No zināšanas uz darīšanu


sadaļa: DARBS, NAUDA UN BIZNESS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Labrīt : ) Cik interesanti, ka mēs nu jau tiekamies katru dienu un es gluži kā vecos labos laikos katru rītu sāku ar īsu sarunu ar Tevi. Vienīgais, kas mainījies, es vairs nerakstu tikai sieviešu dzimtē un sarunājos vienlīdz ieinteresēti ar sievietēm kā ar vīriešiem.

Kādēļ tā?

Dēļ topošās grāmatas formāta un dēļ semināriem vīriešu auditorijās. Es vienkārši trenējos vairs nedomāt un nesarunāties tikai sieviešu dzimtē.

Šis temats, par ko šodien gribu parunāt ir vienlīdz svarīgs abiem (gan sievietei, gan vīrietim) un faktiski mēs par to runājam no pirmās dienas, bet....kaut kā ir sajūta, ka tas atkal jāizceļ. Un te nu man noder vakar izlasītais citāts no Siņeļņikova vienas no grāmatām:

„Zināšanas, ko nenostiprina konkrētas darbības,- tās ir nedzīvas zināšanas. Uzdodams tik daudz jautājumus, tu mēģini apmānīt pats sevi. Tu domā, ka ieguvis vairāk informācijas, tu jutīsies mierīgāk? Tu maldies”.

Un, lai arī Siņeļņikovs droši vien to neraksta tieši par mums un Latvijas sabiedrību, es varu teikt, ka tas tomēr lielā mērā ir gan par mums. Un faktiski  es varētu sevi no šī „mums” izslēgt, jo patiešām gandrīz pilnīgi visu, ko uzzinu un izlasu, un atzīstu par labu esam, es tiešām ieviešu savā dzīvē (un augu). Bet tai pat laikā – „viss ir viens un mēs esam veselums”, tādēļ saku, ka tas attiecas uz mums un tiešā mērā skar arī mani: )

Vai vari iedomāties kāda būs šodien Tava diena. Un cik daudz no viedām gudrām zināšanām, Tu ieviesīsi savā dzīvē šodien? Vienu atziņu ieviesīsi? Bet divas? Vai trīs? Vai rīt to visu nostiprināsi? Un vai kāda daļa ieiesies Tavā dzīvē tā, ka tas būs uz palikšanu?

Īstenībā ir pilnīgi vienalga ar ko sākt, bet pats svarīgākais ir sākt. Citādi mēs tik ļoti esam pieraduši klausīties, palasīt, paskatīties un par to visu parunāties, ka tā pa īstam konkrētai darbībai nemaz nav ne laika, ne spēka, ne iespējas. Un beigās ir tā, ka mēs visu dienu esam „par un apkārt” runājuši un tā arī pie darbības un kādiem rezultātiem netiekam. Un interesantākais tas, ka pašiem ir sajūta, ka esam pilnīgi noskrējušies un pat piekusuši no runāšanas, domāšanas, apspriešanas un piedalīšanās. Bet...kas tad reāli ir izdarīts un par ko tad reāli ir gandarījums? – nav nekā.

Krievu valodā ir tāds teiciens „vidimostj burnoj dejateņostji”. Kad rosies rosīšanās pēc. Vai arī tas ir tas angļu „busy for being busy”. Nu tas viss ir par tiem, kas dara. Bet vēl jau ir vesela kategorija ļaužu, kas vispār nedara. Kuri ir tādā kā apātijā. Nu ja Tev ir sajūta, ka esi tādā stāvoklī, tad vienkārši sāc ar pirmo soli. Sāc ar ko mazu, bet sāc. Un Tu redzēsi kā enerģētika izmainīsies.

