Warning: session_start(): open(/home/onew/tmp/sess_ha49knaois32fqptsaukcj1m84, O_RDWR) failed: No space left on device (28) in /home/onew/public_html/veids.php on line 2

Warning: imagegif(2846mh.gif): failed to open stream: No space left on device in /home/onew/public_html/informativais.php on line 470

Warning: file_get_contents(2846mh.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/onew/public_html/informativais.php on line 472

Warning: unlink(2846mh.gif): No such file or directory in /home/onew/public_html/informativais.php on line 476

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685

Warning: mysql_fetch_array() expects parameter 1 to be resource, boolean given in /home/onew/public_html/informativais.php on line 3685
Vēlreiz par mērķiem jeb „kas lācītim vēderā”


 

Vēlreiz par mērķiem jeb „kas lācītim vēderā”


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gatavoju atbildes uz cālis.lv iesūtītajiem jautājumiem par vizualizēšanu un nākotnes veidošanu, un līdz ar to nevilšus aizdomājos kāda ir tā atšķirība, kad apzināti uzstādām mērķus, vizualizējam un stādam nākotnes plānus, un kad esam gatavi to visu palaist un ļauties Augstāko spēku vadībai.

Un nonācu līdz dažādām pārdomām, par kurām ar Tevi gribu padalīties.

Likumu un likumsakarību izpratne nosaka, ka mūsu nākotnes notikumi sākotnēji rodas smalkajā plānā, kas cieši saistīts ar mūsu zemapziņas informāciju un mūsu domām, un pēc tam materializējas dzīvē. Tātad –vienalga vai mēs vizualizējam vai to nedarām, uzrakstam mērķus vai neuzrakstām, nākotne rodas saistībā ar mūsu domām un to, kā mēs tās vadām. (tātad ir jābūt pārliecinātam par savu domu virzību)

Ja cilvēks uzraksta mērķus un veido vizualizācijas kolāžas, tas viņam palīdz fokusēt domas un enerģētiku konkrētā virzienā un palīdz periodā, kad varbūt viņa enerģētika ir bijusi pārāk izkaisīta, jeb varbūt domas bijušas pārāk saistītas ar apkārtējo notikumu ietekmi. Tomēr, mērķu formulējumi un kolāžas tik un tā nebūs stiprākas par zemapziņas informāciju. Tā ir lēnām jāsakārto.

Lai vieglāk būtu saprast, paņemsim konkrētu piemēru – sieviete grib iepazīties ar savu īsto un vienīgo, iemīlēties, dibināt ģimeni un būt laimīga. Viņa godīgi saraksta šā gada mērķus un uztaisa vizualizācijas karti, bet iekšēji tās bailes, neticība un šaubas ir tik lielas, ka ir spēcīgākas, par jebkuriem uzrakstītajiem mērķiem.

Cita versija būtu, ja caur šiem mērķiem un caur attieksmes maiņu, viņa sakārtotu savu zemapziņu līdz tam, ka ticētu mērķu sasniegšanai. Lai šo ticību iegūtu tiešām ir jāsajūt, ka n-tie mērķi ir sasniegti un ka šis viss tiešām darbojas pēc „konkrētas shēmas”

Cits piemērs -  cilvēks ir iekļuvis parādu un kredītu jūga, un nu saraksta mērķus, ka ir finansiāli neatkarīgs, kā pelna 100 000 gadā un uztaisa vizualizācijas kolāžu, kas to apstiprina. Bet nākošā dienā atnāk paziņojums no bankas, pēc tam no kredīt piedzinējiem, pēc tam no privātiem aizdevējiem un pēc tam vēl kašķis ar ģimeni un ikdienas trūkums – un uzrakstītie mērķi un kolāža nepiepildās.

Kāpēc?

Tāpēc, ka apziņas un zemapziņas informācija ir stiprāka par uzrakstītiem mērķiem un kolāžu.

Ar mērķus rakstīšanu vien un kolāžas uztaisīšanu vien ir pa maz.

