Par vēlēšanos, par izaugsmi, spēku un vizualizāciju


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien kā jau itin bieži caurskatu dažādus youtube klipus un lekciju ierakstus un pēkšņi redzu, ka mans viens no augstākajiem skolotājiem un autoriem - Sergejs Lazerevs, ļoti kategoriski iestājas pret vēlmju un mērķu vizualizēšanu. Un īstenībā iet vēl tālāk un saka, ka vizualizēšana ir pilnīga pašnāvība.

http://www.youtube.com/watch?v=GlYt3f2VGnY

Domāju...nu kaut kas traks, man tik ļoti daudz kas no viņa der un tai pat laikā man tik ļoti labi strādā vizualizēšanas metode. Kas te ir pa nesakritību?

Un izrādās, ka viņš runā par cilvēku vēlmju piepildīšanos bez enerģētiskā seguma tam visam. Ka cilvēks ar savu spēju vizualizēt, saņem vairāk un nokļūst pie mērķa ātrāk, nekā spēj uzaudzēt savu enerģētiku, lai to visu paņemtu pretim.

Un tad nu te ir atbilde visiem tiem, kas man regulāri raksta, ka kaut kas nav riktīgi un vēlēšanās nepiepildās. Lūk – ļoti labi, ka nepiepildās, jo, ja piepildītos, tad varētu atgadīties kāda slimība vai atkarība, kura līdzsvaros enerģijas balansu.

Vai atceries, ka jau pašā pirmajā grāmatā un vienmēr pašā pirmajā seminārā mēs runājam par saulīti un ka mums jābūt tik ļoti piepildītām ar dievišķo enerģētiku un spēku, ka katrs saulītes stariņš spīd dēļ saules enerģijas pārbagātības. Piedevām, nevis viens stariņš, bet apaļa saulīte ar stariņiem (kā dzīves jomām) uz visām pusēm.

Lūk – lai piepildītos mūsu vēlēšanās, lai mēs „varētu paņemt pretim” laimīgu dzīvi, mums jāaudzē enerģētika un vieta tam visam. Mums jāaudzē milzīga mīlestība, milzīgs spēks sevī un ļoti spēcīga harmoniska, līdzsvarota enerģētika.

Kā domā, kāpēc mēs runājam par dzīvi saskaņā r dabas ritmu, kāpēc runājam par vingrošanu, peldēšanos, ēšanas paradumiem un pozitīvām domām? Par dzīvi saskaņā ar sievišķo enerģiju sievietēm un vīrišķo vīriešiem, par izturēšanos ar mīļumu utt. Jā- tieši tādēļ, lai paplašinātu savu enerģētisko lauku un lai mums mūsu saulītes stariņi būtu jo plašāki.

Tas nav tapēc, ka kāds mazohistiski grib celties 5os vai sevi spīdzināt, lai peldētos aukstā ūdenī. : )) Nē. Tas ir tādēļ, lai vairotu savu spēku, enerģiju un veselību un spētu paņemt pretim laimīgu dzīvi, tam visam nepieķeroties.

Citādi – viens grib māju, viens mašīnu, vien ceļojumu, viens dārgas drēbes, cits īsto un vienīgo, cits laimīgu ģimeni un tik vizualizējam un tik rakstām vēlēšanās. Bet.....vai sagatavo tam visam vietu? Vai jau tagad tiec ar mīļumu ar visu galā, kas Tev Tavā dzīvē notiek? Un ja tiec – vari nešaubīties, ka visi mērķi un vēlmes, un sapņi, var tikt piepildīti un nekas nebūs jāzaudē. Bet ja spēka nebūs un mīlestības enerģijas nebūs – tad kaut kas viens tiks dots un cits ņemts. Vai tā mēs gribam? Nē negribam.

Redz mūsu tauta (arī citas tautas un valstis) nesen kā izdzīvoja krīzi. Kāpēc? Tādēļ, ka cilvēki gribēja dzīvot ar lielāku enerģiju, nekā tiem bija. Un bija taču arī tādi, kurus krīze neskāra. Kāpēc? Tādēļ, ka viņiem enerģija bija uztrenēta un uzstrādāta lielāka. Vai arī viņi nemēģināja pārlekt pāri savai varēšanai.

Kā audzēt enerģētiku?

Trenēt. Nenopludināt. Neatdot tur, kur tā noplūst, bet gan darīt to, kas to vairo.

Vakar klausījos Napoleona Hila audiogrāmatu „Domā un kļūsti bagāts” un tur viens no punktiem – zini, cik gribi nopelnīt un zini, ko par to esi gatavs atdot jeb ziedot.

Un šai gadījumā peļņa jau ir tas pats, kas vēlme un vēlēšanās, mērķis un sasniegumi.

Jo, lai kaut ko sasniegtu, ir jāuztrenē enerģija.

