Par augšanu, par jogu, par ietilpību


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gribu Tev izstāstīt par savām pārdomām saistībā ar pēdējā laika straujajiem notikumiem un ar spēju to paņemt pretim. Atceries, mēs vienā rakstā runājām par to, ka veiksme var būt arī graujoša. Ka vēlmju piepildījumam un laimīgai dzīvei ir jābūt sagatavotai vietai. Ka – ja neesi gatavs, tad liela laime var kļūt par smagu mācībstundu un lielu zaudējumu.


Šajā rakstā gribu parunāt par to, kā veidot un attīstīt ietilpību.
 

Un interesantākas tas, ka pusgadu atpakaļ es Tev būtu viennozīmīgi teikusi, ka vienīgais, kas reāli ir jādara, ir jāaudzē mīlestību. Caur domām, ar attieksmes un paradumu maiņu, bet tagad man jāsaka, ka manā dzīvē ir nācis klāt vēl kaut kas ļoti, ļoti spēcīgs – un tās ir manas ik nedēļas jogas nodarbības.


Ar jogu man bija tā, ka zemapziņas līmenī es it kā domāju, ka tas man derētu un būtu labi, bet bija šādi tādi aizspriedumi, kas traucēja, un man likās, ka kāds man noteikti mēģinās „iemudžināt” dziļā austrumu filozofijā, liks klausīties mantras un darīt kaut ko nesaprotamu. Bet es taču esmu tik ļoti izteikta latviete. Un es patiešām negribu pārņemt kaut ko pa tiešo no Indijas vai kādas citas zemes. Man ir svarīgas manas latviešu saknes un tradīcijas un tas ir tas, kas mani reāli ievibrē, aizkustina un dara mani labāku.
 

Pamatojoties uz šiem saviem stereotipiem, es tālāk tā arī neko par jogu neinteresējos. Līdz brīdim, kad pagājšgad aizbraucu uz jogas nometni pie Tijas kā lektors. Es pie sevis vēl kaut kā nodomāju, ka es taču stāstīšu par laimes terapiju un ka neko īpaši nezinu par jogu. Un tad notika mans pirmais „klikšķis” – nodarbības beigās Tija visai grupai teica: „šis viss, par ko Inese runāja, ir īstenā jogas būtība”. Es biju tik ārkārtīgi pārsteigta, tik ļoti tas man likās jocīgi, ka es taču no jogas neko nezinu, ka runāju tikai par mīlestību, laimi un patiesi laimīgu dzīvi.


Un Tija saka – tā ir joga. Joga ir ceļš uz šo patieso laimi un mīlestību.

Tas mani tā ieinteresēja, ka neskatoties uz to, ka esmu „ļoti garīga” un ķermeniskās lietiņas priekš manis vienmēr ir šķitušas kā pakārtotas, kā nesvarīgas, nolemju pieteikties uz jogas nodarbībām iesācējiem.
 

Un tad sākas mani pārsteigumi viens pēc otra – pirmkārt, jau par to, ar kādu pietāti un mīlestību Tija vada nodarbības. Tas ir kaut kas tik dižs un vienkāršs vienkopus, ka pastāstīt par to nevar. Otrkārt, man bija pārsteigumu pārsteigumi par to, kā visu to, ko es stāstu no domu un enerģijas viedokļa, Tija izskaidro un sasaista ar fizioloģisko, ķermenisko un brīžiem pat tīri medicīnisko. Treškārt, es uzzināju, cik mans ķermenis ir ļoti atstāts novārtā. Un atkal jāsaka – kāda tā bija bauda soli pa solim sajust kā tas atmostas un paliek ar katru nodarbību un katru nedēļu un mēnesi stiprāks. Un tad nāca pats svarīgākais un priekš manis unikālākais atklājums –ka tieši caur ķermeņa attīstību, caur ķermeņa bloku noņemšanu, mēs spējam garīgā līmenī atvērties un sākt audzēt to ietilpību, par kuru runājam, daudz lielākos apmēros.


