Vibrācijas, intereses, enerģētika


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien ar Tevi gribu parunāt par tēmu, kas saaktualizējusies te vairākās vietnēs, kur rakstu – un tas ir par vibrācijām, saistībā ar tēriņiem , atļaušanos, prioritātēm un cilvēkiem, kas apvienojas kādās konkrētās „nekur nerakstītās” grupās vibrāciju līmenī.

Mēs sākām runāt par tēmu, ka ir dažādas cilvēku grupas – tie, kas iet uz semināriem pa velti, tie, kas pa 5iem latiem, tie, kas pa 25 un tie, kas pa 100 vai 150. Tālāk vienkārši neminēšu, jo gan es pati, gan man tuvi cilvēki ir maksājuši un arī šobrīd maksā 1000 ls par kādu konkrētu apmācību. Bet tas, protams, nav pa šo tēmu. Es pati tikko kā biju pie Siņeļņikova un mums tik tas izmaksāja, mana māsa ir nopirkusi pie Aleksa Janovska abonementu uz vebināriem un tik tas maksā utt.

Bet tas jautājums bija par vibrācijām un „līdzīgs pievelk līdzīgu” un manu attieksmi, ka man vislabāk (visefektīvāk) ir sarunāties un vadīt nodarbības cilvēkiem, kas ir manā vibrācijā. Piemēram, es savu nodarbību cenu uzlieku precīzi tādu, kādu es pati šeit Latvijā būtu gatava atļauties regulāri, ejot vienu reizi mēnesī uz kādām sev interesējošām nodarbībām. Tie ir 15-25 ls, kas man liktos pilnīgi tā vērts katru mēnesi ikdienišķi tam lietot. (tā kā nu jau ar šo visu nodarbojos profesionāli, tad man, protams, ka tēriņi šai laukā savai izaugsmei ir daudz lielāki un nu jau vairs nemēru pēc savas mērauklas).

Lūk – un tā kā es gribu, lai uz maniem semināriem nāk tie cilvēki, kuriem būs mani visvieglāk saprast sajust un mums būs abpusēji viegli mijiedarboties (un tas arī tad ir visrezultatīvāk) dalībasmaksa ir atbilstoša tam, kas manī labi rezonē. Līdz ar to man piesaistās tie cilvēki, ar kuriem mums semināros viss ir viegli (nav kašķu, nav nekas jāpierāda, nav jānopūlas ar liekiem blokiem un savstarpēju „deķīša vilkšanu” vienā vai otrā virzienā, jo visi domā apmēram līdzīgi). Un pat tad gadās, ka ....piemēram, naudas seminārā izveidojas grupa ļaužu, kas uzskata, ka bez kredītiem biznesu attīstīt nevar vai laimīgu dzīvi dzīvot nevar utt. Un...tad nu ej un cīnies un pierādi, ka Visumā jau kredīta jēdziena nav un ka šis cilvēks vienkārši sevi šmauc. Un tā kā viņam tā pārliecība ir iesakņojusies ļoti dziļi, tad viņš iet prom ar neapmierinājumu un vēl citus pa ceļam noskaņo, ka tomēr tā laimes terapija nekam neder. Lūk, šis ir graujoši un tam nav vērtības. Es negribu, lai es radītu graujošas situācijas pati savos semināros. Tam tie nav domāti.

Mani neinteresē ar kādu cīnīties, kādam ko pierādīt vai kādu par kaut ko pārliecināt. Esmu tam izgājusi cauri un man vairs negribas, lai manās nodarbībās kas tāds notiktu, jo tas ļoti traucē pārējiem, kuri ir atnākuši tiešām pastrādāt ar sevi, sapildīties ar motivāciju un labu enerģētiku un gūt spēkus un stiprinājumu kaut ko sevī mainīt.

Un tā nu tagad zinu, ka vērtība ir, kad pie konkrētā autora vai lektora nāk viņa vibrācijas auditorija un visi ir uz viena viļņa. Tad visi ir ieguvēji. Tad ir ārkārtīgi viegli. Un kā Ziedonis ir teicis, ka vērtība ir tieši tad, kad ir viegli (jo tad tas ir ar dievišķo enerģiju un nevis caur ego cenšanos).

Un tāpēc es saku, ka pie manis ir labi, ka nāk cilvēki, kas ir apmēram manas vibrācijas. Nu un tagad mēs varētu paprovēt izprast to savstarpējo pievilkšanos un savas vibrācijas cilvēkus sajušanu.

Tagad pamēģinām visi nolikt savus Ego malā un izrunājam šo jautājumu ar absolūtu mīļumu pret sevi un pret visiem cilvēkiem – gan pret tiem, kam ir nauda, gan pret tiem, kam nav, gan pret tiem, kas grib maksāt, gan pret tiem, kas ne.

Visi ir labi. Viņi visi ir mīļi. Es katru cienu un ar katru varētu parunāties, sarunāties, ja vajag – samīļoties.