Lai „paceltu” māju (nopirku, uzceltu) ir jābūt tik daudz naudai, vai arī – jāceļ to lēnām un pakāpeniski, vairojot enerģiju (tātad arī naudu).

Vai atceries kā mēs pirmajā seminārā runājam:
  • no sākuma jāiemācās domāt labas domas (tās ir tās domas, kas nevis grauj, bet gan palīdz saglabāt vai vairot enerģiju),
  • pēc tam ir jāizdomā veids kā vairot savu spēku – savu fizisko, psiholoģisko un garīgo enerģētiku. Un šeit noder dažādas prakses – piemēram, joga jeb kāda cita dzīve mācība (tai skaitā laimes terapija).
  • Un tikai pēc tam ir jāizvirza mērķi.


Lūk, un ja esam savu enerģiju saveduši kārtībā, tad atbilstoši šai kārtībai un šim apjomam varam vēlēties, vizualizēt un sasniegt. Bet ja kaut kas no tā visa, ko gribam, kaut kā nedodas rokā, tad vai nu nav vēl pietiekošas enerģijas vai nav pienācis īstais laiks (kas principā var nozīmēt tieši to pašu).


Tātad – katrā reizē, kad kaut ko ļoti gribās (un tas pat nav tik noteicošo vai materiālo vai garīgu vērtību) un to nevar uzreiz iegūt – priecājies. Jo ja Tev to dotu, tad atņemtu (jeb sagrautu) ko citu. Un nevis tapēc, ka dzīve ir nežēlīga, bet gan tādēļ, ka ar saviem „niecīgajiem muskuļiem” gribēji pacel pa lielu smagumu. Un...locītava neizturēja. Un muskulis satrūka....utt. Un šai gadījumā pārnestā nozīmē tā locītava vai muskulis var būt gan attiecības, gan veselība, gan bērnu dzīves līnija utt.


Secinājums viens – ja šobrīd kāda no Tavām vēlmēm nepiepildās – audzē enerģētiku un turpini dzīvot savu pateicības pilno laimīgo dzīvi.

Tiklīdz audzēsi pieķeršanos vēlmei – atceries, tā ir graujoša enerģija.

Tiklīdz mēģināsi „pieburt” vai izšmaukt no dzīves labumu – tā atņems kaut ko citu (neizturēs muskulis).

Man ir viens praktiskais seminārs, kurā mācāmies sievišķīgi sasniegt mērķus. Lūk, tajā ļoti daudz runājam par savas enerģētikas spēku un to, cik lielu laimi spējam paņemt pretim, paši sev nenodarot pāri.
 
Ar mīļumu, Inese
Komentāri (11)  |  2013-05-30 09:43  |  Skatīts: 3364x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ince - 2013-05-30 20:12
Paldies par rakstu! Tas nu atbilst manam pasreizejam sajutam.
Bij bridis dzive, kad daudz kas it ka pats no sevis sakrita rokas. Bet ar materialajiem labumiem atnaca ari zaudejumi. Un shie zaudejumi sapeja tik loti, ka nekads materialais to nespeja nosegt.
Tagad censhos, energetiski esmu pasperusi paris solus atpakal. "audzeju muskulus" tieshi tajas vietas, kuras izradijas vajakas. Par visu ir jasamaksa. Visums neko pa velti nedod. Tikai visuma davanam klat nav piesprausta skaidra cenu zime. Reti mes saprotam, ka problemas, kuras uzkritusas ka sniegs uz galvas arii ir shi cena.
Lai Jums jauka diena.

lauraw - 2013-05-31 08:11
Gribēju šajā sakarā teikt, ka zinu tehniku, kas darbojas tieši pretēji The Sicret metodēm.Cilvēkam ir jāaizver acis , un jāiztēlojas visa situācija , ko viņs NEGRIB piedzīvot. Var raudāt, psihot, smieties , var darīt visu pēc emocijām.Tādā veidā izdzīvojot šo situāciju cilvēks it kā attīrot enerģiju un šai situācijai vairs nav kur realizēties. Zinu pat cilvēku, kura pasniedz šo tehniku , bet šo var izmantot arī pats mājās.Tas viss galīgi neiet kopā ar to vizualizēšanas metodi, ko piedāvā The Sicret..nezinu tad kam vispār ticēt..:)

inese - 2013-05-31 13:06
Domāju, ka šī pretējā metode varētu būt saistīta ar bloku šķidināšanu un ar baiļu mazināšanu.
Neesmu mēģinājusi, bet kaut kaur esmu lasījusi, ka ja ir dikti no kaut kā bail, tad uz brītiņu ir vērts iedomāties vissliktāko, kas vien varētu notikt un uz sekundīti tai visā iejusties.
Ja cilvēks ir kaut domās pabijis šai situācijā, tad viņam mazinās "nāves bailes" no šī iespējamā scenārija. Viņš saprot, ka gluži mirstamā vaina tā nav un palaiž šīs bailes vaļā.

