Kā uzsākt savu biznesu


 Vakar man bija seminārs, kur kāda sieviete pienāca un jautāja man – Inese, kā šo visu tu uzsāki? Ko tu darīji tad, kad neviens vēl nezināja, ka tu tāda esi un ko tu proti.

Pastāsti soli pa solim kā nonāci līdz tam, ka tev tagad ir darba pilnas rokas un pasūtījumi sarakstīti mēnešiem uz priekšu?

 

ok, es teicu - es varu Tev izstāstīt savu pieredzi. Jo īsā laikā tas, ko daru, ir no nulles izaudzis par ļoti stabilu un nozīmīgu darbu ar savu noteiktu perspektīvu un attīstību.

Un lai arī par savu nodarbošanos es parasti vairāk runāju kā par savu misiju un dzīvi saskaņā ar savu īsteno būtību, tas nebūt nenozīmē, ka mēs nevaram šo visu apskatīt arī kā biznesu vai kā darbu, kas dod gan realizēšanās un pašizpausmes iespējas, gan finansiālu nodrošinājumu un attīstību, gan reālus darba augļus un rezultātu.

 

Sāku es pusotru gadu atpakaļ.

Un tas ceļš sākumā nebija „rozēm kaisīts”. Bija ekonomiskā krīze. Cilvēki bija ļoti sabijušies un ne visai gribēja iet no mājām ārā. Un galu galā uz pirmo semināru, kuru gribēju noorganizēt, pieteicās kādi 2 cilvēki (kaut biju aizsūtījusi kādus 300 uzaicinājumus) ;)

Pat draugi un paziņas bija skeptiski un tādu īstenu atbalstu es guvu tiešām tikai savā ģimenē. Mans vīrs un mana mamma man ticēja, ka viss būs labi. Ka cilvēkiem tiešām vajag to, ko es daru.

Pēc tam padomāju, ka varbūt ir jāsāk kaut kā par sevi dot ziņu plašākai sabiedrības daļai – un es uztaisīju savu blogu Delfu portālā.

Tas atkal bija traki – jo anonīmie komentāri bija tik traģiski, ka man vajadzēja īpašu iekšējo pārliecību un Dieva atbalstu, lai visu savu nodarbošanos „nenogrieztu pie saknītes” jau pašos pamatos.

Bet te nu noder „kurlās vardītes” mācība un es visiem tiem, kuri ir tikai vēl pārdomās par to kā sākt savu biznesu, un arī tiem, kas šobrīd sper pirmos soļus savā iecerētajā virzienā, varu pateikt, ka pats svarīgākais ir nepārtraukti dzirdēt savu iekšējo balsi, kas saka, ka tu ej īsto ceļu. Ka tad, kad Tev kaut kas neaiziet, Tu nevis met visu pie malas, bet mēģini domāt un darīt savādāk.

Un vēl – visu laiku paralēli tīri savu enerģētiku. Nodarbojies ar to, lai pēc iespējas pildītos ar dievišķo enerģiju.

 

Pēc kādiem 3 mēnešiem rakstīšanas Delfos, es tomēr izlēmu slēgt savu blogu un atradu iespēju izveidot savu mājas lapu. Tad palika drusku vieglāk, jo vairs nebija „nevajadzīgas un neauglīgas” kritikas. Arī lasītāju sākumā nebija necik daudz, bet vismaz mani neviens nebremzēja un neviens nelika „sprunguļus spieķos”.

Un te ir otrā mācība – atbrīvojies un distancējies no visiem, kas Tevi bremzē un kritizē. Tu vēl sākumā nebūsi tik stiprs, lai tas Tevi neietekmētu.

Ļoti daudzi cilvēki to dara tādēļ, ka paši nav gatavi neko jaunu uzsākt un viņi grib, lai Tu paliec līdz ar viņiem. Ka it kā „dalīta bēda ir pusbēda” un ja mums abiem būs slikti un neies, tad kaut kā jau kopā šo laiku pārcietīsim. ;)

Šī ir totāla kļūda!

Man arī ir bijis tā, ka kāds mani grib kritizēt tikai tādēļ vien, ka nepalieku iepriekšējos sadarbības rāmjos vai tandēmos, bet izvēlos iet savu ceļu.

