Jauna, skaista, vesela un laimīga


sadaļa: JAUNĪBAS NOSLĒPUMS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Sveika, mīļā, Jaunajā gadā!

Es ilgi domāju, ar kuru tēmu tad gribu uzsākt šī gada sarunas ar Tevi, un pati nespēju noticēt, ka sāku ar sadaļu „jaunības noslēpums” un runāšu par ķermeni, labu jušanos un izskatu. Apbrīnojami. Biju par sevi domās, ka man vissvarīgākais ir runāt par garīgām tēmām, vai vismaz par šā gada plāniem. Runāt kaut ko motivējošu, iedvesmojošu un spēcīgu. Bet izrādās, ka šis gads man ir sācies ar supersievišķīgu tēmu – kā nomest kādu lieku kilogramiņu, kā samīļot ķermeni un uzlabot izskatu.

Viss sākās ar Ziemassvētkiem un šīm brīvajām divām nedēļām starp semināriem. No sākuma tikai gulēju, lai atgūtu spēkus. Nedarīju neko un gaidīju, lai prāts nomierinās no gada skrējiena. Un pamanīju, ka nedarot neko, tomēr ļoti lielu laiku un lomu aizņem nepārtraukta grozīšanās ap galdu, kārumiem un garšīgumiem. Un tad, kad nedēļu bija ēsts un ēsts, tad Vecgada dienā, ciemojoties pie mammas, un vēl arvien ļoti daudz ēdot, mums izvērsās lielās ģimenes sarunas par gada izvērtējumu un jauniem plāniem. Pus pa jokam, bet varbūt pilnā nopietnībā, māsas vīrs saka, ka viņa mērķis ir „nomest vēderu” uz ko mēs ar vīru saskatāmies un secinām, ka šitas arī mums derētu. Nu, parunājām, novēlējām laimes un braucām mājā.

Taču acīmredzot, ka tā saruna kaut kur nosēdās un tad, kad nu jau divatā sākām domāt ko tad gribētu no Jaunā gada darīt savādāk, abi kopā sapratām – pievērst vairāk uzmanības savam ķermenim, izskatam, lai atgūtu to sajūtu, ka „esam jauni, skaisti, veseli un laimīgi”.

Un tā – nu varu ar Tevi sākt dalīties un varbūt, ka arī Tu vari iedvesmoties no mūsu jaunās attieksmes pret dzīvi un sevi. Pirmkārt – mēs jau no pirmā janvāra rīta sākām sekot cik daudz ēdam. Varbūt drusku arī tam, ko ēdam, bet manā gadījumā pats galvenais ir sev neko neliegt, tikai ēst ļoti mazos daudzumos. Pēc visa mūža pieredzes (un badojusies un dažādas diētas ieturējusi es esmu kopš pusaudžu gadiem) zinu, ka man ir grūti sev noliegt vai sevi pierunāt kaut ko neēst nemaz. Nu, piemēram, atteikties no trekna vai no saldumiem, to es varu tikai ar milzu disciplīnu un sevis ierobežošanu, bet tā kā mēs jau zinām, ka labāk par disciplīnu un ierobežojumiem, ir bezgalīga mīlestība un apziņas paplašināšanās, tad nolēmu, ka man ļoti viegli (un tas katram ir savādāk) ir tieši samazināt vienas reizes ēšanas daudzumu. Kā arī neēst starp ēdienreizēm.

Un tad nu pirmā janvāra rītā, tai vietā, lai apēstu visu svētku galda pārpalikumu vienā reizē (un pēc tam braukt uz veikalu un atkal pirkt ko jaunu), vienkārši sāku ēst ļoti maz.

Otra lieta, ko nolēmām – mūsu iespēju robežās uzsākt vingrot un sportot. Mūsu vismīļākais fizkultūras veids ir garās pastaigas diezgan aktīvā solī. Tad nu šīs dienas ejam atkal pa 15-20 km. Bet nu vēl tam esam pievienojuši vingrojumus vakarā. Vīrs dara spēka treniņu ar hanteli, es kaut ko no jogas, vai 5 tibetiešus, ko papildinu ar preses vingrinājumiem, pietupieniem un palēcieniem (kopā ar bērnu, jo viņai tas patīk).