Bet tagad padomājam kādā citā jomā: ir cilvēki, kas iepērkas „mc2” – viņi ir gurmāni, labas kvalitātes pazinēji, viņiem šis viss ir ļoti vajadzīgs. ( šie cilvēki nav manas vibrācijas, jo man tas viss nav svarīgi. Viņiem ir. Man nav. Mēs neesam neviens ne sliktāki, ne labāki, bet mēs runātu dažādās valodās). Lūk, simboliski pārnesot to uz mūsu semināru tēmu – šie cilvēki brauc pie pasaules meistariem maksā dārgu naudu, viņiem ir savi Guru kaut kur Indijā, Krievijā vai Amerikā un viņi bauda ļoti dziļu kvalitatīvu apmācību un savas personības izaugsmi. Šie cilvēki tērē tūkstošus dalības maksām par semināriem (un var gadīties, ka tā ir viņu vienīgā nauda). Un visticamāk, ka viņi nenāks uz maniem semināriem, jo viņi būs tikuši daudz tālāk kā laimes terapija. Kā mēs zinām laimes terapija ir tikai un vienīgi kā pagrieziena punkts – dzīvot laimīgu (pasaulīgu) dzīvi.

Tad ir cilvēki, kas iepērkas „Sky”. Un varbūt, ka viņi pārklājas gan ar tiem, kas „mc2”, gan ar tiem, kas „Rimi” (jo tuvākās grupas jau vienmēr bišķīt paprovē kaut ko paplašināt. Un šie cilvēki tādu semināru ziņā – simboliski, protams – nodarbojas ļoti profesionāli ar kādu no filozofijām, vai reliģijām, vai mācībām, vai tehnikām. Un atkal jau – viņi nav mana auditorija. Viņiem faktiski nav ko darīt laimes terapijas nodarbībās, jo viņi sen ir savu atraduši. Un viņi nav ne labāki, ne sliktāki, par mani vai manu semināru apmeklētājiem. Tikai viņi ir citā vibrācijā (dara dziļāk, nopietnāk, regulārāk utt.)

Un tad ir tādi, kas iepērkas „Rimi”. Lūk – tā ir mana vibrācija. Man tur ir saprotamas cenas. Man tur ir saprotmi cilvēki. Es tur jūtos kā savējā. Bet, piemēram, Podium veikalā nē. Un tie nav kompleksi vai kaut kāda sevis nenovērtēšana. Tās vienkārši ir dažādas vērtību sistēmas un prioritātes, kas kuram uz šo brīdi ir svarīgi un kas ne. Piedevām – tas viss var mainīties.

Es esmu absolūti pasaulīga. Es gribu dzīvot laimīgi. Es gribu dzīvot veiksmīgi. Es gribu justies labi starp savējiem un man nav omulīgi, ja esmu citā vērtību sistēmā. Es, protams, pielāgojos, bet ja es izvēlētos nākt uz kādiem semināriem, tad es ļoti nopietni skatītos, lai man sakrīt +/-vibrācijas ( tai skaitā intereses, vērtību sistēma, naudas līmeņi, tēriņi, iespējas) ar pasniedzēju un ar grupu.

Vai neesi ievērojusi, ka ļoti finansiāli turīgi cilvēki parasti atrodas vienkopus – viņus vieno kopējas intereses, bizness, iespējas, ritms, temps, varēšana, savukārt, piemēram, zemnieki vai saimnieki – vienkopus. Zaļie – vienkopus. Folkloristi – vienkopus.
Kāpēc? – jo viņiem ir vienāds skatījums uz lietām.

Ā un runājot par naudām, vēl ir ļaudis, kas vienmēr iepērkas Maximā un vēl uz atlaidēm un vēl skatās to Optima līniju. Un nevis tāpēc, ka tas ir pie mājām un vienkārši vienīgais tuvākais veikals, bet tieši tāpēc, ka visu jāpērk lēti. Lūk  - viņiem pie manis atnāk uz semināru pa 15-25 latiem būs dārgi. Protams, ka ir meitenes, par kurām zinu, ka viņas tiešām šo summu sakrāj un pa vidam varbūt tiešām ļoti ekonomē uz produktiem, bet tas ir retums. Un viņas ļoti grib no šī apburtā loka izkļūt. Lūk...nu ja tā skatās, tad šitā maksimas publika vairs nav mana vibrācija. Un atkal jau – nevis tapēc, ka es esmu augstāk vai zemāk, vai viņi augstāk vai zemāk, bet vienkārši tādēļ, ka cilvēks vēl pagaidām nav izkļuvis no upura lomas, kas neko nevar atļauties vai arī, ka visu jāpērk lēti. Man būtu ļoti grūti ar veselu grupu „upuru” diendienā strādāt. Starp citu – man ir pieredze, kur es runāju pa rlaimi un savu dzīvi un cilvēki iet ārā pilnīgās asarās, jo viņiem sāp, ka viņi tā nedzīvo. Vai arī viņiem uznāk dumas. Vai arī viņi sāk kliegt, ka tas tā nav iespējams. Nu....ir man dažas tādas pieredzes, kur kāds no organizatoriem, labu gribēdams, ir atvedis šādām ļoti nogurušām manu semināru. Nu...es jau protams, vienu reizi varu, bet diendienā strādāt ar šādām auditorijām man ir pa smagu. Un galu galā Pavasara studija ir mana laimes terapija un es visu daru tieši tik daudz, cik tas saskan ar manu laimīgo dzīvi. Man nav ambīciju tagad saņemties un uzrunāt visus. Man ir konkrēta mērķauditorija – tā ir sievietes, kas ir ļoti līdzīgas man. Starp citu – tie, kas nāk uz semināriem, varat pavērot, cik mēs tomēr pēc enerģētikas visas esam līdzīgas.