Vakar mēs piedzīvojām komisku situāciju, kad viena meitene pieteicās sestdienas semināram „Misija, darbs un bizness” un uzzinot formātu, kādā taisāmies strādāt – viņa saka: „izklausās, ka tas patiešām ir nopietni un būs pa īstam jādara”. Un tad mēs varējām tikai pasmieties, ka, redz, kamēr nepasaka, ka būs jāsastāda dienas plāns un būs konkrēti darbi, kas jāizdara un pēc tam par šiem saviem rezultātiem vēl vajadzēs paziņot pārējiem, tikmēr ir sajūta, ka īstenībā viss ir tikai tā pa virsu. Un kamēr domājam, ka ir pa virsu, tad tiešām arī ir pa virsu.

Vai arī- man bija vakar cita saruna ar puisi, kas grib no ofisa darba režīma pāriet uz pašnodarbinātā statusu. Un tad nu es tieši to pašu atkal saku – ka režīms un disciplīna jau paliek tik un tā – tikai neviens tevi nepieskata un neviens nekontrolē. Tu kļūti pats savas dzīves saimnieks. Un ko nozīmē būt saimniekam? – jā, uzņemties atbildību par sevi un citiem.

Man pašai viss ir atkarīgs tikai no manis pašas – gribu strādāju, gribu guļu, gribu skatos TV. Bet lai man būtu gandarījums par ražīgi un radoši nodzīvotu dienu, man šī radošā enerģija ir jāliek lietā. Un ja es to apslāpēju ar gulēšanu vai čunčināšanos, nesaņemšanos, vai šaubīšanos, tad , pilnīgi noteikti, iedvesma pazudīs un ar laiku būs ļoti daudz jāiegulda atkal laika un spēka, lai to visu iekustinātu.

Manis pašas režīms ir ļoti konkrēts – no rīta es kādas 4 stundas pastrādāju pie datora (vēstules, jauni raksti, jaunas metodikas, grāmata vai kas cits) un tad eju uz mežu un jūru, lai sasmeltos jaunu devu enerģijas un tad dodos uz semināriem, tikšanos, konsultācijām utt. Vakarā, ja gribu un ir spēks un interese, paskatos datorā vēl vienu reizi, ja nē, tad nē. Un apmēram šādi tas ir katru dienu.

Ko man tas dod?

Konkrēts ritms sagatavo ķermeni un prātu, lai atraisītu radošo enerģiju konkrētā brīdī. Ķermenim vienkārši ir daudz vieglāk saprast, ko no viņa prasa. Konkrēta disciplīna, režīms vai secība ir kā katras dienas rituāls, kas palīdz vieglāk sasniegt mērķus. Piedevām to visu var darīt ārkārtīgi plūstoši un ar baudu (šis teikums sievietēm) vai arī dinamiski un enerģētiski spēcīgi (šis vīriešiem).

Pats svarīgākais ir nevis nonīkt šo dienu, bet tiešām radīt, darīt, baudīt, gūt gandarījumu un prieku.
Lai Tev brīnišķīga spēkpilna šī diena!
Ar mīlestību un labām domām, Inese
Komentāri (13)  |  2013-01-23 18:15  |  Skatīts: 2584x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
guga - 2013-01-24 00:06
Vai tiesam Tu redzi ko mes daram vai nedaram?Izlasot rakstinu,sapratu,ka esmu sanemusi kartiigu sapurinaasanu aiz cupras....tiesaam ir jastrada un zinaasanas jaliek lieta,nevis jacuncinas un jagaida,ka rit...ta jau riit....
Paldies, par rakstinu!

kristine - 2013-01-24 04:30
Pilnīgi piekrītu par režīmu un sava veida disciplīnu. Kopš brīža, kad ieviesu savā dzīvē konkrētu režīmu, mangan enerģija gan spēks uzradās vairāk. Rakstā tas ļoti trāpīgi pateikts. Paldies! :)))

inese - 2013-01-24 04:31
Tur ir kaut kā tā, ka tie raksti rodas no Augšas. un no Debesīm jau tiešām ir redzams, kas ar mums katru notiek un par ko tieši šobrīd būtu jāparunā.
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka mani vada. un esmu bezgalīgi pateicīga, ka tā ir:)

Samīļoju Tevi!! Jā - un jāceļas vien augšā un jādara :)))

inese - 2013-01-24 04:33
Paldies, Kristīne. (re kā mēs kopā esm rakstījušas -kamēr rakstu Gugai, tikmēr Tavs komentāriņš pa vidam ietrāpījās).