Mūsu plus ir tas, ka darām to kopā. Var vienam negribēties, vai otrs var kaut kā nespēt saņemties. Bet ja dari kopā – tad ir jautri, uzmundrinoši un iespēja saņemties daudz lielāka.

Nu un tad vēl viens solis manā programmā, ir sabarot un samasēt ķermeni ar vīnogu kauliņu eļļu. Protams, ka gan kilogrami, gan gadi dara savu un pēkšņi ir sajūta, ka āda ļoti grib, lai to samīļo. Tad nu es pārtikas veikalā nopirku lielo pudeli ar vīnogu kauliņu eļļu (un faktiski der arī olīvu vai rapšu. Galvenais, lai patīk smarža un ir pēc iespējas labākas kvalitātes) un pēc vingrošanas un nodušošanās, ko tad vēl papildinu ar rīvēšanos ar dvieli, pēc tam ķeros klāt un burtiski visā garumā ieziežos ar eļļu. Sajūta ļoti laba. Pat nākošā rītā es jūtu to mīkstās un samtainās ādas sajūtu. Un &∓ˇitā katru dienu. (ņemot vērā, ka ir tikai 3.janvāris, iet runa par 2 dienām :))))

Laika ziņā tas neko daudz neaizņem. Varu pilnīgi godīgi pateikt, ka mums katrai ir tik daudz laika. Pat ja strādājam. Pat ja esam noslogotas pārpārēm, mēs noteikti varam atrast laiku priekš sevis. Un galu galā – no visa, ko es uzrakstīju, Tu jau vari paņemt tikai to, kas Tev der. Varbūt, ka Tev tiešām nav laika 20 km iet ar kājām. Tas savu laiku paņem. Bet visticamāk, ka visam pārējam jau pietiek gan. Galu galā – vai ēst ar mēru un pasekojot līdzi, vai daudz un dikti – tur jau laika jēdzienam nav nekādas nozīmes.

Pavingrot vai samasēt sevi ar eļļu, to var neilgi pirms miega. Starp citu, mēs tieši tā arī darām, ka vingrojam nevis no rīta, bet vakarā pirms gulēt iešanas. Bet tas jau gan jāsajūt katram savs.

Tā, mīļā, es esmu sākusi savu Jauno gadu ar jaunu mīlestības pilnu attieksmi pret savu ķermeni, veselību un jaunību.

Lai Tev šis gads ir spēka un enerģijas pilns! Lai mīlestība un pārpilnība, lai sirdsmiers un pārticība, lai iekšējs miers un harmonija Tevi pavada ik uz soļa!
 
Ar mīļumu, Inese
 
Ps. Šo bildīti, ko rakstam pievienoju, izvēlējos ar dziļu iemeslu, ka no viena ķermeņa izskata līdz otram ir....viens ļoti mazs solis, ko, ja palaižam to brīdi garām, tad pēc tam ir dikti grūti atgūt. Lai mums izdodas būt jaunām, skaistām, veselām un laimīgām!
Komentāri (19)  |  2013-01-03 14:35  |  Skatīts: 4859x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
jannat - 2013-01-03 16:03
Ljoti tradicionals un interesants jaungada temats / par esanas paradumu varu piebilst vienu knifinu- padzerties skidrumu pirms esanas, bet ne peec!! Man ir juutigaaks veeders un musdien vareju suudzeties par veedera puusanos uc kaa arii uznjemtais skidrums peec esanas izstaipa veederu veel vairaak un baribas sagremosanu izjauc- to ieteica mans draugs fitnesa piekriteejs un es to jau praktizeju vairaak kaa nedeelju un tas man straadaa- padzerties pirms esanas un nevis peec..

dacele - 2013-01-03 16:56
Lasu un smaidu, mēs darījām mazliet prātīgāk- svētkiem sagatavojām maz ēdiena, bet par cik esam kārumnieki- saldais ēdiens netīšām sanāca divām dienām, un protams piparkūkas izcepās mazliet vairāk nekā vajag, bet mazliet jau vajag pagrēkot. Šobrīd dzeram vairāk šķidruma un vakariņas ēdam laicīgi un maz. Piparkūkas gan vēl kārdina mūsu acis un vēderus. :)))
Tā kā šogad visi būsim jauni, skaisti, veseli un laimīgi!
Lai visiem izdodas!