Tieši caur elpošanu. Caur mieru sevī. Caur būšanu pie sevis. Caur pieņemšanu (jo brīžiem tais pozās noturēties nemaz nav tik viegli, bet tu stāvi un ar milzīgu mīlestību pieņem, ka jā – šobrīd ir grūti, tu it kā skaties uz to no malas un saproti, ka dari to savai attīstībai, ka pateicoties šim grūtumam, tev pēc tam dzīvē būs vieglāk). Un vēl man patīk, ka Tija visu laiku uzsver to tavu paša izvēli – ja tu gribi, tad dari tā. Ja nē, tad šodien vari darīt tā. Dara tikai tie, kas grib. Un ja no sākuma es patiešām spēju izpildīt tikai pusi no nodarbībā paredzētā, tad tagad es izvēlos pildīt gandrīz visu. Savukārt, ja man nav spēka, es vispār neuztraucos, ka meitenes uz blakus paklājiņiem, mierīgi turpina, bet man no pozas jau ir jāiet ārā, jo vienkārši vēl nav spēka. Caur to es mazinu savu Ego. (mans Ego no sākuma krita panikā, ka nespēju izdarīt, ko citi var. Esmu taču bijusī sportiste : )) Joga ir vienreizēja tieši Ego šķīdināšanai.)
 

Un runājot par to mīlestības ietilpību, kas rodas regulāri jogojot, ir tā, ka jau pašās pirmajās nodarbībās, es piedzīvoju fantastiskas meditācijas un dvēseles ceļojumus nodarbības beigu relaksācijas laikā. To esmu aprakstījusi jau kādos senākos rakstos. Tātad tieši dēļ šīs fiziskā ķermeņa bloku noņemšanas, dēļ arvien dziļāku spēju un spēka atraisīšanas, mums ir iespēja atbrīvot dvēselei ceļu. Vai varbūt mums pašiem ceļu pie dvēseles. Tu jau jūti, ka rakstu tikai par savām sajūtām un nevaru pateikt kāpēc un kā tas notiek, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tagad, ja ir saspringta situācija, man nav nekādu problēmu atrast centru sevī, jeb būt pie sevis. Kāpēc? Tāpēc, ka es to daru katrā jogas nodarbībā. Ka es trenēju sevī „būšanu pie sevis”. Ka daru to ar milzīgu mīlestību un ka nu jau esmu to nosaukusi par būšanu kopā ar savu dvēseli, ķermeni un personību, jo tici man, katrs no šiem trijiem parādās nodarbības laikā ļoti spilgti. Ir brīži, kad ķermenis saka „ ir pa grūtu, vairs nevaru”, ir brīži, kad Ego izlien ar visām savām dusmām un tad ir feini iemācīties to šķīdināt caur elpu un mīlestību, un ir brīži, kad gandrīz vai taustāmi sajūti dvēseli – kad redzi it kā no malas kā tavs ķermenis iztur pozu, ka redzi it kā no malas kā Ego sprauslādams to ciešs, kļūdams arvien mazāks un nevarīgāks, bet tu pats esi tikai kā dvēsele –kā absolūta mīlestība, kura aug.


Lūk, tāda ir mana augšana kopā ar jogu un es esmu pateicīga Tijai par to, ka viņa mani (un ļoti daudz citu jogotāju) caur šo jogas ceļu ved ar tik milzīgu mīlestību.
 

Ar bezgalīgu mīlestību,


Inese
Komentāri (24)  |  2012-02-17 20:35  |  Skatīts: 6175x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Gunita* - 2012-02-17 20:58
Inesīt, paldies par šo rakstu! :) jau kādu laiku arī es par to domāju! vai tas būtu daudz prasīts, ja palūgtu kaut kādu iespēju, kā sazināties ar Tiju, lai pieteiktos uz jogas nodarbībām?

Anonīms* - 2012-02-17 20:59
Paldies par jauko rakstu. Esmu sākusi iemīlēt jogu, arī man sākumā negāja kopā - tas ir kaut kas svešs, es tak latviete. Bet manam ķermenim patīk un galvai arī. Fonā taču var skanēt arī Laimas Jansones kokle... jo pagaidām to daru mājās. Eh.. atrast man arī savu Tiju, Rīgas Tija patālu.