Te ir trešā mācība – nebaidies būt sākumā viens. Tu vari būt pats/i gan ideju ģenerators, gan izpildītājs, gan finansu menedžeris, gan grāmatvedis, gan administrators, gan sekretāre utt.

Man vēl tagad nav ofisa vadītāja un bieži vien man gadās, ka kāds piezvana un piesakās semināram un tikai sarunas vidū atklāj, ka runā ar grāmatas autoru un semināru vadītāju un tad godīgi izrāda savu pārsteigumu. :)

Kopā pasmejamies un visu noorganizējam.

 

Nākošais svarīgais punkts, ko varu ieteikt no savas pieredzes – atrodi kādu, kas Tevi atbalsta un Tev tic pa visiem 100%. Man tas ir mans vīrs. Tikai dēļ viņa es varēju nodibināt „Pavasara studiju", tikai dēļ viņa uzrakstīt grāmatu, tikai ar viņa atbalstu es varu izturēt šo slodzi, kāda man tagad ir. 

 

Ja jau mēs te tā ejam soli pa solim un padomi birst viens pēc otra, tad kā nākošo, ko gribu Tev ieteikt ir – savā jaunajā nodarbē ieguldi pēc iespējas mazāk finansu līdzekļu un nekādā gadījumā netaisi parādus un neņem aizņēmumus. Visi, kas ir lasījuši manu grāmatu, vai bijuši manos semināros, šeit uzreiz sapratīs par ko iet runa – aizņemties naudu nozīmē to pašu, ko aizņemties svešu enerģētiku. No tā brīža Tava paša enerģētika sāk noplūst šai virzienā.

Es šī iemesla dēļ – meklēju bezmaksas mājas lapas uzturēšanas vietni un mājas lapu veidoju pati bez neviena lata ieguldījuma.

Seminārus vadīju gan pati savā viesistabā, gan telpās, kuras man piedāvāja semināra dalībnieki, kuri paši gribēja klausīties seminārus.

Meditāciju cd izdevu jau tikai tad, kad pati ar nopelnīto naudu varēju apmaksāt tā ierakstīšanu.

Video klipus veidoju tikai tad, kad ar semināros un konsultācijās nopelnīto naudu varēju tos apmaksāt.

Grāmatu rakstīju paralēli semināru darbam un uz to brīdi semināri kļuva arvien biežāki. Sev es vēl arvien nevarēju atļauties neko, bet man bija gandarījums un vīzija par to, kā tas būs pēc kāda laika. Es dzīvoju savu dzīvi un attīstīju savu šo nodarbošanos kā misiju un neuztraucos, ka finansiāli to par biznesu nu nekā nevarēja nosaukt.

Es priecājos, ka varu apmaksāt grāmatas izdošanu (māksliniekus, korektoru, redaktoru utt.).

Tipogrāfija man nāca pretim un uz līguma pamata es varēju vienu lielu daļu grāmatas izdošanas līdzekļu maksāt ar pēcapmaksu.

 

No visa šī garā stāsta ir nākošā konkrētā mācība – ja esi ko iecerējis un to dari ar Dieva svētību, tad jutīsi, kā Augstākie spēki Tev palīdz piesaistīt gan īstos cilvēkus, gan nopelnīt vajadzīgo daudzumu naudas, gan iekustināt visu to, kas nepieciešams Tavas misijas darba veikšanai.

Es zinu, ka manai grāmatai ir Dieva svētīta. Tik viegli un tik svētīti tā radās, ka es nevaru par to šaubītiesJ

Un kad Tu radīsi savus pakalpojumus vai produktus, Tu arī to izjutīsi. Ka vienā brīdī tas viss notiek pat vēl ātrāk un vēl veiksmīgāk, nekā Tu pats spētu to izdarīt.

 

Vēl viena lieta, kas man Tev noteikti ir jāpasaka – esi gatavs/a, ka tas, ko Tu iekustināsi, veidosies un velsies kā milzu mīlestības bumba, kas kļūs arvien lielāka un lielāka. Un Tu pats/i vairs nemaz nevarēsi to apturēt.