Jā - iekšējai disciplīnai ir ļoti liela nozīme. Tikpat cik priekam un laimei, kamēr to visu darām:)

ince - 2013-01-24 04:47
Vakar vakara jautaju savai zemapzinai, lai parada man pareizo virzienu, kura pasreiz butu jaiet. Un te nu mes esam- tas notika caur sho rakstu.
Tiesam, pietiek lasit par jauku un laimigu dzivi- jasak dzivot. Es rakstu izlasiju jau no rita. Un te nu bij jautajums- ko tadu forsu sodien es varetu izdarit??????Bij mana galva paris receptes, kuru izmeginasanu atliku dienu no dienas. Shodien es vinas izmeginaju. Vienu atradu ka lietojamu, pie otras japiestrada. Un izdevas man nokert to jauko radisanas sajutu.
Lai piepilditas dienas!
Inesit, paldies par sapurinajumu!

inese - 2013-01-24 07:10
o jā, es ar šodien jutos kā Minhauzens, kas ieplāno "mans pirmais varoņdarbs būs tikos un tikos", "un otrais varoņdarbs būs tikos un tikos".
Es pati iedvesmojos no šodien šeit uzrakstītā un patiešām sadarīju tādas lietas, kas jau sen to bija pelnījušas :)))

Un paldies, meitenes, ka šeit dalāmies. Arī tas reāli iedvesmo!!!

ilze - 2013-01-24 19:43
Sveika, Inesīt! Man jau jāsmaida - laikam vienā enerģijas virpulī šogad riņķojam - kā izlasu Tavu rakstu un tik māju ar galvu - es tieši tāpat jūtos:))
Par to darīšanu - sevi mēģinu tādā veidā disciplinēt - ja jūtu, ka neizdarīšu visu, ko tieši tad un tad saplānoju, tad izdaru vismaz iesāktās lietas vai vienu lietu līdz galam par 100%, pirms ķeros pie nākamās, tas ļoti atbrīvo enerģiju un ļoti mazina nevajadzīgu stresu.
Lai skaists un iedvesmojošs dzīves un laika plūdums!
Priekā!

ilze - 2013-01-24 23:15
Ar to disciplīnu vēl ir tāds joks vai grābeklītis, vismaz man, ka dažreiz ar izbrīnu no rītiem konstatēju, ka arī šodien tas viss sākas no jauna, nepietiek, ka vakar biju super efektīva, daudz izdarīju, sportoju, labi ēdu, utt. - tā plūstoši un skaisti nodzīvoju, šodien jāsāk viss no jauna. Vakardiena jau šai dienai neko negarantē:) Un te atkal ļoti no svara ir tie ieradumi, kas mūsu dzīvi dominē. Gadās jau visādi ar to disciplīnu, kā jau jaukām sievietēm:)
Lai skaista diena!


dainarozenberga - 2013-01-24 23:36
Ilzīt, Tavs pēdējais komentārs precīzi saskan ar to, ko tikko nūjojot pa mežu domāju!
Teikums "Vakardiena šai dienai neko negarantē". Tieši tā arī ir, ar katru jaunu dienu ir jāceļās un jādara. Katru jaunu dienu ir jāmotivē sevi, jādisciplinē, citādi - tas grābeklītis, vai "vecās čības" ir turpat blakus! :) Es tik bieži pati par sevi sasmaidos, jo atliek tikai nodomāt, redz cik labi man viss padodas, kā dzīve parāda - nelolo ilūzijas, bez darīšanas rezultāti izpaliek... Guļot uz veciem lauriem (lai arī šķiet, ka tikai vakardienas), mēs sākam slīdēt atpakaļ! :)
Tik tiešām tas viss dzīvi padara krāsainu, interesantu un kā bieži saku - garlaicīgi nav! :)
Smaidam!