Nu, lūk – tādas te tās manas pārdomas par līdzīgām vibrācijām. Un atceries, ka nekas jau nav absolūts. Ne tās, grupas, ko es pieminēju, ne vibrāciju līmeņu pastāvība. Viss plūst viss mainās. Mēs paši maināmies. Grupas mainās. Mums ik pa laikam ir semināros gan miljonāri, gan cilvēki, kam vispār nav par ko ēst, gan gurmāni, gan askēti. Bet es jau runāju par vairākumu un kopējo enerģētiku. Un vairākums ir tie, kas ļoti līdzīgi manai šā brīža enerģētikai. Jo Visuma likums vēsta „līdzīgs pievelk līdzīgu”.


Starp citu - vēl tas ir jautājums par to, kuras čakras līmenī ir attiecības un komunikācija. Bet...tas jau ir tad jauna raksta temats:)

Samīļoju Tevi, lai kāda vien vibrācija Tev būtu : ))
Ar mīļumu, Inese
Komentāri (19)  |  2013-05-22 18:46  |  Skatīts: 4644x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ronda - 2013-05-22 20:22
Labs raksts, ko lai piebilst...

daina - 2013-05-22 21:09
Nu gan rakstiņš- būs ko apdomāt:)))
Es iepērkos gan Rimi, gan Maxima(viens tuvu darbam, otrs tuvu mājai, bet neviens kā veikals nepatīk dēļ vairumā neapmierinātiem pārdevējiem, arī izvēle ierobežota), dažreiz aizstaigāju līdz Stockmann, jo tur ir gan izvēle, gan apkalpošana korekta, neuzbāzīga, kas uzreiz man liek atcerēties par Drogas veikalu darbiniecēm, kurām liek šādi strādāt kā robotiem.
Tieši vakar vēl runāju par to savu niķi skatīties vairāk uz atlaidēm nevis uz to, kas vajadzīgs. Un parasti nav jau tā starpība tik ievērojama, jo sevišķi tad, ja ņemam nedaudz, bet citreiz "vēl uzķeros"
Jā, Inese, ļoti laba viela pārdomām no šāda skatpunkta.
Bet tomēr- ja jau pie Tevis atnāk šādi ļaudis, tad Tevī vēl ir palikusi kāda maza daļiņa no "Maximas":-)
Veiksmi un radošu degsmi visos darbos!

ilze - 2013-05-22 21:48
Inesīt, paldies! Nu ļoti trāpīgs raksts!
Es kā 90% Rimi meitene ik pa laikam pie Tevis uz semināriem ieskrienu:) Tu ļoti pareizi noformulēji par vibrācijām - Tu jau nevari piedāvāt to, kas Tevī nav, pavisam vienkārši un loģiski!
Šito lietu arī Kahamada teica - viņa strādā uz vidusslāni, nevis kādu citu.
Vēl savā draugu un paziņu lokā esmu vērojusi ļoti interesantu miksli (tas acīm redzot atspoguļo mani pašu) - viņi iet uz 15-25 Ls semināriem un ik pa laikam arī aizdodas uz kādu tālāku valsti par stipri nopietnāku summu (paši mēs ar vīru arī tā daram), tad atgriežas Latvijā un bauda un novērtē to, kas ir te. Pēc katra tuvāka un tālāka brauciena aizvien vairāk novērtēju Latvijas iespējas - te ir fenomenāla enerģētika un par nosacīti mazām naudām var baudīt seminārus, pasaules līmeņa mākslu un kultūru.
Esmu arī novērojus 1:1 - tie, kas priecājas par citu panākumiem un veiksmēm, paši tādi ir, vai arī tūlīt tādi būs vai domās jau ir tur, savukārt, ja nākas dziedēt kādu skaudīgu piezīmi, tad 1:1 - cilvēks nav gluži tur, kur viņš gribētu būt.
Man ir lieliska draudzene, kas iepērkas gandrīz tikai sky (es tur pērku pesto un vēl pāris specifiskas lietas) un man ir liels prieks, jo viņa to dara no sirds, katru latu pati ir nopelnījusi, brauc uz pasaules līmeņa semināriem un pēc tam par velti dalās ar šīm zināšanām, jo tas viņai nav pamata bizness, bet gan hobijs. Biznesu viņa veidoja 10 gadus, kā saka ar sviedriem un asinīm, un tagad bauda sava darba augļus. Un sādiem cilvēkime tad Dievs arī turpina dot un dot visos līmeņos. Pati veidoju savu biznesu no 0 otro gadu un apzinos savas reālās iespējas, mani vienmēr ļoti iedvesmo cilvēki ar plašu skatu uz dzīvi, no čīkstētājiem un skauģiem turos pa gabalu:)
Paldies, Inesīt! tā tik turpini!
Ilze

