Visums runā ar mums


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai esi domājusi par to, ka Visums runā ar mums pilnīgi visu laiku. Par katru lietu, kas mūsu dzīvē notiek, par katru situāciju, kuru izdzīvojam, īstenībā mēs vairākkārtēji tiekam brīdinātas un informētas. Tikai – kāpēc ir cilvēki, kas prot to visu saskatīt, un kāpēc ir tā, ka citi neprot.

Un kā ir Tev?

Vai Tu dzirdi un redzi kā Visums runā ar Tevi?

Un ja šīs zīmes saskati, vai ņem nopietni? Vai maini savas domas un attieksmi, vai radi citus notikumus, ja redzi, ka šie Tev ne visai patiks?

Esmu pamanījusi, ka cik veiksmīgi ir cilvēki, kas prot šādi nolasīt Visuma zīmes un cik labi viņi tiek galā ar situācijām, kur kāds cits „ieskrien ar pieri sienā” ne vienu reizi vien.

Mēs pēdējā laikā ļoti bieži runājam par Visuma zīmēm gan semināros, gan konsultācijās un tomēr un tomēr nonākam līdz secinājumam.....ka jārunā vēl : )

Jau trīs gadus kā solu, ka uztaisīšu semināru par šo tēmu un tas nu patiešām ir noticis un vienai grupai jau es reiz vasaras beigās to novadīju. Bija fantastiski. Lai gan taisnības labad jāsaka, ka ar šo grupu nu jau pilnīgi visi semināri ir fantastiski. Aizvakar saskaitījām, ka kopā esam izgājušas 21 tēmu. Nu tur jau tiešām var kļūt par radiniekiem :), šitik ilgi pētot, skatoties, analizējot jomu pa jomai. Tik ilgi esot kopā, jau viens otru nupat varam uzskatīt par kolēģiem un semināru par tādu reālu diskusiju vai sarunu, kur katram dalībniekam ir ko dot, dot un dot.

Un savukārt šodien es jau atkārtoti saņemu jautājumu, kad tad „Visuma zīmes” būs atkal. Ilgi domāju un analizēju, kura grupa tad man pēc loģiskās tēmu izaugsmes pirmā nonāks līdz šim semināram, kad izsecināju, ka tik drīz nebūs neviena. Vismaz šai gadā, tad nesanāk. Un tādēļ paskatījos kalendārā un sapratu, ka viena svētdiena vēl novembrī man ir brīva – kādēļ, lai tieši tad neparunātu par Visuma zīmēm un par to kā tās mūs ietekmē vai, pareizāk sakot, brīdina un informē jau laikus par to, kas būs, jeb kas var būt.

Un tā – ja vēlies par šo tēmu parunāt, padiskutēt, paklausīties un domās to visu pēc tam paanalizēt, aicinu Tevi uz semināru 4.novembrī plkst. 12.00-15.00 Kuģu ielā 11-302. Pieteikšanās pa e-pastu pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714.

Speciāli ielikām brīvdienā un pa dienas vidu, lai tad no visiem rajoniem un pilsētām ir iespējams izbraukāt.

Tad – uz tikšanos!

Ar mīļumu,

Inese

Komentāri (14)  |  2012-10-13 01:15  |  Skatīts: 4286x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
daceh - 2012-10-13 18:19
Inesīt, atcerējos, ka es savā blogā arī biju rakstījusi par to kā saskatīt Visuma zīmes! Visums runā ar mums nemitīgi, katru mīļu brīdi un tā ir tik patīkama apzināšanās sajūta. Es novēlu ikvienam cilvēkam iemācīties saprast Visuma komunikāciju. Tas ir tik interesanti! :) Te var arī pārlasīt manas pārdomas http://dace-hartmane.blogspot.com/2011/12/ieraudzit-zimes.html

inese - 2012-10-14 01:36
Dacīt, paldies!
ļoti labi Tu raksti. Un tas patiešām ir svarīgi - saskatīt zīmes, lai mēs paši justos droši un pārliecinoši.

Dace Jermiļina - 2012-10-16 02:00
Kādreiz ļoti labi mācēju saskatīt visuma zīmes, bet tagad manas spējas kaut kur noklīdušas.:(
Šodien pat, no rīta atnācu no darba, pačučēju un cēlos augšā, lai pēcpusdienu pavadītu tecinot vīnogu sulu, bet sanāca liels čušs....
Kad piecēlos, noģību uz 10 min., pat līdz virtuvei nepaspēju aiziet, kaķi tikai izlaidu laukā un atslēdzos, labi ka draugs stradā mājās, kaut kā tiku līdz telefonam un zvanīju lai nāk stutēt mani augšā. Tā nu manu vīnogu spiešana ir izvērtusies- gulēšanā un galvas zvanīšanā, kā arī gudrošanā ko nu atkal ne tā esmu domājusi vai darījusi.

