Zinu, ka esi pamanījusi, ka pēdējās nedēļās mājas lapa palikusi klusāka un mierīgāka. Un nu varu izstāstīt kā un kāpēc tas notiek. Redz, pagaidām ir tā, ka rakstus vēl arvien rakstu tikai es pati. Mēs esam domājuši par to, ka tiklīdz savu kursu beigs pirmā Laimes terapijas nodarbību vadītāju grupa, tā izveidosim jaunu sadaļu, kurā varēsiet iepazīties un turpmāk lasīt arī viņu sagatavotos rakstus. Bet nu...līdz kursa noslēgumam vēl nedēļa jāgaida un līdz ar to nav ko steidzināt laiku.
Un ja es rakstu tikai viena, tad Tu izjūti katru mana dzīves perioda paisumu un bēgumu. Tieši tāpat kā to izjūtu es. :)
Lūk, pa visiem šiem Pavasara studijas diviem pastāvēšanas gadiem, man pirmo reizi bija (ir) uznācis divu nedēļu periods, kad neko īpaši nelasu un nerakstu. Priekš manis tas galīgi nav tipiski. Tie, kas mani redz ikdienā, zina, ka es visu laiku kaut ko daru – es meklēju jaunas tēmas un jaunas metodikas, es to pielietoju dzīvē un pētu kas man der, kas ne, es meklēju arvien jaunus autorus un lasu tās grāmatas, kas laika trūkuma dēļ stāv saliktas kaudzē ar domu „šitam man noteikti jāatrod laiks”. Es parasti katru dienu kaut ko rakstu – ja ne mājas lapai, tad dienasgrāmatai, ja ne dienasgrāmatai, tad grāmatai utt. Un man tas nekad neapnīk un nekad nepāriet. Bet te pēkšņi es nemanot iegāju periodā, kad tik ļoti gribas gulēt. Gulēt, gulēt un gulēt, ka nav burtiski spēka ne ko uzrakstīt, ne izlasīt. Un interesanti, ka pa šo laiku esmu noskatījusi atkārtojumos visas tās TV videofilmas, seriālus un dokumentālās filmas, kuras augstu vērtēju, bet man nebija laika tām pievērsties – latviešu „Likteņa līdumnieki”, igauņu „Vēju zeme”, Podnieka „Mēs” u.c. Neticēsi – bet man šāds periods dzīvē nav bijis.
Izstāstu savai māsai kā pāris nedēļas jau dzīvoju un viņa man pasaka to ģeniālo frāzi, kuru vienmēr mēs pašas šeit atkārtojam- „ļaujies un izbaudi to!”.
Un protams, ka es mājas izdaru tos darbus bez kuriem nevar iztikt – pusdienas ir jāuztaisa, māja jāsakopj, vecāki jāizvadā, pie mammas jāaizbrauc. Es visu to daru. Bet tiklīdz ir iespēja būt mājā – tā jāguļ.
Un interesantākais, ka vairākās konsultācijās un vēstulēs man tiek jautāti tieši šādi problēmjautājumi – ko darīt, ja nav spēka un gribas tikai gulēt , gulēt un gulēt?
Zini – es agrāk būtu teikusi „ieej kontrastdušā”, nopeldies, norīvējies pēc Ziņģītes metodes, izskrien kādu līkumu, mēģini iekustēties ar sīkiem mājas darbiem. Bet šoreiz, pirmo reizi es nolēmu pieņemt un necīnīties pret šo situāciju. Pieņemt un izbaudīt. Un paskatīties kas notiks? Vai darbi iekavēsies? Vai uznāks vaina sajūta? Vai kaut kas iebuksēs vai kaut kas nesanāks? Un izrādās ne – ja vien tu neieej Tamaz zemajā enerģijā (atceries Tamaz velk uz depresiju, slinkumu, nīgrumu, īgnumu), tad tāda spēku uzkrāšana izguļoties nemaz nav tik slikta un neko traku dzīvei neizdara.
Vārdu sakot – es nolēmu ļauties un izbaudīt šo periodu un man nupat ir kļuvis vieglāk un jūtu spēka un ideju pieplūdumu (vai atgriešanos). Es domāju, ka vienkārši biju pārstrādājusies un zemapziņa man pateica priekšā- klau, mīli sevi un atpūties, ja!
Es nezinu vai šis mans stāsts Tev noderēs. Tev jāskatās pašai cik vari ļauties bēgumam un kad jāveicina paisums. :)
Es arī mūžīgi šādi neļautos. Bet šīs pāris nedēļas (ar visu to, ka ir noticis daudz fantastisku lietu) bija mans pagulēšanas laiks. :)
Runājot par fantastiskām lietām – 2.septembrī „Latvijas avīzes” pielikumā ”Mājas viesis” būs mana garāka intervija, krievu žurnālā „Marta” nākošā numurā būs garāka intervija, „MK Latvija” būs vēl viena. Ja ir interese vari palasīt. Ir palaista pārdošanā krievu grāmata un jaunais afirmāciju CD. Tā kā – lietas notiek un nekas neapstājas.
Es novēlu Tev sevi mīlēt un bez sirdsapziņas pārmetumiem šad tad ļauties spēku uzkrājošai atpūtai – ja tas nepieciešams.
Ieklausies sevī! Mīli sevi! Ļaujies un izbaudi to, kas ar Tevi šajā periodā notiek!
