sadaļa: LEKTORI RAKSTAautors: DAINA ROZENBERGA
Es jau kādā no iepriekšējiem rakstiņiem minēju, ka man šis gads ir sācies ļoti interesanti. Jau tagad tas ir ienesis vērā ņemamas pārmaiņas manā ikdienā. :)
Vai parunāsim par laiku? Ne tādā netveramā un filozofiskā formā, bet ļoti reāli – ar to, kā pavadām savu ikdienu... :)
Šī saruna veltīta vairāk tiem, kas savu laiku pilnībā plāno paši – proti, ikdiena nav aizņemta ļoti konkrēti no 9 līdz 6 darbavietā.
Es salīdzinoši ilgu laiku – kādus 8 gadus (kopš augstskolas beigšanas) 8 stundas savas dienas pavadīju darbā – birojā pie datora ar konkrētiem uzdevumiem. Nu ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš mana nodarbošanās ir Pavasara studija, kas manam ikdienas ritējumam piedeva pilnīgi citu izkārtojumu. Lielāko daļu savu dienu strādāju no mājām, semināri ir vai nu darba dienu vakaros, vai brīvdienās, tātad no brīža, kad pieceļos, un pavadu vīru darba gaitās līdz tam kad vīrs atgriežas mājās, es esmu pati ar sevi un visu savu dienu! :)
Es jau ļoti sen sapņoju par šādu ikdienu, kad pati nosaku, cik daudz strādāju, cik daudz atpūšos, cik veltu mājai, cik jebkam citam... Kā tagad atceros, savu sajūtu īsi pirms darba gaitu izbeigšanas iepriekšējā darbavietā, likās tik daudz izdarīšu, tik gara diena, tāda brīvība!
Un tā es sāku kāpt viens pēc otra, periodiski uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Kad esi pilnībā sava laika noteicējs, sāc saprast, cik ļoti esi autors savai ikdienai, vēl jo vairāk esi atbildīgs par rezultātiem, ko sasniedz... vai nesasniedz....
Pagājušā gada beigās, viens no uzrakstītajiem mērķiem bija – 1 rakstiņš ik pa 3 dienām – būtībā reāli izpildāms uzdevums, bet... es to neizpildīju. Un šodien man ir skaidrs, kāpēc! :) Viennozīmīgi – laika plānošana un laika nelietderīga izlietošana – tukšām nodarbēm...
Bija jāpaiet veselam gadam, lai mana apziņa izaugtu, līdz skaidrai sajūtai – ka nu beidzot jāuzņemas atbildība... Visu gadu vairākkārt nonācu situācijās, kad galvā ienāca kāda ideja rakstiņam, kura ar katru mirkli brieda arvien skaidrāka, bet pieejot pie datora, pirmais, ko izdarīju – veicu tīri automātiskas darbības – draugiem.lv, facebook.com, pavasarastudija.lv, gmail.com – secība katru reizi cita, bet top sadaļā vienmēr bija šīs interneta vietnes. Nereti šajā vidē pavadīju teju vai pusi dienas... Kas notika ar rakstiņiem, ar idejām, ar motivāciju – ar katru minūti internetā mana apņemšanās saplaka, enerģētika sabojājās un rakstiņš... netapa! Jo vairāk gāja laiks, jo īgnāka uz sevi par to paliku... Līdz pienāca rudens, ārā laiks – kā jau rudenī – sēžu pie datora, nedarot neko, vai kā vīrs to sauca – „klikšķinot”, atradu aizbildinājumus, kāpēc nedoties nūjot uz mežu, kāpēc nedarīt to vai šito...
Šodien es ļoti droši par to runāju, jo vēlos Tevi iedvesmot – ļoti konkrēti paskatīties uz savu ikdienu, pavērtēt cik daudz laika, kam veltām... Ja uz lielu daļu piedāvājumu, vai savu ideju atbildam ar – NAV LAIKA, tad ir skaidrs, ka pieklibo veids, kā tās minūtes aizpildām... Tas tiešām ir visos variantos... Ja atsakām sev, savai sirdsbalsij, jo NAV LAIKA, tad nedzīvojam savu dzīvi, bet, it kā, izkāpjam no tās ārā...
Kā atgriezos pie sevis? Es spēru jaunu soli savā virzienā, savas labsajūtas un harmonijas virzienā – sākot ar janvāri, sev pateicu, ka laikapstākļi nebūs noteicošie, kāpēc eju vai neeju uz mežu – svarīgi ir piemēroti saģērbties un jebkurā laikā var iziet kaut pusstundu ieelpot svaigu gaisu, saelpoties dabu. Un to arī daru – kā minimums katru otro dienu. Staigājot pa mežu es daudz runāju, bieži balsī –lūdzu saviem Sargeņģeļiem palīdzību, atbalstu – lai parāda man ceļu, lai palīdz man tikt galā ar laika plānošanu.
Tā es runājos, runājos un runājos – līdz vienu rītu stāvot pie loga un ierunājot savu lūgšanu ūdens glāzē, manī ienāca skaidra sajūta – es taču pilnīgi mierīgi varu izdzēsties no facebook.com, jo tur tiešām nav nekas tāds, ko zaudēt... Tajā pašā dienā to arī izdarīju. Pēc labi padarīta darba devos savā pastaigā pa mežu, kur eju un atkal jau runāju, stāstu mežam, cik ļoti labi jūtos, cik ļoti izjūtu, ka manī atbrīvojas enerģija... Tajā sekundē saprotu – to pašu es varu izdarīt arī ar draugiem.lv...
Zini, šodien jau esmu brīva – man nav profila ne draugiem.lv, ne facebook.com... Un vēlreiz pārliecinos, cik ļoti, pirms tam, es kalpoju internetam, ne internets man...
Es nepavisam nesaku, ka visiem jādzēšas ārā... es tikai aicinu pavērtēt, cik un kam Tu velti savu laiku!
Manuprāt, mēs ļoti bieži nobumbulējam to mirkli, kad sevī ir sajūta – jā gribu darīt! Arī tad, ja Tava ikdiena paiet darbā – paseko līdzi, cik produktīvi un lietderīgi aiziet Tavs laiks – vai Tu to IZBAUDI?
Nav iespējams izbaudīt bumbulēšanu, jo tad mēs neesam radītāji, bet esam graujošā enerģijā paši pret sevi. Kur ir radošums, tur ir kustība, tur ir Mīlestības enerģija, jo tad esam devēji, ne lūdzēji.
Es esmu laimīga par to, ka mani Sargenģeļi man palīdzēja, par to, ka mana apziņa nonāca līdz šim lēmumam un es varēju to visu izdarīt absolūtā mīlestībā!
Kā saka R.Šarma – esi šodien labāks, kā biji vakar! Tātad, dari kaut ko, mainies, lai Tev un Pasaulei būtu labāk...
Es ticu, ka ieguvumu būs daudz vairāk kā zaudējumu! Jau ir! :)
Lai arī Tev izdodas sajust laika sniegto bagātību.
Sirsnībā,
Daina
