Ko darīt tad, ja esam izlasījušas daudz grāmatu un rakstu, dzirdējušas daudz ieteikumu kā dzīvot skaisti un laimīgi, bet tiklīdz to gribētu pielietot dzīvē, tā iestājās ļoti daudz „BET”, un pēkšņi šķiet, ka „dzīvē viss ir savādāk”?

 Zinu šo sajūtu. Tā tas ir, jo ieradumi negrib mūs atlaist vaļā. Ja gadiem esam pieradušas būt gan kritiskas, gan norūpējušās, gan perfektas, gan atbildīgas par visu, tad vienā dienā to pārmainīt nav tik viegli. Mēs instinktīvi darām visu tā, kā esam pieradušas darīt. 

Lai to izmainītu – ir jāsaprot kāpēc tas vispār ir vajadzīgs?

Kādēļ tad mums ir jābūt laimīgām? Kurš ir izdomājis, ka mums jādomā pozitīvi?

Izrādās – atbilde ir ļoti vienkārša. Mēs sev un pasaulei varam dot tikai to, kas mūsos ir.

Un te nu sākas riņķa dancis. Ja esam īgnas un sabozušās, tad visi mums pretim ir tādi paši.

Savukārt, ja priecīgas un laimīgas, tad citi mums atbild ar to pašu.

Notikumi sāk veidoties atbilstoši tam, kā jūtamies. Veselība sāk atspoguļot to, kā jūtamies. Ģimene un visa sabiedrība mums apkārt ir tieši tāda, kā mēs pašas jūtamies.

Ko darīt?

Kā tikt no tā ārā no šīs apļveida kustības?

Ir tikai viena iespēja un viens likums. Ja tev kaut kas trūkst – sāc to dot.

Kļūsti no ņēmēja par devēju.

Trūkums ir zaudētāja un upura pozīcija. Devējs ir vinnētājs un saimnieks savai dzīvei.

Došana rada pilnības sajūtu. Došana pārnes uzsvaru no ārējiem apstākļiem uz tevi. Ja varu, ko dot, tātad man ir. Tātad es izvēlos būt par saimnieku savā dzīvē.

Ir svarīgi apzināties, ka mēs dodam un nevis no mums ņem.

Apzinies, ka tikai no tevis viss ir atkarīgs. Tu esi savas dzīves autore. Sākotnēji novērtē to, ko tu jau šobrīd dod citiem. Sajūti, cik tas ir brīnišķīgi, ka šiem cilvēkiem ir labi tieši dēļ tevis. Domās paslavē sevi. Izjūti apmierinājumu un gandarījumu, ka vari palīdzēt

Un pēc tam savukārt pavērtē, kas ir tas, kas tev trūkst. Mīlestība? Nauda? Stabilitāte? Drošība? Kas ir tie atslēgas vārdi, kas šobrīd atbild par tavu komfortu un labsajūtu? Un kas ir tas, kas iztrūkst un rada stresu un nogurumu?

Tiklīdz ir rastas atbildes uz šiem jautājumiem, tā sāc rīkoties.

Ja tev trūkst mīlestības, tad atrod kādu, par ko rūpēties un ko no sirds mīlēt.

Ja tev trūkst nauda, tad atrodi kādu, kam iet vēl grūtāk un sāc viņam palīdzēt. Mums vienmēr ir ar ko padalīties.

Ja tu jūties vientuļa, izglāb no vientulības kādu citu.

Ja tev ir jāuzlabo veselība, tad palīdzi to uzlabot kādam citam.

Svarīgi ir apzināties, ka tu pati esi nolēmusi būt savas dzīves autors, un dot stabilitāti un drošību kādam, kurš ir tev blakus, būt mīlestības avots, kas dod spēku, enerģiju, gan sev, gan saviem mīļajiem. Un tad, kad to saproti, tad sāk notikt brīnumi vārda tiešā nozīmē. Dēļ palīdzēšanas un došanas otram, mūsos veidojas tik daudz mīlestības un enerģijas, ka pašas kļūstam stiprākas, laimīgākas un piepildāmies arvien vairāk ar mīlestību. Notikumi sakārtojas tā, ka varam tikai un vienīgi priecāties par savu dzīvi. Apkārtējie izturas tā, ka esam gandarīti par katru jaunu tikšanos un katru kopā pavadītu minūti.

Un tas viss tikai tādēļ, ka esam izvēlējušās būt laimīgas.

„Nav neviena pienākuma, ko mēs nenovērtētu līdz galam tik ļoti kā pienākumu būt laimīgiem. Būdami laimīgi, mēs apveltām pasauli ar anonīmu labumu”

/Roberts Lūiss Stīvensons/