Inese* - 2012-02-17 21:03
Ar Tijas atļauju ielikšu te e-pasta adresīti un tad var mēģināt sazināties un uzzināt par iespēju tik kādā no grupām vai varbūt pieteikties iesācējos:)

tija.kazaka@gmail.com



Baiba* - 2012-02-17 21:31
Paldies, Inese, ka aktualizēji šo vajadzību man doties uz jogas nodarbībām. Man joga ir bijusi tuva jau kopš bērnības. Un nekad neesmu jutusi, ka man kāds uzspiež šo "austrumu filozofiju". Ar abiem bērniem puncī esmu gājusi uz grūtnieču jogu. Un tā viennozīmīgi ir vienkārši fantastiska pieredze. Es pievienojos un iesaku meitenēm noteikti pamēģināt!

Inese* - 2012-02-17 21:44
Jā, tie bija mani aizspriedumi un stereotipi. Tagad es arī jogā neredzu pilnīgi neko "austrumniecisku". Man škiet, ka mums ir absolūti latviska joga:))
Lai gan visu cieņu indiešiem, kas šo mācību ir sākotnēji izveidojuši.

Brigita* - 2012-02-17 21:44
Man tāds prieks par šo rakstu! Nedēļu atpakāl iedomājos - ir laiks pienācis, kad varu atļauties doties pie Tijas uz nodarbībām , vakar Tija atrakstīja uzaicinājumu iesācēju kursam - pieteicos - un šodien Inese apstiprina manu izvēli:)
Un Baibiņ - es ar gāju uz grūtnieču jogu - bija super - pati nekad neiedomātos svecītē ar punci stāvēt:)))

Ilva* - 2012-02-18 00:14
Meitenes....cik bieži nedēļā ir kvalitātīvi apmeklēt jogu....?...es arī par to esmu iedomājusies....un pēc tik jaukām rekomendācijām...mani patiesi tas ieinteresēja.

Dace D.* - 2012-02-18 00:18
Inesīt, ārkārtīgi LIELS TEV PALDIES, ka atgādināji par jogas nozīmi. Jā, ir tieši tā, kā Tu un Baiba rakstāt - tā ir fantastiska pieredze, unikāla un īpaši īpaša. Mana pieredze: kad ieguvu pirmās zināšanas, pirmo 2-3 dienu laikā bija sajūta (gan fiziski, gan emocionāli), ka atbrīvojos no vairāku gadu garumā sakrātā stresa; pēc aptuv. 40 dienām prāts tiešām kļuva asāks, skaidrāks un koncentrētāks un ‘nokrita zvīņas no acīm’ par vairākām lietām savā dzīvē. Tas nebija viegli un ne tuvu - nesāpīgi, bet par visu vairāk - atklājās daudzmaz objektīvs, nesaudzīgs skats uz savu patieso DZĪVI.
Dienu no dienas turpinot ikdienas meditāciju, jogas vingrojumus, izdevās apstādināt toreizējo iekšējo trauksmes, drudžainu pagātnes ķidāšanas un neskaidras nākotnes minējumus, kas reizē ar to ļāva asāk, skaidrāk un koncentrētāk ieraudzīt „realitātes patieso bildi” un to vērtēju kā patiesu Ieguvumu. Lieki teikt, ka līdzšinējā dzīve būtiski izmainījās :) ... Tā kļuva daudz apzinātāka, dziļāka, aizsākās garīga taka,ceļš pie savas būtības, pie savas sirds un dvēseles. Vieds veids kā būt šeit un tagad :) paldies, Inesīt, par šo būtisko atgādinājumu - par jogu !!!

Inese* - 2012-02-18 01:14
Ak, Dacīt, cik smuki Tu raksti. Uzreiz var just, ka esi izlaidusi to caur sevi. Jā, man jāpiekrīt, ka jogojot dzīve burtiski mainās gribam to vai nē.

Ilvu -
es uz nodarbībām eju vienu reizi nedēļā un noteikti, ka tas ir galīgi par maz. Bet tā kā pārējos vakaros gandrīz katru dienu pati vadu seminārus, tad uz šo brīdi neprotu sariktēt, lai jogotu biežāk.
Risinājums būtu jogot pa dienu vienai. Bet to vēl neesmu sākusi.
Man ārkārtīgi palīdz tieši Tijas vadība un grupas enerģētika.

