Jaunie lektori - EDĪTE STRAUTIŅA


 Gluži nemanot esmu iekļuvusi Pavasara studijas brīnišķīgo sieviešu pulciņā. Bet nekas jau nenotiek bez īpaša iemesla...

Esmu rīdziniece, pabeigusi bakalaura studijas sociālajās zinātnēs un ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā. Paralēli tam mana dzīve bijusi un ir piepildīta ar pašizglītošanos. Esmu pētījusi gan pasaules uzbūvi dažādu autoru skatījumā, gan slavenu cilvēku dzīves uzskatus, gan attiecību likumsakarības un daudz ko citu. Bet vislielāko izaugsmi man ir sniegusi cilvēcisko attiecību pieredze, esot gan meitas, gan mīļotās sievietes, gan arī mātes lomā.

Zināms, ka vīrieša joma ir sociālā sfēra, kamēr sieviete ir tā, kurai interesē attiecības un ģimene. Arī man, esot sievietei, attiecības ir svarīga dzīves daļa, un tās ne vienmēr bijušas rozēm kaisītas. Tik bieži šķita, ka to jau noteikti es nebiju pelnījusi, kādēļ man kas tāds jāpiedzīvo? Bet katra no mums droši vien var sev pavaicāt: “Vai gan es būtu es, ja nebūtu tam izgājusi cauri?” Mūs veido tas, ko esam pieredzējuši. Un mana dzīves skola ir veidojusi manī to sievieti, kāda esmu tagad. Esmu audzējusi sevī sievišķo pašapziņu pa mazumiņam vien, ar katru pārdzīvojumu pievienojot savai atziņai jaunas nianses, izdarot jaunus secinājumus. Par manu pieredzi un gūtajām dzīves mācībām kādudien runāsim klātienē.

...
Komentāri (0)  |  2016-02-22 11:06  |  Skatīts: 483x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Jaunie lektori - IVETA VIDMANE


 Īsumā – tik advancēta, ka jau līdz 30 gadu sasniegšanai paspēju pabūt tādā dzīves ritenī! Mācības, darbs, precības, bērni, bet kā tomēr viss izrādījās -  liela daļa no pieņemtajiem lēmumiem nebija  mani, bet citu ieteikti. Rezultātā – sāpīgs belziens pa visu vērtību sistēmu, pilnīga sakāve gan darbā, gan ģimenes dzīvē.

Mani glāba optimisms, spēja paskatīties uz sevi no malas.

Sekoja plosīšanās, dejošana, sevis meklējumi, sevis izzināšana.

Kas es esmu?

Ko es pati vēlos?

Laiku aizpildīja dažādi darbi, grāmatas, cilvēki, kursi, meditācijas, sarunas, mācības. Izmantoju dažādas dzīves dotās iespējas. Lielu iedvesmu deva Ineses grāmatu izlasīšana, semināru apmeklēšana.

...
Komentāri (0)  |  2016-02-22 11:05  |  Skatīts: 324x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Jaunie lektori - DACE GIELA


 Es esmu Dace.

Mana laimīgā bērnība un skolas gadi pagāja pilsētā ar rītdienu, bet tagad par savām mājām saucu pilsētu ar dvēseli.

Dzīvē sagadījās kā parunā – ir kaut kas jāzaudē, lai vietā iegūtu kaut ko patiesi vērtīgu... Toreiz vēl nezināju (un nemaz neticēju), ka tiešām vietā iegūšu kaut ko daudz labāku un vērtīgāku.

Mans miera noslēgšanas ceļš pašai ar sevi bija septiņus gadus garš. Studēju psiholoģiju, apmeklēju astroloģijas kursus, mācījos meditēt, strādāt ar Reiki enerģiju, modināt un tīrīt čakras, meklēju atbalstu tādās domās, kas palīdz būt laimīgai. Kad manās rokās nonāca Ineses pirmā grāmata „Ieelpo laimi un mīlestību”, tā kļuva par manu rokasgrāmatu nr.1.