inese - 2012-10-16 17:17
Visums Tev saka (burtiski kliedz) - "mīļā, lūdzu atpūties!!!"
un sāc sevi mīlēt!!!
Nu nevar cilvēks pa naktīm strādām un pa dienām atkal strādāt.
Kaut kad ir jāguļ (un vēlams tad, kad ir diennakts tumšais laiks, lai sanāktu dzīvot saskaņā ar dabu).
:))

kristine - 2012-10-18 22:07
Vai var būt tā, ka es tik ļoti vēlos kaut kādu notikumu savā dzīvē, piem., kāzas, ka es Visuma zīmes ''izdomāju'', precīzāk, zīmes ir kā atbilde uz manu lielo vēlēšanos, bet tās nebūt neliecina, ka reālais notikums man ir paredzēts. Prasu to tādēļ, ka es it kā ''saņēmu'' dažādas Visuma norādes, ka kaut kas šai ziņā varētu notikt. Bet iet laiks un nekas nenotiek. Vai var būt tā, ka mana lielā vēlēšanās izspēlē ar mani amizantu spēli, respektīvi es pati radu zīmes? Man likās, ka es esmu saņēmusi tik nēpārprotamas norādes, ka mani interesējušais jautājums ir gatavs piepildīties dzīvē. Bet iet laiks, nu jau pagājuši 3 vai pat vairāk gadi un nekas nenotiek. Un es apmulsu. Vai es izdomāju to, vai es nesapratu, ko man saka.

inese - 2012-10-18 23:29
Visuma zīmes atspoguļo to, kas mūsu domās vai zemapziņā ir sakāpināts. Šai gadījumā Tev kāzu tēma.
Savukārt dzīvē tam visam var traucēt piepildīties pašas uzlikti bloki un sažņaugtā enerģija. Piemēram, dēļ pārāk lielas atkarības no šīs vēlmes.
Ja kaut ko gribam pa daudz, tad šo vēlēšanos enerģētiski burtiski nožņaudzam un neļaujam tai īstenoties realitātē.

Un vēl ir būtiski kāda sajūta ir, redzot šīs zīmes. Ja ieraugot kārtējo kāzinieku pāri pārņem laimes sajūta un gribās viņiem domās vēlēt laimi un mīlestību - tad viss kārtībā. Laba zīme.
Bet, ja ir tieši otrādi, ka katrā šādā reizē ir kaklā kamols un uzrodas šaubas un tūkstots jautājumu "kapēc ar mani tā viss nenotiek" - tad šī zīme liecina par to, ka gribam pa daudz un šī gribēšana ir kļuvusi graujoša mums pašām.

Vēl svarīgāk par pašu zīmi ir pavadošā doma un sajūtas, kas ir mūsos, kad šīs zīmes redzam.

kristine - 2012-10-19 00:14
Paldies, Inese par atbildi. Es paskaidrošu šīs zīmes tuvāk. 1 zīme bija tad, kad es vienkārši stāvēju trolejbusa pieturā un gaidīju transportu, pietura ir blakus vakarkleitu un kāzu kleitu veikalam. Es bezmērķīgi raudzījos uz kleitām, vienkārši tāpēc, ka bija tāda iespēja. Un samulsu, kad pie manis pienāca pinīgi nepazīstams vīrietis un pajautāja, vai es gatavojos kāzām un kādu kleitu izvēlēšos. Es pat pirmajā brīdī neattapu, ko atbildēt. Bet vīrietis pasmaidīja un aizgāja. Tālāk bija zīmes, ka es vienmēr ierados pie kolēģiem tieši tajā brīdī, kad viņas aplūkoja kāzu kleitas. Un atkal, es par kāzām tobrīd nemaz nedomāju, bet bieži ''sastapos'' ar kāzu kleitām. Tāda tipa zīmes. Es, protams, padomāju, ka Visums man signalizē - man vēlamais notikums būs. Bet nekas nenotiek. Tāpēc ir šis samulsums, ka nesaprotu, ko man saka.

inese - 2012-10-20 17:26
Tās noteikti, ka ir zīmes un tagad jāsāk savilkt to kopā ar dzīvi - kas par šo tēmu dzīvē notiek.

Piemēram, es pati arī ļoti bieži skatos kāzu kleitas. Man patīk atcerēties savas kāzas un piedomāt cik skaists mirklis tas manā dzīvē bija. Es burtiski sapildos ar vēl lielāku mīļumu pret savu vīru un dzīvoju tālāk -saņēmusi šo zīmi, kā apstiprinājumu cik ļoti tas vēlravien manī virmo un cik laimīga esmu.