Iesācēju kurss mums bija vienu reizi nedēļā un pēc tam tagad mūsu grupa ar tiekas vienu reizi nedēļā. Es ceru, ka nākošā sezonā āpstākļi saveidosies, lai es varētu jogot divas reizes nedēļā un plus vēl starplaikos ar laiku iemācītos to darīt vienatnē. Jāgaida, kad izaugs apziņa:)

Tija* - 2012-02-18 01:24
Inesīt, mīļo, es esmu tik neizsakāmi laimīga par to, ko Tu raksti. Tu tik vienreizēji proti aprakstīt jogas transformējošo iedarbību.

Ik pa laikam un arvien no jauna grupās un sarunās rodas jautājums - kas tad tā joga īsti ir? Tad pa visiem kopā to atkal apspriežam. Un tad katrs saka ko pavisam citu.

Tas - kā Tu to vienā rakstā ieliec... tur ir tā, ka ne tikai iesācējs, bet jau ļoti "sens" jogotājs pēkšņi var ieraudzīt jogu pavisam jaunā dimensijā un Tevis dodotā informācija var palīdzēt cilvēkiem atvērties pārmaiņām un transformācijai.

Paldies Tev, ka esi mūsu vidū! Es jau Tev un cilvēkiem esmu teikusi - ja grupās ir cilvēki, kas jau ir atmodušies, viņi palīdz to drīzāk piedzīvot arī pārējiem! Un šis process tik skaisti apstiprina to, cik vienoti esam - smalkām, enerģētiskām saitēm.

Inese* - 2012-02-18 01:56
Paldies, mīļo Tiju. Esmu laimīga, ka iepazīstu jogu tieši caur Tevi.

Tiju, Ilva jautāja par jogošanas biežumu, saki, vai tur ir kāds optimums? Vai ir kāds ieteicamais jogošanas daudzums.
Es domāju tieši par grupu nodarbībām.

Jannat* - 2012-02-18 02:02
ja jogo vienreiz nedeeljaa grupaa, tad var jogot paraleeli paareejaas dienas maajaas- atkaartot tos pasus vingrinaajumus ???

Tija* - 2012-02-18 02:30
Man ir sajūta un tiešām arī reāli domājot - cik bieži nedēļā cilvēks var atlicināt 2 stundas nodarbībai, ka divas reizes nedēļā grupā ir pietiekami. Trīs jau varētu būt daudz un ļoti spēcīgi. Bet tieši kā Tu raksti, Inesīt, - arī reizi nedēļā un jo īpaši - ilgstoši un regulāri, izraisa lielas pārmaiņas dzīvē.

Pārējā laikā var var jogu praktizēt savā dzīvē citos aspektos - un tas ir tas, par ko Tu raksti un vadi seminārus, Inesīt. Īstā joga ir tad, kad dzīvojam, izprotot cēloņu un seku likumības ik uz soļa, kad ļaujamies savas Dvēseles izvēlētajam ceļam un jo īpaši - kad transformējam un šķīdinam savu EGO visikdienišķākajās dzīves situācijās. Kad praktizējam pateicību un pazemību.

Arī meditāciju, elpošanas tehnikas un pozas, protams, var praktizēt katru dienu mājās. Daudzi tā arī dara - pajogo kādu pus stundiņu ik dienas vienatnē. Vai arī izpilda ik rīta elpošanu 10 minūtes - un sekas būs jūtamas jau drīz :) Var darīt ļoti dažādi!

Inese* - 2012-02-18 03:29
Jā, par to Ego šķīdināšanu - nu tur atkal var veselu tēmu atvērt. Tas ir tik ļoti būtiski, lai neejam paši sava Ego pavadā un kā lai atšķiro, ka tas Ego jau ir ņēmis virsroku.
Ar to, šķiet, saskaramies katrs ik dienas.

Karinčiks* - 2012-02-18 07:20
Mīļā,Inesīte.ļoti,ļoti skaists rakstiņš...
Paldiesiņš..un samīļoju Tevi...