Ir pagājuši gadi...un nu jau zinu, ko nozīmē justies vienkārši laimīgai, būt harmonijā ar sevi un citiem, kā ļaut sev piepildīties ar mīlestību, audzēt sievišķību un daudz citu brīnišķīgu lietu, bez kurām savu dzīvi vairs nespēju iedomāties.

...
Komentāri (0)  |  2016-02-22 11:04  |  Skatīts: 538x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Jaunie lektori - RENĀTE VECVĒRDIŅA


 Ne reizi vien esmu teikusi, ka esmu Pavasara Studijas meitene. Tāpat kā lielākā daļa notikumu manā dzīvē, arī mūsu sastapšanās bija likumsakarīga, harmoniska, pati no sevis un pilnīgi nenovēršama. Mani apbur tas, ka mirklī, kad tiekamies studijā, kad esam gatavas kļūt vēl laimīgākas pašas savā dzīvē, pazūd vecums, pazūd sociālais statuss, amati un aizspriedumi. Paliekam tikai mēs - skaistas, fantastiskas, zinātkāras meitenes - gan tās, kurām 17, gan tās, kurām skaistie 70 :)

Lielāko savas dzīves līdzšinējo daļu esmu bijusi absolūta teicamniece, perfekcioniste, mazliet zāģētāja, mazliet aizvainojuma turētāja, riktīgs pašpuika, pati savu robežu saslēgta, bieži nogurusi un īgna, bet.. ar lielu, radošu, dzīvesprieka pilnu un tik ļoti brīvībā skriet gribošu dvēseli. Esmu dzīvs, enerģisks un ļoti runīgs pierādījums tam, ka cilvēki mainās ar to brīdi, kad nolemj to darīt.  Es no visas sirds novērtēju visas savas pieredzes, arī tās mazliet drūmākās un ar prieku dalīšos ar tām arī ar Tevi. Jo tikai un vienīgi dzīves piemēri ir tie, kuri iedvesmo un audzē spārnus

...
Komentāri (0)  |  2016-02-22 11:03  |  Skatīts: 374x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Jaunie lektori - LAURA BANDERE


 Mani sauc Laura. Ar Pavasara studiju iepazinos pirms apmēram pieciem gadiem. Tajā laikā sajūtas bija sapinušās, bet skaidrs bija tas, ka tā dzīvot un domāt kā līdz šim, vairs nevarēju. Meklēju atbildes uz jautājumiem... Kā mainīties? Kā piepildīt savus sapņus? Kā sakārtot dzīvi, lai varētu dzīvot to laimīgi? Kā uzlabot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem? Šādi meklējot, es atradu Pavasara studijas mājas lapu. Lasīju katru rakstiņu kā milzīgu atklājumu un no katra rakstiņa guvu ļoti daudz. Katrs raksts mani mainīja uz labo pusi. Šajā mājas lapā es ieguvu atbildes gan uz meklētajiem jautājumiem, gan daudz ko tādu par ko nebiju pat sapņojusi. Tiekoties klātienē ar Inesi, guvu apstiprinājumu tam, ka esmu uz pareizā ceļa. Ļoti patika abi pirmie meditāciju ierakstu diski. Atceros, ka reiz pēc meditācijas gāju pa ielu, smaidīju un priecājos par veiklā dzirdētajām Līgo dziesmām. Tā nebija bijis gadiem, ka smaidītu par neko. Es atkal uzdrīkstējos darīt to, kas man sagādā prieku. Un dziļi sirdī ir iespiedušies meditācijā dzirdētie vārdi: ”Kāpēc gan es visu to sev biju aizliegusi?” Jā, tieši es pati biju sev aizliegusi priecāties un darīt lietas, kas man patīk. Viens šis meditācijas teikums mani atgrieza atpakaļ. Cik daudz var dot viens īstajā brīdī dzirdēts teikums!

...
Komentāri (0)  |  2016-02-22 11:02  |  Skatīts: 373x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


INESE PRISJOLKOVA un PAVASARA STUDIJA


 Es esmu Inese Prisjolkova – Pozitīvās domāšanas centra „Pavasara studija” vadītāja. 

