Enerģija caur kustībām


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE HARTMANE

Šodien vēlos ar Tevi parunāt par to, kā iekustināt savu enerģiju un atvērt iekšējos resursus jebkādām dzīves darbībām – vai tā ir emocionālās pasaules sakārtošana vai fiziskās pašsajūtas uzlabošana.

Mums noteikti ir bijuši dzīves brīži, kad jūtamies slikti, gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. Bet īsti nezinām, kā izkļūt no šāda stāvokļa – vēlams pēc iespējas mierīgāk...Tā kā pati esmu liela sportiste jau no bērnības, manā dzīvē viens no labākajiem enerģijas iekustināšanas veidiem ir – fiziskās aktivitātes. Esmu arī sapratusi to, ka pastaigas, lēna skriešana, nūjošana pa mežu, ir lielisks veids kā uzlabot omu, pašsajūtu, kā arī nomierināt satrakojušās emocijas...

Daba mums taču jau no pašiem pirmsākumiem paredzējusi kustēties, skriet, iet, peldēt – vienā vārdā sakot – kustēties. Vai nav tā, ka mēs šodien esam atkarīgas no mūsu automašīnām, liftiem, datoriem, mājām u.c., bet esam aizmirsušas pašu galveno, kas mums dzīvē ir dots – esību un kustību dabā? Vai Tev mēdz būt tā, ka svaigā gaisā esi tikai tik daudz, lai no auto nokļūtu pie darba vai mājas durvīm un otrādi? Vai vari apgalvot, ka vienīgais brīdis, kad kusties aktīvāk nekā staigā vai rušinies pa dārzu, ir labākajā gadījumā brīvdienās vai tomēr nekad? Un, ja Tu dzīvo dzīvoklī? Vai ikdienas steigā atrodi sev laiku būt ārā, tikai ar sevi, bez steigas?

Ja mēs paskatāmies uz dzīvību dabā – viss ir kustībā, nemitīgā darbībā. Piemēram, mazi bērni mums lieliski parāda, cik daudz spēka un enerģijas var radīt, skrienot, lecot, peldot utt. Es patiešām saredzu likumsakarību tajā - jo cilvēks vairāk kustās, jo vairāk viņam ir dzīves enerģijas. Jo mazāk mēs kustamies, jo kūtrākas un lēnākas mēs paliekam. Un tas atspoguļojas ne tikai mūsu fiziskajā ķermenī, bet arī garīgajā plānā. Es domāju, ka vislielāko efektu sniedz tieši esība un kustība dabā.  Aktīvi darbojoties ārā, patiešām ir iespējams rast atbildes uz daudziem jautājumiem.  Man vispār šķiet, ka man labākās idejas atnākušas tieši esot dabā, tieši skrienot. Ideja par manu blogu arī atnāca skrienot, ideja par to, ka varētu rakstīt Pavasara Studijai, arī atnāca skrienot. Principā, brīžos, kad jūtos bēdīga vai skumja vai jūtu, ka kaut kas neiet uz priekšu, eju ārā un sportoju. Izskrienos no sirds, lai atklātu sevī to, ko citā veidā gribēdama nevarētu izdarīt. Un tā ir ļoti liela daļa no manas Laimes terapijas.

Ieelpot svaigu gaisu, ieelpot zemes spēku, Dieva elpu, koku enerģiju, lapu un puķu skaistumu, putnu dziesmas – tas viss mani spēj patiešām celt spārnos. Kādā pētījumā arī lasīju, ka 30 minūšu lēns skrējiens palielina enerģiju pat par 50%. Vai vari iedomāties, cik tas ir daudz? Esot dabā, kustībā, mēs tiešā veidā saņemam Dievišķo enerģiju, kas plūst kā pa straumi mūsos iekšā! Es noteikti ticu tam, ja mēs sportojam dabā, mēs esam daudz priecīgākas par dzīvi, priecājamies par sevi, esam vairāk atvērtas, spējam saskatīt dzīves daudzveidību, piekļūstam daudz dziļāk savai Esībai, uzlabojas miegs un kopējā pašsajūta. Es noteikti varu apgalvot, ka tā ir vienreizēja iespēja vairot savu dzīves enerģiju. Tāpēc aicinu arī Tevi tuvināties dabai, vairāk kustēties, atrast laiku sava ķermeņa un gara vingrināšanai!

Mīlestībā vēlu Jums skaistu un aktīvu dienu!

Dace
Komentāri (2)  |  2012-10-18 18:36  |  Skatīts: 2179x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
baibam - 2012-10-18 18:53
Paldies, Dacīt, tie ir zelta vārdi! Kustoties tiek labāk apasiņotas arī smadzenes un, protams, radīsies daudz radošu domu! Labs veids, kā izraut sevi no intertā stāvokļa.

illva - 2012-10-19 01:32
Es...pilnībā piekrītu...jo...arī es esmu tā.kas skrien...burtiski visus lēmumus esmu pieņēmusi skrienot.....Un!!!...tad,kad atnāku mājās....ir tik labi...spēju atkal darboties produktīvi....saskaņā pati ar sav;am velmēm.....:)
Tajā tiešām ir enerģija.
Esmu par šo runājusies ar cilvēkiem....ir cilvēki,kas saka,ka viņiem neder skriešān....bet kaut kas cits.....cilvēki,kam ļoti asociējās ar to,kā tas bija reiz skolā.
Bet....ir jāpamēģina katram kaut kas,...jo katram ir kaut kas savējais...un tā ir brīnumaina sajūta...pēc skriešanas:))...samids nezūd.
Lai izdodās sajust un atrast savu dzinulīti,ko gribētos darīt...tiem,kas vēl domā...par šo:)


Atpakaļ