beatrise - 2013-05-22 23:10
Patiesībā, pirmā doma bija izveidot viltus profilu un sarakstīt visu, kas nāca "augšā" - tāds kā aizvainojums, dusmas un piktums par to- kā tā kāds uzdrīkstas pateikt kaut ko tik tiešu un konkrētu, nerunājot aplinkus.. :D Gribas pasmieties par sevi, par savu iekšēju "ārdīšanos", ko laikam vistiešākajā nozīmē vada mana patmīlība :)
Jau apmēram gadu esmu šajā "Pavasara Studijā"- lasot šos rakstiņus, pārlasot vairākas reizes, izprintējot un lasot pirms gulētiešanas un rītos - pirms dienas darbiem, kad veltu laiku tikai sev un sarunām :) Tomēr vienmēr atturējos no komentāriem, jo likās tik man nepiemēroti - rakstīt un dalīties ar kaut ko personisku, nemaz nezinot, kas un kā to izlasīt :) Arī tās vienmēr ir bijušas bailes - pateikt kaut ko "nepareizu"! Bet pēc šī raksta izlasīšanas - emocijas vienkārši uzbangoga. Doma, ka tā taču nav tā pati Inese, kas vienmēr raksta šos rakstiņus :) Ka šeit ir kaut kas tik "kreptīgs" pateikts, ka manam ego negribas to pieņemt, jo arī man attiecībās ar naudu ir kaut kas pietiekoši sasāpējis jautājums. Un es neesmu bijusi ne uz vienām apmācībām klātienē.. Tagad saprotu, ka ne jau tāpēc, ka man ir nepieņemama cena un līdzekļu ir par maz, bet man līdz tam ir laikam vienkārši "jāizaug". Jāiet uz turieni ar savādāku iekšēju "ES", lai man ir ko teikt, lai ir drosme piedalīties, drosme dalīties un drosme mainīties kopā ar pārējām meitenēm šajās nodarbībās :) (Tā saku, jo vēl pirms gada es noteiktu būtu tā meitene, kas ietu ārā pēc nodarbībām un raudātu, dusmotos un piktotos, kāpēc mana dzīve nav tik veiksmīga, piepildīta un labklājības pilna :))..

Pateicībā par iespēju katram iet savu ceļu :)

tija - 2013-05-23 00:16

Ir kāds ārkārtīgi nozīmīgs faktors, kurš, iespējams, neienāk prātā cilvēkam, kura darbs nav saistīts ar enerģijas caurvadīšanu tiešā nozīmē. Kura darbs nav saistīts ar grupas enerģiju, ar dažādiem, dziļi specifiskiem grupu procesiem.

Ir jāapzinās, ka katrs lektors, skolotājs un dziednieks, kurš savu darbu grupā un ar cilvēkiem veic, izmantojot „saslēgumu”, nevis sava ego līmenī, darbojas kā grupas kopējās enerģijas transformators.

Grupas vadītāja elektromagnētiskais lauks, ja tas veidojas „saslēgumā”, ir kā silts, laimes pilns inkubators. Kā liela mīlestības un gaismas „zupa”, kurā katrs ienācējs apzināti vai neapzināti atbrīvojas, iztīrās un no jauna uzlādējās ar dievišķu enerģiju. Un tādēļ pēc grupas nodarbības vai dziednieka apmeklējuma aiziet mājās „paēdis”, laimīgāks, gaišāks, priecīgāks.

Cilvēki, kuri baudījuši Ineses klātbūtni, to ir dziļi izjutuši. Turklāt, arī vienkārši lasot viņas rakstus.

Lai cik jaudīgs un vieds būtu skolotājs, arī viņš ir cilvēks. Turklāt tas, ka viņam būs „jāstrādā” par transformatoru, nav viņa ego izvēlēts ceļš. Tas ir nolikts ceļš. Dvēseles gribēts ceļš. Un cilvēciskā nozīmē – tas nav viegls ceļš.

Lai elektromagnētisko lauku atkal iztīrītu, piepildītu, izplestu un harmonizētu, ir nepieciešams LAIKS. Tas, kā katrs skolotājs to paveic, noris atšķirīgi – ejot dabā, pilnībā vai daļēji atsakoties no saziņas līdzekļiem, meditējot, elpojot, izpildot enerģijas caurvadīšanas prakses, atsakoties no ļoti daudz piesārņojošas pārtikas, lūdzoties utt.

