On-line sarunas turpinās


Komentārs:

inese - 2013-06-27 18:33
Tas moments, ko aprakstu grāmatā, bija saistīts ar šo tiešo skatīšanos un ar dienvidu vīriešu attieksmi pret sievieti uz ielas. Tāpat varētu būt Gruzijā, vai varbūt Spāniijā. man ietrāpījās Itālija.
Toreiz biju savā pašapziņas zemākā punktā un jutos tiešām neglīta, nepārliecināta (biju nokritusi no zirga un vairākus gadus vilkusies pavadā līdzi). Un pateicoties Itālijas vīriešu uzmanībai, es pēkšņi sapratu, ka tā taču nav, ka esmu jauna, skaista un visa džive man ir priekšā.
Toreiz sasmēlos šo uzmanību un faktiski tā mani atgrieza dzīvē un savā sievišķības apziņā.

Un manā gadījumā ir arī tā pozitīvā pieredze draudzēties ar Itāļu vīrieti, kurš nēsā uz rokām, kurš saka komplimentus un mīl no sirds.
Viņa uzmanība mani pavadīja vairākus gadus, līdz es nostājos uz kājām un atgriezos dzīvē. Man tas ļoti patika un rūgtas pieredzes nav ne drusku.
Vienīgi - jau toreiz sapratu, ka konkrēti es nevarētu pavisam būt kopā ar ārzemnieku. Man tā latvietība ir pārāk svarīga. Un priekš manis svarīgi ir to darīt un sajust kopā ar savu cilvēku.



sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Tas ir kaut kas apbrīnojams, cik ļoti nopietnu tēmu esam aizskārušas vebinārā, un tas ir apbrīnojami, cik ļoti meitenes iesaistījās un vēl šodien mēs sazvanāmies, un vēl šodien sarakstāmies, un nevaram vien beigt runāt par....mīlēšanos un mīļošanos, par to kā būt skaistām un kā radīt vīros un vīriešos interesi par sevi.

Pirmais komentārs jeb pirmā vēstulīte, kas man pienāca pēc vebināra vakar uz draugiem.lv, bija – ka mums biežāk laimes terapijā jārunā par šo jomu. Ka bez šīs mīļošanās un mīlēšanās jomas sakārtošanas mēs netiekam nekur tālāk. Ka mēs jau varam izlikties, ka viss ir kārtībā, bet īstenībā bieži vien ir „jāraud spilvenā”.

Izrādās, viena ļoti nopietna tēma, ko tā īsti es saprotu tieši šodien, pēc tam, kad saņemu atgriezenisko saikni un jautājumus nu jau ceturtdienai, ir tieši tas - kā apzināties sevi kā sievieti, kā baudīt to, ka patīku, un kā nesamulst, kad mums sāk pievērst uzmanību un kā to visu baudīt, nevis „nogriezt pie saknītes”.

Izrādās, ka visgrūtāk, ir sevi apzināties kā sievišķīgi skaistu, kas sevī iekļauj arī savas seksualitātes apzināšanos. Izrādās, ka ir ļoti daudz meitenes, kas sevī šo skaistumu nepamana. Ir ļoti daudzas, kas neapzinās. Un ir ļoti daudzas, kas komplekso, tiklīdz kāds pievērš uzmanību.

Man ir sajūta, ka sievietes mūsdienās ir ļoti samulsušas – ko drīkst, ko nē, kā vajag, kā nē.

Vispār izrādās, ka šī tēma ir tik ļoti dziļa un tik svarīga, ka tā īsti mēs savā pirmajā sarunā to varējām tikai ieskicēt. Biju sagatavojusi 38 slaidus (jo vebinārā vienmēr patērējas vismaz 3 reizes vairāk informācijas, kā klātienes seminārā), bet spējām izrunāt tikai līdz 23. Nu ko – pārlikām uz nākošo reizi. Un tā nu mums sanāk, ka gan šo ceturtdien- jautājumu un atbilžu vakarā- runāsim par attiecībām un par sevis apzināšanos attiecībās, gan pirmdien tad turpināsim no 23.slaida iepriekšējo tēmu.

Īstenībā, ja esi „nokavējusi” šīs tēmas sākumu svētku laikā, bet šobrīd gribi pieslēgties diskusijai, tad to droši var darīt. Es noteikti uztaisīšu kādu ievadiņu un mēs iepriekš parunāsim par to, kas bijis mūsu sarunās no sākuma. Ja par šo tēmu Tev ir savi aktuālie jautājumi, kurus gribi iesūtīt, lai es izstāstu smalkāk – tad, esi laipni aicināta tos sūtīt uz: konsultācijas.pluss@inbox.lv ar atzīmi „jautājums vebināram”.

Pirmās iesūtītās tēmas ir:
  • „Cik daudz un bieži sieviete drīkst atļauties interesēties par vīrieti (rakstīt viņam un zvanīt), uzsākot attiecības, lai nezaudētu savu statusu kā „medījums” un nekļūtu par mednieci?”
  • Ko darīt, ja pēc lieliski uzsāktām attiecībām un pirmās nakts viņš ir pazudis un aizbildinās ar aizņemtību darbā?
  • Ko darīt, ja brīžos, ka kādam patīku, manī rodas vēlme to noliegt un izskatīties nesmukākai un neveiklākai, kā esmu?
  • Ko darīt, ja vīrieši vispār nepievērš uzmanību un nekādu interesi neizrāda?

