Mīļošanās


sadaļa: JAUNĪBAS NOSLĒPUMS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ir rīts. Vēl acis man ir ciet, bet zinu, ka tūlīt būs jāceļas. Un it kā meklējot patvērumu, ielienu vīram azotē, lai pagulētu „uz rociņas”. Ir tik mīļi. Tik silti. Kaķis murrā blakus un suns sajutis, ka sākusies rosība, pienācis un grib mīļoties. Bērns no otras istabas sauc, lai ienāku, un es zinu, ka viņa grib, lai papaijāju viņai pēdiņas. Jā, mūsmājās viss rīts sākas ar mīļošanos un čubināšanos. Tas ilgst kādas 15 minūtes. Varbūt pat vēl mazāk. Tā ir tāda „rīta deva”, ko viens otram uzdāvinām.

Šodien šo rakstu mājas lapā pievienoju sadaļā „Jaunības noslēpums”, jo īstenībā mūsu šūnas jūtas jaunas un veselas tieši tad, kad ir apčubinātas, izkustinātas un iegrieztas pozitīvā enerģijā. Bet tikpat labi šo varēju ierakstīt arī sadaļā „Mīlestības formula” vai „Laimes terapija”. Mīļošanās ir mūsu komforta un labas pašsajūtas, veselības, jaunības un piepildītas dzīves pamatā. Un tā kā droši vien, ka nevaram sev nodrošināt katru rītu visa ķermeņa masāžu, tad šitāda rīta mīļošanās visai ģimenei ir ārkārtīgi svētīga.

Pie Siņeļņikova mēs iemācījāmies kā rīta vingrošanas beigās katrs pats varam savu ķermeni izmasēt, izrīvēt un izklapēt, kā arī kā darīt to pa pāriem, un faktiski arī tā ir viena laba porcija mīļuma un enerģijas mijiedarbības, ko dabū mūsu ķermeņi, katru rītu. Ārkārtīgi svētīgi. Šito tad noteikti pamācīsim un parādīsim nometnē.

Un šīvakara vebināra tēma mums ar tieši ir par mīļošanos, par mīlēšanos un par seksualitāti. Mēs runāsim par to, kā sakārtot šo jomu savā dzīvē tā veselīgi un nepārtraukti. Mēs runāsim par pieskārieniem un pieskaršanos, par to cik svarīgi sajust otra siltumu, mieru, enerģētiku. Cik būtiski ir ņemt klēpī bērnu, suni un kaķi. Cik svarīgi ir sēsties klēpī vīram un vispār – cik daudz priekš mūsu pašu veselības un labas pašsajūtas dod tas, ka vijamies viens gar otru.

Nu, mūsmājās tas ir tik pierasti. Mēs visi esam tādi čubinātāji. Bērns „ķešas virsū” nepārtraukti, lai viņai papaijā rociņu, vai pazīmē uz muguriņas. Vai arī viņa man prasa „vai varu Tev papīt bizes, vai paķemmēt matus”, vai vienkārši piesēžas un ņurca man roku vai bužinās klāt. Un bērni jau neko netēlo. Viņi nekad tā nedarītu, ja viņiem nepatiktu, vai arī viņi iekšēji nejustu vēlmi un vajadzību pēc tā. Arī mēs jūtam. Tikai cik sevi nobremzējam, vai cik sevi ierobežojam.

Īstenībā, ja ir mīļums vienam pret otru, tad nekas nav jāierobežo un tā paijāšanās notiek visu laiku.

Un tad, protams, vēl ir tā mīļošanās un skūpstīšanās pārim, ko bērns varbūt redz, varbūt neredz, bet katrā ziņā viņiem to vajadzētu just un nojaust, jo tikai tā viņi var mācīties pieaugušo attiecības un gūt pieaugušo attiecību piemēru.

Atceries – cik sievišķīga būs mamma- tik vīrišķīgs būs dēls un sievišķīga meita. Cik vīrišķīgas būs tētis- tik vīrišķīgs būs dēls un sievišķīga meita. Cik mīļi viens pret otru būs vecāki, tik pieaugušā vecumā bērni pratīs veidot savas attiecības. Jo veselīgāk tas viss ģimenē būs, jo vieglāka un laimīgāka būs dzīve un labākas attiecības bērniem, ieejot savā pieaugušo dzīvē. Bērni nemācās no vārdiem. Viņi mācās no darbības un mūsu piemēra. Viņi burtiskā veidā copy/paste pārņem mūsu rīcības paņēmienus.

Tātad – ja gribi, lai Tava ģimene ir mīļa, mīlīga, tad Tev pašai tādai jākļūst.

Ja gaidīsi, lai Tevi mīļo un cietīsies un cietīsi, kad nemīļo – būs grūti. Labāk jau sāc pati – gan piekļauties, gan pieglausties, gan samīļot, gan sabučot, gan sapaijāt, gan noglaudīt...vārdu sakot – lai ir daudz mīļu pieskārienu, kas mūsu ķermeni, garu un dvēseli dara jaunu un laimīgu, neatkarīgi no tā, cik mums ir gadu.

Starp citu – jo vairāk gadu, jo vairāk par šo visu jāpiedomā.