Atjaunošanās nenoris ātri un spontāni. Jo vairāk grupās darbojas cilvēki, kuru ego ir izteikti dominējoši un ar vēlmi pierādīt, pretoties, konkurēt utt. un, jo vairāk grupās ir cilvēki ar dažādām slimībām, jo ilgāk noris skolotāja atkal uzlādēšanās, enerģētiskas atjaunošanās un piepildīšanās process.

Un samaksa par šādu darbi ir relatīvi augsta tādēļ, lai skolotājs (dziednieks) lielu daļu savas dzīves laika varētu tradicionālā izpratnē „nestrādājot”. Lai gan „uzpildīšanās” process ir viņa darba sastāvdaļa. „Lielā” maksa ir aizsardzība pret skolotāja izdegšanu. Jo viņš cilvēkiem, savas dvēseles aicinājuma veikšanai ir „derīgs” tikai tīrs un „pilns”.

Jo augstākas frekvences vibrāciju caurvada skolotājs vai dziednieks, jo vairāk maksā viņa klātbūtne un jo mazāk dienas nedēļā viņš strādā. Un jo nepieejamāks viņš ir ikdienas saskarsmē.



litalita - 2013-05-23 00:58
Cik interesants rakstiņš, Inesīt, un vērtīgs...un tieši par šo tēmu pēdējā laikā esmu aizdomājusies un varu padalīties savā pieredzē...Arī es esmu meitene, kura iepērkas RIMI, bet šad tad arī Superneto(kad esmu Rīgā, arī Stockmann) un ar atlaidēm, jo naudiņa ir tik cik ir un, ja runājam atklāti, reāli tā pat nav 100% pietiekoša parastajām ikdienas vajadzībām. Par laimi es nedzīvoju viena un tamdēļ šo to spēju atlicināt semināriem, lekcijām, izklaidēm un dažādām nodarbēm,(arī sanatorijai - veselības uzlabošanai) kuru rezultātā sevi pilnveidoju, izklaidēju, mainu, harmonizēju un topu veselāka un laimīgāka. Un esmu aizdomājusies, kā tas nākas, ka Ineses semināri un pasākumi manā pēdējo gadu "darbā ar sevi" ir - tā piesardzīgi definējot - jau trešā līmeņa pasākumi, kurus TOMĒR varu atļauties? Jā, samazinot vai kļūstot reālāka un ne tik vieglprātīga un spontāna - es gribu/man patīk(bet vai vajag?) - vēlmi relaizējot, ikdienas materiālas dabas iepirkumos, bet pavisam viegli sajūtot, kas ir tas, ko patiešām vajag manai ikdienai, iztikai un kas ir tikai vēlme/kaprīze? jā, pirms gadiem 6 es sāku šo sevis attīstības ceļu un tā notika, ka es to spēju...tiem pasākumiem man naudiņu izdevās iekrāt, ietaupīt, viņa vienk. bija man tais mirkļos, kad pasāku to, ko vēlējos šai jomā...tam sekoja vēl daži pasākumi un nu es esmu aizkļuvusi līdz Ineses nodarbībām, kad tieši tām, kuras mani dziļi interesē, man atrodas gan laiks, gan līdzekļi? Pati par to esmu aizdomājusies - kā tas tā viss notiek, ka IR un varu un spēju...Tas man šķita pat tā neparasti un zīmīgi...un re - lasu šo rakstu un kaut ko sāku apjaust, kamdēļ ir tā...tam, kas ir domāts TEV, laiks un līdzekļi atradīsies, ja vēlēsies, ticēsi, pievērsīsies un domāsi par to...
Bet cilvēki ir patiešām ar dažādām vibrācijām - mēs esam dažādi ar dažādām prioritātēm - cits nopērk apavus par 70 un vairāk latiem, bet 15-25 latus semināram nevēlas maksāt, rauc degunu un brīnās - par ko Tev tas? Bet cits nopērk apavus humpalās un nedēļu staigā metru virs zemes, jo domā gaišas domas...:)