baibam - 2013-01-03 18:02
Šis rakstiņš ir uzmundrinājums arī man, kas esmu pa svētkiem paslinkojusi. Bet vispār arī pildu savu vingrojumu programmu (minūtes 15-20) katru dienu un tas man arī sanāk vakarā. Sajūta pēc tam ir lieliska. Muskuļiem jau ir atmiņa, uzreiz jūtams tāds patīkams tonusiņš un arī ēst mazāk vakarā gribas.

inese - 2013-01-03 18:31
tikko pārnācām no sava divu stundu pārgājiena un secināju divas lietas - pirmkārt, ar katru dienu (un gribas teikt ar katru stundu) kļūstu vieglāka savās sajūtās un mundrāka uz daž'diem darbiem. Pilnīgi ne dēļ kā šodien nogrābām lapas, kas sakritušas no jumta. Pārkārtojām vēl dažus plauktus utt.
Otrkārt - dēļ šī vingruma rodas pilna galva ar idejām un tāda milzu varēšanās sajūta. Gribas domāt vēl und arīt vēl.
Ir dikti, dikti labi:))))
Ļoti jauks sākums.

Dace Kalēja - 2013-01-03 19:40
Rakstiņš pēc svētkiem - tieši laikā :))
Man arī ir savas metodītes ierobežoties. Tad, kad roka stiepjas pēc piparkūkas, tad paņemu blakus nolikto ūdens krūzi. Darbojas labi :) Arī domājot par mazākām porcijām, es uz galda lieku mazākus šķīvjus (tiem, kuri vēlas). Jau sen esam ģimenē vienojušies katram, kurš sniedzas pēc papildporcijas uzjautājam, vai tiešām to vajag???
Arī cenšos lēnāk ēst un vairāk sakošļāt.
Un vēl es domāju, ka svarīga ir doma ēdot ko treknāku. Ja domāšu, ka man šis veidos mīkstumus, tad tā arī būs.
Bet kaut ko sev aizliegt gan es nevēlos.

guga - 2013-01-03 20:23
Burviigs rakstins gada saakuma,energijas laadins.Ari man ir apnemsanas un gribesana ko mainiit sava dziive,bet briiziem neguleetas naktis(barojot meitenu) un velesanas pazud,atlieku uz naakamo dienu....Lai visam veseliigs sis gads!

maara - 2013-01-03 21:00
Paldies, Inesīt par rakstiņu! Un kārtējo reizi varu arī Augstākiem spēkiem pateikt paldies, jo atkal īstajā brīdī saņēmu vajadzīgo informāciju. Tādu mazu grūdieniņu, lai mostos, lai rāpjos ārā no bedres...
Šoreiz gan, atšķirībā no vairākuma, nevainošu svētku galdu. Tam, ka esmu sākusi ēst par daudz un vakaros pārāk vēlu, tam, ka arī staigāt ar kājām esmu sākusi mazāk, tam šoreiz ir par iemeslu šādas tādas problēmas (bet varbūt svētības?). Taču rakstiņš ir kā labs atgādinājums, ka pašai vien par sevi jārūpējas. Un galu galā - varu uzskatīt, ka man ir problēmas, vai arī tajā visā patiešām saskatīt svētības, bet ēšana un slinkošana, jau to situāciju noteikti netrisinās.
Vēlreiz paldies! Liekas ka atmodos! Lai mums visām izdodas mīlēt sevi un savu ķermeni! :)

inese - 2013-01-03 22:12
o, jā. es ar nevaru vainot svētkus. Tas būtu pārāk vienkārši. Un tad būtu arī ļoti vienkārši to mainīt. Man kaut kā tie liekie daži kilogrami parādījās pakāpeniski. No sākuma ziemā bija, bet vasarā pazuda. Tad kaut kā vairs vasarā nepazuda ;)
Un nu saprotu, ka kaut kas ir jādara, citādi būs kā bildītē redzams ;)