 

Man tagad ir tā, ka vadu seminārus gandrīz katru dienu. Februārī ir 28.dienas, bet man jau tagad ir ieplānoti 25 semināri. Plus tam vēl individuālās konsultācijas, online sarakstes, skype konsultācijas, jauni raksti mājas lapā utt.

Tev ir jābūt gatavam/i, ka lieli darbi prasīs lielu enerģiju. Tavai ģimenei ir jābūt tam gataviem. Ja man nebūtu ģimenes atbalsta – es to šobrīd nevarētu.

 

Nu, lūk – tātad runājot par biznesa iekustināšanu līdz tādam līmenim, ka lielā mīlestības bumba veļas un Tev vienkārši jātiek tai līdzi, tur paiet kādi 1,5 gadi. (šeit mana pieredze lieliski sakrīt ar statistiku un pētījumiem par jauna biznesa attīstību)

Manā gadījumā finansu ieguldījumi nebija vajadzīgi. Es visu darīju pati, pirmo gadu nesaņemot neko un iztiekot no „saujiņas griķu”.

Tagad, kad varu nopelnīt tiešām tik, cik gribu, tad atskatoties varu teikt – tas bija ļoti svētīgs laiks manai dvēselei un personības attīstībai.

Tieši tādēļ, ka visu savu darbu veltīju cilvēkiem un nevis peļņai, es nepārtraukti saņemu Dieva svētību un pārpilnības enerģiju (Lakšmi).

Lūk - tāda ir mana šī briža pieredze. :)
 

Komentāri (31)  |  2011-01-31 23:26  |  Skatīts: 11933x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Ilona* - 2011-02-01 06:59
Inesīt! Tu jau neesi tikai zīme vien... Man pat liekas, ka Tu esi viens no Dieva sūtītajiem Eņģeļiem :) Veiksmes un Mīlestības Tev :)

Inese* - 2011-02-01 16:41
Paldies, Ilonīt, par veiksmi un mīlestību :*
Samīļojiens:)

Jana* - 2011-02-01 16:41
Mjā, viela pārdomām... es te visu laiku domās riņķoju ap savu ideju, bet kaut kā, laikam, pietrūkst drosmes un pārliecības par savām spējām. Kaut gan ļoti labi apzinos, kamēr neko nesākšu darīt, tikmēr jau nekas nenotiksies :)

Inese* - 2011-02-01 17:33
jā. Sāc!!!
Tagad, kad man jau ir tas 1,5 gads aiz muguras, varu teikt - ka tas ir brīnišķīgs laiks.

Līga :)* - 2011-02-01 18:15
Jā paldies par šo tēmu, Inesīt :) Man ir tā ka esmu savu talantu un dzīves misijas meklēšanā, jo tā kā būtu jāatgriežas darba ritmā, taču iekšējā balss saka ka nevēlos vairs nodarboties tai sfērā kur iepriekš, vēlos lai mans darbs nestu gandarījumu sev un cilvēkiem labumu. Tādēļ katru dienu vēršos sevī un mēģinu sadzirdēt kas ir tas!? Iekšēji jūtu ka tam jābūt kkam radošam, un ir sajūta ka esmu uz pareizā ceļa, ka pavisam drīz saņemšu atbildi :) arī es katru dienu pateicos Visumam ka vīrs mani atbalsta un iedrošina manos meklējumos :)
Kā arī pateicos Visumam ka mans ceļš ir krustojies ar Tavu!
Sūtu mīlestības bumbu Tev Inesīt :)


Inese* - 2011-02-01 18:18
Paldies! Sūtu mīlestības bumbu Tev pretim!

