Stiprinājums un pleca sajūta


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Kādu brītiņu atpakaļ es no kāda sev mīļa cilvēka saņēmu vēstuli, kur bija iekopēts manis pašas vēstules fragments, kas datēts ar 2007. gada 17. maiju.

Sveiks, Gaismas nesēj!!

Šodien ir tik skaista diena - nu tieši lai visu sāktu no gala!

Ir tik saulains un uzmundrinošs, ka pati Daba Tev saka, ka viss sanāks. ka viss ir uz labu, ka Mīlestība un Gaisma Tevi gaida. Tikai atver acis un to ieraugi, atver sirdi un to sajūti.


Es arī šodien sāku jaunu dzīvi. Esmu sakopusi māju, sastādījusi puķes.

Es sāku.


Turpmāk uz visu skatīšos caur Mīlestību un Gaismu. Un mana apņēmība ir tik liela, ka to neviens un nekas man nespēs izjaukt.

Vai gribi man pievienoties šajā apņēmībā??

Varbūt - sākam kopā un tiklīdz viena no mums sašaubīsies, mēs atcerēsimies, ka otra tak to spēj un ka kopā varam visu.

ja mūs vieno kopējs mērķis, tad mēs esam cieši saistītas.

Tad vienojamies kopējā mērķī - vairot Mīlestību un Gaismu. labi?

Es jau sāku. Un Tu??

Ar mīlestību, Inese


Šis vēstules fragments pamudināja mani arī Tev uzrakstīt tādu pat stiprinājumu un aicinājumu un piedāvāt savu pleca sajūtu un zināt, ka varu atbalstīties uz Tava pleca, ja man pašai kļūst pa grūtu.

Arī man šobrīd ir jauns periods manā dzīvē. Es gribu pārliecināties „uz savas ādas” un ar savu pieredzi, ka dzīvošana saskaņā ar saules ritmu nes spēku un enerģiju, laimi un mīlestību. Man bija tāds viens periods, kad rakstīju pirmo grāmatu. Tad cēlos 6 vai 6:30 – jutos ļoti labi un mīlestības piepildīti. Bet tad sākās mans pārāk lielās slodzes laiks un es kaut kā to atmetu. Šobrīd dēļ brauciena un dēļ režīma, kādā dzīvojām Krimā, mums ir diezgan viegli to turpināt. Interesanti, ka fiziski to ir vieglāk, kā morāli un psiholoģiski, jo ir ieveidojies pilnīgs absurds, ka dzīvojos saskaņā ar Veselumu, ir sajūtu, ka daru pret visu pasauli.

Tas ir tā kā ka skaties uz riteņa spieķiem, kad ritenis griežas – ir viens brīdis, kad šķiet, ka spieķi iet atpakaļ.
Lūk, tieši tāpat šobrīd ir mums – mēs, izvēloties pamēģināt dzīvot saskaņā ar gaismu un sauli, uzzinājām, ka visa mūsu apkārtējā pasaule dzīvo pilnīgi savādāk. Ka tad, kad mēs ejam gulēt, tad vēl neguļ pat bērni, bet tad, kad mēs ceļamies, tad visi saldi guļ.

Domāju  - diez ko tas man manī atspoguļo. Ko tas man ziņo. Un sapratu, ka garīgs ceļš un izmaiņas vienmēr ir saistītas ar šo formulu –„lai dzīvotu saskaņā ar, ir jāsāk dzīvot pret”. Lai ieviestu ko jaunu, ir jānoārda (jāpārveido, jātransformē, jāizdzēš)  vecais. Un šad tad tas vecais negrib padoties. Tas sēž mūsos iekšā un negrib ne kustēties. No sākuma domās, pēc tam tīri fiziska slinkuma ziņā, pēc tam „a, varbūt šodien izlaižam” frāzē. Tas vecais sēž un gaida, kad tikai būs pienācīgs moments, lai atkal paprovētu nostabilizēties. Apbrīnojami.

Un tāpēc sākotnējā periodā ir labi, ja ir atbalsts. Ir labi, ja darām kopā vai esam vairāki. Pavasara studija jau pēc būtība ir tieši tāda platforma, kur viensotram dot atbalstu. Kur pasmelties motivāciju un iedvesmu atkal kaut ko dzīvē pamainīt, paprovēt un varbūt atklāt par labu esam.