illva - 2013-01-03 22:19
Jāāāā'...tik foršais rakstiņš...Tev Inesīt...un atkal laikā:))
Es nodarbojos ar skriešanu...ik nedēļas četras dienas skrienu, bet!!!...tagad pa tik garajām brīvdienām...Ziemassvētku un Jaunā gada....es neskrēju un jūtu.....ka jaunie, šaurie svārciņi, kurus tikko kā nopirku kļuvuši tik apspīlēti....ka svari arī parāda divus kilogramus klāt......sajūta momentā ir smaga un nepatīkama...un Tevis ieliktā bildīte ir perfekta....to momentu,kad sāk nāk smagums klāt...tā arī laiskums ir klāt...kā neaizcināts.
Esmu nometusi daudz kilogrammu šādi skrienot....visu vasaru...no pavasara...un man visu laiku ir sajūta, ka vairs negribu klāt nevienu pašu kilogrammu...un visu laiku doma...kā noturēt...jo!!!...vēlamais svars ir sasniegts....un motivācija it sevišķi pēc brīvdienām rūk.....šodien nolēmu...paskriet, bet vieglāk bija ieslīkt midziņā ar cepumu paku rokā....pie tam...labs attaisnojusm...šodien darbā ar kolēģiem pārrunājot,ka arī viņiem...ir pienākuši daži kilogrami, ka tas ir normāli.
Un....tik simboliski...ka tik man atkal nav piezagusies mana ērtā poza...saklausoties kolēģu teikto...ka neesmu vienīgā,kam kilogramiņi daži klāt...un pilnīgi legāli var snaust un nedarīt neko...:)..un vēl....lasot Tavu rakstiņu saprotu, ka mana uzvedība, kuru šobrīd cenšos ļoti izmainīt uz savu svarīgāko dzīves mērķi...ir tik ērta sēdēt un gaidīt...kad viss notiksies pats par sevi....jā!!!...šeit es atkal dabonu apstiprinājumu sev...,ka!!...ja!!!...ja vien pati necelšos un neiešu savam mērķim pretī.....tad varu nogulēt visu savu laimi:))
Mīļš paldies Inesīt:))


daceh - 2013-01-04 08:07
Inesīt, lasu un ļoti priecājos, cik jauki, ka cilvēks pats spēj sevi motivēt, atrast veidu, kā veselīgāk dzīvot! Un tik jauki, ka kopā varat darīt un virzīties uz vienu mērķi! Es 100% piekrītu, kad atbrīvojoties no lielas pārtikas uzņemšanas, sakārtojas prāts, gribās daudz ko darīt, uzrodās spēks un enerģija. Lielā ēšana patiešām kaut kā pievelk vairāk gultai nevis darbiem! Un cik jauki, ka fiziskās aktivitātes esat izvēlējušies ārā! Man milzīgs prieks, jo Jūs paši visu saprotat! Ievietošu saiti uz manu blogu, varbūt kādai var palīdzēt! Tur ir viss par un ap šo tēmu! Ņemiet par labu!

http://dace-hartmane.blogspot.com/2012/05/uztura-rezims-viegli-un-veseligi.html

http://dace-hartmane.blogspot.com/2012/03/sportot-briva-daba.html

Ina Migliniece - 2013-01-04 09:17
Man ritms ir savādāks. Vairāk kā pirms gada aizdomājos ( ne tikai aizdomājos , bet arī meklēju sev piemēroto) par kustībām ķermenim. Pēc ķermeņa uzbūves esmu tuvāk pilnīgākam ķermenim. Liekie kilogrami nāca klāt, kad biju dziļi sevi noslēgusies, turot emocijas un pārdzīvojumus sevī. Varēju ieturēt diētas un ierobežot sevi, bet liekais vienmēr atnāca ar uzviju atpakaļ. Jau tad klusa balstiņa teica, necīnies ar sevi. Šobrīd esmu atradusi sev piemērotu ritmu un veidus , kas manī atbalsojas. Tas ir rīts. Norīvēšanās ar remdenu ūdeni. Bērnu eļļiņa visam ķermenim. Aktīvo punktu masāža uz sejas. Sprandas izvingrināšana ( pēdējie divi ir kas man palika no Norbekova vingrojumu komplekta, pārējais dabīgā ceļā atkrita) . ( pie atvērta loga) Pieci tibetieši. Meditācija. Brokastis + ūdens, kurā runāju to ko sev tai dienā vēlos, vai precīzāk kas pirmais nāk prātā, īpaši nepiedomājot, neplānojot, ļaujoties impulsiem. Pēdējā laikā esmu piefiksējusi, ka ir parādījušies darbības vārdi, piemēram, pateicības vietā – pateicos, mīlestības vietā mīlu, es esmu u.t.t. t.i., pāreja uz aktīvo darbību no lietvārdiem. Tālāk dienas ritms darbs, ar pauzēm klusumam , lūgšanām, grāmatām, pastaigām, kas kuro dienu nāk.
Tas viss nāca pamazām. Apaugot ar man tieši vajadzīgām un raksturīgām lietām.
Un to visu es iesāku nevis lai atbrīvotos no liekiem kilogramiem , bet tāpēc ka jutu nepieciešamību . Esmu pieņēmusi savu ķermeni kāds viņš šobrīd ir. Skatos no rīta spogulī un man viņš patīk, jo viņš ir pilnība. Un ķermenis atsaucas sakot priekšā ko viņam vajag attiecīgā dzīves mirklī miegu, saldumus, gaļu, ūdeni. Galvenais ir būt pateicīgai par to kas ir un necīnīties. Rezultāts. Miers, svētkos nesanāk vairs pārēsties, ķermenis ir vingrāks, vairāk enerģijas, kilogrami paši pamazām iet nost, ieņemot tās formas kas man pašai ir vis raksturīgākās. Interesanti ir tas ka domājot par to kāds ķermenis man patīk ar domām esmu pie slaida ķermeņa, bet kad neapzināti pieverot acis redzu sevi viņš nav ideāli slaids, viņš ir pietiekoši slaids, bet ar formām, tāds ir laikam mans iekšējais ideālais ķermenis, manas iekšējās būtības ideāls.