daina - 2013-01-24 23:43
Ļoti labs rakstiņš un es pat nodomāju, ka Inese varētu šādu videouzrunu ierakstīt ar īpaši iedarbīgiem atslēgvārdiem, kas iedarbinātu pēc darba panīkušos:))), jo vakar vakarā es nu nekādi nevarēju sevi atraut no TV , bet visu laiku domāju: nu līdz reklāmai un tad... darīšu, bet kaut kā tas vakars tā paskrēja un neko negribējās. tā nav vienmēr, bet tomēr
Rakstot šo komentāru es tā pa īstam aptvēru, kāpēc man vakaros bieži nav enerģijas, jo darbā tāda nīkšana vien ir, bet no rītiem ir sajūta ka kalnus varētu gāzt, tad nu mana enerģija pa dienu aiziet gulēt un čuš.
Labs iemesls izdomāt- kādu varoņdarbu es varētu veikt pēc darba, lai sevi atmodinātu:))

Līguce MANA BRĪNIŠĶĀ DIENA :) - 2013-01-25 05:01
"Vakardiena šai dienai neko negarantē"... šo kaut kur pierakstīšu... kā atgadinājumu :)
Ilze, paldies :)

Evita Rāta (Lomanovska) - 2013-01-27 18:13
pastāv stereotips, ka vīrietis vienlaicīgi var darīt tikai vienu darbu, bet sievietei no dabas dots - auklēt bērnu, gatavot ēst.. un vēl virtuvi piekārtot, kamēr kotletes cepās. es domāju, ka tās ir manas lamatas - spēja sadalīt uzmanību kļūst par ieradumu to darīt vienmēr.. un vairs nemāku koncentrēties vienam darbam, bet visiem uzreiz spēka vairs nav! un praktiski mainīt šo ieradumu jau ir grūti.. un tad vēl noturēties tā otro un treso dienu.. gandrīz vai asins pārliesana prasās :)

inese - 2013-01-27 19:46
Jā, Evita, tieši tā arī ir, ka vīrietis var koncentrēties tikai un vienu, sieviete uz daudz lietām. Tā mums tas ir no dabas.
Un lamatas ir nevis tas, ka mēs varam darīt daudz vienlaicīgi, bet gan tas, ka mēs gribam vīriešu cienīgus rezultātus pilnīgi visās jomās ko paralēli darām. Un tas jau gan vairs tā īsti nerullē ;))
Mums ir dota spēja radīt mājas sajūtu, baudīt, mīļot, nesteigties, neuztraukties, visu pārredzēt, paļauties.....un tieši tādēļ no dabas ir dots, ka sievietei nav jāstrādā un nav jāmedī mamuts.
Mūsdienu sieviete gan medī, gan gatavo, gan dzemdē, gan audzina, gan velk visu ģimeni, gan krīt histērijā, ka tas viss neizdodās.....nu....tur patiešām vajadzīga asins pārliešana, lai ko izmainītu :))

Vienīgā recepte ir būt "šeit un tagad".
Tātad - tai brīdī, kad esmu darbā, tad esmu tikai darbā un paralēli nevadu mājas dzīvi. Savukārt tad, kad braucu mājās, tad izbaudu šo pāreju no viena stāvokļa otrā, esot atkal šeit un tagad (kaut veikalā, kaut mašīnā), un kad esmu mājās, tad atkal šeit un tagad kopā ar vīru un bērniem.
Neiespringstot, mierīgi un plūstoši visu laiku esmu šeit un tagad (un paralēli nedomāju 18citas lietas).


Atpakaļ