Izkrāso attiecību pelēkumu


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ko darīt ar pelēko krāsu? Ko darīt, ja dzīve liekas neinteresanta un attiecībās iestājusies rutīna?

 

Ko darīt, ja zini, ka šitā dzīvot tiešām negribi, bet kā gribi arī nezini.

 

Un tad uznāk niķi un iekšējas dusmas un aizvainojums – kāpēc Viņš izturas tik vienaldzīgi! Kāpēc Viņš nesagādā pārsteigumu vai rozīnīti attiecībās? Kāpēc atkal man ir jābūt tai, kas visu sariktēs, izpušķos, padarīs interesantu un mīlestības piepildītu?

 

Brīžiem pat liekas, ja jau man tā mīlestība ir jāuzkurina, tad diez vai vispār man to vajag.

 

Tad nu der atcerēties jau visiem zināmo patiesību – kas mūsos iekšā, tas notikumos, attiecībās un situācijās ap mums. Diemžēl ir jāsecina – ja jau tā ikdiena mums ir tik pelēka, tad arī mūsu iekšējā pasaule, sajūtas un domas ir tieši tik pat pelēkas.

 

Un atceries – nevienam nav pienākums sakārtot mūsu dzīvi. Nevienam nav pienākums darīt mūs laimīgas. Pateikšu vēl vairāk – neviens to pat nevar izdarīt, ja pati to negribēsi. Atliek vien secināt, ka jāmainās ir pašai.

 

Ko darīt?

 

Sākt ar sevi. Sākt sevi mīlēt un lutināt. Sākt baudīt dzīvi un dzīvot ar garšu. Jau kādā citā rakstā par to rakstīju. Sākt novērtēt to, kas tavā dzīvē ir vērtīgs.

 

Varbūt ir vērts veltīt laiku sev un padomāt par savu dzīvi un savām attiecībām.

 

Un ja nu tu apsēstos un uzrakstītu uz lapiņas to, kas dara tevi laimīgu, tad visticamāk, ka saraksta augšgalā būtu vīrs vai draugs un attiecības, kas jūs saista. Tieši mīlestība ir tā, kas dara mūsu dzīvi pilnīgu.

 

Un ja jau to visu zinām, tad nav vairs ko vainot viņu, kurš arī ir šajās attiecībās. Nedomā par viņa atbildību. Sāc ar sevi.

 

Lai apzinātos sava vīra vai draugu nozīmību, vienu vienīgu brīdi iedomājies situāciju, ka viņa vairs nav. Nekultivē šo domu. Tikai uz brīdi iedomājies, ka esi viņu zaudējusi. Tici – tas dos milzu efektu, lai novērtētu attiecības, kas tev dotas.

 

Un iedomājies arī to, ka šajā dzīvē nekas nav mūžīgs – ne cilvēki, ne attiecības. Īsteni nozīmīgs ir tikai šis brīdis. Jo šajā brīdī tu visu vari mainīt. Arī saprast, ka esi šķērdējusi jūsu kopdzīvi to nenovērtēdama.

 

Vērtību tam savās acīs vari atgriezt tikai tu pati.

 

Sāc.

 

Atceries kas bija tas dēļ kā tieši šo vīrieti tu izvēlējies. Tieši viņu iemīlēji. Atceries, cik sākumā viss bija skaisti. Un tad padomā kad un kādēļ tas pazuda. Un tad domās pagriez to atpakaļ un padomā kā tas viss izskatītos šodienas kontekstā. Pagaidām tikai domā.

 

Pārdomā, kad pēdējo reizi pateici savam vīram cik viņš ir nozīmīgs tavā dzīvē. Padomā kā gribi viņam piespiesties un ieelpot viņa smaržu. Cik labi ir tad, kad viņš paņem tevi klēpī un drusku paaijā kā bērnu.

 

Padomā cik mīļi ir tad, kad viņš aizmidzis guļ Tev blakus un kaut ko sapņo. Iedomājies kāda laime ir pastiept roku un viņu aizsniegt, noglāstīt, no jauna iemīlēt. Padomā cik jauki ir ar viņu mīlēties. Sajūti līdz sirds dziļumiem, ka tas ir tavs vistuvākais cilvēks. Tava otra pusīte. Kā Bībelē teiks- „viena miesa un vienas asinis”.

 

Un tad, kad esi to sapratusi un tiešām jūti, ka tava visdziļākā būtība viņu ļoti, ļoti mīl, tad ļoti uzmanīgi un maigi sāc atkal tuvināties un atkal to visu izkrāsot. No sākuma izvēlies krāsas. Kas būs tas, ko gribi darīt pašu pirmo. Un nesabiedē viņu, darot pēkšņi visu uzreiz. Ja cilvēks gadiem ir pieradis pie konkrētas dzīves, tad pēkšņi mīlestības uzplūdi darīs viņu uzmanīgu vai pat samulsinās.

 

Labi ir sākt ar kādu ļoti maigu mīļu sarunu, vai maigu apsēšanos blakus, vai nelielu paijāšanu un maigu masāžu.



Un neapvainojies un nedusmojies, ja viņam dators vai TV ziņas ir šobrīd svarīgākas. Viņš taču nezin, ka no šodienas ir kas mainījies.
 

Arī tava pašas enerģētika neizmainās vienas dienas laikā. Un ārējie notikumi mainās tikai tad, kad pašas esam izmainījušās.

