sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Mīļā, vai atceries to laikus vairākus gadus atpakaļ, kad bijām izveidojušas sarunas katru dienu. Es rakstīju savā mājas lapā un Tu lasīji, un tad vai nu laiku pa laikam man atrakstīji, vai ko iekomentēji, es Tevi kaut kā jutu, un rakstīju atkal.

Un tā toreiz nonācu līdz savu grāmatu sarunu formātam. Un tā tās sarunas mums turpinās nu jau sešus gadus. Citreiz stāstu Tev par savām sajūtām, citreiz par atklāsmēm, citreiz par to, kas notiek Pavasara studijā, citreiz par to, ko jaunu esmu atklājusi un uzsākusi savā dzīvē.

Arī šoreiz man ir daudz jaunumu. Un varbūt pat vajadzēs vairākus rakstus un garākas mūsu sarunas, lai visu izstāstītu.

Vai atceries, kā agrāk teicu – nu tad paņemam katra savu tējas tasi un mierīgi noskaņojamies patērzēt:)

Sākšu ar sajūtām. Vai esi pamanījusi, cik spēcīgs un skaists ir šis gada periods? Es vakar pirms miega uzaicināju savu vīru vienkārši pasēdēt laukā pie mājas un pasapņot. Mums ap māju ir lieli koki. Nu tādi vareni ozoli, kļavas, liepas. Kad sēdi tā un skaties caur koku lapotnēm debesīs, rodas tik neaprakstāmi dziļa un mierīga laimes sajūta, ka liekas, ka tiešām problēmu pasaulē nav, grūtuma nav, un vispār “kas kaitēja nedzīvot'”. Atceros, ka reiz dzirdēju teicienu “99% problēmu atrisinās pašas no sevis un 1% nav atrisināmas”. Kaut katrreiz mēs šo varētu atcerēties brīdī, kad uznāk stresiņš un iespringums par kādu no savas dzīves tēmām.

Katru reizi, kad pie manis atnāk kāda sieviete vai meitene un tik ļoti raud, jo dzīvē nav sakārtojies kāds notikums vai situācija, es sākotnēji vienmēr gribu iedot šo iekšējo paļāvību un mieru. Jo tieši no šī iekšējā miera viss ir atkarīgs.

Vakar sēdēju laukā, ietinusies pledā, tējas krūze rokā, vīrs blakus, suns pie kājām, kaķis turpat, un zinu, ka šo sajūtu esmu sasmēlusies ilgākam laikam.

Pietiek man tagad atcerēties to mirkli, kad atkal rodas spēks un drošības sajūta, mīļums un mieriņš iekšā.

Un tad, kad manī pašā ir miers, tad tas ir labs sākums, lai radītu ko patīkamu, mīļu, laimīgu, vērtīgu.

Rītvakar mums ir vebinārs. Tā arī ir brīnišķīga iespēja radīt tādu iekšēju mieru, harmoniju, izmantot kādu no praksēm, kuras tur pieminām un praktizējam. Izstāstīšu Tev fenomenu – kopš iemīlēju vebināra formātu, man šie vakari ir tik brīnišķīgi un gaidīti. Es jau tagad smaidu, jo zinu, ka rīt tikšos ar mūsu grupu un mēs kādas divas stundas būsim vienotā sarunā un sajūtā. Nekad agrāk nebiju domājusi, ka caur datoru un internetu tas vispār ir iespējams. Bet ir. Es pati galīgi neesmu tehnoloģiju cilvēks un jauno savā dzīvē pieņemu ļoti piesardzīgi, bet ap mani ir vēl šai jomā skeptiskākas un atturīgākas meitenes un sievietes, kas nelieto sociālos tīklus un internetu izmanto tikai tad, ja galīgi savādāk nevar. Un....pat viņas saka, ka IR. Ka ir IR šī sajūta, ka esi vienotā kopējā enerģijas laukā un ka vari sajust šo pozitīvo gaisotni un mīļumu, kas mums tur valda.

Vai Tu esi kādreiz piedalījusies vebinārā? Vai zini kā tie notiek? Tur tas labums ir, ka vari būt savās mājās, čībās, mīļā atmosfērā un nekur nav jāiet – un tai pat laikā esi ar visiem kopā vienotā enerģētiskā telpā, vari čatot, vari klausīties un pats galvenais – sajust to kopējo enerģiju, iedvesmoties, lai kaut ko savā dzīvē pamainītu, sakārtotu, vai vienkārši sapildītos.

Es tos varētu nosaukt par sievišķo sajūtu vakariem, par sievišķības spēka vakariem. Parasti dalībnieces esam tieši sievietes un ļoti daudz izmantojam ne tik daudz šo zināšanu apguvi, bet tieši praktiskus paņēmienus, kā sakārtot savu enerģiju. Un tā kā tas notiek tik sagatavotā un drošā vidē, tas sniedz labus rezultātus un gandarījumu.

Tagad esam izdomājušas, ka paralēli šiem mūsu ik pār piektdienu dziedināšanās un enerģijas līdzsvarošanas vakariem, veidosim jaunu grupu trešdienās, kurās runāsim par attiecībām, par sievišķību un vīrišķību, par “Viņš un Viņa” tēmu. Un arī to mēģināsim veidot ne tik daudz kā zināšanu uzkrāšanu un mācīšanos, bet gan kā sarunas un praktiskus paņēmienus, kā mainīties un kā darīt savādāk, lai dzīve var sakārtoties.

Ja gribi, vari mums pievienoties. Rīt runāsim par sesto čakru – tas ir par mūsu spēju saskatīt un radīt sapņus, par mūsu intuīciju, par prātu, par to kā domās radīt savu dzīvi. Un Tu jau zini, kur domas, tur enerģija. Ja nav domu (ja neredzi kā un ko gribi), tad nav nekādu iespēju to materializēt. Tādēļ es jau teiktu, ka ļoti svarīga čakra un ļoti svarīga tēma.

Un trešdien (27.maijā) runāsim par sievišķo platformu un vīrišķo izpausmi. Abas var būt mūsu. Mēs varam gan radīt platformu, gan izpausties, gan iedvesmot, gan pašas radīt un darīt – bet vai vajag? Un ko pa to laiku dara vīrietis un kā jūtas vīrietis, ja mēs pašas visu varam? To visu runāsim trešdienas vebinārā. Ja gribi, vari iepriekš iesūtīt jautājumus. Ja gribi, vari jau tagad sagatavot savu situāciju aprakstu, tad mēs par to parunātu konkrētāk. Varēs to arī izdarīt čatā, jo sarunas mums tur tiešām ir dzīvas. Nu jā – un arī uz nākoštrešdienu jau var sākt pieteikties uz ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija)

Šodien ir tāda mīlīga diena, kad atkal zeme mazgājas (šādi vienmēr saku par lietu), ka varbūt rakstīšu vēl un aicināšu Tevi uz tēju arī nākošā rakstā, kurā izstāstīšu par nometni un par citām interesantām idejām.

Lai Tev brīnišķīga gaiša un laimīga diena!

Ar mīļumu, Inese