Agrā celšanās sievišķības vairošanai


sadaļa: JAUNĪBAS NOSLĒPUMS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien pirmo reizi sapratu  - kāpēc agrā celšanās ir tik ļoti vērtīga tieši sievietēm.

Galu galā – 5os no rīta ceļos jau vairāk kā 20 dienas un visu laiku tas manī vēl nebija izkristalizējies kāpēc to daru, kas manī labs no tā notiek, vai nedaru sev pāri utt. Es kaut kā sevī visu laiku domāju –vai tas ir manas iekšējās disciplīnas jautājums (un iekšēja disciplīna vairāk, protams, ka ir vajadzīga vīriešiem un vīrišķai enerģijai) vai arī fiziskā spēka un enerģijas jautājums, vai gribasspēka un psiholoģiskās noturības jautājums, vai varbūt tas man ir nepieciešams manas apziņas paplašināšanai. Bet tieši šodien es uzzināju un sevī noformulēju – ka šī agrā celšanās vairo manu sievišķību, stabilizē manu iekšējo mieru un harmoniju, vingrošana un ēšanas režīms uzlabo augumu un vairo elastību.

Kāpēc un ar ko?

Tieši ar to, ka visam no rīta pietiek laika un visu var paspēt izdarīt. Kato daru kopā ar vīru un absolūtā mīlestībā. Ka papriekšu tiek laiks veltīts tieši savam vīram un kopējam Veselumam.

Kā zināms, sievietes un mūsu sievišķībai vissvarīgākais ir tas laiks, ko pavadām mājā – savā ligzdā, alā, vai kā nu esam pieradušas justies savās mājās. Un tieši tas ir tas, kas visvairāk mūsdienu sievietei pietrūkst. Viņa ir profesionāle. Viņa ir mamma. Viņa ir sieva. Viņa ir perfekta. Viņai viss ir jāpaspēj. Un tam visam pietrūkst laika. Pietrūkst laika sev un savām mājām. Pietrūkst laika, kad sazemēties un kad būt ar Veselumu. Pa dienu nav kad, vakarā ir nogurums.

Un šorīt, kad ar vīru atgriezāmies no rīta pastaigas un vingrošanas – tas bija ap 6.45. - es lēnu garu ar mitru izmazgāju māju, apstaigāju dārzu, pagatavoju brokastis, kopā visi paēdām un vēl paspējām pirms dienas darbiem kādu pusstundu vienkārši pabūt kopā. Un tad, kad ap astoņiem visiem jau jādodas savās dienas gaitās un man jāķeras pie darbiem, es jūtu, kā esmu sapildījusies ar iekšēju mieru, sievišķību (jo manējie ir apčubināti un palaisti) un pati tagad, dzerot tēju, mierīgi runājos ar Tevi.

Agrākos laikos man šis rīta solis vienkārši būtu iztrūcis, jeb arī pagājis vienā histērijā un steigā (jo visiem viss ir jādara vienlaicīgi) un tādā pat tempā tad, paietu diena. Bet tagad – jūtu mieru un tādu sievišķīgu rāmumu. Darbos esmu tad, kad mājas solis jau padarīts.

Un man patiešām celšanās vairs nav iekšējas disciplīnas jautājums. Man tas ir tādēļ, ka varēšu iegūt šo mieru un laiku kopā ar savu vīru, bērnu, suni. Ka nevis darbs un skriešana ikdienas nodarbēs būs svarīgākais , bet mēs viens otram un tas rimtums, kādā esam kopējā Veselumā.

Jā – šī ir vēl viena atziņa, kas vairs nav gluži pa tiešo saistīta tikai ar sievišķību. Tas noder arī vīriešiem. Lūk – tā ir šī lietu kārtība. Ka pa priekšu dienas sākumā sakārtojam sevi, vēršamies pie Dieva, sajūtam Dabu (piemēram, mums ir tāds īpašs visu stihiju sveiciens, kad harmonizējam enerģijas), sakārtojam māju, domas, ģimenes ritmu....un tikai tad skrienam pasaulē. Un šai gadījumā – lai kāds ir dzīves temps, tad no rīta ieliktais miers paliek Tevī.

Redz parasti cilvēks uzliek pulksteni uz pēdējo laiku, lai tik varētu paspēt piecelties, sapucēties un tikt uz darbu. Tad tātad sanāk, ka darbs ir šī cilvēka prioritāte un „kungs un pavēlnieks”. Un tieši tādēļ – ka nevis pats vai pati esi savas dzīves autors, bet gan darbs, sabiedrība, naudas pelnīšana un visu paspēšana ir kļuvuši par kaut kādu mistisku dzinuli, kas cilvēku (īpaši sievieti) iedzen vāveres ritenī.