vijole - 2013-05-23 04:37
Interesanta tēma par to iepirkšanos un atļaušanos. Man, piemēram, tā ir ar vīru - viņš tikai un vienīgi vēlas iepirkties lētos veikalos, uz atlaidēm un ja pērk kaut kādas lietas, kā grāmata, plaukts utml. - tad noteikti lietotus, internetā. Nu jā, it kā ietaupās nauda. Es savukārt, neatceros, ka jebkad būtu pirkusi kaut ko lietotu, izvēlos pārsvarā iepirkties ne pašos dārgajos veikalos, bet nu tādos - normālos. Un jā, šad tad pērku arī lietas, kas ir uz atlaidēm (vispār, diezgan bieži). Kad mums attiecībās bija problēmas, vīrs kategoriski atteicās iet uz kaut kādām ģimenes psihologa konsultācijām - jo "parunāt" mēs arī varam mājās, par velti. Kas notiek ar grūtībām, jo viņš nav runīgais tips un savas emocijas tur iekšā, kamēr tās izvird. Man toreiz tas ļoti nepatika, ka viņš tikai un vienīgi domā par naudu, nevis par savu, savas ģimenes labklājību. Viņš to attaisno kā faktu, ka es vairāk pelnot. Interesanti. Abi sākām dzīvot svešā valstī no nulles, nu jau būs 3 gadi. Es pelnu patiešām vairāk un netaupu pārāk lietām, kas šķiet būtiskas. Bet viņš pastāvīgi cīnās ar darba nepietiekamību un es domāju, attiecīgi - arī naudas nepietiekamību. Mans skatījums ir ļoti vienkāršs - viņš taupa uz "nepareizajām" lietām, tāpēc arī viņam tā nauda nenāka atpakaļ "ar uzviju".. Kad to vienreiz pateicu, viņš apvainojās, ka es tagad esot tik gudra, um ka viņam nevajagot lekcijas lasīt un bāzt acīs faktu, ka esmu pāraka. Manī rodas tāds kā aizvainojums, ka viņš nesaprot to būtību, par ko es runāju.. Tāpat ir ar laiku. Viņam gandrīz nekad nav "īstais" laiks runāt par mums, par mūsu vajadzībām, par mūsu attiecībām. Ir laiks darīt viskautko citu, bet tikko kā izsaku savas emocijas, viņam uzreiz - vai nu jāguļ un agri jāceļas, vai jāiet uz kaut kurieni, vai vēl kaut kas kas.. Es velku paralēles ar laiku un naudu - viņš neatlicina pietiekami laika un naudas patiešām būtiskām lietām. Līdz ar to, tieši viņam pašam darba sfērā ne visai veicas un arī mūsu attiecībās turpina vilkties "neatrisinātas" lietas. Vakar vakarā es atkal to pieminēju un viņš uzsprāga. Es tajā saskatīju 2 aspektus - 1) ka viņš patiešām jūtās "zemāk" nekā es un tas viņam īstenībā traucē 2) ka mana runāšana viņa domāšanu acīmredzot neko nemaina, tāpēc man vienkārši.. nu es nezinu, jāatstāj tas Dieva rokās? Es sapratu, ka izšķiežu enerģiju un jā, laiku, skaidrodama kaut ko no sirds, bet tas otrs cilvēks nemaz neieklausās. Viņam ir kaut kādas bailes, ka es varētu būt pāraka vai kaut kā tā. Man nepatīk būt ne pārākai, ne nepārākai. Bet es pati ieklausos citos cilvēkos un padomāju. Varbūt vīrieši ir savādāki?


bilbo - 2013-05-23 06:42
Ļoti labs rakstiņš, Inesīt! :) Es gan nekad neesmu bijusi uz Taviem semināriem, jo nedzīvoju LV, bet tās vibrācijas ir jūtamas arī caur
Taviem rakstiņiem un grāmatām :) Pirmās grāmatas priekš manis bija par "maigu", es to visu zināju, bet nu lūk šis rakstiņš un Tava pēdējā grāmata man ir tieši laikā - vibrācijas saskan, viegli lasīt un doma saprotama! Pateicos par to, ko Tu dari! Lai Tev veicas! :))

ilonas - 2013-05-23 14:58
Raksts interesants. Man tikai jautājums. Inese! Bet kāpēc Jūsu semināros trāpās cilvēki, kas tik ļoti nepiekrīt tajos paustajam viedoklim? Ko par to saka Laimes terapija?

inese - 2013-05-23 16:16
Ilonas, man netrāpās tādi cilvēki.
Pa visiem četriem gadiem ir bijuši divi kolektīvi, kur cilvēki pilnībā noprotestēja, jo.....manuprāt viņi vispār nebija informēti, uz ko viņi nāk un ija gaidījuši bizness aktivitāšu (saprāta spodrināšanas) treniņu un otrā vietā bija tādi, kam šis viss bija par parastu. viņi bija tie no Sky vai mc2 :)))
Ņemot vērā cik man bijušas grupas, ka ir bijuši gadi, kur strādāju katru dienu kādā citā grupā un citā vietā, nu.....nav slikti. Tas procents ir ļoti mazs. un es priecājos par to.