Ir jāmainās enerģētikai, ir jāmainās domāšanai, ir jāizmainās attieksmei un ir jāiegūst ticība un pārliecība, ka patiešām viss, ko es gribu un ceru sakārtot un iegūt, ir iespējams.

Lai mērķi piepildītos, lai tos būtu iespējams sasniegt, ir vairāki priekšnoteikumi. Un pirmais no tiem ir, ka zemapziņas informācija sakrīt vai ir ļoti tuvu šiem mērķiem. Ka ticība (ka tā būs) ir tieši tikpat liela kā mērķi. Ka sevī burtiski sajūti, ka esi jau šos mērķus sasniedzis. Ka jūties, tā it kā jau viss būtu noticis.

Šim brīnišķīgi noder laimes terapija un viss, ko mēs šeit darām. Ja esi laimīgs un mīlestības piepildīts, ja esi pārliecināts, ka esi visu bagātību, mīlestības, veselības un vislabākās nākotnes vērts, tad iegūsti brīnišķīgu platformu, lai tas viss materializētos un realizētos dzīvē.

Un tieši tad, kad iegūsti šo sajūtu un patiešām sāc saprast, ka Dievam tavā dzīvē viss ir iespējams, un tad, kad atceries stāstu par egli (no Dainas raksta), ka Dievam no augšas viss labāk redzams, tad pēkšņi saproti, ka vari tos mērķus nerakstīt un vizualizācijas netaisīt.

Un tu tik un tā zini, kurp ej. Un tu tik un tā zini, ka Augstākie spēki tevi vada. Un tu pilnībā paļaujies, jo zini, ka tava zemapziņa ir sakārtota un tajā nav graujošu baiļu. Vai arī ja ir, tad tu zini, ko darīt un kā no tām tikt vaļā. Tevī ir miers un paļāvība un bezgalīga vēlēšanās darīt labu sev un Dievam par godu. Un darīt to vislabākajā iespējamā veidā – ja iespējams, tad caur savu misijas darbu, ja vēl ne, tad caur misijas apziņu par katru darbu, ko dari.

Un šai periodā saproti, ka jebkura mērķa uzstādīšana tevi bremzē, jo tu varbūt nesaskati pietiekoši tālu. Tu varbūt sevi ierobežo tikai uz šo mērķi, bet Dievam mērķi tavā dzīvē ir daudz tālāk. Un tad tu saproti, ka vari katru dienu no sirds darīt savu darbu un atbildīgi un ar mīlestību dzīvot savu dzīvi un vērot cik daudz laba ar tevi notiek.

Kāpēc?

Tādēļ, ka arī šobrīd tu esi fokusējis savu apziņu, domas un enerģētiku konkrētā virzienā – virzienā uz Augšu un uz Iekšu. Tu visu laiku esi saistīts gan ar savu dvēseli gan ar Dievu. Un kamēr vien šo saikni nepazaudē, tikmēr skaidri vari sajust, kā Augstākie spēki tevi vada. Un tu vienkārši Viņiem netraucē. Tu ļaujies un vēro, tu esi laimīgs, jo izdari daudz vairāk kā būtu iedomājies darīt. Ar tevi notiek notikumi, kurus tu pat nebūtu iedomājies lūgt.

Reiz Lazarevs kādā lekcijā teica – īstā lūgšana ir bez vārdiem. Tā ir tikai bezgalīgas pateicības un mīlestības vibrācija.

Bet ja šī saikne kaut kad pazūd, tad atkal jāsāk ar savu spēku pārbaudi un uzticēšanos sev un savai varēšanai – ir jāuzstāda mērķi, jākoncentrē enerģija, jāveido attiecības ar Dievu un viss aiziet pa apli. Vai pa spirāli. Tas jau atkal atkarīgs no mūsu augšanas (un brīžam krišanas atpakaļ).

No austrumu enerģijas skaidrojumiem tas saistīts ar Tamaz , Radžass un Satvu. Lai izkļūtu no Tamaz – ir jāiziet caur Radžass (mērķu uzstādīšana un sasniegšana) un tad var piekļūt Satva enerģijai. Par to jau esam runājuši citā rakstā.