Es pati šo nepraktizēju, jo man ir tik spilgta un varena tā iedomāšanās un vizualizēšana, ka man ir sajūta, ka es spētu ar savām domām radīt precīzi to, ko negribu.

Bet teorētiski es šo metodi saprotu.

lauraw - 2013-05-31 13:39
Jā, ir tā kā Jūs sakāt par tām bailēm , ir jāiedomājas tā sliktā situācija( jo mums jau visiem ir bailes no sliktām situācijām tieši) un tad jāiejūtas. Vai nav tā, ka tad kad tās bailes pazudušas šī situācija nepiepildās, jo bailes atlaistas ( un kā zināms , mēs piesaistām tieši to no kā baidāmies)?

inese - 2013-05-31 17:23
Jā. Tad, kad bailes pazudušas, bevajadzīgā situācija vairs nepiepildīsies.
Tur kur doma, tur enerģija, kur enerģija, tur situācija materializēsies.
Bet ja par to vairs nedomās, tad nekas nevarēs materializēties.

Tā kā šī metode ir priekš tā, lai tiktu vaļā no uzmācīgām bailēm, kas bloķē enerenģiju un traucē mums dživot kā gribam.

lauraw - 2013-05-31 17:33
Jauki, ka ir tikts skaidrībā! Liels paldies:) Tad jau šo ar var izmantot pēc vajadzības!Varbūt vēl kādam noder!
Lai jauka nedēļas nogale!

inese - 2013-06-01 10:34
Par citu tēmu -
šodien iegāju mūsu mājas lapas forumā un ar tādu mīļumu izlasīju tos dažus ierakstus, kas tur ierakstīti.
Diez...kapēc mums tā foruma lieta toreiz neaizgāja?
Nav skaidrs.
Šodien pievienoju tur bildīti pie sava vārda, atbildēju uz vienu komentāru Ilzei un kaut kā iedomājos, ka varbūt mēs šad tad tur gribam ko ierakstīt:)

dzanita - 2014-07-06 18:25
Šodien šajā mazajābrīdī, kad starp dienas mājas darbiem baudīju kafiju, atklāju sev šo rakstu. Tas tiešām tā arī ir, ka es baidos vizualizēt, jo vizualizētais reizēm atnāk TIKspēcīgi, kā es to nemaz nevēlējos, jo nebiju tam gatava! Jo vizualizētais gluži tāpat kā jauna iegādāta manta ir kaut kur savā dzīvē jāliek un ar to jānodarbojas un tas var radīt neērtības, jo neietilpst Tavā mājā/ istabā/laikā.:)


inese - 2014-07-06 22:13
o, paldies, ka izcēli šo rakstu. Biju jau par to pilnīgi aizmirsusi.

Šis ir tieši tas, par ko runāsim rītdienas (pirmdien, 7.jūlijā) nodarbībā. Tieši kas ir par cēloni, ka nepiepildas tas, ko kārojam un kā to mainīt.

dzanita - 2014-07-07 08:45
Izlasot Tavus rakstus, tas nekad nav viss - izlasīju un aizmirsu. Vakar nesapratu, kāpēc man nāk raudiens, līdz šorīt rakstot savu sievišķības dienasgrāmatu atklāju, ka es baidos būt sievišķīga, ka es līdz šim savu pašapziņu cēlu, ejot pa dzīvi vīrišķīgi, taču kā sievietei - man tā ir ārkārtīgi zema!!! Es baidos būt vāja, baidos, ka man "kāps uz galvas"... Lūk, kā ar šo savu atklājumu lai es tieku galā? Esmu arī sapratusi, kādēļ es reizēm tīšām nepucējos, jo - es baidos, ka mani uztvers vizuāli pārāk sievišķīgi!!! Reizēm es tam esmu uzaudzējusi pietiekoši daudz "enerģētikas muskuļus", bet reizēm enerģijas ir tik maz, ka pat ikdienas gaitām nepietiek. ļoti tagad pārdzīvoju... bet zinu - caur sāpēm nāk spēks!

inese - 2014-07-07 12:11
ak, mīlulīt, nu Tu redzi, kas mūsos notiek? manī jau arī ir tieši tāpat. es savukārt vakar secināju, ka tik labprāt savu vīru ievilktu tādā dīkā saules baudīšanā un nekā nedarīšanā.
un citu reizi man ar to pucēšanos ar tā ir.
un citu reizi, pilnīgi apraudos, kad liekas, ka nemaz neprotu un nespēju iedvesmot vīrišķo enerģiju.
un citu reiz....
un citu....

un beigu beigās sajūtos tik sievišķīgi nevarīga, nepārliecināta unn vāja:))) un tieši tai brīdī atceros, ka man jau nekad nav speciāli jādara. Jau tas vien, ka esmu un baudu savu dzīvi, ļaus augt manai sievišķībai.

samīļoju Tevi :)


Atpakaļ