Katrā vietā kur mēģinām nodot informāciju, kuru nepieņem, mēs ļoti zaidējam spēkus. Tas tā ir visiem. Gan mājās, gan darbos. Es no šādām situācijām mēģinu vispār izvairīties un laikus tās atpazīt un netērēt enerģiju uz pretim stāvošo mūri ;))
Nav jēgas.
Ir citi, kas ir agresīvāku raksturu un tieši tapēc, ka ir grūti metīsies tai visā iekšā. Bet man tas neder.
Mēs esam dažādi.
Man patīk strādāt ar motivētām grupām un motiovētiem cilvēkiem. Tieši tad manam darbam ir vislielākais efekts.
Piemēram, es nevarētu strādāt obligātajā apmācībā obligātajos priekšmetos. Un, kad izmācījos par skolotāju, uzreiz zināju, ka skolā nevaru strādāt, jo tur man pazūd spēki un man tas nepatīk.
Es taču visu laiku uzveru, ka cilvēkam ir jādara to, kas viņu dara laimīgu, ko viņš var darīt ar prieku un kas viņam dod spēkus un enerģiju klāt.

ilze - 2013-05-23 18:12
Inese, paldies par šo komentāru! Man dotajā dzīves brīdī ļoti noderēja komentārs par informācijas nepieņemšanu, tai skaitā mājās/atiecībās ar vecākiem.
Man tas ir attiecībā uz manu mammu, kas ar visiem spēkiem tiešām cīnās pret manas audzināšanas metodēm attiecībā uz manām meitām. Situācija ir tāda, ka es vairs sen nereaģēju, tas nav viegli, bet cita ceļa nav, ja negrib izšķiest enerģiju. Mammm "turpina savu misiju" tagad ar apkārtējiem radiem - vīra vecākiem, brāļa ģimeni, stāsta visiem, lai mani pārliecina, ka tā nav labi, kā es daru. Pilnīga apsēstība, es nedaru neko, esmu padevusies un vienkārši neiesaistos diskusijās par šo tēmu, paļaujos uz Augstākim spēkiem un ēņģeļiem, lai šī situācija kaut kā atrisinās. Kad neesmu mājās un mamma ir pie manis mājās, stāsta vīra vecākiem, ka es esmu atstājusi novārtā savus bērnus, utt. Ptrotams, par sirsnību attiecībās nav runa. Es vienīgi mēģinu saglabāt inteliģentu, cieņas pilnu, neitrālu attieksmi. Meitas audzinu no sirds pēc savas labākās saprašanas un attieksmes, ir labas attiecības ar abām un mana vienīgā ambīcija ir, lai viņas ir harmoniskas un laimīgas! Jā, katram kauta kādas mācības un situācijas!
Lai jauka diena,
Ilze

inese - 2013-05-23 20:19
O, Ilzīt, šis atkal viens feins temats - kā Siņeļņikovs saka: ar ko mēs šo situāciju piesaistām. Kāds ir mūsu pozitīvais nolūks.
Un tur var brīnumu lietas uzpeldēt.

Rīt mēs šito ņemsim seminārā. Tieši šobrīd ar tomu ejam cauri Krimas materiālam un preperējam savu dzīvi un situācijas. Piemēram, izrādās, ka man salūzt mažīna tapēc, ka es gribu jaunu :)))) Nevis kā iepriekš es būtu domājusi -ka kaut kas nav kārtībā ar dzīves tempu, vai traukšanos pa dzīvi, vai varbūt pabūšanas uz vietas utt. Dažreiz tā zemapziņa mums tādus pigorus izspēlē.


Bet vispār, meitenes, paldies par šiem komentāriem.
Tie ir tādi dziļi, patiesi un riktīgi. Un jūs tādas pašpietiekamas un gudras savā veselumā. Lasīju ar baudu.

Samīļoju visas!

ilze - 2013-05-24 00:20
Paldies, Inesīt! Jā, tās situācijas ir tik dažādas un nav līdz galam saprotams, kāpēc ir tā kā ir:)
Žēl, ka rīt netieku, bērnam pasākums skolā.
Lai izdevies seminārs!


illva - 2013-05-24 22:31
Brīnišķīgs rakstiņš Inesīt...tik fantastiski salīdzinājumi...Tu atkal esi trāpijusi tik precīzi)))
.....Vienkārši smaidu....un pārevidēju visas savas attiecības...un saskatu tik labās lietas, kādi cilvēki ir ap mani....un tur!!!...kur!!!....ir negatīvisms...tur skaidrs,ka cilvēki iepērkās uz atlaidēm....patiesībā tik vienkārši...tagad tik savā reģīstrā jāsakārto viss pa mapītēm))))
Ar ļoti mīļumu...no sirds))))

illva - 2013-05-24 22:37
Ilzei!
Izklausās viss tik ļoti samezglojies....un tik dzīvas ir šīs klaču attiecības...it kā Tu saki,ka centies būt neitrāla, bet enerģētika ir tā, ka tas stāv uz vietas un patiesībā ļoti rūgst...., jo tas, kas notiekās, kad Tevis nav mājās...Tu vienalga to informāciju saņem....un tas nav forši....,bet es ticu, ka Tu spēsi arī tiem,kas par Tavu mammas stāstīto atstāsta Tev...Tu spēsi pateikt,ka pietiek atstāstīt, ka Tu mācēsi ar mīļumu nolikt robežu un neklausīties, jo Tu jau Ilze ļoti labi to zini, ka!!!...tā!!!...kā!!!...Tu!!!...audzini savus bērnus...tā ir pareizi...un tici...viss burtiski mainīsies uz pozitīvo.
Ar sirsnību... Ilva.

guga - 2013-05-25 23:06
Inesiit,paldies par rakstinu...un ka ar tiem,kas nav ne "rimi", ne kadi citi cilveki...tie kas dziivo citur,tie kas nav LV....domaju,domaju....nezinu kur esmu es????

inese - 2013-05-26 17:29
Nu..tas jau tikai tāds tēlains salīdzinājums, lai vieglāk būtu saprast.