Es novēlu Tev jebkurā no šiem posmiem sajust saikni ar sevi (savu dvēseli un īsteno būtību) un Dievu un ticēt virzībai, kurp ej.

Ar mīlestību,

Inese

Komentāri (174)  |  2012-01-22 22:31  |  Skatīts: 17055x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Kate* - 2012-01-25 22:05
Inese, vēlreiz mīļš paldies!
Esmu 90tajos gados lasījusi Lazareva Karmas diagnostiku, toreiz ļoti palīdzēja dzīvē notiekošo izprast un saprast, jo lika uz daudz ko palūkoties no cita skatupunkta. Šobrīd diemžēl grāmata nav pie rokas. Man radās jautājums - vai domāts caurskatīt visu savu dzīvi, vai šībrīža aktuālo problēmu un sapildīt to ar mīlestību?
Ilona, paldies par informāciju, tiešām nezināju par šādu iespēju. Ieguglējot var atrast daudz bezmaksas seminārus.
Meitenes, no sirds paldies Jums!!!!

Inese* - 2012-01-25 22:16
Es ar lasīju 90'gadu beigās un 2000šo sākumā. Un man tas tieši sakrita ar drūmu periodu dzīvē.Toreiz, šķiet, ka nebiju spējīga domāt ne par ko citu, kā vien par savu brūkošo dzīvi konkrētā jomā.
Bet pēc būtības jau tā Lazareva metode darbojas pilnīgi visās jomās un pilnīgi visiem gadījumiem.
Viņš tā iesaka tikt galā ar agresiju pret vīriešiem un ar lepnību.
Ļoti bieži tie šis cēlonis ir pamatā mūsu problēmsituācijām.

Ilona* - 2012-01-25 22:24
Piedodiet, bet kā tas ir - sapildīt ar dievišķo mīlestību?

Kate* - 2012-01-25 23:31
Ilona
Es to saprotu tā, ka domājot par konkrēto situāciju, domā par to ar lielu iekšēju mīlestību. Kad es par kaut ko notikušu domāju, redzu to kā kino, tad nu ņemu šo telpu, notikušo, sevi, citus un domās piepildu visu un visus ar mīlestību.
Tas ir tā kā es to saprotu un daru. :)

Baiba* - 2012-01-26 03:49
Man patīk Keitijas Baironas pieeja- ne jau pats notikums izraisa mūsos jūtas un emocijas, bet tas, ko mēs par to domājam. Citreiz sastāstam sev visādus stāstus, kas ir ļoti tālu no realitātes. Un tad pārdzīvojam. Es esmu bijusai speciālists šajā jomā. Līdz padomāju, vai tiešām man tik ļoti patīk būt upura lomā?

Elīza* - 2012-01-26 16:37
Inesīt, kas tā ir par Lazareva metodi? Kaut ko laikam esmu palaidusi garām. Man ir pirmās trīs Karmas diagnostikas, kurā grāmatā šī metode ir aprakstīta? Varbūt vari pateikt arī nodaļu, ja Tev Karmas diagnostika stāv pa rokai.

Ilona* - 2012-01-26 18:06
Jautājums tiem, kas savus uzstādītos mērķus sasnieguši?

kaut kur lasīju, ka mērķus cilvēki nesasniedz arī tādēļ, ka par maz grib tos sasniegt. Ka gribai sasniegt mērķus ir jābūt tikpat lielai kā sajūtai, kad nevari ievilkt plaušās gaisu, bet ļoti ļoti gribi...

Kaut kur citur lasīju, ka ļoti, ļoti gribot sasniegt kādu mērķi, Tu saņem no Dieva enerģiju avansā un kaut kad tev par to kaut kas tiek atņemts....