Anonīms* - 2011-02-01 18:42
Tas, ka Tu, Inese, esi kā labs piemērs un iedvesmas avots, ir neapšaubāmi - milzīgs, milzīgs Tev par to paldies! Varbūt nedaudz ne par biznesa tēmu, bet iedvesmu - Tavā grāmatā sadaļā par vīrieti un sievieti ir tik spilgta tā sajūta un starojums kādu attiecībām dod harmoniska mīloša sieviete, ģimenes uzturētāja, es skaidri apzinos, ka to var pateikt un uzrakstīt tikai cilvēks, kas pats šādi dzīvo un tad mani pārņēma tik liela iedvesma censties dot savam vīrietim tādu pat atbalstu un mīlestību, lai spēcinātu gan viņu savā mērķī, gan mūsu kopīgo savienību. Tāpēc Tava grāmata man šobrīd ir Bībeles vietā, ja nedaudz gadās novirzīties no kursa, es sniedzos pēc tās.
Paldies par Tavu nesavtību cēlo mērķu vārdā - palīdzēt arī mums pārējiem kļūt tikpat mīlošiem un pozitīviem. Jo tā mēs vairojam pasaulē labo!

Inese* - 2011-02-01 20:16
Paldies.
Lasu un smaidu. Acīs prieka un laimes asaras. Šis ir un bija mans mērķis, veidojot Pavasara studiju un rakstot grāmatu. Varbūt ne nu gluži Bībeles vietā, bet kā tādu labu rokas grāmatu es to biju domājusi un tikai tāpēc to vispār rakstīju.

Esmu laimīga, ka mans darbs iedvesmo.
Tātad eju pareizu ceļu.


Andra* - 2011-02-02 05:23
Man ļoti nepatīk aizņemties naudu, bet ir tā sanācis, ka kredīti man jāmaksā vēl 10 gadus. Uz doto brīdi ir saslimuši mani bērni un rīt jāved mazākais uz rentgenu, kurš vairs nav par velti un tad es domāju- ja es neaizņemšos rīt naudu sava bērna veselībai, tad nevarēšu viņam nekā 'palīdzēt... Vai aizņemties vienmēr ir slikti? Es varu daudz ko paveikt un bez daudz kā iztikt, bet bērnu dēļ es neskaitāmas reizes esmu aizņēmusies naudu. Nu vairs es nezinu, kā apturēt šo apli- varbūt pārstāt maksāt visus kredītus un ļauties, lai izmet no mājas? Varbūt tā būs zīme, ka man jāmaina dzīvesvieta... Piedod Inesīt, ka šis nav diezko priekpilns komentārs, es ticu pilnīgi visam, kas Tavā grāmatā rakstīts, bet kaut kā nesaprotu vēl, kur es laižu šķērsām, ka man neizdodas tik labi sakārtot visu, kā gribētos...

Inese* - 2011-02-02 05:40
Andriņ, Tu visu dari pareizi. Ja bērnam vajag ārstam naudu - aizņemies un nekreņķējies par to.
Uz kōpējā fona, tas Tev visu enerģiju neatņems.

Man arī pagājušogad sanāca šur un tur no kāda ko aizņemties tīri dzīvošanai. Bet - pie pirmās izdevības atdevu vai tagad atdodu.

Un Tu darīsi tāpat.
Kad Tev būs - visu punkts pa punktiem atdosi:)
Jāsagaida kad būs:)
Un tad viss būs labi.

Bet tagad dari visu, ko vien savā un savu bērnu labā Tu vari darīt!!!
Lai jums labi rīt iet pie ārstiņa :*

Andra* - 2011-02-02 05:51
Paldies Tev Inesīt, par atbalstu un sapratni.
Tu mani nomierināji :)
Arlabunakti :*

Marika* - 2011-02-02 18:28
Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem drausmīgi nepatīk aizņemties naudu, pilnīgi fiziski jūtos slikti, ja tas jādara.. Bet tā ir sanācis, ka šobrīd man ir „mūža” hipokredīts. Pie tām, ar diezgan palielu ikmēneša maksājumu. Tā nu ir sanācis. Nav tā, ka es nevaru veikt ikmēneša maksājumus, jo ir darbs ar stabilu atalgojumu. Bet es nemīlu savu darbu. Katru rītu aiz ausīm velku sevi no gultas ārā. Ļoti bieži ir domas „pasūtīt” visu. Bet nevaru, jo katru mēnesi jāmaksā kredīts. Sanāk tā, ka visu dienu pavadu darbā, kuru nemīlu. Un nāku uz māju, kuru šī kredītspiediena dēļ arī nemīlu. Un ko darīt? Ko darīt ar sajūtu, ka esi iegrābies uz mūžu?...