Un tad mēs esam ļoti nogurušas. Tad esam pārdegušas. Tad sākam slimot (jo ķermenis vienkārši grib kaut kad atpūsties), tad kļūstam kašķīgas un niknas. Kāpēc? Tāpēc, ka nav laika. Tāpēc, ka nav laika tieši sev, savām mājām, savai ģimenei un tieši tam, kas ir vissvarīgākais sievišķai enerģijai. Iznāk, ka vīrišķā pasaule (darbs, sabiedrības pieprasījums, naudas pelnīšana, visu paspēšana) kļūst par galveno. Un lūk arī atbilde – kāpēc sievietes kļūst tik stirpas, visu varošas un vīrišķīgas. (un līdz ar to vīrieši izlaižas). Tas ir tādēļ, ka jau no paša rīta, mēs nevis veltām laiku sev, Dievam, Veselumam, vīram, bērniem, mājām, bet gan mēģinām visu laikus paspēt pirms skriešanas uz darbu.

Manā dzīvē šis ir sakārtojies, pilnīgi nemanot. Siņeļņikovs to tiešām nemācīja. Viņam ir pilnīgi citi uzstādījumi priekš agrās celšanās – viņš ir disciplīnas un saprāta stiprināšanas guru. Un tas vīrietim ir ļoti svarīgi. Savukārt Robins Šarma, kas tieši tāpat uzskata, ka jāceļas 5 vai 4 norīta – viņš ir par personības izcilību un perfektumu. Atkal vīrietim un vīrišķībai ļoti svarīgi.
Bet man šī pati agrā celšanās ir pilnīgi dēļ kā cita – dēļ sievišķības, dēļ miera, dēļ harmonijas, dēļ laika priekš mājām, dēļ visu samīļošanas no rīta un tikai pēc tam priekš darba, sabiedrības un savas profesionalitātes.

Es novēlu Tev atrast savu sievišķības formulu (un ja šo rakstu lasa vīrieši – tad novēlu Tev vairot savu vīrišķību). Atceries, tas viss, ko savā labā dari, būs vērtība tikai tad, ja darīsi ar prieku un mīlestību.

Ar mīļumu, Inese
Komentāri (16)  |  2013-05-20 09:26  |  Skatīts: 4663x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ilze - 2013-05-20 10:53
Inesīt, paldies! Tu jau atbildēji uz manu jautājumu, ko uzdevu pie iepriekšējā raksta - kā tas vairo sievišķību!
Nu jāmēģina, jo uz lidmašīnu es varu piecelties arī 3os naktī! Viss atkarīgs no motivācijas!
Lai jauka diena
Ilze

Inese Lapiņa ( Stūriška) - 2013-05-20 12:37
Tieši to es daru jau 6 gadus. Sākumā 5.00 cēlos spaidu kārtā, jo vajadzēja tālu braukt uz darbu un no rīta visu paspēt sakārtot mājās. bet vēlāk es sajutu šo īpašo rīta spēku un turpināju agro celšanos arī tad, kad nebija jāskrien nekur. Arī tagad to daru ar lielu prieku un man ir sajūta, ka diena iesākas harmoniski, viss saliekas pa vietām jau no paša rīta un tā turpinās visa diena līdz vakaram. Ja kādreiz kāda iemesla pēc esmu nogulējusi ilgāk, tad visu dienu pavada sajūta, ka pinos kā vista pa pakulām un tas man nepatīk. Jāpiebilst, ka modinātāju es vispār nelietoju jau gadus 5 - visu sakārto iekšējais pulkstenis un vienmēr visur paspēju laikā.

inese - 2013-05-20 13:03
Mēs ar pamanījām, ka mošanās jau notiek pati no sevis.

un faktiski tagad atceros, ka arī agrāk man miegs nāca ap 21 vai 21.30 vakarā - bet loģiski, ka es "saņēmos" un gulēt negāju :))))) un arī ļoti bieži pamodos ap 5iem, tikai tad atkal - ierušinājos jo ērtāk gultā un necēlos.
Tātad tas tomēr cilvēkam ir dabas dots.
Tikai mēs to neievērojam un ar prātu un paradumiem nobloķējam.

Jā, bet, redz, man pagāja gadi, līdz to visu sapratu un varu ieviest dzīvē:)

karinchiks - 2013-05-22 07:47
Prieks,ka rītam ir tāda vērtība...
Pie šī labā tikuma ātri pierod..un agrā celšanās pati no sevis notiek...


baibam - 2013-05-23 06:20
Es esmu šai pieci no rīta klubā un Šarmas fane! Ja ir ģimene, darbs, bērni un vēl jāatrod laiks garīgai uzpildei un relaksācijai, agrā celšanās lieliski palīdz to samenedžēt! Visiem iesaku pamēģināt vismaz 2 nedēļas un tad jau gultā nemaz ilgāk pašām negribēsies palikt! :)
Brīnišķīgu un radošu vasaru! Paldies, Tev, Inese, par tavām darba spējām un iedvesmu! Paldies, meitenes, ka dalāmies visas un iedvesmojam viena otru!

inese - 2013-05-23 12:22
Klau, meitenes, tikko kā uztaisījām nometnes programmu un ielikām, ka arī tos divus rītus ceļamies pa agro.
Nu..ok..nevis piecos, bet pusstundiņu vēlāk - pussešos un sešos jau pulcējamies uz vingrošanu.
Jā - un gulētiešana 21.00 :))
reāls izaicinājums, vai ne?