Kā bija Jums, tie, kas kādu no saviem mērķiem sasnieguši? Ko par to visu saka Visuma likumi?

donatella - 2012-01-26 18:30
2 meeneshu laikaa noiireju savu ideaalo dziivokli. Bija ta, ka tos 2 meeneshus principaa gandriiz visu laiku domaaju par to, ka man tas ir vajadziigs. Ta sajuuta nav tada cepshanaas vai svarstiibu sajuuta, bet gan tada konkreeta sajuuta - man to vajag un tas buus. Un ta arii bija. Vispar, es cik sevi atceros vienmeer esmu uzskatiijusi - ja es ko gribu, es to varu sasniegt. Ar vizualizaaciju gandriiz nenodarbojos, pa retam tikai, kolaazhas ar neesmu taisiijusi. Vnk uzstadu meerkji un turos pie taa un, ja to PATIESHAAM grib, tas notiek. Par to esmu 100% paarliecinajusies.

Anonīms* - 2012-01-26 19:13
Elīzai- Manuprāt, metode par ko Inese runāja ir, ka vajag caurskatīt savu dzīvi un katru gadījumu piepildīt ar dievišķo mīlestību! Es pašlaik lasu karmas diagnostikas 2. daļu un tur nepārtraukti viņš to piemin! pagaidām esmu caurskatījusi savu dzīvi, nonākot līdz vienam neizprastam dzīves brīdim, kuru pagaidām man nesanāk sapildīt ar mīlestību, diemžēl...

Inese* - 2012-01-26 19:56
Elīzai-
Karmas diagnostika ir burtiski pilna ar šo savas dzīves pārskatīšanas metodi.
Uz labu laimi atvēru trešo daļu (latviski) un tur 51.lpp pašā apakšējā rindkopā Lazarevs runā ar sievieti, kurai saka, ka viņai ir jāpārskata ne tikai sava, bet arī meitas un mazdēla dzīves un jāveic dvēseles attīrīšana.

Par pagātnes sapildīšanu ar mīlestību es tūlīt pamēģināšu uzrakstīt vēl kādu atsevišķu rakstu, citādi tas mans kometārs te sanāk pārāk garš.



Elīza* - 2012-01-26 20:21
Inesei - ok, paldies :)

Pulkstenīte* - 2012-01-26 20:24
Arī es gaidīšu jauno rakstiņu!

Kate* - 2012-01-27 05:50
Ilona
Varu palikt, cik vien ilgi nepieciešams.:)

Vēlreiz mīļš paldies, meitenes, par sniegto atbalstu! Visas jūsu ieteiktās metodes liku lietā un atguvu mieru, esmu pārliecināta, ka tādēļ arī rezultāts priekš manis tik pozitīvs šobrīd.
Domās sūtu Jums visām daudz gaišu domu! :)

Ilona* - 2012-01-27 19:53
Kate, man liels prieks par Tevi!

Elizabete* - 2012-02-01 20:33
Inesīt - tu rakstīji par to, ka pirms tu satiki savu vīru tu sāki dzīvot it kā tev viņš jau būtu. Man ir situācija, ka šobrīd ar vīru esam pašķīrušies un viņš ir izveidojis citas attiecības.Esmu visu piedevusi un patiesībā esmu pateicīga no sirds šai situācijai, ka tā ir, jo tikai tagad tā pa īstam apjautu, kā bija dzīvojot kopā ( gan pozitīvais, gan ne tik) un kas bija tas, kas viņu pamudināja meklēt citas attiecības. Man bija ļoti sāpīgi sākumā un bail, bet nu to esmu izdzīvojusi un piedevusi ar mīlestību. Es svētu viņu ar mīlestību. Un tagad jau tiešām ar mīlestību varu domāt par viņu. Manī nav naida. Šajā laikā esmu daudz domājusi par mūsu kopdzīvi, par labo un ne tik, kas bija tas, kāpēc tā notika. Un esmu atradusi pietiekami daudz atbildes. Esmu viena ar meitiņu šobrīd, bet dziļi sirdī ir tā sajūta,ka viņš ir blakus. Ir manās domās, pat mājās ir tā sajūta, ka viņš ir. Iespējams, tas ir pārsteidzīgi, bet es ar savu garu jūtu viņu blakus, ka mēs atkal esam kopā, jo pateicoties šai mācībstundai, mēs varam veidot attiecības jau citā līmenī. Otru nemācot, netaisot sacensības, ieklausoties, atbalstot. Nav tā, ka es izmisīgi vēlos viņu atpakaļ, bet ja tāda iespēja tiktu dotu, es par to būtu laimīga un noteikti atturētos no tā, kas mūs izšķīra. Un es spētu viņu vairāk saprast un atbalstīt.Esmu pamatīgi mainījusies un sapratusi kā ir dzīvot vienai, un, ka nemaz tik slikti nav (Pirms tam arī man bija bail vienai palikt).Esmu atradusi laiku sev, darīt to, kas patīk. Gribēju jautāt - kā tu to darīji - dzīvoji it kā jūs jau būtu kopā. Domās? Kā dzīvē tas izpaudās?Taču ne jau taisot divas kafijas rītos... ;) Ko Tu iesaki - vai tas ir ok, ka domāju par viņu tik ļoti un jūtu tā, jeb man tomēr vajadzētu domāt par vīrieti kā tādu, jo mazums man dzīvē citam cilvēkam jāienāk... P.S. Inesīt, es jau labu laiku ar patiesu interesi sekoju visam Tavā lapā un tā man ir lielisks iedvesmas avots!