 

Lai kopdzīve iegūtu dziļumu, lai gan vīrietis, gan sieviete gūtu baudu no tās, katram ir jāsaprot sava nozīme un īstenā būtība attiecībās. Vīrietis iedvesmojas no tā vien, ka sieviete uz viņu paļaujas, ka lūdz viņam padomu, ka skaidri liek viņam saprast, ka viņš ir līderis, aiz kā viņa grib sekot. Ka viņš ir viņas bruņinieks un varonis. Vīrieti iedvesmo sievietes ticība viņa spēkam. Savukārt dēļ šīs iedvesmas viņam rodas milzu kaisle un ārkārtīga tieksme pēc savas sievietes.

 

Sievietes spēks rodas no tā, ka viņa ir iedvesmas avots un viņa skaidri saprot, ka tieši viņas dēļ viņš visu var sasniegt. Rodas kopīgs prieks un kopīgi svētki. Visa dzīve kļūst kā svētki.

 

Šādā dzīvē vairs rutīnas nav, jo nepārtraukti ir jauni izaicinājumi, jauni sasniegumi, jaunas uzvaras un gandarījums par katru kopā nodzīvoto dienu.

 

No šodienas sāc novērtēt savu vīrieti. Sāc saskatīt viņā spēku un vīrišķību. Sāc saskatīt sevī sievieti dēļ kā viņš iedvesmosies.

 

Notici sev un notici viņam.

 

Un atceries – kā mežā sauc tā atskan. Kāda tu būsi, tāds viņš kļūs.

 

Sāc lepoties ar savu vīrieti un vīrietis leposies ar tevi.

 

Sāc iekārot savu vīrieti un viņš iekāros tevi.

 

Sāc novērtēt to, ka kopā esat pilnība un viņš to sajutīs.

 

Sāc baudīt šīs attiecības un viņš darīs tāpat.

Komentāri (30)  |  2010-10-22 21:59  |  Skatīts: 11771x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dita* - 2011-04-18 22:33
Vīrietis ir vīrietis, vai tas ir vīra draugs vai kolēģis, nu nevar to noliegt, un ja reiz ir radusies interese par kādu citu vīrieti, nevis par to, kurš blakus, tad agri vai vēlu sev jāatzīst, ka tas tomēr nav īstais kurš ir blakus, jo, ja ir tad ir un tad nav - varbūt, man liekas. Var jau mēģināt sev iestāstīt, ka tā nav, bet dzīve pierāda pretējo, ja sāk rasties šubas, tad tas nav tāpat vien.

Inese* - 2011-04-19 18:47
Oooo - šitā mēs gan varētu iebraukt grāvī :)))

Cilvēks ir tik ļoti akarīgs no savām vēlmēm un iegribām un ja tām ļaujamies, tad neviens nekad mums nespēs būt īstais un vienīgais, jo mūža laikā taču ir tik daudz kādinājumu. ja gribēsim uz visiem tiem atsaukties - būs traki:)))

Katram sava izvēle.
Bet es savā dzīvē vairāk pieturos pie tā komentāra ko iepriekš rakstījām - ja ir vīrs, tad romantisku domu par citiem vīriešiem vienkārši nav. Domas ir kontrolējamas. Arī šai ziņā :)

Bella* - 2011-04-19 19:58
Arī tad, ja skaidri apzinies, ka šo vīrieti, kas ir tavs vīrs, nemīli?...Manuprāt nevar piespiest nevienu mīlēt - ne sevi attiecībā pret otru, ne otru attiecībā pret sevi. Tātad sanāk, ka visa sava atlikusī dzīve ir jāupurē pienākuma vārdā...

Dita* - 2011-04-19 20:12
Es tomēr par Mīlestību! Ko gan mums dod pienākums, ja nav mīlestības. Mums varbūt šķiet, ka esam ļoti labi cilvēki, ka mums ir pienākuma apziņa, bet laimes nav bez mīlestības, un kā gan tie cilvēki, kuri ir mums blakus var būt laimīgi, ja mēs neesam laimīgi, mēs taču visi esam savstarpēji saistīti, jo īpaši ar mums tuviem cilvēkiem. Manuprāt šis pienākums nav patiesība, mēs melojam sev un citiem, tēlojot šķietamu laimi. Varbūt tieši mūsu drosmīgā uzdrīkstēšanās mainīt savu dzīvi, iznainīs arī mums tuvo cilvēku dzīves uz labu, varbūt tieši tas radīs iespēju arī mūsu vīram (sievai) satikt savu laimi un prieku, jo viņi arī taču nav laimīgi šobrīd, ja mēs neesam laimīgas.


Inese* - 2011-04-19 21:51
Es arī esmu par Mīlestību :)

Un ir diezgan traki, ja jādzīvo kopā ar cilvēku, kuru nemīlam.
Nu...man, redz, tā nav bijis un es īsti nevaru iedomāties kā tas ir.

Katrā ziņā - es esmu par to, ka esam savas dzīves autori un varam sakārtot sevi un savu dzīvi tā, lai dzīvotu mīlestībā.
Vai pirms tam tad ir jāiet caur šķiršanos...nu...tas katrā atsevišķā reizē ir jāskata atsevišķi.
Būtu jau labāk, ja tā nebūtu.
Bet te mums katram ir sava pieredze un pēc sevis zinu, ka savu mūžu nekad neesmu gribējusi šķirties.Man šķiršanās ir totāla manis sagrāve un es neprotu to skaisti izdarīt. Šeit es neesmu padomdevējs ;)

Es vairāk varu runāt par to kā mīlestība rodas un kā satikt un kā radīt :)





Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