inese - 2013-05-28 12:41
ok - paskatījāmies, ka saule septembrī lec 6.50 un palikām vēl vienu pusstundiņu uz priekšu.
Nometnē celsimies 6 un uz vingrošanu tiksimies 6.30.
Savukārt - gulēt tad ar vienu pusstundiņu vēlāk. 21.30 :))

estere - 2013-05-28 14:00
visu šo nedēļu mostos pirms 6iem pati bez modinātāja. Tas ir super! īstenībā, jau agrāk esmu augšā, jo logs ir vaļā un putni skaļi vītero, ka dabīsgi sanāk mosties augšā. Vai jūtos labāk? Vēl tā īsti nevaru spriest, bet liekas, ka diena ir garāka un ka vairāk varu paveikt :)

Andrita Krūmiņa - 2013-05-31 11:03
Rīta stundai zelts mutē..

Inga Nagle - 2013-06-13 10:35
Cik jauki,ka jūs ar vīru visu tā kopā,kā lai tiek pie tā ,,kopā,,?

inese - 2013-06-13 16:55
Mums tā ir no pašiem pamatiem un esam tā pieraduši - vai nu kopā vai nekā ;)
Bet vispār -kopā ir jaukāk.
Un pats galvenais ir sākuma darīt kopā...jebko. Rušināties pa dārzu, jeb iet kopā uz tirgu, braukt kopā pie vecākiem, vai kopā pirms tam nomazgāt mašīnu (ar rokām).
Nu jebkura darbošanās kopā ļoti satuvina.

Tās rīta stundas mums abiem kopā ir ļoti vērtīgas kā "uzstellēt" dienu kopējā labā enerģētikā.
Bet mēs jau arī dienas laikā ļoti daudz esam kopā. Kaut daram katrs savus darbus, bet kaut kur tepat blakus.
Piemēram, ja Toms ies strādāt atkal pludmales kafejnīcā, es iešu līdzi, lai rakstītu grāmatu :)

dzanita - 2014-07-10 13:50
Tas tik ļoti sasaucas ar manām sajūtām!!! Līdz šim es tiku novērojusi, ka es izceļos starp pārējiem mana vecuma cilvēkiem ar to, ka man PATĪK celties agri. Ja citi "zaurēja" darbus līdz melnai naktij, tad es - lai kaut ko paspētu, cēlos piecos. Ziemā, protams, grūtāk, bet tik un tā darba veiksmi tas tikai paaugstināja!!! Un cik interesanti - šogad nu nekādi nevarēju pamosties, kad modinātājs zvanīja pusseptiņos, lai celtos uz darbu, savukārt, kad modos pēc pieciem un pussešos - miegs nav nevienā acī!!! Un, kad es izeju dārzā - dārzs ir tik dzīvīgs, liekas, ka es esmu dabas metropolē, pēc mēroga Ņujorka, liekas, pat kurmi var dzirdēt rokam!!! Un pats interesantākais, ka mūsu dēls, izdzirdējis, ka es tik agri cēlos, arī prasa, lai es viņu pamodinu tik agri... reiz jau būs tā jāizdara, es tikai skopojos, jo tas ir vienīgais laiks SEV!!!

dzanita - 2014-08-14 09:40
Ha! Šorīt dabūju ar karoti pa pieri... Ārā līst, ir tikai 14 grādi, es, agri piecēlusies, ielīdu upē nopeldēties... modināju vīru (viņam ļooooti patīk pagulēt).. es varot iet militārajā dienestā, viņš indīgi izmeta... neko neteicu, noriju, bet nu maļas pa galvu... un ir bēdīgi zinu, ka viņš dusmojas uz sevi un arī uz mani, jo viņam patīk pamosties KOPĀ, bet man savukārt nepatīk vāļāties ilgi un gulšņāt

dzanita - 2014-08-14 09:41
Bet nu... laikam jau vnk drusku žēl vasaras...:))

inese - 2014-08-14 13:03
es tieši šodien savukārt sāku baudīt to īpašo sajūtu, kas ir tikai augusta beigās - sākās lielās rasas piles, migla no rītiem un vakarā un tāds dzestrumiņš, kas iepriekš nebija. un tas viss ir kaifīgi.
Man ļoti patīk šis laiks.
Un līdz ar grāmatas atvēršanas pasākumiem un nometnes noslēgumu, manī ir gandarījuma un laimes sajūta par tik piepildītu vasaras cēlienu.

litalita - 2014-08-15 14:37
Es pēc atvaļinājuma(kad, jā - protams, gulšņāju tā ilgāk) esmu atgriezusies darba gaitu agrajos rītos un šogad turpinu arī ikrīta peldes(par to man pašai riktīgs prieks). Un šoreiz netraucē ne dzestrāks rīta gaiss, ne apmākušās debesis...ir brīnišķīgi un svaigi - dzīvīgi un spirdzinoši :) tas ir īsts laiks SEV un tikai SEV! Aizvadītajā svētdienas rītā peldēju absolūti baltā miglā, kad šķita - tepat dažus metrus tālāk ir "pasaules mala"...mistiskas un fantastiskas sajūtas...


Atpakaļ