Inese* - 2012-02-01 21:03
Sveika, Elizabete!

es toreiz darīju tā, ka taisīju vienu kafijas krūzi no rīta, bet domās dzēru to kopā ar savu īsto un vienīgo.
Biju viena mājās, bet izejot no mājas uzsaucu viņam "atā" un domās sabučoju.
Kad biju biroja vai veikalā, vienmēr domāju, ka viņš mani mašīnā gaida.

Un arī Tavā gadījumā vienkārši vari domāt par Īsto un Vienīgo. Un vai viņš ir Tavs esošais (vai bijušais) vīrs, vai arī pilnīgi cits cilvēks - to Tev palīdzēs saprast Dievs.
Mīlestība ir no Dieva un kad būsi gatava - tā nāks un Tavs īstais cilvēks būs Tev blakus ne tik vien domās(smalkajā plānā) bet dzīvē.

Sofija* - 2012-02-01 22:11
Viss tā ir, kā Tu raksti, Inesīt. Bet ko darīt, ja blakus ir labs vīrs, brīnišķīgs cilvēks, kā brālis, kopā 20 gadi, bet sirds sapņo par kādu citu, kuru vēl neesmu redzējusi, tikai sajutusi, ka viņš noteikti kaut kur ir. Un par cik, tie gadi arī jau vairs nav tik maz, arvien biežāk iezogas doma, ka varbūt kādā citā dzīvē........, bet tādās reizēs kļūst tik skumji.

Inese* - 2012-02-01 22:31
Tur varētu būt dažādi -
var gadīties, ka dzīve māca novērtēt stabilitāti un pietiktu šim vīram (kā brālim) kaut kur distancēties, pazust vai nebūt blakus, ka sirds plīstu un būtu gatava viņu kaislīgi mīlēt līdz mūža beigām:))
Ir jāmēģina sevī šo mīlestību uzburt u izveidot. Atvērt kaislību pret to, kas Tev ir, nevis sapņot par to kā nav.

Es zinu vairākus pārus, kas pa īstam iemīlēja viens otru, klad gandrīz vai nācās zaudēt. Un zinu dažus pārus, kas mīl (pa gabalu) viens otru tad, kad ir notikusi šī zaudēšana.

Sofija, es nezinu Tavu situāciju un vienīgais, ko patiešām gribu vēlēt - lai Tu esi laimīga.
Un parasti ceļš uz laimi sākas caur to, ka novērtējam ar pateicību to, kas mums ir. Ka ir mīļs cilvēks blakus. Ka viņš ir uzticīgs un uzticams. Ka viņš ir mana ģimene (varbūt bērnu tēvs, varbūt atbalsts jau n-tos gadus utt.)
Un tas viss nav maz.
Gan jau, ka ir kāds iemesls, kapēc Dievs Tavai dvēselei nesūta milzu kaislību. Varbūt, ka tieši tā ir labi :)

Elizabete* - 2012-02-01 22:35
Paldies, Inese par atbildi! Tu un Tavs rakstītais liek man smaidīt un iekšēji es zinu, viss IR labi un tieši tā kā tam jābūt Šobrīd!