Esmu beigusi Latvijas Universitāti, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāti, pēc tam maģistratūru, pēc tam doktorantūru, praktizēju Reiki.

Pavasara studiju radīju tādēļ, ka man pašai šī tēma liekas tik svarīga, ka esmu gatava tai veltīt visu savu dzīvi un piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku sev apkārt, lai šī metodika, ideja un pasaules uztvere ietu plašumā.
 
Par ko es runāju?
 
...
Komentāri (0)  |  2016-02-08 16:02  |  Skatīts: 191x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


ILZE ZARIŅA


 Labdien!

Mani sauc Ilze Zariņa. Esmu mamma 2 puikām. Manī ļoti liela manis daļa ir Mamma – savulaik kā mamma aktīvi darbojos nevalstiskā organizācijā "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība", palīdzot grūtībās nonākušajām ģimenēm/mammām. Kā mamma bez tālejošiem mērķiem esmu beigusi Montessori pedagoģijas apmācību un vēl un vēl.... Būt par mammu ir ļoti skaisti, tā ir liela atbildība, bet tikpat svarīgi ir nepazaudēt sevi kā personību, nepazaudēt sevi kā sievieti partnerattiecībās, realizēt sevi citās dzīves jomās utt.... Ak...!!! kā neapjukt un nesapīties visās dzīves lomās, kā nepazaudēties, kā visu pagūt..... Kā būt viedai un dzīves gudrai mammai visas dzīves garumā? Es noteikti pati savu reizi esmu pazaudējusies un atkal atguvusi šo līdzsvara punktu.....Jā, daudz ko arī zaudējot, pārvarot daudzas grūtības....  Atgūt savu līdzsvara punktu un stiprināt sevi kā mammu – tāds ir mans moto Pavasara studijas semināriem!

Komentāri (0)  |  2015-10-14 10:08  |  Skatīts: 215x         Ieteikt draugiem       TweetMe    


TOMS PRISJOLKOVS


 Viss sākās pirms nepilniem septiņiem gadiem. Kaut gan zemapziņā tas mani urdīja jau no laikiem, kad sāku sevi atcerēties. Bija laiki, kad visi bērni bija bērni, bet pieaugušie onkuļi un tantes. Pieaugušie bija jau ap 20 gadus vecie. Atceros, ka dzīve ritēja kā jau parastam bērnam, tika piedzīvots gan jaunu, mazu bērniņu sagaidīšana, gan onkuļu un tanšu pavadīšana mūžībā. Tas likās normāli, tikai mēģinot iztēloties sevi to aizgājēju vietā, palika ļoti daudz jautājumu.

Kā, Es, varu nebūt! Mana mazā sirsniņa protestēja! Tai laikā dzirdēju runas par dvēselīti, Dievu, Debesīm. Bet mazam bērnam tas, ko neredz, reāli neeksistē. Pat to, ka puķes, koki, zāle, ir dzīvi sāku apjēgt tikai pusaudža gados. Sunīši un kaķīši man visu laiku bijuši ļoti mīļi, bet to, ka viņi arī jūt, saprotu tikai pieaugušā vecumā.

Nekad mani vecāki mani nav audzinājuši kā piederīgo kādai politiskai, garīgai kastai. Vienkārši audzināja par labu cilvēku, kāds ceru arī esmu izveidojies. Pat bērnībā noplēšot kokam zariņu, iekšēji zināju, ka tas nav labi. Ar gadiem nobriesti un sāc jau pret citām dzīvības formām izturēties ar cieņu. Tā augot, analizējot par visu tveramo un netveramo, sāka veidoties savs viedoklis. Bija daudz atbilžu, bet vēl vairāk sāka kļūt neatbildētā. Brīžiem tas pluinīja manu saprātu-tas savas esības jautājums bija pilnīgā mistika.

...
Komentāri (0)  |  2015-06-27 09:16  |  Skatīts: 759x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.