievišķā mīlestībā, tieši tad viss notiek.
Ir mana ideālā brīvdiena, kurā radoši darbojos visu dienu. Scenārijs kāzām ir gandrīz gatavs, pirkumu un darbu saraksts uzrakstīts, vairāki raksti uzrakstīti, uz vēstulēm atbildēts. Ir laime. Viss notiek pats no sevis.
Kāpēc tā?
Tāpēc, ka jau no paša rīta pie sevis pateicu, ka ir mana brīvā diena un ka darīšu tikai to, ko ļoti, ļoti gribēšu. Un tieši to visu es ļoti, ļoti gribēju.
Mana ideālā brīvdiena ir būt mājās. Jā – šai dzīves periodā tas ir tik reti, kad varu visu dienu pavadīt mājās un pat ja gribētu, tad kaut vai visu dienu varētu palikt istabā.
Es gan biju laukā ar suni. Un atkal jāsaka – cik ārkārtīgi skaista šodien ir jūra. Tumša. Tumšāka par debesīm un smiltīm. Un spīdēja saule un lija lietus un kaut kur noteikti, ka bija varavīksne. Pat suns iebrida līdz pleciem ūdenī un vienkārši stāvēja baudot silto ūdeni, jūras svaigo smaržu un lietutiņu.
Nu pilnīgi mistiska sajūta.
Laimīga sajūta. Ļoti laimīga. Īpašas laimes sajūta bez jebkāda taustāma iemesla.
Es Tev novēlu to sajust un radīt savā dzīvē ko līdzīgu. Sajūtu radītājas esam mēs pašas. Noskaņojuma radītājas esam mēs pašas. Atceries to un radi precīzi to, ko vēlies.
Sūtu Tev mīlestības bumbu! No sirds.
Ar mīļumu,
Inese