inese - 2013-01-04 12:02
Pateicoties Inas komentāram, atcerējos, ka man jāpiemin mana ikdienas vingrošana acīm. Es izgāju Vijas Bušas dabiskās redzes atjaunošanas kursu un pat lielākais mans ieguvums bija atklāsme - cik manas acis, piere un sprands ir sasprindzis. Izrādās, es bez jebkādas vajadzības ļoti sasprindzinu plecus, seju, kaklu.
īstenībā to jau caur Tiju un jogu biju pa bišķim atklājusi, bet Vijas nodarbību (tur drusku tiek pieminēts arī Norbekovs) rezultātā iemācījos regulāri masēt sev sprandu, kaklu, galvu, acis un uzacis. Mans sākotnējais atklājums bija, ka tā masāža man ļoti sāp. Tomēr darot (nu jau mēnesi) tās sāpes ir pārgājušas un saspringumu ar kaut kā viegli palaižu vaļā.
Par redzes uzlabojumiem es neko nevaru pateikt (jo man ir laba redze) bet tas, kas man reāli notiek - vairs nesāp galva. Vienkārši prāts un domāšana kļūst reāli skaidrāka. Nu un kaut kā tikai tagad es saprotu, ka tas viss taču no galvas apasiņošanās un enerģijas plūsmas atkarīgs.
Jā - šos vingrojumus es jau ar pildu vairāk kā mēnesi :)

Ina Migliniece - 2013-01-04 12:57
Redzes vingrinājumi pamazām atkrita. Kāpēc? Uzlabojumi bija, bet nostrādāja intuīcija. Ka steidzos notikumiem pa priekšu uzlabojot redzi, bet neizprotot kāpēc man organisms ir izvēlējies tik labi neredzēt. Manā gadījumā es jutu ja uzlabošu redzi bez izpratnes veselība pieklibos citā veidā. Un tā arī ir. Kad nāk kāda dziļāka izpratne par lietām man sāp galva un spiež uz acīm un pēc tam ir īslaicīgs redzes uzlabojums. Redze vada mani.
Visas lietas ir saistītas vingrojumi, izpratne, ēšanas paradumi, fiziskās formas u.t.t., tikai katrs no mums ir izvēlējies savu ceļu, cits sākot veselīgi ēst un vingrojot nāk pie garīgu lietu sapratnes. Cits caur sapratni pie vingrojumiem un cita dzīves veida, cits to visu veic paralēli. Katram ir jāsajūt kā viņam savs ceļš ir ejams.


dominica - 2013-01-06 14:45
Šajā sakarībā daudz raksta un stāsta Inese Millere , viņa iesaka lietot daudz ūdens-8 glāzes dienā, pēc 20:00 neēst vispār, ja roka sniedzas pēc našķiem, padomā, vai tiešām esi izsalkusi, vai gribi vienkārši atbrīvoties no stresa. Tieši stress ir tas, kas mums liek sevi tādā veidā palutināt-uzēst kādu kārumu. Inese Millere ir ļoti tieša, viņa apgalvo, ka riepa uz vēdera ir pirmais solis uz kapu ( vebinārs "Buduārs.lv"). Ja tiešām ir vēlēšanās panašķoties, tad pievērsties augļiem, arī žāvētiem, pilngraudu maizei, tādām labām lietām, kas prasa laiku, lai to apēstu un nevis "ierijam"uz ātro un pēc brīža atkal.
Jā, protams, vingrošana, kustības un pievērsties tam, lai mēs visu darītu apzināti, tad arī sāta sajūta rodas ātrāk.