Elizabete* - 2012-02-01 22:39
P.S. Es mīlēju savu vīru ļoti sākumā, pēdējos gadus gan mēs arī dzīvojām gandrīz vai kā brālis ar māsu, es mīlēju, bet laikam ne tā izrādot... tā klusi.. bet tad, kad viņš aizgāja, tikai tad es atkal sapratu, cik ļoti es patiesībā viņu mīlu. Sofij, varbūt Tu kaut ko vari mācīties no manis... lai nav jāpiedzīvo līdzīga situācija

Sofija* - 2012-02-02 04:32
Es Tev piekrītu, Inesīt. Tas tik tiešām ir ļoti vērtīgi, ja blakus ir uzticami,tuvi cilvēki. Es no visas sirds par to Dievam esmu pateicīga, neesmu no tām sievietēm, kurām patīk dzīvot vienām. Man vīrs mani ļoti atbalstīja, kad tas bija nepieciešams, arī viņam esmu ļoti pateicīga, no otras puses, tieši tas arī visu sarežģī. Ja pirms kāda laika, es jau biju nolēmusi, ka mums droši vien katram savs ceļš ejams, tad tagad man ir ļoti grūti par to domāt, jo manas problēmas mūs ir savā ziņā satuvinājušas. Man vienīgi ir ļoti žēl, ka mēs neesam viens otram kā pāris, ir vienkārši pieķeršanās un mierīga līdzās pastāvēšana, bet patiesībā mums abiem ir vajadzīga mīlestība. Tad nu manī ir šīs pārdomas par to, ka varbūt man ir jābūt tai stiprai un jāpamet viņš,lai mēs abi beidzot satiktu savas īstās pusītes, bet no otras puses, varbūt ir jau par vēlu, nav jau vairs jaunība, un arī kamdēļ to darīt, nu neredzu es nevienu sev vēlamo kandidātu, es nevēlos dzīvot viena, un viņš tik tiešām ir labs atbalsts. Es pati pa šiem gadiem esmu ļoti mainījusies, ja kādreiz mēs nemitīgi strīdējāmies, es pārdzīvoju , raudāju, tad tagad tā visa sen vairs nav, jo es uz visu skatos pilnīgi savādāk kā pirms gadiem, es vairs nepvainojos, visā saskatu pozitīvo, ļoti reti kāds cilvēks var mani aizvainot, un ja arī tas notiek, tad uz ļoti īsu brīdi, jo mani vienkārši pārņem mīlestība pret visu. Ja manam vīram uznāk agresija vai kas tml., es vienkārši ļoti mierīgi uz to reaģēju, arī tad, kad viņš mājās ierodas tā vairāk iedzēris (tas man protams nepatīk un nekad nav paticis, bet tā diemžēl ir, un domāju, ka viņš nemainīsies), es saprotu, ka viņš vienkārši nav īsti laimīgs un tāpēc arī reizēm par daudz iedzer, bet pa varītēm nekas nevar notikt, tad tam nav jēgas. Arī intereses mums katram ir atšķirīgas, viņš mani it kā netraucē manos izaugsmes plānos, bet no otras puses, es redzu, ka viņam tas diez ko nepatīk, ja es piemēram, brīvdienas pavadu kādos semināros. Kādu laiku atpakaļ, es mēģināju viņu ieinteresēt visās šajās dvēseles izaugsmes tēmās, bet viņam tas viss nešķiet nopietni, viņam daudz labāk patiktu paciemoties pie draugiem, iedzert kādu alkaholu, bet mani tas vairs sen neinteresē, un nu jau vairākus gadus es šādos pasākumos tik pat kā nepiedalos. Arī vīrs šķiet ar to ir samierinājies, un mēs katrs var teikt daram to, ko gribam un tai pašā laikā, vēl joprojām esam kopa. Ko lai saku, Tev, Inesīt, ir taisnība par to, ka gan jau ir kāds iemesls tam, kāpēc Dievs manai dvēselei nesūta manu īsto, otro pusīti, jo viss tak, kas ar mums notiek, ir no Dieva. Lai viss notiek tā, kā tam ir jānotiek! Paldies par atbalstu! Ir jauki, ka šeit var tā no sirds aprunāties! Es piekrītu arī Elizabetei, ka cilvēku tā īsti novērtē tikai tad, kad viņš vairs nav blakus, un arī tas mani attur rīkoties un ko mainīt. Nav viss tik vienkārši. Lai visiem viss ir labi!!!