Inese* - 2011-02-02 19:13
Paldies, Marika, par Tavu situācijas aprakstu. Tas noder mums visiem.
Lūk - šis Marikas piemērs ļoti labi izskaidro un ļauj izprast, kas ar mums notiek dēļ kredītsaistībām un parādiem. Ļoti precīzi.
Visa enerģija pārveidojas par dusmām, agresiju un īgnumu dēļ šīs atkarības no maksājumiem. Tu vairs neesi saimnieks savai dzīvei. Kāds cits (kredītdeve'js) nosaka to, kur tev jāstrādā, kur jādzīvo, un cik par to visu jāmaksā. Sanāk, ka cilvēkam pašam vairs nav izvēles.

Ko darīt?

Mainīt attieksmi.

Sākt domāt ko un kā es darītu, ja varētu šo darbu mainīt pret citu? Vai man ir skaidrs kādu darbu gribu?
(jo citreiz jau gadās, ka skaidri zinu, ko negribu, bet ko gribu - nezinu)

Ja ir tā, ka sava īstenā nodarbošanās un sapņu darbs ir zināms, tad jāsāk meklēt iespējas to sākt realizēt. Vai meklēt iespējas mainīt darbu. Vai mierīgi soli pa solim uzsākt savu nodarbošanos paralēli darbam.
Sākumā tas nedos milzīgus rezultātus, bet ar laiku tas var pāraugt par pamatnodarbošanos un reālu savu biznesu.

Ir jāsāk dzīvot brīva cilvēka dzīvi. Un tad, kad tā attieksme nomainīsies, tad arī būs iespēja strādāt savu sapņu darbu un nomaksāt kredītus.
Sākumā vajag iemācīties iekšēji nebūt no tā atkarīgiem. palaist vaļā tās dusmas un īgnumu. Un no sirds sākt dzīvot laimīgu un mīlestības piepildītu dzīvi.
Tiklīdz tā sāc dzīvot, tā dzīve sakārtojas.


Dace* - 2011-02-02 21:56
Arī mans paldies Marikai par rakstīto, jo ir līdzīgas dzīves situācijas. Un paldies Inesei par atbildi, tas noderēja arī man. Cilvēks tiešām atrod to, ko meklē..Veiksmi visiem!

Gunita* - 2011-02-04 18:39
Sveika, Inese! :)

šodien manā e pastā iekrita piedāvājums no SPA kūrorta EZERI ar tavu aizraujošo programmu caur kuru nolēmu papētīt sīkāk kas ir Pavasara studija!
Esmu patīkami pārsteigta par šo tavu lapu, grāmatām un semināriem. Izlasīju vairākus rakstus un arī šo... kurš man diemžēl atgādināja to kā es pirms gada "Nocirtu " savu sapņu ideju saknē... kā jau tu teici ir nepieciešams atbalsts, diemžēl tobrīd esot vienai ar meitiņu man neizdevās šo ticību Dievam un Visumam saglabāt, jo sapratu, ja neveltīšu sevi finansiālajai pasaulei diemžēl nespēšu mūs abas nodrošināt.
Mana ideja ir ļoti līdzīga tavējai, protams, man pašai vēl daudz jāmācās, bet pamatdoma ir tā pati dot cilvēkiem iespēju paraudzīties uz dzīvi no cita skatu punkta :) Atvērt sevi mīlestībai :)
Nekavēšu vairs tavu dārgo laiku, tikai vēlējos pateikt, ja tev nepieciešams brīvprātīgais palīgs (organizātoriskajos darbos) es ar lielāko prieku un aizrautību tam pievērstos :)
Piezvani vai atraksti:
29751732, gunita.buse@gmail.com

Dace* - 2011-02-04 20:09
Jau kādu laiku "auklēju" savu ideju. To nevarētu saukt par biznesa ideju, bet darbu, ko es varētu darīt ar mīlestību. Bet , lai to sāktu ir nepieciešami finansiālie līdzekļi. Un tad nu man rodas jautājums- vai mēģināt sākt ar to mazumiņu, kuru pati nopelnu (arī ar sirdsmīļu darbiņu), vai meklēt atbalstu citur ( piemēram Eiropas fondos lauku attīstībai)? Vai arī tā būtu nevēlama aizņemšanās?
Paldies, Inesīt, par uzmundrināšanu darboties !