Un tā man ienāca prātā – varbūt kādam tiešām ir ļoti grūti pašam uzsākt rīta vingrošanu, toties ir entuziasms braukt uz Dubultiem un vingrot kopā ar mums. Mēs ar vīru un suni ejam uz jūru ik dienas un ja kāds grib nākt kopā ar mums –mēs parādīsim vingrojumus, ko samācījāmies Krimā, un varam darīt to kopā. Par to nekas nav jāmaksā. Nav īpaši nekur nekā jāreģistrējas. Tik uzvelk sporta kostīmu, ērtus apavus un nāk un piedalās. Mēs parasti ejam 5.40 laukā, drusku izstaigājamies, izskraidinām suni, saelpojamies jūras gaisu un pēc tam ejam kāpās un apmēram stundu vingrojam, masējamies, lokāmies, staipāmies utt. Tiesa saules lēktu uz to brīdi jau esam nokavējuši. Bet ja kāds brauks speciāli uz saullēktu, tad varam sarunāt to tikšanos agrāk. Tad tikai atsūti sms, vai ziņu e-pastā un saskaņosim kur tiekamies – un aidā.
Dažreiz ir vieglāk izbraukāt uz konkrētu vietu konkrētā kompānijā, kā vienam pašam pie mājas laukā uztaisīt rīta rosmi. Grupai un iedvesmai ir liels spēks.

Ar mīļiem sveicieniem, Inese
Komentāri (6)  |  2013-05-15 17:46  |  Skatīts: 2868x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
jannat - 2013-05-15 20:20
Skaists raksts un saskanjojas ar manu shodienu... Vakar priecaajos par Tavu celsanos ar sauli un domaaju sevii, ka es taa diez vai vareetu; taa kaa man bija stresains periods, shoriit ieplaanoju praksalaanu un bez modinaataaja pieceelos jau ap 4:00 un nenaak miegs nemaz, lai gan neplaanoju celties tik agri, parasti esmu 8tnjos augsaa- shii riita praksalaana atskiiraas, jo apraudaajos taas laikaa - pirmoreiz taa... Laikam emocionaalie bloki veeraas!! Un taa liidz 8njiem tika veikta attiiriisanaas, dusha, kaa arii atveerta jauna interneta lapa par Zemes dziives zinaasanaam un gudriibaam :) esmu laimiiga un pateiciiga! Kaa arii priecaajos, ka no sava pasaules stuuriisa arii sveicu agri riitu ap saules leektu un ir tik daudz kas jau noticis :)

baibam - 2013-05-16 02:12
Burvīga doma! Vai brīvdienās arī to praktizējat? Nezin, vai pirmais vilciens tik agri iet.. varētu pievienoties!

inese - 2013-05-16 05:03
Jā, brīvdienās arī :)
Mums prieks būs, ja būsim vairāki.

ievucis - 2013-05-17 18:35
Paldies par šo rakstu! Es arī jau vairākas nedēļas ceļos 4.30 un pirms 5 eju skriet, tagad arī pēc tam vēl ir pa 1/2h divi vingrošanas treniņi. Tas tiešām tā ir, ka fiziski visu varam, bet jāpārvar ir psiholoģiskā vēlme pagulēt. Es ļoti, ļoti izbaudu savu 35 minūšu skrējienu tik agri no rīta un tieši tas arī mani motivē celties un to darīt.
Lai pieceltos cenšos neielaist savās domās diskusijas par to vai darīt, vai nē. Ja tomēr tā sanāk, tad apdomāju, kā jutīšos, ja piecelšos un skriešu vai nepiecelšos. Man vismaz šajās domās uzvar vienmēr pirmais, jo zinu, ka tad jutīšos labi. Turklāt skriešana iekustina mūsu enerģiju (īpaši, ja to dara pareizi) un attīsta mūsos tās rakstura īpašības, kādas ir mums katram vislabākās un vajadzīgākās. Būtībā caur skriešanu varam attīstīt sevi ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski.
Lai izdodas viss iecerētais!

sanara - 2013-05-18 06:00
Brinišķigs raksts!!! Es jau kādu laiku arī cenšos sākt celties agrāk, bet ne īpaši labi veicas.... par cik man nav jāiet agri uz darbu...agrāk par 7.30 grūti piecelties, bet tomēr es to ļoti vēlos īstenot!!:)

illva - 2013-05-19 07:06
Brīnišķīga doma....kamēr man nav atvaļinājums....es skrienu vakaros...pēc darba.....,bet tad nesanāk katrs vakars...par ko man ir ļoti žēl.
Es....vasarā burtiski katru rītu gāju skriet 6: no rītiem....un tās sajūtas bija fantastiskas...kapēc tad ne 5:...pie tam es paspētu tad darba dienās pagatavot brokastis un pabūt kopā ar dēlu....un tad uz darbiņu)))
Un rīt....ir vasarsvētki....laba doma, lai to iesāktu tieši rīt))))
Ar mīļumu Ilva.


Atpakaļ