DaigaZ* - 2012-02-18 10:39
Inesīt, paldies Tev atkal par brīnišķīgu rakstu, un meitenēm - par jaukiem komentāriem!
Es pirmo reizi ar jogu sadraudzējos 2006.gada sākumā - manas sajūtas pēc pirmās nodarbības bija tik sakāpinatas - bija tā, it kā es būtu atradusi to, ko ilgus, ilgus gadus gadus biju meklējusi - vēl joprojām atceros to neticamo siltuma sajūtu ķermenī, kad jūties izvingrinājis katru muskulīti un mazliet noguris, bet tanī pat laikā - sajutu, ka manī ir tāda enerģija!
Nākošais lielais piedzīvojums, kad kādā 4.ajā reizē spēju pilnībā relaksēties nodarbības beigās un pēc tam pat nesapratu, man gribas no laimes raudāt vai kliegt....tādas jaunas sajūtas, vieglums, laime, enerģija!
Nezinu, vai tas labi vai slikti :), bet apmēram pusgadu apmeklēju nodarbības 2 reizes nedēļā vakaros plus vasarā mums bija arī rīta joga 7os - šobrīd man škiet, ka tā jau bija kā tāda atkarība, kad atkal un atkal gribas izritināt paklājiņu un sākt.....bet nopietni varu teikt, ka tā ir visbrīnišķīgākā atkarība, kas var būt, jo, kad sajūti, kā Tavs ķermenis paliek arvien elastīgāks un lokanāks, ka Tu gūsti enerģiju....vēl tagad atceros to sajūtu, ka eju vēl pa pusmodušos Rīgu uz rīta nodarbību, un jau gājiens vien Tev sniedz tādu netveramu laimes sajūtu!
Diemžēl pēc tam aizbraucu no Latvijas, bet pirmos gadus vēl cītīgi nodarbojos ar jogu mājās (cik nu man bija tā pieredze), apmejklēju arī jogas nodarbības vietās, kur biju - bija labi, bet, laikam jau pieredzes trūkuma dēļ vai kā (varbūt tīri emocionāli) - gribu atkal atsākt Latvijā ( kad būšu :) ).
Bet noteikti varu teikt, ka toreiz manā dzīvē sākās tādas pārmaiņas....man šķiet, ka joga tiešām dara brīnumus ar cilvēkiem...izmaina dzīvi, domāšanu, pašapziņu...Tu kļūsti mierīgaks, pārliecinātāks...Tu ieraugi savu īsto ceļu, TU nesacenties, bet dari - un Tev izdodas - to pat grūti vārdos izstāstīt... :)
p.s. Tija, ja Tev nav iebildumu, kad uz rudens pusi būšu Latvijā, centīšos ar Tevi sazināties un tikt kādā Tavā grupā :)
Lai jums visām brīnišķīga nedēļas nogale!

Aira* - 2012-02-18 23:15
Paldies par so briniskiigo majas lapu, Inesiit :) Ari gramatinju jau pasen izlasiiju. Katraa gadiijumaa jaunais domashanas, sajuutu un visa paareejaa modelis ienaca manaa dziivee loti likumsakariigi, pec milziiga sasprindzinaajuma, iekseejaa diskomforta, paarpuules un neapmierinaatiibas ar celju, kuru eju . Un tieshi pirms paris meneshiem ari devos uz savu pirmo jogas nodarbiibu, kas sakrita tieshi ar manu dzimsanas dienu!! Un vakaraa saslimu!!! Vairak ka menesi bija visadi saauksteehsnaas simptomi, nebeidzams klepus, piemetaas viiruss un kas tik vel ne. Mana iekseejaa balss saka , ka tas laikam ir viss bloks, kas manii bija kraajies ilgu laiku, joga paveera durvis, un tas viss kaa vulkaans shaavaas araa. Vai taa vareetu buut??
Tagad juutos "iztiiriijusies":), eju jau 2 x nedeeljaa uz kundalini jogu, un tas ir mans labakais pedejo gadu atklaajums, nekad muza neticeju, ka mani uzrunaas joga! Ar katru nakamo treninja reizi juutos arvien prieciigaaka un lidzsvarotaaka. Briniskigi:)