Inese* - 2011-02-05 02:16
Paldies, Gunita!
Man brīžiem patiešām sāk šķist, ka drīz vairs viena netikšu galā. Es noteikti Tev aizrakstīšu:)



Inese* - 2011-02-05 02:21
Dace,
Par fondiem domāju tā, ka tas nav īsti kā aizņēmums. Tur taču rezutātā nekas nav jāatdod ne?

Vienīgi jāuzmanās, vai visa enerģija neaiziet rakstot atskaites un pildot saistības un pierādot "cik esmu labs un cik mans darbs ir vajadzīgs". ;)



Inese* - 2011-02-07 02:49
Visu laiku gribu te vēl pievienot vienu komentāru - paskaidrojumu par parādiem.

Parādi rodas ne tikai tad, kad aizņemamies vai aizdodam naudu. Par parādiem (tīri enerģētiskā ziņā) uzskatāmi visi solījumi, kurus solam, bet nepildam.

Kad bērnam solam aiziet uz kino -viņš visu nedēļu gaida, bet mums šajās brīvdienās nav laika.
Kad apsolījām aizbraukt pie mammas, bet ...nesanāca.
Kad paši sev solām no rītiem vingrot, bet...kaut kā nesanāk pildīt utt.

Enerģētiskā ziņā dotieun nepildītie solījumi ir līdzīgi parādiem.

Šo paradumu vajag mainīt.
Vai nu nedot solījumus, vai nu dotos pildīt :)

Dace* - 2011-02-07 22:29
Liels paldies!.....tiešām nebiju iedomājusies, ka arī nepildīti solījumi ir kā parādi.... Nesen sapratu, ka dienā ieplānotais, bet nepadarītais darbiņš vai nu paliek nepadarīts vai traucē iesākt citus darbus.Un tad iet tā kā pa celmiem...........Kas ieplānots- tas jāpadara! Un tad viss veicas un padodas!

Inta* - 2011-02-08 20:49
Labdien,arī man gribētos darīt to,kas patīk,bet sanācis ir tā,ka pienākas darīt tieši to,ko nekad mūžā neesmu vēlējusies,paralēli to izturēt deva kaut cik pozitīvisma tas,nedaudz nodarboties ar to,kas padodas un patīk,bet,lai to pārvērstu jau kā ievērojamu ienākumu daļu,diemžēl vajag darba līdzekli-priekšmetus,lai varētu veikt līmenī,kādā pakalpojumu varu sniegt un manā gadījumā tieši šis priekšmets ir nozīmīgākais,bet pie tā tikt,neņemot kredītu,ļoti nereāli,bet sākums bij domāts paralēli nodarboties,kamēr pašreizējais darbs nav izsūcis enerģiju,kā arī citā veidā tas nekompensē patērēto.

Inese* - 2011-02-08 21:02
Es domāju, ka vajag darīt paralēli savam darbam un ja vienīgā iespēja to uzsākt ir uz brīdi aizņēmties naudu konkrētās iekārtas nopirkšanai, varbūt ir tā vērts, lai tā darītu.

Es arī nelielu summu aizņēmos, lai izdarītu pirmo iemaksu tipogrāfijā par grāmatu.

Svarīgi ir pēc tam to diezgan raiti atdot, lai nevelkas līdzi nevajadzīga enerģijas noplūde.

Inta* - 2011-02-08 21:49
Paldies par atbildi,ilgu laiku dzīvoju,ka kredītus neņēmu,bet dažreiz pienācies,lai neapstātos un ja vien var,protams izvairos arī lieki nesolīt.

Anita* - 2011-02-09 18:15
Paldies par iedvesmu uzsākt ko jaunu!

Aija* - 2011-02-17 16:48
Paldies! Bija patiess prieks uzzināt Jūsu viedokli, kas apstiprināja manu domu un ieceru pareizo virzienu! Paldies par atbalstu!



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