Zīmes ir jāanalizē.
Tātad - vai ir puisis un vai vispār ir kāds pamats samulst, ka to kāzu nav. Varbūt, ka pa priekšu ir vienkārši jāsatiek īstais cilvēks.
Savukārt, ja īstais un vienīgais ir jau kādu laiku blakus, tad šī viennozīmīgi ir zīme, ka jāgatavojas kāzām. Un tad caur savu sievišķību ir vērts šo tēmu savās attiecībās sākt iekustināt :)

illva - 2012-10-22 04:51
Njāāāā...zīmes ir burtiski jomu...pa jomai....tik skaistu varavīksni...kā svētību....redzēju...saistībā ar darbu,ka daru pareizi...ka daru no sirds:))))
Par kāzu māšinām...kleitām...līgavām un līgavaiņiem....interesanti...burtiski nejauši...man ir jāstrādā tagad dažas sestdienas.....un man sanāk redzēt šās skaistās lietas.....un tad!!!...ir tā,ka es ejot garām paskatos....un smaidot domāju...veltot jaunajam pārim mīlestību un laimi.....Man ir arī otrs darbiņš,kas burtiskā nozīmē...pat iekštelpā jāiet garām šai telpai,kas varētu arī kādreiz aizvest mani līdz tādam skaistam notikumam....šajā es esmu procesā....iespējams es sevi programmēju...ejot pa kāpnēm...un sajūtot šos skaistā notikuma sajūtu.
Bet!!!!....vēl ir kāda joma...kur nespēju šodien izemt....un tas man ir jāizdara burtiski tūlīt.....jo citādi vilciens negaidīs.....ehhhh......tik sarežģīti...sazvanijos ar draudzeni....kura jūtas līdzīgi...un saņēmu zīmi...par savu šā brīža atrašanās pozīciju...bet lēmumu vēl nespēju pieņemt...tik sarežģīti....un tik kaitinoši.


inese - 2012-10-22 05:37
O, Ilvu:)) cik jauki Tu par tām zīmēm raksti.

Bet ar to "aizejošo vilcienu" tur mums jābūt ļoti uzmanīgām, jo tiklīdz šo frāzi sev iestāstām, tā piemetas panika, ka jāizlemj tūlīt un tas rada stresu un savukārt tas bloķē enerģiju.
Tiklīdz enerģija nobloķējusies tā neko sakarīgu nevaram ne izlemt, ne saskatīt, ne radīt.
Tā kā labāk ir noturēt to sajūtu, ka "Dievs nekad nenokavē un nenāk par ātru" un mūsu vilcieni nekur bez mums nevar aiziet. Ja aiziet, tad tas nav mūsējais :)))
samīļoju Tevi :)

illva - 2012-10-22 07:45
Vaiiii....Inesīt....cik forši Tu man pateici:))
Jāāā...enerģiju esmu nobloķējusi pilnībā...šā jautājuma izlemšanas gadijumā.....'pilnīgi par mani......panika tiešām ir ņēmusi virsroku pār mani.
Bet.....tikko Tu to man pateici...nosauci vārdos, ka esmu panikā...es saprotu,ka man ir jāsaelpojās....un jāatgūst skaidrs prāts....es centīšos...Paldies Inesīt.
Samīļoju no sirds:))

inese - 2012-10-22 19:53
Jā, vienkārši -ieelpo laimi un mīlestību :))
un visa dzīve no tā sakārtojas.

illva - 2012-10-28 19:37
Njāāāā...par to vilcienu...tas karājās acu priekšā un prāta priekšā kā bieds...nebija viegli...bet tiklīdz es to pieņēmu...tā tas kaut kur pazuda. Nāca simbols pēc simbola...notikums pēc notikuma ar visām sajūtām....un es sapratu....kurš lēmums ir jāpieņem...un es pieņēmu lēmumu.....un es neesmu tajā vilcienā bet pilnīgi citā vilcienā...un man šķiet,ka labākā priekš manīm....sajūta...ir,ka tas ir mans vagoniņš....un mans pirmais vagoniņš.....:)
Paldies Inesīt...par atbalstu....šoreiz atkal esmu tikusi galā ar šo situāciju....es smaidu:)
Samīļoju:)

maara - 2012-10-28 22:43
Paldies, Inesīt! :) Tā doma par to vilcienu - tik ļoti man šajā brīdī noder. Jo atkal jau cīnos ar sajūtu, ka bail nokavēt vilcienu. Tā ir viena no sajūtām ar kuru šķiet dzīvoju visu mūžu. Vienmēr esmu centusies steidzināt notikumus, iejaukties, risināt, darīt, jo citādi - noteikti nokavēšu. Nu pamazām mācos saprat, ka daudz svarīgāk un patīkamāk ir ļauties. Taču reizēm tas aizmirstas un atkal gribas pa galvu kaklu mesties kaut ko ķert. Nu lieliem burtiem izrakstīju priekš sevis šo domu par MANĒJO vilcienu, kuru nav iespējams nokavēt...
Paldies! Lai mums visām patīkams, Mīlestības un paļāvības pilns vilciena gaidīšanas periods!!! :)


Atpakaļ