Tad ir viens personīgs jautājums par situāciju, ko aprakstu savā grāmatā „Ieelpo laimi un mīlestību 2”:

  • Kas bija tas īpašais, ko ieguvi Itālijā, saprotot, ka uz Tevi  vīrieši atskatās un Tev tas patīk, ja reiz visu mūžu esi baudījusi vīriešu skatienus un ieinteresētību?

 Tad ir vairāki situāciju apraksti, bet rezultātā jautājums tāds:

  • Ko darīt, ja vīrs negrib mīlēties un vienmēr vakaros ir noguris.
  • Ko darīt, ja ir dusmas, ka viņš neprot ar mani mīlēties tā, kā es to gribu?
  • Kā piesaistīt vīra uzmanību un kā būt atkal skaistai un apbrīnotai, kā jaunībā?

Un vēl un vēl un vēl. Īstenībā jau tagad ir tik daudz jautājumu, ka pusotra stunda varbūt, ka pietrūks lai uz visiem atbildētu un varbūt, ka man būs jāsagrupē kādi līdzīgie jautājumi pa grupām un jāatbild uz vairākiem kopā.

Nu katrā ziņā, ja Tevi interesē visas šīs tēmas un varbūt Tev vēl ir papildus kādi citi jautājumi, tad gaidu Tevi ceturtdien plkst.19.00 vebinārā un mūsu kopējo sarunu. Pieteikšanās iepriekš kā jau vienmēr uz e-pastu: ineses.vebinari@gmail.com. Jautājumus vari iesūtīt šodien un rīt, jo ceturtdien, tad lielāko daļu jau būšu iekļāvusi prezentācijā un plus mīnus tur viss jau būs gatavs.

Protams, ja kāds saņemsies piedalīties video logā, tad to noteikti izmantosim. Tā kā, ja gribi piedalīties dzīvajā, uzraksti, ka Tev ir kamera un mikrofons un gribi jautājumu uzdot pa tiešo. To noteikti iekļausim.

Šobrīd novēlu Tev brīnišķīgu vakaru!

Un ja gribi atnākt uz klātienes semināru pastrādāt ar savu zemapziņu, tad esi laipni aicināta rīt uz praktisko nodarbību, kur ņemsim Siņeļņikova izstrādāto zemapziņas transformēšanas metodi. Tas būs rīt plkst. 18.00-21.00 Kuģu ielā 11-302, pieteikšanās pie Santas uz e-pastu: pavasarastudija@gmail.com

Uz tikšanos!

Ar mīļumu, Inese
Komentāri (2)  |  2013-06-26 01:47  |  Skatīts: 2279x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Inese Millere - 2013-06-27 00:17
Sveika Inese, jā es arī esmu ziņkāŗīga, ko tu ieguvi Itālijā ;)...
Lai nu kā Itālijā vīrieši tiešam skatās, un īpaši tad, ja sieviete valkā svārkus. Kad pie manis Romā pirmo reizi ciemojās māsa, kura tajā laikā dzīvoja Amerikā -- tieši tas, ka vīrietis nākot pretīm skatās tieši virsū un acīs bija tas, ka uzkrita visvairāk. Jo Amerikā sieviete var iesūzdēt vīrieti tiesā, ja viņai laikas, ka ne tā skatijās. Tāpēc Amerikā viršu neskatās.
Atgriežoties pie Itālijas sajūtu ir laba, ka skatās. Tas liek pacelt galvu, iztaisnoties un sajusties skaista. Un vēl viņi uzrunā, tā vienkārši; īpaši, ja redz ka ārzemniece.
Bēdīgi vienīgi tas, ka meitenēm liekas, ka tas, ka Itālijas vīrieši skatās, un saka, ka esi bella, un vēl ko citu kaut ko nozīmē. Viņi vienkārši tā dara, viss viens avi viņiem mājās sieva, un kaudze bērnu.
Iesaku Itālijā baudīt vīriešu skatienus, smaidīt pretīm, spēlēt pretīm, prakstizēt savu sievišķību, bet neko vairāk nesadomāties. Lai nav bēdīgi jāviļas.
P.S. man nav rūgtas pieredzes, lūdzu neuztveriet šo kā morāles lasīšanu...tā ir vienīgi 10 gadu Itālijas pieredze.

inese - 2013-06-27 18:33
Tas moments, ko aprakstu grāmatā, bija saistīts ar šo tiešo skatīšanos un ar dienvidu vīriešu attieksmi pret sievieti uz ielas. Tāpat varētu būt Gruzijā, vai varbūt Spāniijā. man ietrāpījās Itālija.
Toreiz biju savā pašapziņas zemākā punktā un jutos tiešām neglīta, nepārliecināta (biju nokritusi no zirga un vairākus gadus vilkusies pavadā līdzi). Un pateicoties Itālijas vīriešu uzmanībai, es pēkšņi sapratu, ka tā taču nav, ka esmu jauna, skaista un visa džive man ir priekšā.
Toreiz sasmēlos šo uzmanību un faktiski tā mani atgrieza dzīvē un savā sievišķības apziņā.

Un manā gadījumā ir arī tā pozitīvā pieredze draudzēties ar Itāļu vīrieti, kurš nēsā uz rokām, kurš saka komplimentus un mīl no sirds.
Viņa uzmanība mani pavadīja vairākus gadus, līdz es nostājos uz kājām un atgriezos dzīvē. Man tas ļoti patika un rūgtas pieredzes nav ne drusku.
Vienīgi - jau toreiz sapratu, ka konkrēti es nevarētu pavisam būt kopā ar ārzemnieku. Man tā latvietība ir pārāk svarīga. Un priekš manis svarīgi ir to darīt un sajust kopā ar savu cilvēku.


Atpakaļ