Satrp citu - esam jau kat kad senākos rakstos runājuši, ka par visu šo tēmu (dzīvi saskaņā ar Visumu) domā un interesējas tikai 6-10 % iedzīvotāju.
Pieļauju, ka Latvijā tomēr vairāk, bet principā tik un tā ir ļoti daudz tādu, kam šis viss absolūti neinteresē.
Un viņam var būt ļoti daudz naudas, vai nemaz -viņam tas viss pilnīgi neinteresē un viss.
Tapēc jau saku, ka tādi....galējību cilvēki....visticamāk, ka pie manis jau nemaz nenāk un nemaz i nezin ne par laimes terapiju, ne Pavasara studiju. Un Tu. Guga, Tu taču esi mūsējā jau gadiem. Un pilnīgi nav starpības, kurā no veikaliem iepērcies.

Starp citu - es labprāt vispār iepirktos tikai tādā lauku tirdziņā no zemniekiem un lieveikaliem ietu ar līkumu. Tā man būtu laime.
Domāju, ka līdz ar dzīvošanu Ūbelītēs, tā arī būs :)))
(līdz tam vēl daži gadi jāpagaida).

ancitis - 2013-05-28 20:04
Inese! Man patīk, ka raksti visu, ko domā. Tomēr, pēc Tava rakstītā sanāk, ka tie, kas iepērkas Sky, mc2 u.tml. sevi sen ir atraduši. Tie, kas, iepērkas Rimi ir Tava auditorija. Savukārt, „Maksimas publika” vairs nav Tava vibrācija. Es lasu Tavus rakstus, tie man vienmēr ir patikuši, bet šādi dalīt cilvēkus, šķiet augstprātīgi. Man rodas jautājums, kā Tu vari apgalvot, ka esi profesionāle un vēl atrodas cilvēki, kas uz šo visu jūsmīgi „pavelkas”?
Es ceru, ka ar vien vairāk cilvēku spēs ieraudzīt savu iekšējo pasauli paši, izprast sevi un veidot savu dzīvi paši, tādu kādu tie vēlētos un iemācīsies nolikt savu Ego pie malas un iemācīsies sadzirdēt apkārtējos un cienīt jebkuru cilvēku uz šīs Pasaules. Un tie, kas apmeklē seminārus, kursus un lasa atbilstošu literatūru, spēs atlasīt tieši to, kas viņiem der vislabāk un īstenot savā dzīvē.


inese - 2013-05-28 20:35
Nu..Tu sev vari pajautāt - kapēc Tev tas liekas augstprātīgi. Es to visu rakstīju ar bezgalīgu mīļumu un salīdzinājumu ar veikaliem pieminēju tikai tā tēlaini - lai vieglāk būtu saprast.

Šķiet, ka pat vairākas reizes rakstā uzsvēru - ka neviens nav labāks vai sliktāgs, augstāks vai zemāks. Vienkārši cilvēku intereses un vērtību sistēmas ir dažādas.

Un...es ļoti piekrītu komentāra pēdējai rindkopai un arī ceru, ka cilvēki savu iekšējo pasauli spēs ieraudzīt paši. Tas ir mans mērķis, kopš manas pirmās grāmatas un Pavasara studijas pirmās dienas.
Vienkārši dažreiz sevi ieraudzīt pašam palīdz kāda cita pateikta frāze vai doma. Tapēc arī rakstu.

Piemēram, - kāds izlasa šo rakstu un ir mierīgs un harmonisks, jo paskatījies uz konkrēto tēmu no vēl kāda rakursa. Savukārt kādam citam Ego iet pāri rāmjiem, jo viņš ir saklausījis tur kaut ko uztraucošu (sevī neatrisinātu). Nu...vai nav brīnišķīga iespēja atkal ieskatīties katram 'pašam sevī.
Un...es to rakstu patiešām ar bezgalīgu iekšēju mieru un mīļumu.

Faktiski jau mēs visi reiz varētu izaugt līdz "mc2" un mūsu salīdzinājuma nozīmētu - ka katrs būtu tik inteliģents un tik tālu ticis pats sevī, ka par jebkuru tēmu varētu runāt mierīgi, laimīgi un harmoniski. Ka vispār vairs nerodas iekšējs kašķis un Ego cīniņš.
Jā.....būtu labi, ja mēs visi kopā reiz tā varētu. Laime. :)

Sūtu visiem mieru un harmoniju!

(paldies Dievam -pilnmēness un mēness aptumsums jau ir garām).


Atpakaļ