Ilze Elizabete Rasa - 2013-01-10 12:00
Pilnīgi piekrītu Inesei! :)
tā tas ir... vajag tikai vēlmi mainīt ko savā dzīvesveidā un sākt to darīt. Nevis rīt vai parīt, bet šodien - tūlīt un tagad :)
Pati esmu izgājusi šim visam cauri un esmu laimīga, ka esmu izveidojusi savu ķermeni tādu, kādu vēlejos redzēt :) un ar pirmajām pārmaiņām ķermenī, sākās pārmaiņas manī un manā dzīvē.
Ja nu gadījumā kādai noder mans stāsts, tad to var izlasīt šeit: http://www.edunsporto.lv/2012/03/ka-es-atguvu-savu-es-2/

varbūt mana pieredze, kādai atvieglotu savu ceļu uz veselīgu, laimīgu un starojošu ķermeni un ne tikai :)

Lai skaista diena mums visiem!

inese - 2013-01-10 13:36
ak, meitenes, man jau ir pirmie panākumi :))
1) jūtos ļoti labi - vingri un viegli
2) 3-4 kg ir pazuduši kā nebijuši
3) tā mana darbošanās iet plašumā, un nu jau eju arī uz baseinu - uz ūdens airobiku, peldēšanos, pirti un džakuzi (tas viss vienā reizē, cik ko grib tik dara).

Ir dikti kaifīgi :)
Nu un joga taču vēl.
Un vēl garās pastaigas gar jūtu....
Laime :)

illva - 2013-01-12 23:49
O!!!!.....Tu...esi ...tik ļoti apņēmusies....tas ir iedvesmojoši.
Es...uz šo brīdi esmu palaidusies...jo sadaru cita veida darbiņus....bet!!!...tik skaidri apzinos....cik tas ir kaifīgi....,kā kļūst vieglāks....un gaišāks apkārt.
Es...saņemšos...uz savu skriešanu...šobrīd diemžēl...tā ir neregulāra.
Bet!!!...es noteikti Tavu šeit teikto...patuŗēšu sev prātā:)):))

inese - 2013-01-13 09:23
ak, Ilvu - Tu taču man esi īsts paraugs.
Cik labi, ka satikāmies un es savām acīm redzēju izmaiņas, ko redz dod skriešana un sevis uzturēšana formā.
un piedevām - ja tas viss patīk un dod laimi un gandarījumu, tad tā ir īsta laimes terapija :)

Inese Millere - 2013-06-26 16:32
Paldies @dominica par atzinīgiem vārdiem. Šobrīd mans kurss "Kā Neapēst Stresu" ir gājis dziļumā un plašumā. Tagad mēs tiekamies 8 nedēlas ( vebināru formātā) un strādājam ar visu personu: ar prātu, muti un muskuli. Respektīvi mēs saprotam kāpēc mēs ēdam kad neesam izsalkušas ( resp. apēdam stresu), kā risināt tās stresu izraisošās situācijas bez ēdiena; mute -- uztura zināšanu katrai ir daudz, un tā ir pretrunīga, tāpēc mēs mācamies kā veikt sev labākās ēdiena izvēles, bez ierobežošanas un aizliegumiem; un muskulis, kā izveidot katrai no mums savu fitnesa programmu, izdarot pavisam mazas izmaiņas. Kā vakar man teica vebināra dalībniece -- sapratu, ka mazas lietas var dot lielu rezultātu. Nu un tad mēs vēl mācamies izbaudīšanas mākslu :) -- kā izbaudīt ēdienu. Nākat pulkā, strādāsim kopā un atlaidīsim tās diētas, lai mēs varam sākt dzīvot :) vairāk info šeit http://notievet.blogspot.it


Atpakaļ