IneseJ* - 2012-02-20 16:58
Jā, es arī varu apstiprināt, ka joga un meditācija maina dzīvi un palīdz sakārtot pašam sevi. Manā dzīvē tā ienāca brīdī, kad šķita viss ir sabrucis un nevienam nevaru uzticēties. Sāku praktizēt jogu un tīri fiziski izjustu, kā ar krūškurvja atvēršanu caur pozām, atveras arī vairāk mana sirds apkārtējiem. Kā ar pareizu elpošanu, nomierinās mans prāts un skaidrāk uztveru notiekošo. Kā ar statenisko asanu palīdzību, audzēju sevī pazemību un ļaušanos. Kā caur katru kustību iemīlu pati sevi aizvien vairāk un vairāk. Joga -, tā ir atgriešanās pašam pie sevis un sava pirmavota.

Aira* - 2012-02-20 23:05
Kuras ir stateniskaas asanas? es eju uz kundaliini jogu, ta ir vairak orienteeta uz kustiibu, tada ka dinamiskaka :) Pielauju, ka stateniskaas pozas ir vairaak speeka (=hatha) jogaa?

Tija* - 2012-02-22 23:27
Airai - jā, tieši tā tas notiek. Uzsākot jogas praksi, cilvēkā aktivizējas visas apspiestās lietas - kā fiziski, tā psihiski. Daži prakses sākuma laikā kļūst agresīvi, ja pirms tam sevi ilgstoši apspieduši. Cits, kurš nav izbēdājis kādas bēdas, piedzīvos to, ka sāpēm būs jāiztīrās - tās nāks uz āru.

Un tā kā mūsu fiziskais ķermenis ir nepastarpināti saistīts ar emocijām (enerģētiku), tad arī tajā visas sasprindzinātās vietas sāks atbrīvoties un tas iesākumā bieži vien izskatās kā dažādas saslimšanas un apspiestu, jeb hronisku kaišu saasināšanās.

Ir cilvēki, kuriem sasprindzinājums ķermenī un psihē ir tik liels, ka sākumā pēc nodarbībām ir jāvemj.

Ceļš ir viens - turpināt jogas praksi, līdz viss harmoinzējas. Un tā tas patiešām notiek. Joga ir pašdziedināšana :)

Inese* - 2012-02-22 23:35
:)) es esmu no tiem, kuram jāvemj:))
Bet ja saproti, ka caur to kļūsti stiprāks un caur to attīrīšanos un caur hronisko vainu "saasināšanos" notiek rūdīšanās, sabalansēšanās un harmonizēšanās, tad kaut kā to pieņem un jogo ar prieku :)
Man no dabas ir ļoti švaks vestibulārais aparāts (jāvemj par braucot ar mašīnu aizmugures sēdeklī, par kuģiem un laivām nemaz nerunājot). Nu un loģiski, ka jogojot ar galvu uz leju un kustoties brīžiem pa riņķi, tas viss saasinās.
Bet tapēc jau jogo, lai to visu "dabūtu no sevis ārā".


Tija* - 2012-02-22 23:37
DaigaiZ - man ļoti gribas te iekopēt un vēlreiz pārlasīt Tevis teikto: Tu ieraugi savu īsto ceļu, TU nesacenties, bet dari.

Tik skaisti un tik precīzi pateikts par jogas izraisītajām pārmaiņām :)

Un, protams, vienmēr varam sazināties par to - kur, kādās grupās, kāda ir situācija ar brīvajām vietām!

Tija* - 2012-02-22 23:40
Jā, Inesīt, tas kā es parasti cilvēkiem saku, kam sākumā iet raibi - cita ceļa jau būtībā nav. Vienlaga ar kādām tehnikām vai praksēm, viss sastrēgušais ir jāatraisa no sevis, jādabū ārā. Iekšā to atstāt nedrīkst, ja grib dzīvot priecīgs, vesels un laimīgs :)

Nora* - 2012-03-02 17:40
Sveiki visām meitenēm!
Man jau arī kādu laiku ir vēlme apmeklēt jogu, bet līdz šim nav sanācis...Varbūt kāda var ieteikt labu jogas pasniedzēju Hamburgā?
lai veiksmīga dieniņa visiem:)


Atpakaļ