Inese* - 2012-02-02 06:41
Sofija-
vai esi lasījusi Zilos putnus? Tur bija tā, ka īsto pāra dvēseli nevar dot visam mūžam blakus, jo tad tā meitene neizpildītu savas dzīves uzdevumus.
Varbūt arī Tev ir jāiziet šis ceļš pašai.

Baiba* - 2012-02-02 16:30
"Tur bija tā, ka īsto pāra dvēseli nevar dot visam mūžam blakus, jo tad tā meitene neizpildītu savas dzīves uzdevumus. "- lieliska atziņa. Un no Ņūtona sapratu, ka dažās dzīvēs mēs savu "pārīti" nemaz nesatiekam...

Sofija* - 2012-02-02 17:36
Inesei.
Zilos putnus esmu lasījusi. Ļoti patika, bet manī ir jautājums, ja reiz mēs esam paši savas realitates radītāji, tad kapēc gan samierināties ar to, ka neesam kopā ar savu mīļoto, pieņemot, ka ne jau visiem ir dota tā laime, tā jau ir tik pat kā piekrišana tam, ka ir jau labi tā kā ir, un es tur neko nevaru mainīt. Bet mēs taču esam radītāji? Kā tad ar laimes terapiju? Dzīve bez mīlestības ir dzīve bez prieka. Manī visu laiku ir šī nojausma par to, cik gan daudz mēs, kā vīrietis un sievietei spējam viens otram dot, ja esam satikuši savu īsto pāri, mūsu enerģētika palielinās tukstoškārtīgi, un visi apkārtējie no tā ir tikai un vienīgi ieguvēji. Vai tas nav brīnišķīgs dzīves uzdevums-satikt savu otro pusi un sniegt pasaulei tūkstoškārtīgu mīlestību? Laikam jau vienkārši visam savs laiks, un ja kaut kas nenotiek, tad nav vēl pienācis īstais brīdis, jo viss taču notiek īstajā vietā un īstajā brīdī. Un vēl, es visu laiku domāju par to, ka ja reiz mums ir vairāki dzīves scenāriji, un mēs paši izvēlamies pa kuru iet, tad kur ir tā robeža, kad mēs vienkārši ļaujamies, lai dzīve plūst kā ir, un otrā variantā tomēr izvēlamies to brīnišķīgāko no iespējamiem scenārijiem. Kad ir ļaušanās un kad ir reāla darbošanās, apzināta apstākļu maiņa?

Vaira* - 2012-02-02 17:49
Sofij,ja tu jūti,ka dažādi ceļi ejami,tad tu pati to pateici,varbūt tev arī ir jāpieņem lēmums domājot par sevi pašu,otra pusīte var atnākt tikai tad,kad būsi tam gatava,kad viņam būs sagatavota vieta tavā sirsniņā...



Lapa | [1] [2] 3 [4] [5] [6] [7] |

Atpakaļ



Warning: Unknown: open(/home/onew/tmp/sess_ha49knaois32fqptsaukcj1m84, O_RDWR) failed: No space left on device (28) in Unknown on line 0

Warning: Unknown: Failed to write session data (files). Please verify that the current setting of session.save_path is correct (/home/onew/tmp) in Unknown on line 0