sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Nedēļu atpakaļ notika mūsu pirmā tikšanās, kuru es gaidīju ar bezgalīgu mīļumu, nelielu satraukumu un tauriņiem vēderā, jo zināju, ka grupa ieviesīs korekcija Sievišķības skolas programmā un pielāgos to tieši sev un savām vajadzībām. Un patiešām – ilgi nebija jāgaida, kad viena no dalībniecēm teica, bet vai mēs šai skolā tiešām varētu runāt tikai un vienīgi par sevi un nevis par attieksmi pret vīriešiem. Vai mēs varētu šeit mācīties kā būt laimīgām pašām pa sevi. Jo ja pašas būsim laimīgas, tad visi ap mums būs laimīgi.

Un tad nu mums radās uzdevums- kā apvienot intereses grupā, kurā ir sievietes, kuras šai dzīves periodā ir ārkārtīgi aktīvas kā viņas pašas saka pārsvarā sava laika pavada “vīrišķīgā” darbā un tās, kas šobrīd ir ģimenes ligzdas veidošanas vai uzturēšanas enerģijā. Kā apvienot lielu departamentu direktores un māmiņas, kas gaida bērnu vai ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Enerģijas dažādas. Intereses dažādas. Vajadzības dažādas. Šā brīža akcenti dažādi.

Jā, protams, ir sievišķās vērtības, kas attiecas uz mums katru un tai pat laikā uz visām kopā. Tomēr kā vislabāk to ietvert formātā, kas mums derētu visām un tieši šobrīd.

Es domāju nedēļu un tieši šodien man tapa skaidrs, ka pirms mēs rīt sāksim runāt par vecmāmiņu pūra lādē atrastām vērtībām, mēs parunāsim par sievietes daudzveidīgo dabu un kā sevī atpazīt dominējošo periodu un kā aktivizēt citas jomas, kas varbūt mūsu dzīvē ir apspiestas vai noglabātas pārāk dziļi. Galu galā – lai zinātu ko ar kuru rituālu vai sievišķīgu paņēmienu atdzīvināt, un ko savā dzīvē iekustināt, ir jāzina, ko gribam izmainīt un pilnveidot.

Mēs runāsim par sievietes dabas daudzveidību un uzreiz varu pateikt, ka nepareizu scenāriju nav. Arī tām, no mums, kurām liekas, ka vīrišķības ir pa daudz, nekas nebūs sevī jākušina, jāmazina vai jātransformē. Nē. Mēs jau runājām par to pirmajā reizē – ja mūsos ir daudz kareivīguma un daudz cīņas enerģijas, tad vienkārši šobrīd jāatrod tās jomas, kuras kādu laiku nav varējušas izpausties. Jā – varbūt bijuši tādi apstākļi. Ja, varbūt dikti sāpējis. Jā, varbūt bija jāpiedzīvo vilšanās, dēļ kā tagad esam kļuvušas visu varošas. Un vispār – kā lai nekļūst, ja tā bruņinieka un aizstāvja blakus nav un tuvākā redzeslokā arī nav manāms.

Un vēl taču var būt, ka nemaz tik ļoti negribās iekārtoties tam vīrietim azotē. Var gadīties, ka tiešām ir ļoti labi šai dzīvē tieši tā kā ir. Tikai pie visa gribētos būt arī laimīgai.

Lūk un laimīgas mēs kļūstam tad, kad ļaujam savai sievišķībai būt daudzšķautnainai un pilnīgai. Ja gadījumā brīžam esam visu varošas cīnītājas - un ja tādas esam, tad kurš gan to mums var atņemt. Tas jau ir attīstījies un pierasts. To nebūs viegli apspiest vai izmainīt. Tas nāks un nāks ārā un iesprostot to nevarēs. Un nevajag. Tā ir mūsu vīrišķā daba, kura katrā no mums ir, un tagad vien atliek to apaudzēt ar maigumu un mīļumu, ļaujot izpausties un attīstīties mūsu citām rakstura šķautnēm.

Ko audzēsim – tas augs.

Un varbūt, ka ir tieši otrādi – kādai no mums pietrūkst šī spēka, lai ko sasniegtu un realizētos sabiedrībā, lai pastāvētu par sevi vai saviem bērniem. Un varbūt, ka kādā mirklī piezogas doma, ka “mani bērni visticamāk arī gribētu redzēt mammu kā veiksmīgu sievieti”.

Vai cits variants - ko darīt tad, ja mājas nedod patvērumu un spēku? Un ko darīt, ja nav prasmju un pat vēlēšanās veidot mājīgu vidi.

Un ko darīt tad, ja kaut kur paslēpies mātes instinkts, vai varbūt sen vairs sevī nejūtu seksualitāti un savu pirmatnējo dabu.

Un ko darīt tad...

Un ko tad...

Rīt runāsim par to kā ar dažādiem paņēmieniem pašām savā dzīvē vairot tieši to daļu un audzēt sevī tieši to sievišķības daļu, kura traucējoši snauž. Izmantosim vecās viedās zināšanas, kas palīdzēs mums līdzsvarot sevī sievišķības spēku un enerģiju.

Uzreiz varu mūs visas nomierināt, ka tāda varianta, ka kaut kas mūsos “nav ielikts” jeb ka kādā jomā mēs kāda “būtu apdalīta” - tāda varianta nav. Ja reiz esam sievietes, tad esam sievišķīgas jau pēc būtības. Tikai varbūt tā mūsu sievišķība ir aizgājusi vienā virzienā, kas audzē mūsu kareivīgo cīnītājas un visu varošās sievietes spēku. Arī tādai daļai mūsos ir jābūt. Sievietei ir milzīga spēja izdzīvot un vēl bērnus uzaudzināt pat tad, kad neviena apkārt nav.

Bet jautājums – kādēļ šo daļu audzēt kā vienīgo.

Redz, ja kas pa daudz, tas pa skādi citām mūsu izpausmes daļām.

Un tieši tāpat, ja gadījumā esam palikušas meitenes vai bērna izpausmē. Un varbūt ka gadu jau 30 vai 35, bet sajūtās esam kā sieviete – bērns. Kad visu laiku meklējam kādu, kas pasargās, kas uzņemsies atbildību. Un it kā jau gribās pieaugt, bet nav prasmju kā to izdarīt.

Lūk rīt runāsim kā viedās zināšanas, kas nodotas no paaudzes paaudzēm izmantot savas sievišķās dabas līdzsvarošanai.

Piedevām katrai no mums tā recepte būs savādāka.

Tiekamies jau rīt plkst. 18.00 pie mums Pavasara studijā.

Vairāk info: https://pavasarastudija.lv/11693-ineses-5-seminaru-cikls--sieviskibas-skola--no-20-augusta/

ar mīļumu, Inese