Jo lielāks trūkums pēc mīļuma, jo vairāk par šo visu jāpiedomā un jāsāk darīt (tātad mīļot un mīļoties).

Man ir bijuši pāris gadījumi Pavasara studijas pastāvēšanas laikā, kad kāda meitene man saka – mani neviens nav samīļojis un apskāvis. Un tad mēs apķeramies un stāvam vienkārši cieši klāt, lai var sajust, kā mīļuma enerģija plūst no vienas un otru, līdz iestājas miers un pilnīga laime, kāda rodas, kad zini – dievišķā mīlestība ir visapkārt mums un mūsos. Galvenais sākt ar to dalīties.

Tu vari paeksperimentēt un pamēģināt piefiksēt – cik viegli vai grūti ir otram dot mīļumu un dievišķās mīlestības enerģiju caur pieskaršanos. Paseko līdzi saviem paradumiem šodien. Cik daudz pieskaries? Cik to dari apzināti un ar mīļumu? Cik bieži un ar ko mijiedarbojies ar dievišķās mīlestības enerģiju?  Un vai Tev tas patīk? Vai varbūt izraisa diskomfortu? Paskaties kas ar Tevi šai jomā notiek.

Par šo (un ne tikai to vien) visu mēs runāsim šī vakara vebinārā. Ja Tevi interesē kā sakārtot savā dzīvē mīļošanās un mīlēšanās tēmu, un Tu gribi pievienoties mūsu sarunām internetā, tad raksti uz epastu: ineses.vebinari@gmail.com, lai pieteiktu līdzdalību vebināram. Telefons uzziņām vai pieteikumiem: 29431408 (Aija). Vebinārs sāksies 19.00 un ilgs pusotru stundu – tātad līdz 20.30. Ielogošanās un čatošana sākas jau no 18.00. Esi mīļi aicināta!

Lai Tev mīļuma pilna šī diena!

Ar mīļumu, Inese
Komentāri (5)  |  2013-07-01 09:59  |  Skatīts: 2734x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
maara - 2013-07-07 19:15
Jā, šī tēma par mīļošanos ir interesanta. Mani bērnībā ļoti mīļoja un čubināja, tieši tā, kā Tu, Inesīt, apraksti savu ģimeni. Un es domāju, ka tā dara visi cilvēki pasaulē. Liels bija mans pārsteigums uzzinot, ka nē, ir ģimenes, kurās vispār starp bērniem un vecākiem nav šādu pieskārienu. Šajā sakarā ir bijis daudz dažādu pārdomu dažādos dzīves posmos. Arī šobrīd nākas par to padomāt, kontekstā tieši par attiecībām ar savu vīrieti. Bet nu jau esmu "liela un gudra meitene" un daru tieši kā Tu Inesīt saki - eju klāt un samīļoju, nevis gaidu, kad vīrietis uzminēs, ko es gribu. Jo atceros, ka sieviete ir Mīlestības devēja un attiecību veidotāja. Un ja manī ir šī Mīlestība, ja man ir ko dot, tad tas sagādā prieku man un, šķiet, arī otram cilvēkam. Un es esmu pārliecināta, ka patiess mīļums, kas nāk no sirds, spēj sasildīt un iepriecināt... Un patiesībā, jo es vairāk dodu no sevis šo mīļumu, jo pati jūtos laimīgāka!
Lai mums visām ir, kas samīļo un lai mums ir ko samīļot!!! :)

inese - 2013-07-08 09:11
Jā, es esmu par to, ka mums jāiemācās un jāpieradina sevi 'mīļoties un čubināties. Un ja tā nav līdz šim bijis, tad vienkārši jāmaina paradumi, apzinoties, cik tas patiešām ir svarīgi:)

samīļoju jūs visas!
Lai jauka nedēļa.
Šodien ir Mēness pirmā diena - var sākt visko jaunu! Piemēram, izveidot jaunus paņēmienus un paradumus:)))

skaidrite - 2013-07-19 21:30
jā, ši nudien tēma, kas ikvienai ir aktuāla. Un jo aktuālāka, ja bērnībā tā visa ir ļoti pietrūcis, tad vēlāk sajūtot, gribas lai samīļo vēl un vēl, un kad atkal šie cilvēki, tuvās draudzenes un citi cilvēki "pazūd" no ikdienas aprites, tad atkal ir skumji, ka visu laiku jāilgojas, kad būs kāds, kas samīļos. Un tākā šis emocijas nav nākušas līdzi no mazotnes, tad ir grūti pieiet pie kāda klāt un pajautāt, lai samīļo, jo šķiet, ka nesapratīs...

inese - 2013-07-21 11:00
Jā. Mums vienkārši ir uz brīdi domās jāatgriežas pagātnē un jāizmaina attieksme pret toreizējiem notikumiem. Un tad arī būs vieglāk tagadnē visu darīt savādāk. Pirmdienas vebinārā mēs runāsim kā to izdarīt:))

Laila Voicicka - 2013-08-05 18:37
Paldies par so burvigo raksti kas liek mums saprast, ka samilosanas ir vajadziga visas paaudzes. Ko sniegsi to ari sanemsi pretim!


Atpakaļ